Atzinums

Ievērojot, ka nav skaidrs, kādēļ Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis"" (turpmāk – projekts) 2. punktā ir noteikts attiecīgā regulējuma spēkā stāšanās termiņš, lūdzam to svītrot vai papildināt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (turpmāk - anotācija) ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Lūdzam precizēt trešo risinājuma aprakstu (par Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" (turpmāk – noteikumi) 52.1.1 apakšpunktu), ņemot vērā, ka trešais problēmas apraksts ir par Finanšu ministriju, nevis Tieslietu ministriju.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju papildināt projektu, paredzot, ka Datu valsts inspekcija (turpmāk – Inspekcija) sniedz atzinumu par tiesību akta projektu, kas skar Inspekcijas kompetences jautājumus. Inspekcijas kompetence un uzdevumi ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) un Fizisko personu datu apstrādes likumā (turpmāk – Datu apstrādes likums).
Datu regulas 58. panta 3. punkta “b” apakšpunktā cita starpā ietvertas pilnvaras Inspekcijai pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma sniegt atzinumus valsts parlamentam, dalībvalsts valdībai vai – saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem – citām iestādēm un struktūrām, kā arī sabiedrībai par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar personas datu aizsardzību. Saskaņā ar Datu apstrādes likuma 4. panta pirmās daļas 5., 6. un 11. punktu Inspekcijas uzdevumi ir atbilstoši savai kompetencei, piedalīties normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādē un sniegt viedokli par citu institūciju sagatavotajiem normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem, kā arī sniegt ieteikumus un atzinumus, piemēram, par veidojamu datu apstrādes sistēmu vai plānoto personas datu apstrādi. Datu regulā noteikts arī, ka Inspekcija kā uzraudzības iestāde rīkojas pilnīgi neatkarīgi, pildot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar Datu regulas 51. panta 1. punktu. Tāpat arī Datu apstrādes likumā noteikts, ka Inspekcija ir neatkarīga Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas ir datu uzraudzības iestāde Datu regulas izpratnē un pilda Datu regulā un Datu apstrādes likumā noteiktos uzdevumus datu apstrādes jomā (sk. Datu apstrādes likuma 3. pantu). Ievērojot minēto, Inspekcijas kā Datu regulas uzraudzības iestādes viens no uzdevumiem ir nodrošināt fizisko personu datu apstrādes tiesiskumu arī piedaloties normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādē, ja tie skar Inspekcijas kompetences jautājumus, patstāvīgi un neatkarīgi no citām iestādēm sniedzot viedokli un ieteikumus par minētajiem dokumentu projektiem to saskaņošanas procesā. Minētā uzdevuma pilnvērtīga izpilde nav iespējama, jo noteikumu 52. punktā, kurā ir noteiktas institūcijas, ar kurām ministrijām ir jāveic izstrādāto tiesību aktu projektu saskaņošana, Inspekcija nav tieši norādīta. Vienlaikus nepieciešamība veikt saskaņošanu ar Inspekciju, ja tiesību akta projekts skar Inspekcijas kompetences jautājumus, izriet no noteikumu 52.2.10. apakšpunkta, kas paredz, ka tiesību aktu projekta saskaņojumu nepieciešams saņemt no citām institūcijām, ja saskaņošanas nepieciešamība tieši izriet no ārējā normatīvā akta normām, kas nosaka to kompetenci. Lai arī no minētajām normām izriet tiesisks pienākums ministrijām, virzot TAP portālā tiesību aktu projektus, kas skar Inspekcijas kompetences jautājumus, norādīt Inspekciju kā saskaņošanas institūciju, tomēr praksē šis pienākums bieži vien netiek ievērots, un tas traucē Inspekcijai pilnvērtīgi pildīt Datu regulā un Datu apstrādes likumā tai noteiktos uzdevumus, tostarp nodrošināt fizisko personu datu apstrādes tiesiskumu.
Līdz ar to noteikumu 52. punktā ietverto ministriju un institūciju uzskaitījumā būtu jānorāda arī Inspekcija kā viena no institūcijām, no kurām nepieciešams saņemt atzinumu par projekta saskaņošanu.

