Projekta ID
23-TA-1571Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
09.08.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"
Iebildums
Vēršam uzmanību uz to, ka būvniecības regulējumā paredzētā būvdarbu veikšana paziņojuma kārtībā ir saskanīga ar Būvniecības likumā ietverto regulējumu un nenonāk ar to nekādā veidā pretrunā. Būvniecības regulējumā visu laiku ir bijuši paredzēti būvdarbi, kuru veikšanai nav nepieciešams būvvaldes izdots administratīvais akts (sk., piemēram, Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumu Nr.112. “Vispārīgie būvnoteikumi” 37.1.apakšpunktu un Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 7.puntku). Tas vien, ka par noteiktu būvdarbu veikšanu ir nepieciešams iesniegt paziņojumu, šo apstākli nekādā veidā nemaina. Būvvalde, kontrolējot patvaļīgās būvniecības esamību, ir tiesīga pārbaudīt jebkuru būvdarbu tiesiskumu par to sastādot atzinumu (sk. Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 134.punktu), tai skatā tādu, kuru veikšanai nav nepieciešams administratīvais akts (paskaidrojuma raksta akcents vai būvatļauja). Kamēr būvvalde nav konstatējusi patvaļīgās būvniecības esamību, nevienai valsts institūcijai un tiesai nav pamats pieņemt pretējo.
Papildus būtu nepieciešams ņemt vērā, ka saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 28.pantu būvvaldes izdots akts vai tam pielīdzināms dokuments ir tikai viens no dokumentiem, kas var kalpot par īpašuma tiesību pierādīšanai uz kādu būvi. Šā likuma 28.panta 9.punktā ir īpaši uzvērts, ka var būt arī citi dokumenti, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu. Ekonomikas ministrijas ieskatā paziņojums ir būvniecību būtu uzskatāms par šo citu dokumentu, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu. Ar šo likumprojektu tiek faktiski bez jebkāda tiesiska pamata tiek normatīvā regulējumā tiešā veidu ietverta prezumpcija, ka paziņojums par būvniecību pats par sevi nav dokuments, ka pierāda īpašuma tiesības uz kādu būvi un ka zemesgrāmatas tiesnesis bez jebkāda pamatojuma var neatzīt paziņojumu par būvniecību. Īpašuma tiesību reģistrācija zemesgrāmatā nekādā veidā pati par sevi nepasargā persona no apstākļa, ka kāda būve uz šīs personas zemes gabala vai veikti būvdarbi var tiks atzīti par patvaļīgo būvniecību. Ilustrācijai var apskatīt šādu gadījumu:
Ar Rīgas rajona tiesas 16.03.2023. spriedumu lietā C33547621 nolemts atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz vasarnīcu, ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, garāžu, ar kadastra apzīmējumu /numurs B/, garāžu, ar kadastra apzīmējumu /numurs C/,- kas atrodas uz zemesgabala/adrese/,ar kadastra apzīmējumu /numurs D/. Savukārt ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 19.07.2019. spriedumu lietā Nr.C30491219 konstatēts juridisks fakts, ka inženierbūves: baseins ar būves kadastra apzīmējumu /numurs F/un tenisa laukums ar būves kadastra apzīmējumu /numurs G/, kas atrodas uz zemesgabala ar kadastra apzīmējumu /numurs A/ /adrese/, ir bezīpašnieka manta un piekrīt Latvijas valstij Finanšu ministrijas, reģistrācijas numurs 90000014724, personā. Abos gadījumos būves uz tiesas sprieduma pamata tika ierakstītas attiecīgajā zemesgrāmatas nodalījumā, kā to paredz likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17.panta 6.punkts. Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Pilsētplānošanas pārvalde ir sniegusi informācija, ka abos minētajos gadījumos būves vērtējamas kā patvaļīgās būvniecības radītās sekas, kur vienā no gadījumiem viena no zemesgrāmatā ierakstītajām ēkām, ņemot vērā spēkā esošos būvniecības procesu regulējošos normatīvos aktus, nevar tikt legalizēta un ir nojaucama.
Ievērojot iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija šādam normatīva regulējuma piedāvājumam nevar konceptuāli piekrist.
Papildus būtu nepieciešams ņemt vērā, ka saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 28.pantu būvvaldes izdots akts vai tam pielīdzināms dokuments ir tikai viens no dokumentiem, kas var kalpot par īpašuma tiesību pierādīšanai uz kādu būvi. Šā likuma 28.panta 9.punktā ir īpaši uzvērts, ka var būt arī citi dokumenti, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu. Ekonomikas ministrijas ieskatā paziņojums ir būvniecību būtu uzskatāms par šo citu dokumentu, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu. Ar šo likumprojektu tiek faktiski bez jebkāda tiesiska pamata tiek normatīvā regulējumā tiešā veidu ietverta prezumpcija, ka paziņojums par būvniecību pats par sevi nav dokuments, ka pierāda īpašuma tiesības uz kādu būvi un ka zemesgrāmatas tiesnesis bez jebkāda pamatojuma var neatzīt paziņojumu par būvniecību. Īpašuma tiesību reģistrācija zemesgrāmatā nekādā veidā pati par sevi nepasargā persona no apstākļa, ka kāda būve uz šīs personas zemes gabala vai veikti būvdarbi var tiks atzīti par patvaļīgo būvniecību. Ilustrācijai var apskatīt šādu gadījumu:
Ar Rīgas rajona tiesas 16.03.2023. spriedumu lietā C33547621 nolemts atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz vasarnīcu, ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, garāžu, ar kadastra apzīmējumu /numurs B/, garāžu, ar kadastra apzīmējumu /numurs C/,- kas atrodas uz zemesgabala/adrese/,ar kadastra apzīmējumu /numurs D/. Savukārt ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 19.07.2019. spriedumu lietā Nr.C30491219 konstatēts juridisks fakts, ka inženierbūves: baseins ar būves kadastra apzīmējumu /numurs F/un tenisa laukums ar būves kadastra apzīmējumu /numurs G/, kas atrodas uz zemesgabala ar kadastra apzīmējumu /numurs A/ /adrese/, ir bezīpašnieka manta un piekrīt Latvijas valstij Finanšu ministrijas, reģistrācijas numurs 90000014724, personā. Abos gadījumos būves uz tiesas sprieduma pamata tika ierakstītas attiecīgajā zemesgrāmatas nodalījumā, kā to paredz likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17.panta 6.punkts. Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Pilsētplānošanas pārvalde ir sniegusi informācija, ka abos minētajos gadījumos būves vērtējamas kā patvaļīgās būvniecības radītās sekas, kur vienā no gadījumiem viena no zemesgrāmatā ierakstītajām ēkām, ņemot vērā spēkā esošos būvniecības procesu regulējošos normatīvos aktus, nevar tikt legalizēta un ir nojaucama.
Ievērojot iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija šādam normatīva regulējuma piedāvājumam nevar konceptuāli piekrist.
Piedāvātā redakcija
-