Atzinums

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 27. aprīlī plkst. 00.00 (naktī no 26. uz 27. aprīli) uzsāks eParaksta sistēmu migrāciju uz jaunu tehnoloģisko platformu un tā ilgs aptuveni diennakti. Līdz ar pāreju uz jaunu tehnoloģisko platformu, eParaksta lietotājiem 27. aprīlī būs ierobežota eParaksta rīku darbība, bet pēc darbības atsākšanas visiem eParaksts mobile lietotājiem būs jāizveido jauna eParaksta parole. Tā kā darbu laikā nebūs pieejami eParaksta pakalpojumi, aicinām ieplānot veikt darbības sistēmās un dokumentu parakstīšanu savlaicīgi, jo 27. aprīlī organizācijas sistēmās e-Identitātes apliecināšana un parakstīšana nebūs iespējama. Vairāk informācijas eparaksts.lv portālā.
Projekta ID
21-TA-1606
Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
31.01.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Norādām, ka VUGD kompetencē ietilpst trešās grupas būvju atbilstības pārbaudē ugunsdrošības pārbaudēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 43.punktu būvprojekta ekspertīze ir obligāta trešās grupas būvju būvprojektiem, izņemot būves nojaukšanas būvprojektam. 
Ekonomikas ministrija uzskata, ka būtu jānalizē iemesli, kāpēc neskatoties uz pozitīvo ekspertīzes atzinumu, t.i. padziļinātu būvprojekta atilstības pārbaudi, 25% - 30% gadījumos ir konstatējamas neatbilstības būvnormatīvu prasībām. Turklāt VUGD nav sniedzis sūdzības Būvniecības valsts kontroles birojām kā būvekspertu sertificēšanas institūcijai par iespējams nekompetenti un neatbilstoši veiktajām ekspertīzēm. 
Ekonomikas ministrija uzskata, ka nav pieļaujama situācija, ka būvekspertīze, kas primāri ir ieviesta, lai nodrošinātu būvprojekta risinājumu jēgpilnu pārbaudi, faktiski nepilda savu uzdevumu. Informatīvajā ziņojumā būtu jāanalizē iemesli un jāpiedāvā risinājumi šai problēmai. 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Vēlamies norādīt, ka informatīvais ziņojums satur vairākus apgalvojumus bez jebkāda skaidrojuma un pamatojuma, atsevišķi apgalvojumi ir pretrunīgi. Tas neļauj izvērtēt šādu apgalvojumu pamatotību. Piemēram, tiek norādīts, ka VUGD neveic būvprojektu atbilstības izvērtēšanu (infprmatīvā ziņojuma 2.lpp.). Vienlaicīgi, kā pamatojums sertificēšanas procesa nepietiekamībai tiek minēts  negatīvo atzinumu par būvobjekta atbilstību ugunsdrošības prasībām  skaita pieaugums (informatīvā ziņojuma 8.lpp.) Nav skaidrs par kādu negatīvo atzinumu skaita pieaugumu iet runa, ja VUGD neveic būvprojektu atbilstības pārbaudi. 
Informatīvā ziņojuma 4. lpp ir norādīts VUGD valsts ugunsdrošības uzraudzības darba rezultātu dati liecina, ka VUGD amatpersonas, pēc būvniecības ierosinātāja iesnieguma saņemšanas izsniedza negatīvus atzinumus par būvobjekta atbilstību ugunsdrošības prasībām  34,21% gadījumos 2016.gadā, 22% gadījumos 2017.gadā, 28% gadījumos 2018.gadā, 15 % gadījumos 2019.gadā, 29% gadījumos 2020.gadā. Tālāk seko apgalvojums, ka tas nozīmē, ka nebija izpildīti vai nebija pabeigti būvprojektā paredzētie ugunsdrošības pasākumi, kā arī tika atklāti citi normatīvajos aktos noteiktie ugunsdrošības prasību pārkāpumi. Ņemot vērā, ka VUGD neveic būvprojektu risinājumu atbilstības novērtēšanu, bet pie nodošanas ekspluatācijā faktiski vērtē uzbūvētās būves atbilstību normatīvo aktu prasībām, nav skaidrs uz kāda pamata tiek secināts, ka būvdarbos notika atkāpes no būvprojekta paredzētajiem ugunsdrošības pasākumiem. Lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu. 
Piedāvātā redakcija
-
3.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Latvijas Būvinženieru savienības vadītā darba grupa, kā arī Latvijas Būvniecības padome nolēma, ka efektīvākais risinājums būvprojektu un būvdarbu organizēšanas procesa kvalitātes uzlabošanai ugunsdrošības jomā varētu būt jaunas sertificēšanas sfēras ieviešana (būvspeciālists ugunsdrošības risinājumos) un atbildības par ugunsdrošības prasību ievērošanu pārskatīšana. Ekonomikas ministrija konceptuāli piekrīt Latvijas Būvniecības padomes ierosinājumam. Secinām, ka Informatīvais regulējums nesatur informāciju un izvērtējumu par Latvijas Būvniecības padomes piedāvāto risinājumu. Lūdzam attiecīgi papildināt informatīvo ziņojumu.
 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Ekonomikas ministrija uzskata, ka informatīvais ziņojums rada maldīgu priekšstatu par būvspeciālistu zināšanu un prasmju pārbaudes procesu. Proti, informatīvaja ziņojumā ir norādīts, ka Latvijas Būvinženieru savienības veiktajās pārbaudēs tiek irkļauts tikai divi jautājumi ugunsdrošības jomā, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienībā tikai viens jautājums. Tas attiecīgi neļauj novērtēt kandidātu zināšanu apjomu un pietiekamību. 
Norādām, ka sertificēšanas institūcijas sadarbībā ar VUGD izstrādāja eksāmena jautājumu listi, tā satur vispusīgus jautājumus ugunsdrošības jautājumos. Listē iekļautie jautājumi tiek izmantoti, gatavojot eksāmena pārbaudes biļetes. Lai gan vienā biļētē tiek iekļauts viens vai divi jautājumu ugunsdrošības jomā, lai kandidāts varētu uz tiem korekti atbildēt, viņam ir jāapgūst ugunsdrošības regulējums pietiekamā līmenī, kā arī jāspej piemērot šo regulējumu, veicot praktiskus uzdevumus. 
Vēršam uzmanību, ka līdz šim Ekonomikas ministrija nav saņēmusi Iekšlietu ministrijas vai VUGD iebildumus par Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi", kā arī ierosinājumus pārbaudes procesa uzlabošanai. 
Piedāvātā redakcija
-
5.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā sniegtā informācija liecina, ka būvju nodošanas ekspluatācijā procesā atklāto pārkāpumu apjoms ir konstants, tas vairākus gadus nav mainījies. Informatīvais ziņojums satur pārkāpumu sadalījumu, proti, norādot kāda veida pārkāpumi ir konstatēti, taču netiek veikta analīze par sistēmiskiem trūkumiem, kas negatīvi ietekmē būvniecības procesa kvalitāti un rezultējas samēra lielo pārkāpumu apjomā. 
Tāpat ziņojums nesatur informāciju par konstatēto pārkāpumu sekām, proti, cik gadījumos pārkāpumi novērsti, saskaņojot ar VUGD alternatīvus risinājumus un cik gadījumos pārkāpumu novēršanai bija nepieciešams veikt būvdarbus. Tikai saprotot iemeslus, varēs piedāvāt efektīvākus risinājumus. 
Ekonomikas ministrijas saņemtās sūdzības par būves nodošanas ekspluatācijās procesu liecina, ka lielākoties negatīvā atzinuma iemesls un atšķirīgā izpratne par normatīvo regulējumu, turklāt ne tikai starp būvniecības procesa dalībniekiem un VUGD, bet arī VUGD teritoriālo vienību starpā. Tieši normatīvā regulējuma atšķirīgā interpretācija un attiecīgi VUGD amatpersonu atšķirīgas prasības bieži tiek minētas kā negatīvā atzinuma iemesls EM adrestātajos iesniegumos un sūdzībās. 
Problēma ar atšķirīgo normatīvā regulējuma interpretācija ir pieminēta arī informatīvajā ziņojumā, taču tālāk netiek analizēta, kā arī netiek piedāvāti risinājumi atšķirīga normatīvā regulējuma piemērošanas novēršanai. Iespējams, ka liels negatīvo atteikumu skaits būves nodošanas eksplautācijā procesā ir skaidrojams ar normatīvā regulējuma nepilnībām nevis ar būvspeciālistu zināšanu trūkumu. 
 
