Atzinums

Informatīvajā ziņojumā vairākkārt norādīts, ka Likums 2022. gadā bija pamatots risinājums energodrošības, diversifikācijas un AER projektu paātrināšanai, taču no tā vien, ka atsevišķi mehānismi līdz šim praksē nav pilnībā izmantoti, neizriet secinājums, ka tie vairs nav nepieciešami. Speciālā regulējuma nepilnīga izmantošana pati par sevi nav juridiski pietiekams pamats tā atcelšanai, jo īpaši situācijā, kad paši ziņojuma autori atzīst, ka daļa projektu ir sasnieguši Ministru kabineta akcepta stadiju un ka Likuma 4. un 5. pants ir efektīvi un saglabājami citā regulējumā. 

Saglabāt spēkā eošo regulējumu un neatcelt Likumu.

Informatīvajā ziņojumā nav atsevišķi izvērtēta pašreizējās ģeopolitiskās situācijas ietekme uz energoresursu cenu svārstībām un no tā izrietošajiem elektroenerģijas cenu riskiem Latvijā. Ņemot vērā spriedzi Tuvajos Austrumos un traucējumus Hormuza šaurumā, kas ir viens no pasaules būtiskākajiem naftas un dabasgāzes tranzīta punktiem, pastāv būtisks risks fosilo energoresursu cenu pieaugumam. Tā kā Eiropas un Latvijas elektroenerģijas cenu dinamika joprojām ir cieši saistīta ar fosilo resursu, īpaši gāzes, cenu svārstībām, ziņojumā bija nepieciešams izvērtēt arī negatīvu cenu scenāriju un tā ietekmi uz Latvijas mājsaimniecībām, uzņēmumiem, inflāciju un valsts budžetu. Šādas analīzes neesamība padara secinājumu par speciālā regulējuma turpmākas nepieciešamības neesamību nepietiekami pamatotu. 

Papildināt informatīvo ziņojumu ar detalizētu scenāriju analīzi par iespējamu fosilo energoresursu cenu pieauguma ietekmi uz elektroenerģijas cenām Latvijā 2026./2027. gada periodā, tajā skaitā izvērtējot iespējamo ietekmi uz inflāciju, mājsaimniecību maksātspēju un valsts budžeta izdevumiem atbalsta pasākumu nepieciešamības gadījumā. Kamēr šāda analīze nav veikta, secinājums par likuma atcelšanas lietderību ir uzskatāms par priekšlaicīgu. 

Ziņojumā norādīts, ka dažādās IVN stadijās atrodas 46 vēja elektrostaciju projekti un ka pie elektroenerģijas pārvades sistēmas šobrīd ir pieslēgtas VES tikai ar 133 MW kopējo jaudu, vienlaikus secinot, ka Latvijas enerģētikas stratēģijā līdz 2050. gadam noteiktais sauszemes VES jaudas apjoms 2030. gadā tiks sasniegts. Šāds secinājums ir balstīts pieņēmumā, nevis pietiekamā faktisko pierādījumu kopumā, jo projekta atrašanās IVN stadijā vēl nenozīmē, ka tas tiks sekmīgi realizēts, nodrošināts ar finansējumu, saņems visus nepieciešamos saskaņojumus, tiks pieslēgts tīklam un nodots ekspluatācijā. Līdz ar to ziņojumā nav pietiekami pamatots, kāpēc šādā situācijā būtu atsakāms no īpaša paātrinājuma regulējuma.

Papildināt pārejas regulējumu ar normu, nosakot, ka Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums ir piemērojams līdz dienai, kad vēja elektrostaciju faktiskā pieslēgtā jauda Latvijas elektroenerģijas sistēmā sasniedz 1500 MW. Likuma spēka zaudēšanas sasaiste ar faktiski sasniegtu pieslēgto jaudu nodrošinātu tiesisku noteiktību un novērstu pārmērīgi plašas rīcības brīvības atstāšanu Ministru kabinetam. Šāds kritērijs ir konkrēts, objektīvi pārbaudāms un tieši saistīts ar Likuma mērķi — veicināt reālu atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu pieaugumu. Savukārt projektu atrašanās IVN vai citā attīstības stadijā nav pietiekams pamats secinājumam, ka Likuma mērķis jau ir sasniegts.

Ziņojumā salīdzināti divi projekti — “EKO Ziemeļi” un “Augstkalni” — un no tā izdarīts vispārīgs secinājums, ka Likuma tvērums nenodrošina paātrinājumu. Šāds salīdzinājums nav pietiekami reprezentatīvs, jo projektu virzības ātrumu ietekmē daudzi individuāli apstākļi: teritorijas plānojums, pašvaldības attieksme, tīkla pieslēguma gatavība, zemes tiesību jautājumi, piegāžu ķēdes, investoru lēmumi un citi faktori. No atsevišķiem piemēriem nevar izdarīt vispārsaistošu secinājumu par visa speciālā regulējuma neefektivitāti.
 