 

-

Lūdzam attiecīgo apakšpunktu papildināt arī ar projektiem par atļaujas sniegšanu par līdzdalības vai ietekmes iegūšanu, saglabāšanu, izbeigšanu nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, kā arī projektiem par pilnvarojumu pašvaldībai izsniegt atļauju būvniecībai jūras piekrastes joslā.  Minētais arī neietilpst Tieslietu ministrijas kompetencē.

-

Anotācijā ir sniegta informācija, ka jau šobrīd saskaņā ar noteikumu 54. punktu informatīvo ziņojumu, ja saistībā ar informatīvajā ziņojumā minēto jautājumu turpmākā rīcība nav paredzēta vai tas nav saistīts ar citu institūciju kompetenci, var nesaskaņot ar citām ministrijām vai institūcijām. Ievērojot Tieslietu ministrijas kompetenci, nav pamata prasīt saskaņojumu no Tieslietu ministrijas, ja informatīvajā ziņojumā nav paredzēta turpmākā rīcība konkrēti Tieslietu ministrijai vai tās padotībā esošai iestādei, un noteikumu 52.1.2. apakšpunkts būtu attiecīgi papildināms. Lūdzam precizēt projektu, jo šāds regulējums attiecībā uz informatīvajiem ziņojumiem projektā nav paredzēts.

-

Lūdzam minēto regulējumu papildināt, ka atzinumu Tieslietu ministrija nesniedz arī par informatīvā ziņojuma projektu par plānošanas dokumentu izpildi, ja attiecīgi netiek sniegts atzinums par pašu plānošanas dokumentu.

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā cita starpā minēts, ka Tieslietu ministrijai kā vadošajai iestādei tiesību politikas jomā paredzēts arī turpmāk saskaņot ārējo tiesību aktu projektus, taču vienlaikus projekts precizē noteikumu 52.1.2. apakšpunktu, paredzot, ka Tieslietu ministrijas saskaņojums nav nepieciešams arī par tādiem projektiem, kas iepriekš bija paredzēti spēku zaudējušajā Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" 73. punktā. Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" 73.6. apakšpunktā ir minēts Ministru kabineta rīkojuma projekts par konsultatīvo padomju, komisiju vai darba grupu izveidi. Savukārt projektā paredzētajā noteikumu 52.1.2.4. apakšpunktā nav minēts Ministru kabineta rīkojuma projekts par konsultatīvo padomju izveidi. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzēto noteikumu 52.1.2.4. apakšpunktu vai papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
Iepriekš minētais attiecināms arī uz projektā paredzēto noteikumu 52.1.1.3. apakšpunktu.

