Atzinums

Lūdzu papildināt projekta 1.punktu ar drošības prasībām, jo tas izriet no  Valsts informācijas sistēmu likuma 4.panta otrās daļas deleģējuma, kā arī projekta anotācijas 1.2. sadaļā tas tiek minēts. Vai arī attiecīgi veikt labojumus projekta anotācijā, ja projekts neskar informācijas sistēmas drošības prasības. Tāpat attiecīgi, ja ir paredzēts atsevišķi izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas regulē informācijas sistēmas nepieciešamās drošības prasības, tad lūgums tos norādīt projekta anotācijas 4.sadaļā.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 1. panta 1. punktam šajā likumā vārds "institūcija" tiek lietots, lai saīsinātu vārdkopu "tiešās pārvaldes iestāde, valsts institūcija, kas nav Ministru kabineta padotībā, atvasināta publiska persona vai tās iestāde, tiesu iestāde, prokuratūra, kā arī privātpersona, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums".

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projekta 1. punkta redakciju.

-

Projekta 3.punkts paredz, ka izņēmumus no projekta pielikumā informācijas sistēmai izvirzītām minimālajām nefunkcionālajām tehniskajām prasībām saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju  (turpmāk - VARAM) saskaņā ar informācijas sistēmas attīstības projektu uzraudzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, taču projekta anotācijā nav ietverts skaidrojums (atspoguļots kaut vai ar piemēriem), kas saprotams ar izņēmuma gadījumiem, tādēļ lūdzam papildināt projekta anotāciju ar šo skaidrojumu.

Tāpat arī lūdzam skaidrot, kā projekta 3. punkts piemērojams saistībā ar projekta pielikuma 2.2. un 2.3. apakšpunktu gadījumos, kad, īstenojot normatīvajos aktos ietvertās iestādes funkcijas, jau ir izstrādāti savi risinājumi, piemēram, elektronisko lietu katalogs e-lietas gadījumā. Tāpat arī iztrūkst projekta anotācijā skaidrojums, kā šis punkts attiecināms uz gadījumiem, kad iestāde attīsta savu saskarnes risinājumu savām vajadzībām. Vienlaikus aicinām skaidrot, kas šo noteikumu kontekstā saprotams ar terminu "saskarne".

-

Projekta 3.punkts noteic, ka informācijas sistēmas pārzinim, nosakot informācijas sistēmu nefunkcionālās tehniskās prasības, ir jāievēro projekta pielikumā informācijas sistēmai izvirzītās minimālās nefunkcionālās tehniskās prasības, taču nav dots definējums, kas ir saprotams ar terminu "nefunkcionālās tehniskās prasības". Lūdzu tās skaidrot vai nu atsevišķā noteikumu punktā vai ietvert skaidrojumu projekta anotācijā.

-

Informējam, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 108) 3.1. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. Paskaidrojam, ka par deklaratīviem un nevēlamiem atzīstami ne tikai tādi noteikumi, par kuriem jau iepriekš paredzams, ka tos nebūs iespējams īstenot praktisku, ekonomisku, politisku vai citu iemeslu dēļ, bet arī tādi noteikumi, kuriem nav noteikts īstenošanas mehānisms vai kurus vispār nav paredzēts īstenot, jo tie satur tikai apgalvojumu, paziņojumu vai faktu konstatāciju. Šādas normas ir juridiski nevērtīgas, liekas un nepamatoti palielina normatīvā akta apjomu (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. 18. lpp.). Norādām, ka projekta pielikums ir projekta sastāvdaļa, līdz ar to nav nepieciešamības projektā noteikt, ka projekta pielikumā noteiktās prasības ir jāievēro.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projekta 3. punktu.
 

-

Projekta 4.punkts noteic, ka informācijas sistēmas pārzinis ir atbildīgs par informācijas sistēmas vispārējo tehnisko prasību ievērošanu. Lūdzam izvērtēt, vai šī norma jau neizriet no Valsts informācijas sistēmu likuma 1.panta 2.punktā ietvertā valsts informācijas sistēmas pārziņa skaidrojuma un attiecīgi arī no minētā likuma 8.pantā ietvertajām pārziņa funkcijām. Un, ja secināts, ka šī norma dublē Valsts informācijas sistēmu likuma normas, tad lūdzam ietvert izvērstāk šo minēto normu piemērošanu saistībā ar šiem noteikumiem.

