Projekta ID
22-TA-443Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
26.07.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojekta 3.pantā, Izteikt likuma Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu 4. pantu šādā redakcijā ievaddaļā minēts ka profesionālās organizācijas būtu jāpilnvaro Likumā vai ministru kabineta noteikumos. Ekonomikas ministrija norāda, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.pantam privātpersonai (profesionālajai organizācijai) pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Būvniecības likuma 13.panta trīspadsmitajā daļā ir noteikts, ka Būvspeciālista kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību deleģē un maksu par minēto uzdevumu veikšanu nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā un detalizēti nosacījumi Būvspeciālista kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības deleģēšanai ir noteikti arī Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumos Nr.169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi". Līdz ar to būvniecības nozarē profesionālās organizācijas būvspecialistu kompetences novērtēšanai un patstāvīgās prakses uzraudzībai tiek pilnvarotas ar deleģēšanas līgumiem nevis noteiktas likumā vai ministru kabineta noteikumos.
Ņemot vērā minēto lūdzam papildināt likuma Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu 4. panta ievaddaļu ar profesionālajām organizācijām, kurām pilnvarojums ir dots arī ar deleģēšanas līgumu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam.
Ņemot vērā minēto lūdzam papildināt likuma Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu 4. panta ievaddaļu ar profesionālajām organizācijām, kurām pilnvarojums ir dots arī ar deleģēšanas līgumu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam.
Piedāvātā redakcija
Likumā, Ministru kabineta noteikumos vai atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam pilnvarotas profesionālās organizācijas
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Norādām, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 28. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (turpmāk – Pakalpojumu direktīva) regulē brīvu pakalpojumu sniegšanu un piekļuvi dažādu pakalpojumu darbībai, taču tā neregulē patentpilnvarnieku tiesības darboties par profesionālo patentpilnvarnieku citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Ņemot vērā minēto, lūdzam Likumprojekta Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" anotācijas 1.3. sadaļas 6. punktā svītrot atsauci uz Pakalpojumu direktīvu.
Piedāvātā redakcija
Saskaņā ar rūpnieciskā īpašuma likuma 136. pants paredz, ka ja Eiropas Savienības dalībvalsts patentpilnvarnieks iesniedz attiecīgu lūgumu un dokumentus, kas apliecina viņa tiesības darboties par profesionālo patentpilnvarnieku citā Eiropas Savienības dalībvalstī saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, Patentu valdes direktors šo personu iekļauj profesionālo patentpilnvarnieku saraksta atsevišķā sadaļā, piešķirot tai tiesības uz pagaidu profesionālo darbību Latvijā. Tiesības uz pagaidu profesionālo darbību Latvijā piešķir uz sešiem mēnešiem ar nosacījumu, ka minētā persona apņemas nodrošināt profesionālu sadarbību ar Patentu valdi, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomi, tiesām un citām institūcijām valsts valodā un norāda sarakstes adresi Latvijā. Rūpnieciskā īpašuma likums nosaka arī pagarināšanas kārtību un iespēju sarakstā tikt iekļautam uz pastāvīgu darbību. Līdzīga prakse šīs kvalifikācijas iegūšanai ir arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Lai iegūtu šo kvalifikāciju ir jākārto attiecīgais eksāmens konkrētā iestādē. Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija regulas (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi 119. un 120. pants nosaka vispārējos pārstāvības pamatprincipus, pēc kuriem vadoties izriet, ka pārstāvis rūpnieciskā īpašuma jomā var būt fiziska vai juridiska persona, kurām Eiropas Ekonomikas zonā ir pastāvīga dzīvesvieta vai galvenās uzņēmējdarbības vieta, vai reāli pastāvoša rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums.
