Atzinums

Valsts kanceleja uztur 20.04.2023. atzinumā izvirzīto iebildumu par Ministru kabineta protokollēmuma 3.punktā ietverto noteikumu, kas paredz obligātu pienākumu finansējuma saņēmējam veikt izmaksu un ieguvumu analīzi Eiropas Savienības fondu projektiem, kuru atlase paredzēta ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta kopējās izmaksas (ieskaitot PVN) pārsniedz 1 miljonu euro, izņemot gadījumus, kad atbildīgā iestāde objektīvi un izvērsti pamatojusi Ministru kabineta noteikumu par SAM īstenošanu anotācijā šādu darbību nelietderīgumu. Mūsu argumentācija atbilst iepriekš paustajam iebildumam, ka šādi nosacījumi audzē administratīvo slogu ES fondu finansējuma saņēmējiem un pieaug riski par ES fondu investīciju ieviešanas progresa palēnināšanu. Tāpat arī administratīvais slogs tiek audzēts atbildīgo iestāžu pusē, jo saskaņā ar Ministru kabineta protokollēmuma 3.punktā noteikto Ministru kabineta noteikumu par SAM īstenošanu anotācijā ir jāietver objektīvi un izvērsti papildus pamatojumi par izmaksu un ieguvumu analīzes neveikšanu attiecīgajos SAM pasākumos, bet nav skaidrības kas būs tie kritēriji pēc kuriem SAM pasākumu Ministru kabineta noteikumu projekta skaņotāji vadīsies, lai novērtētu vai anotācijā ietvertais pamatojums ir gana plaši izvērsts un objektīvi izskaidrots, kas savukārt potenciāli pagarina SAM pasākumu Ministru kabineta noteikumu projektu saskaņošanas laiku un ES fondu investīciju ieguldījumu uzsākšanu tautsaimniecībā. Papildus norādām, ka joprojām nav novērsta, kā arī Finanšu ministrija izziņā nav skaidrota pastāvošā pretruna starp MK protokollēmuma 3.punkta uzdevumu, kurā paredzēts, ka izmaksu un ieguvumu analīzes veikšana nodrošināma ne tikai gadījumos, kad Eiropas Savienības fondu projekta ietvaros plānots gūt neto ieņēmumus un attiecīgi MK noteikumu projekta 44.punktā ietverto regulējumu, kurš paredz, ka projekta izmaksu un ieguvumu efektivitātes noteikšana un noteikumu 4. pielikums attiecas uz projektiem, kuri pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus. Tāpat arī nesaredzam Finanšu ministrijas izziņas skaidrojumā kā tiks risināts jautājums par sadarbības iestādes CFLA prasībām jau projekta ieviešanas dzīves ciklā pie katriem projekta grozījumiem (iepriekš piemēram, IKT investīciju projektu gadījumā Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākumā "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība") obligāti nodrošināt arī projekta izmaksu un ieguvumu analīzes aprēķina aktualizēšanu, kā arī saskatām riskus, ka Ministru kabineta protokollēmuma 3.punkta ietekme nav bijusi analizēta no finansējuma saņēmēju kapacitātes viedokļa un spējas pašiem veikt izmaksu un ieguvumu analīzes aprēķinus, kas potenciāli var vairot praksi, ka šie pienākumi tiek iepirkti ārpakalpojuma ietvaros un tādējādi radīt neefektīvu finansējuma izlietošanas riskus, pērkot salīdzinoši dārgus ārpakalpojumus no privātā sektora projekta administratīvo funkciju īstenošanai. Papildus uzsveram, ka MK noteikumu anotācijā ietvertais skaidrojums, ka izmaksu un ieguvumu analīze ir veicama ar mērķi, lai uzlabotu ES fondu projektu kvalitāti un nodrošinātu labākos ES fondu projektu īstenošanas risinājumus nav nekādi pamatots ar iepriekšējo praksi un pieredzi vai datiem, jo mūsu pieredze liecina, ka izmaksu un ieguvumu analīzes veikšana nekādi nenodrošina un nepalielina ES fondu projektu kvalitāti un nerada labākos ES fondu projektu īstenošanas risinājumus, jo 2014.-2020.gada plānošanas periodā ir vesela virkne neveiksmīgo vai pārtraukto projektu, kuri tika noslēgti pirms termiņa, nesasniedzot projekta mērķi, bet kuriem tika sākotnēji veikta izmaksu un ieguvumu analīze.  

-