Papildināt ziņojumu ar plašāku salīdzinošo analīzi par visiem projektiem, kuri virzīti gan speciālā Likuma, gan vispārējā regulējuma ietvarā, norādot konkrētus termiņus katrā stadijā.

Ziņojumā skaidri norādīts, ka Likuma 5. pants ir atzīstams par efektīvu un ka līdz ar 4. pantu tas integrējams IVN likumā, turklāt šī pieeja tiek sasaistīta ar ES prasībām attiecībā uz atjaunīgo energoresursu paātrinātas attīstības teritorijām. Ja pats izvērtējums atzīst, ka būtiska Likuma daļa ir efektīva un sistēmiski nepieciešama, tad pilnīga Likuma atcelšana nav samērīgākais risinājums. Samērīgāks risinājums būtu mērķēti grozījumi, saglabājot spēkā tās normas, kuras nodrošina paātrinājumu un juridisku noteiktību līdz brīdim, kad jaunais regulējums faktiski stājas spēkā.
 

Saglabāt Likumu spēkā vismaz līdz brīdim, kad attiecīgās normas ir pilnībā un nepārprotami pārņemtas citos normatīvajos aktos un jaunais regulējums ir stājies spēkā.

Ziņojums pamato būvniecības un termiņu normu nepārņemšanu ar to, ka pastāv horizontāls paātrināšanas mehānisms — “zaļais koridors”. Tomēr no paša ziņojuma neizriet, ka “zaļais koridors” pēc juridiskā spēka, tvēruma un pieejamības būtu pilnvērtīgs aizstājējs speciālajam likumam. Speciālais likums ir skaidrs, tieši piemērojams sektora regulējums, savukārt vispārīgs paātrināšanas instruments nevar automātiski aizvietot konkrētas nozares likumā ietvertas garantijas un procesuālus termiņus.
 

Ziņojumā jāsniedz salīdzinoša analīze, vai “zaļais koridors” pēc tvēruma, termiņiem un juridiskās noteiktības patiešām var pilnvērtīgi aizstāt speciālo Likumu; līdz šādas analīzes pabeigšanai Likums saglabājams spēkā.
 

Ziņojumā norādīts, ka jāvērtē pārejas regulējums, lai izvairītos no tiesiskā regulējuma pārrāvuma, un ka daļa normu būtu saglabājama līdz brīdim, kad stājas spēkā attiecīgie grozījumi nozaru likumos. Šī atziņa pati par sevi apstiprina, ka Likuma tūlītēja atcelšana nav drošs risinājums. Kamēr nav pieņemti un spēkā stājušies pilnīgi, skaidri un praksē piemērojami aizstājošie grozījumi, Likuma spēkā saglabāšana ir juridiski pamatotāka un drošāka pieeja.

Noteikt, ka Likums zaudē spēku tikai vienlaikus ar to grozījumu stāšanos spēkā, kuri pilnā apjomā pārņem visas saglabājamās normas citos normatīvajos aktos.

Pašā Likumā noteikts, ka tā mērķis ir sekmēt atjaunīgās enerģijas ražošanu un veicināt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību. Informatīvajā ziņojumā nav pārliecinoši pamatots, ka šie mērķi būtu zaudējuši aktualitāti. Tieši pretēji — saglabājoties ģeopolitiskajai nenoteiktībai un fosilo energoresursu cenu svārstību riskam, vietējās atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas attīstība joprojām ir būtiska gan energodrošības, gan cenu stabilitātes nodrošināšanai. Vienlaikus jāņem vērā arī pieaugošā transporta un citu tautsaimniecības nozaru elektrifikācija, kas nākotnē palielinās elektroenerģijas pieprasījumu. Arī tas apliecina, ka nepieciešamība pēc jaunu vietējo elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstības nav mazinājusies.

Tas vien, ka tirgus attīstība pēdējos gados ir aktivizējusies, pats par sevi nav pietiekams pamats secinājumam, ka speciālais paātrinājuma regulējums vairs nav nepieciešams. Tieši pretēji — situācijā, kad sauszemes vēja elektrostaciju faktiskā pieslēgtā jauda joprojām būtiski atpaliek no valsts stratēģiskā mērķa sasniegt vismaz 1500 MW, ir loģiski saglabāt un pilnveidot tiesiskos instrumentus, kas atvieglo vēja parku attīstību un būvniecību, nevis atteikties no tiem priekšlaicīgi.
 