Piedāvātā redakcija
-
6.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Ekonomikas ministrija nesaskaņo Iekšlietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu un piedāvāto risinājuma variantu. Informatīvajā ziņojumā nav iekļauts pamatojums tam, ka vienīgais piedāvatais procesa pilnveidojums - ieviest atsevišķu testu ugumsdrošības jomā, būs efektīvs un uzlabos būvprojektu kvalitāti un būvdarbu veikšanas kvalitāte. Turklāt paša informatīvajā ziņojumā pie SVID analīzes ir norādīts drauds - "paredzētais risinājums var nesasniegt paredzēto mērķi – samazinot negatīvo atzinumu par negatīvo atzinumu skaitu nebūtiski.". 
Tāpat informatīvajā ziņojuma nav ietverts pamatojums tam, ka tieši elektroniskais tests kā profesionālo zināšanu pārbaudes veids, ir efektīvāks par raklstveida eksāmenu, kas paredz izvērstu atbildi uz kādu teorētisko vai prakstisko jautājumu. Vēlamies vērst uzmanību, ka Ekonomikas ministrija, izstrādājot Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumus Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi", sadarbībā ar Iekšlietu ministriju tika vērtēts optimāls veids kā pārbaudīt būvspeciālistu profesionālās spējas, tai skaitā ugunsdrošības jomā. Regulējuma izstrādes procesā tika secināts, ka patstavīgās prakses tiesību piešķiršanas procesā būvniecības jomas reglamentētajās profesijās ir svarīgi pārliecināties par kandidāta spējām orientēties Latvijas normatīvo aktu prasībās, efektīvi tās piemērot profesionālā pakalpojuma sniegšanas procesā. Ņemot vērā, ka Latviajs būvnormatīvi satur ārkārtīgi detalizētus tehniskos noteikumus, tai skaitā ugunsdrošības jomā, kas turklāt bieži mainās attīstoties tehnoloģijām un būvizstrādājumiem, kandidātam nebūtu lietderīgi prasīt iegaumēt visas tehniskās prasības, bet viņam ir jāspēj kompetenti piemērot būvnormatīvu prasības, izvēloties konkrētai iecerei nepieciešamos risinājumus. Un šādai pārbaudei tests nav piemērots un nav izmantojams. Piemēram, tas, ka kandidāts nezin lielāko pieļaujamo koka ēku augstumu un nokļūdas ar atbildi testā, neliecina, ka viņš, iepazītoties ar būvnormatīva prasībām, nespēs to piemērot praksē. Un otrādi pareiza atbilde šajā jautājumā neliecinās, ka kandidāts zinās maksumālā augstuma aprēķināšanas nianses un spēs to pareizi iestrādāt būvprojetkā.
 