-

Tieslietu ministrija lūdz papildināt minēto uzskaitījumu ar šādiem Ministru kabineta rīkojumu projektu veidiem: 1) par zemes vienības piekritību vai piederību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda, 2) par privātpersonas nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Vēršam uzmanību, ka šie jautājumi nav tiesību politikas veidošanas un jaunrades jautājumi, kur ir svarīgi novērtēt jauna regulējuma ietekmi uz spēkā esošo tiesību sistēmu. Nekustamo īpašumu piekritības un piederības jautājumi, nekustamo īpašumu atsavināšana sabiedrības vajadzībām no privātpersonām balstās uz spēkā esošā regulējuma piemērošanu. Valsts pārvaldes ietvaros vienai ministrijai pārbaudīt to, kā cita  ministrija, pildot savas funkcijas, ievēro normatīvo regulējumu, ir neefektīvi un resursus prasoši abām pusēm.  Katrai ministrijai būtu jāspēj nodrošināt ar saviem iekšējiem resursiem, ja nepieciešams piesaistot savus juridiskos dienestus, savas rīcības atbilstību regulējumam jautājumos, kur jau ir nostiprināta stabila un nemainīga prakse. Ministrijas, kas ir valsts nekustamā īpašuma valdītājs rīcību   nekustamo īpašumu jomā sasaistīt ar citas ministrijas sniegtu novērtējumu nav pamatoti. Turklāt regulējošo ārējo normatīvo aktu piemērošanā laika gaitā ir izveidojusies stabila un nemainīga prakse, līdz ar to nav nepieciešama ikreizēja Tieslietu ministrijas iesaiste šo Ministru kabineta rīkojumu projektu saskaņošanā pirms virzīšanas izskatīšanā Ministru kabinetā. Katru gadu saskaņošanai tiek virzīti kopā 300-400 52.1.2.8.punktā minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu un virkne atzinumu ir bez iebildumiem un priekšlikumiem, līdz ar to Tieslietu ministrija nesaskata nepieciešamību iesaistīties šādu Ministru kabineta rīkojumu projektu saskaņošanā.

Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamā īpašuma valdītāja maiņu, par uz valsts vārda reģistrēta nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības citai publiskai personai funkciju veikšanai, par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma pārņemšanu valsts īpašumā, par publiskai personai piederošas kustamas mantas atsavināšanu, par zemes vienību piekritību vai piederību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda, par privātpersonas nekustamā īpašuma atsavināšanu valstij sabiedrības vajadzībām vai par nacionālās sporta bāzes sastāvā ietilpstošo nekustamo īpašumu sastāva precizēšanu

Lūdzam attiecīgo apakšpunktu papildināt arī ar projektiem par valsts nekustamā īpašuma atmežošanu pēc analoģijas ar paredzēto izņēmumu arī Finanšu ministrijai, jo minētais neietilpst Tieslietu ministrijas kompetencē. Tāpat lūdzam papildināt ar projektiem par privātpersonas nekustamā īpašuma atsavināšanu valstij sabiedrības vajadzībām, par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā privātpersonai, par zemes vienību piekritību vai piederību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda.
 

-

Tieslietu ministrija lūdz šajā tiesību normā minēto uzskaitījumu papildināt ar šādiem Ministru kabineta rīkojumu projektu veidiem: 1) par par valsts nekustamā īpašuma atmežošanu, 2) par publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bezatlīdzības lietošanā privātpersonai; 3) par pilnvarojumu būvniecībai publiskajos ūdeņos. Vēršam uzmanību, ka uzskaitījumā norādītie Ministru kabineta rīkojumu veidi ir saistīti ar specifisku nozares regulējumu - meža apsaimniekošanu, būvniecību, rīcību ar valstij piederošiem nekustamajiem īpašumiem, kas nav tieša Tieslietu ministrijas kompetence. Minēto jautājumus specifiski regulē Meža likums, Būvniecības likums, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums. Tādējādi šeit nav nepieciešams viedoklis par tiesību sistēmu kopumā vai par kāda tiesību institūta atbilstību tiesību sistēmai (kur tādēļ būtu nepieciešama Tieslietu ministrijas iesaiste), bet gan specifiskas zināšanas par nozares tiesību normām un to praktiskas piemērošanas niansēm, kas ir ārpus Tieslietu ministrijas kompetences lauka. Piemēram, nav skaidrs, kā Tieslietu ministrija varētu izvērtēt, vai ir pamats konkrēta nekustamā īpašuma atmežošanai vai konkrētai būvniecībai publiskas personas īpašumā. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrijas uzskata, ka nav nepieciešama un lietderīga Tieslietu ministrijas iesaiste šādu Ministru kabineta rīkojumu projektu saskaņošanā pirms virzīšanas izskatīšanā Ministru kabinetā.