Saglabāt Likumu spēkā un nevirzīt tā atcelšanu līdz brīdim, kad ir sasniegts objektīvi pārbaudāms rezultāts — vismaz 1500 MW sauszemes vēja elektrostaciju faktiskā pieslēgtā jauda Latvijas elektroenerģijas sistēmā. Līdz minētā mērķa sasniegšanai būtu nevis jāatsakās no speciālā regulējuma, bet jāvērtē papildu risinājumi, kas sekmē vēja elektrostaciju projektu ātrāku virzību, vienlaikus saglabājot tiesisko noteiktību un atbalstot valsts enerģētiskās drošības un neatkarības mērķu sasniegšanu.
 

Nav uzskatāms par labas pārvaldības principam un jēgpilnai sabiedrības līdzdalībai atbilstošu risinājumu noteikt tik īsu termiņu priekšlikumu sniegšanai par būtisku tiesību politikas jautājumu. Ja tiesību akta projekts publicēts 2026. gada 1. aprīlī, bet priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts līdz 2026. gada 8. aprīlim, sabiedrībai un nozares dalībniekiem faktiski ir atvēlēts ārkārtīgi ierobežots laiks viedokļa sagatavošanai. Šajā periodā ietilpst Lielā Piektdiena, Pirmās Lieldienas un Otrās Lieldienas, kas Latvijā ir svētku dienas. Tādējādi faktiskais laiks kvalitatīvu iebildumu un priekšlikumu sagatavošanai ir būtiski saīsināts. Šāda pieeja neveicina jēgpilnu un efektīvu sabiedrības līdzdalību izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē, kas ir viens no atvērtas pārvaldības pamatmērķiem.

Pagarināt priekšlikumu sniegšanas termiņu vismaz par 10 darbdienām no projekta publicēšanas dienas vai noteikt jaunu termiņu pēc svētku perioda, lai nozares dalībniekiem, nevalstiskajām organizācijām un citām ieinteresētajām personām būtu reāla iespēja sagatavot kvalitatīvus un juridiski pamatotus priekšlikumus. Attiecībā uz tik būtisku jautājumu kā speciāla enerģētikas jomas likuma atcelšana sabiedrības līdzdalībai ir jābūt nevis formālai, bet faktiskai un efektīvai.

Informatīvajā ziņojumā nav pietiekami izvērtēta pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentu ietekme uz sauszemes vēja elektrostaciju attīstību. Praksē pašvaldības arvien biežāk teritorijas plānojumos, lokālplānojumos vai citos attīstības plānošanas dokumentos nosaka būtiskus ierobežojumus vēja parku attīstībai vai arī rada tādu regulējumu, kas šo attīstību būtiski apgrūtina vai padara neiespējamu plašās teritorijās. Šāda situācija rada risku, ka valsts izvirzītie enerģētikas, klimata un energodrošības mērķi netiek sasniegti nevis tirgus intereses trūkuma dēļ, bet pašvaldību pieņemtu ierobežojumu dēļ. Līdz ar to nav pietiekami pamatoti atteikties no speciālā regulējuma laikā, kad būtiski šķēršļi vēja elektrostaciju attīstībai joprojām pastāv tieši teritorijas plānošanas līmenī. Ja valsts saglabā stratēģisku mērķi sasniegt noteiktu sauszemes vēja elektrostaciju jaudu, tai jānodrošina arī atbilstošs tiesiskais mehānisms, lai šie mērķi netiktu nesamērīgi ierobežoti ar fragmentāriem vietēja līmeņa lēmumiem.
 

Nav konsekventi vienlaikus secināt, ka speciālais paātrinājuma likums vairs nav vajadzīgs, un ignorēt to, ka viens no būtiskākajiem šķēršļiem vēja projektu attīstībā šobrīd ir bieži pašvaldību noteiktie teritorijas izmantošanas ierobežojumi. Kamēr šāds šķērslis nav sistemātiski risināts, speciālā regulējuma atcelšana ir priekšlaicīga. Papildināt regulējumu, paredzot mehānismu, kas nepieļauj, ka pašvaldību teritorijas plānojumi nesamērīgi ierobežo sauszemes vēja elektrostaciju attīstību teritorijās, kurās no valsts enerģētikas un energodrošības viedokļa šāda attīstība ir pieļaujama un atbalstāma.
 

Ziņojums paredz saglabāt speciālo kārtību tikai trim projektiem, kuri jau ir Ministru kabineta akcepta stadijā, bet ne nākamajiem projektiem. Tas nepietiekami aizsargā to attīstītāju tiesisko paļāvību, kuri jau ir ieguldījuši līdzekļus IVN, zemes tiesību nodrošināšanā, pieslēguma risinājumos un citos sagatavošanas posmos, paļaujoties uz spēkā esošo regulējumu. Ziņojums pats atzīst, ka Likums tika ieviests kā īpašs paātrinājuma instruments un ka daļa projektu jau ir virzījušies tā ietvarā, bet piedāvā ļoti šauru pārejas aizsardzību.
 