Piedāvātā redakcija
-
7.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
[1] Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk – Birojs) ieskatā informatīvajā ziņojumā ”Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta īstenoto ugunsdrošības uzraudzību būvniecības jomā” norādītais risinājums būvobjektu ugunsdrošības situācijas uzlabošanai, t.sk. ieviešot stingrāku (ietverot vairāk jautājumus kompetences pārbaudē) kompetences pārbaudi būvspeciālistiem ugunsdrošības jomā un vērtējot 3 gadu periodā izsniegto negatīvo atzinumu par būves gatavību ekspluatācijā skaita dinamiku un iemeslus, visticamāk nesasniegs paredzēto mērķi un pēc būtības nemainīs esošo situāciju.

[2] Ņemot vērā, ka saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) apkopotajiem datiem lielākais konstatēto ugunsdrošības prasību neatbilstību īpatsvars (35,5%) saistīts ar būvprojekta dokumentācijas izstrādi, tas vien, ka ieviestu stingrākas prasības būvspeciālistu sertificēšanā, kā arī VUGD atzinumi pirms objekta pieņemšanas ekspluatācijā, nedos vēlamo rezultātu nozares sertificēto būvspeciālistu izstrādāto būvprojektu ugunsdrošības risinājumu kvalitātes uzlabošanai.

Esošais būvniecības process jau no paša sākuma paredz sertificētu būvspeciālistu – arhitektu, projektētāju, būvekspertu, būvdarbu vadītāju un būvuzraugu iesaisti, bet nereti problēmas tiek konstatētas būvniecības procesa beigās, pieprasot VUGD atzinumu par būvobjekta gatavību ekspluatācijai.

Biroja ieskatā primāri nepieciešams risinājums, kas vērsts uz būvprojektu kvalitāti un nodrošinātu izstrādāto būvprojektu atbilstību ugunsdrošības prasībām. Savukārt būvdarbu izpilde atbilstoši būvprojektā paredzētajam ir būvniecības procesā iesaistīto sertificēto būvspeciālistu, to patstāvīgās prakses uzraugošo institūciju un būvvalžu kompetences jautājums.

[3] Ņemot vērā, ka ugunsdrošība ir viena no būves būtiskajām prasībām, un būvprojekta ugunsdrošības risinājumu atbilstības normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām novērtēšanai, it īpaši attiecībā uz 3.grupas būvēm, nepieciešamas specifiskas zināšanas, kas skar vairākas būvspeciālistu kompetences jomas, specialitātes un darbības sfēras, esošo situāciju ugunsdrošības jomā uzlabotu būvspeciālistu sertificēšana ugunsdrošības darbības sfērā, t.sk. tās ietvaros realizējot Biroja sadarbību ar VUGD, sertificējot būvekspertus būvprojektu ugunsdrošības risinājumu ekspertīzes jomā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Birojs kā būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības kompetentā iestāde būvekspertīzes jomā, 2021.gada 28.septembrī nosūtīja Ekonomikas ministrijai vēstuli Nr.1-7.2/2021/2703-nd, kurā sniedza būvspeciālistu kompetences pārbaudes institūciju priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumos Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”, tostarp paredzot jaunas darbības sfēras būvspeciālistiem ugunsdrošības jomā (ugunsdrošības risinājumu projektēšana un ugunsdrošības risinājumu būvekspertīze) ieviešanu.
 
Piedāvātā redakcija
-