52.1.2.10. Ministru kabineta rīkojuma projektu par pirmtiesību izmantošanu un bezmantinieka mantas pārņemšanu valsts īpašumā, par valsts meža zemes atmežošanu, par publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bezatlīdzības lietošanā privātpersonai, par par pilnvarojumu pašvaldībai izsniegt atļauju būvniecībai jūras piekrastes joslā;

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā ietekmi uz publisko pārvaldi sniedz anotācijas 7.sadaļā. Līdz ar to ierosinām precizēt anotāciju.

-

Ņemot vērā to, ka ir nepieciešams saistītajos projektos vērtēt ietvertā regulējuma savstarpējo saskaņotību arī sākotnējā virzība sabiedrības līdzdalībai un saskaņošanai gan izstrādes stadijā, gan virzot uz saskaņošanu ministrijās u.c. ir nodrošināma vienlaikus. Ievērojot minēto, aicinām to paredzēt noteikumos.

-

Vēršam uzmanību, ka TAP portāls un arī citas platformas šobrīd nenodrošina informācijas meklēšanu Valsts sekretāru sanāksmes un Ministru kabineta komitejas sēžu protokolos. Likumi.lv ir pieejami meklēšanai tekstā tikai Ministru kabineta sēdes protokoli. Protokolu var atrast tikai tad, ja zina datumu un numuru vai zina saistīto projektu, pie kura ir pievienotas saites, kurā sēdē tas skatīts un pievienots protokols. Mūsuprāt, meklēšana šo protokolu tekstos ir nepieciešama.
 

-

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības tiesības tiek pārņemtas vai ieviestas, iesakām frāzi "Eiropas Savienības tiesību pārņemšanu un ieviešanu" aizstāt ar frāzi "Eiropas Savienības tiesību pārņemšanu vai ieviešanu".

-

Ievērojot, ka Likumā par budžetu un finanšu vadību, kur skaidrots termins "budžeta likumprojektu pakete", minēts likumprojekts par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, lūdzam precizēt projektā paredzēto noteikumu 53. punktu un 113.6. apakšpunktu.
 

-

Aicinām vērtēt, vai informācijas pieejamības uzlabošanai (vienādošanai) deklasificētos dokumentus (Ministru kanineta rīkojumi, atsevišķu veidu informatīvie ziņojumi utt.), ja līdzīgi dokumentu veidi, kas satur vispārēju informāciju, tiek publicēti  oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" arī nevajadzētu publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", lai tie būtu pieejami un meklējami vienuviet.

-

Pašvaldību likums paredz (arī spēku zaudējušais likums paredzēja),  ka, pašvaldības oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludinot saistošos noteikumus, vienlaikus publicē arī paskaidrojuma rakstu. Taču Ministru kabineta izdotajiem tiesību aktiem (t.sk., ārējiem normatīvajiem aktiem) anotācijas netiek publicētas. Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 2. un 3. punkts noteic, ka sākotnējās ietekmes izvērtēšanas mērķis ir apzināt ietekmi un sekas, ko var radīt projekts, un, pamatojoties uz iegūtajiem secinājumiem, izvēlēties piemērotāko regulējuma apjomu, saturu un formu. Sākotnējās ietekmes izvērtēšanas rezultātus atspoguļo anotācijā. Anotācijas uzdevums ir informēt lēmuma pieņēmējus un ieinteresētās puses par projekta ietekmi un sekām, ko projekts var radīt uz dažādām darbības jomām. Lai nākotnē neveidotos situācija, ka sabiedrība nevar atrast bez vēršanās Valsts kancelejā (proti, nepastarpināti) šo svarīgo informāciju, kā tas ir ar projektiem un to anotācijām, kas savulaik bija pieejamas vecajā Ministru kabineta mājas lapā un ir noarhivētas (dzēstas) no noteikta datuma), bet šobrīd sabiedrībai nepastarpināti vairs nav pieejamas, aicinām vērtēt iespēju publicēt anotācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vienlaikus ar pieņemtajiem tiesību aktiem.

-