Paplašināt pārejas regulējumu, nosakot, ka Likums ir piemērojams ne tikai trim konkrētajiem projektiem, bet visiem projektiem, kuri līdz noteiktam datumam ir uzsākuši ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, saņēmuši ietekmes uz vidi novērtējuma programmu un nodrošinājuši tiesības izmantot projektam nepieciešamo nekustamo īpašumu, tādējādi sasniedzot būtisku attīstības stadiju spēkā esošā regulējuma ietvaros.
 

Ziņojums atzīst, ka Likuma 5. panta pieeja funkcionāli atbilst ES atjaunīgo energoresursu paātrinātas attīstības teritoriju pieejai. Vienlaikus RED III paredz, ka šādām teritorijām ir jānodrošina atvieglotas un paātrinātas atļauju piešķiršanas procedūras. Tādēļ nav konsekventi vienlaikus atzīt, ka Latvijas risinājums pēc būtības jau atbilst RED III pieejai, un tajā pašā laikā virzīt Likuma atcelšanu, pirms aizvietojošais regulējums ir pilnībā pieņemts un stājies spēkā.
 

Papildināt pārejas regulējumu, paredzot, ka Likums zaudē spēku tikai vienlaikus ar tāda aizstājoša regulējuma spēkā stāšanos, kas nodrošina ne mazāku tiesisko noteiktību un ne mazāk efektīvas atvieglotas un paātrinātas atļauju piešķiršanas procedūras kā pašreizējais Likums. To pamato arī paša ziņojuma atziņa, ka Likuma 5. pants funkcionāli atbilst ES pieejai un ir saglabājams, integrējot to IVN likumā.

Informatīvajā ziņojumā nav izvērtēta reģionālā prakse Baltijas valstīs. Kamēr Latvijā tiek virzīta speciālā regulējuma atcelšana, Igaunijā 2026. gada 2. aprīlī saskaņošanai ir iesniegts likumprojekts “Planeerimisseaduse muutmise ja sellega seonduvalt teiste seaduste muutmise seadus (strateegiliste investeeringute ekspressrada)” (Plānošanas likuma grozījumu un ar to saistīto citu likumu grozījumu likums (stratēģisko investīciju ekspresceļš)), kas attiecas arī uz atjaunīgās enerģijas projektiem un paredz paātrinātu stratēģiskās investīcijas statusa piešķiršanas kārtību. Igaunijas likumprojekts aptver arī atjaunīgās enerģijas jomas projektus, tostarp uz atjaunīgajiem energoresursiem balstītus vai atjaunīgo energoresursu izmantošanu nodrošinošus elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas projektus, kā arī fosilo kurināmo aizstāšanu ar atjaunīgajiem energoresursiem. Vienlaikus tajā paredzēts, ka stratēģiskās investīcijas statuss piešķirams 30 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas. Līdz ar to nav pietiekami pamatoti, ka Latvija izvēlas pretēju virzienu un virza speciālā paātrinājuma regulējuma atcelšanu, lai gan kaimiņvalsts tieši šobrīd ievieš paātrinātu kārtību stratēģiski nozīmīgu investīciju, tostarp atjaunīgās enerģijas projektu, virzībai. Šāda pieeja var vājināt Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistē un radīt investoriem signālu par nekonsekventu valsts politiku enerģētikas jomā. Atsauce: Igaunijas likumprojekts pieejams: https://eelnoud.valitsus.ee/main/mount/docList/a915e089-a1c9-43f1-8bf8-1309004393a9#24RKSshU
 

Papildināt informatīvo ziņojumu ar salīdzinošu izvērtējumu par Baltijas valstu, īpaši Igaunijas, tiesisko pieeju stratēģiski nozīmīgu investīciju un atjaunīgās enerģijas projektu paātrināšanai. Izvērtējumā jāanalizē, vai Latvijā plānotā speciālā regulējuma atcelšana neradītu konkurētspējas pasliktināšanos investīciju piesaistē un neatbilstu reģionālajai attīstības tendencei. Līdz šāda izvērtējuma veikšanai Likuma atcelšana nav atbalstāma. Igaunijā 2026. gada 2. aprīlī saskaņošanai ir iesniegts likumprojekts “Planeerimisseaduse muutmise ja sellega seonduvalt teiste seaduste muutmise seadus (strateegiliste investeeringute ekspressrada)”, kas paredz vienota kontaktpunkta modeli, paātrinātu stratēģiskās investīcijas statusa piešķiršanu 30 dienu laikā un attiecas arī uz atjaunīgās enerģijas projektiem.