Atzinums

Atkārtoti lūdzam precizēt jēdzienu "pašvaldībai piederošā publiskā ārtelpa" (attiecīgajā locījumā) un izteikt to šādi: "publiskā lietošanā nodota pašvaldības teritorija” (attiecīgajā locījumā). Vēršam uzmanību, ka Pašvaldību likuma 73. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldības manta izmantojama pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs atbilstoši pašvaldības kompetencei, gan nododot to publiskā lietošanā, gan veidojot iestādes, gan dibinot kapitālsabiedrības vai iegūstot dalību kapitālsabiedrībās. Tādējādi jautājumu par pašvaldības mantas nodošanu publiskā lietošanā regulē Pašvaldību likums, nevis Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Paskaidrojam, ka Pašvaldību likumā lietotais jēdziens “publiskā lietošanā nodota pašvaldības teritorija” ir pašvaldības īpašumā, tostarp valdījumā, esoša teritorija, kas nodota publiskā lietošanā. Vēršam uzmanību, ka ne visas pašvaldības teritorijas, tostarp teritorijas, kurās atrodas ceļi, ielas, laukumi, publisku ēku pagalmi, krastmalas, pludmales, dārzi utt., ir nodotas publiskā lietošanā, citiem vārdiem, brīva pieeja pati par sevi nenozīmē, ka teritorija ir nodota publiskā lietošanā. Turklāt norādām, ka ar jēdzienu “publiskā lietošanā nodota pašvaldības teritorija” saprot publiskā lietošanā patstāvīgi esošu teritoriju. Tādējādi pirmšķietami secināms, ka Ministru kabineta noteikumu projekts groza izpratni par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju to vienlaikus gan sašaurinot, gan paplašinot.

Papildus norādām, ka Ministru kabineta noteikumu projektā var norādīt publiskā lietošanā nodota pašvaldības teritoriju uzskaitījumu un izņēmumus uz ko attiecas noteikumi, ja tas nepieciešams.

-

Atkārtoti lūdzam svītrot minēto punktu. Vēršam uzmanību, ka Pašvaldību likuma 73. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldības manta izmantojama pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs atbilstoši pašvaldības kompetencei, gan nododot to publiskā lietošanā, gan veidojot iestādes, gan dibinot kapitālsabiedrības vai iegūstot dalību kapitālsabiedrībās. Tādējādi jautājumu par pašvaldības mantas nodošanu publiskā lietošanā regulē Pašvaldību likums, nevis Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Paskaidrojam, ka Pašvaldību likumā lietotais jēdziens “publiskā lietošanā nodota pašvaldības teritorija” ir pašvaldības īpašumā, tostarp valdījumā, esoša teritorija, kas nodota publiskā lietošanā. Vēršam uzmanību, ka ne visas pašvaldības teritorijas, tostarp teritorijas, kurās atrodas ceļi, ielas, laukumi, publisku ēku pagalmi, krastmalas, pludmales, dārzi utt., ir nodotas publiskā lietošanā, citiem vārdiem, brīva pieeja pati par sevi nenozīmē, ka teritorija ir nodota publiskā lietošanā. Turklāt norādām, ka ar jēdzienu “publiskā lietošanā nodota pašvaldības teritorija” saprot publiskā lietošanā patstāvīgi esošu teritoriju. Tādējādi pirmšķietami secināms, ka Ministru kabineta noteikumu projekts groza izpratni par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju to vienlaikus gan sašaurinot, gan paplašinot.

Papildus norādām, ka Ministru kabineta noteikumu projektā var norādīt publiskā lietošanā nodota pašvaldības teritoriju uzskaitījumu un izņēmumus uz ko attiecas noteikumi, ja tas nepieciešams.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, aicinām punkta redakciju izteikt šādi:
 

"3.1 Par tirdzniecību, kas plānota privātpersonām piederošas teritorijas publiskajā ārtelpā, tirdzniecības dalībniekam vai tirdzniecības organizatoram vismaz piecas darba dienas pirms plānotās tirdzniecības rakstveidā informē pašvaldību par tirdzniecības norises adresi, datumu un laika periodu.";