-

No projekta 5.5. apakšpunkta nav viennozīmīgi saprotams attiecībā uz kādām izmaiņām šis punkts attiecināms. Tādēļ lūdzam vai nu precizēt 5.5.apakšpunktā esošo redakciju, nosakot, ka dokumentācija pietiekami atspoguļo informācijas sistēmas pārziņa pilnvarotās personas veiktās darbības, vai arī, ka šo izmaiņu nolūks ir spēt izsekot informācijas sistēmas veiktām izmaiņām.

-

Projekta 6.2. apakšpunkts paredz, ka informācijas sistēmas pārzinis, lietojot informācijas sistēmu tehnoloģiskos resursus, tos var aizvietot ar citu ražotāju piedāvātajām tehniskajām iekārtām. Lūdzam papildināt ar tekstu "ja tie savietojami ar informācijas sistēmas darbību un nerada lielāku iestādes resursu patēriņu". Tādejādi tas liktu informācijas sistēmas pārzinim veikt izvērtējumu par informācijas sistēmas un izvēlētās tehniskās iekārtas saderību un attiecīgi radītu resursu ietaupījumu izvēlotos visatbilstošāko piedāvājumu.

-

Projekta 8.punkts paredz, ka informācijas sistēmas pārzinis nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteikto prasību izpildi. Īsti nav saprotams, kāds šai normai ir svars, jo regulā minētās prasības ir izpildāmas neatkarīgi no šāda pienākuma ietveršanas šajos noteikumos. Lūgums skaidrot projekta anotācijā šī punkta nozīmi.

-

Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.1. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. Paskaidrojam, ka par deklaratīviem un nevēlamiem atzīstami ne tikai tādi noteikumi, par kuriem jau iepriekš paredzams, ka tos nebūs iespējams īstenot praktisku, ekonomisku, politisku vai citu iemeslu dēļ, bet arī tādi noteikumi, kuriem nav noteikts īstenošanas mehānisms vai kurus vispār nav paredzēts īstenot, jo tie satur tikai apgalvojumu, paziņojumu vai faktu konstatāciju. Šādas normas ir juridiski nevērtīgas, liekas un nepamatoti palielina normatīvā akta apjomu (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. 18. lpp.).

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 11. punktu.

-

Ņemot vērā, ka projekta anotācijā nav izvērstāka skaidrojuma par projekta 13. punkta piemērošanu, rodas būtiskas neskaidrības, kas saprotams ar šajā punktā lietoto terminoloģiju "izveide un būtiska pārveide". Nav saprotams, kā projekts attiecas uz šādām situācijām, ja informācijas sistēma ir izveidota līdz 2021.gada 1.oktobrim, bet nav vēl palaista produkcijā. Tāpat nav saprotams, kā iestādei būtu vērtējama būtiska informācijas sistēmas pārveide. Proti, nav skaidrs, vai tas izriet no informācijas sistēmas funkcionalitātes palielināšanas, jaunu risinājumu ieviešanas vai citiem faktoriem. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Uzņēmumu reģistrs vērš uzmanību, ka projekta pielikumā minēto prasību, īpaši prasību, kas noteiktas pielikuma 2.2. un 2.3. apakšpunktā, piemērošana attiecībā uz informācijas sistēmām, kas šobrīd darbojas vai kas atrodas izstrādes vai pārbūves procesā pārejas periodā, ir būtiski apgrūtināta, ņemot vērā iestādei pieejamos resursus un finansējumu un jau ieplānotos un uzsāktos informācijas sistēmas pārbūves darbus. Līdz ar to attiecībā uz šādām informācijas sistēmām būtu nosakāms vēlāks pielikuma 2.2. un 2.3. apakšpunkta noteikumu piemērošanas uzsākšanas laiks, kā arī garāks pārejas periods. 

 

Šo noteikumu pielikuma 2.2. un 2.3. apakšpunktā minētās informācijas sistēmu minimālās tehniskās prasības piemēro valsts informācijas sistēmām, kuru izveide vai būtiska pārveide ir uzsākta, sakot ar 2024. gada 1. janvāri. Valsts informācijas sistēmām, kas šobrīd darbojas vai informācijas sistēmām, kuru izstrāde uzsākta pēc 2024. gada 1. janvāra, šo noteikumu pielikuma 2.2. un 2.3. apakšpunktu piemēro, sākot ar 2026. gada 1. janvāri.
 

Paskaidrojam, ka no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 3. panta izriet, ka šī likuma 10. pantā noteiktos principus valsts pārvalde ievēro jebkurā tās darbībā, tostarp datu uzkrāšanas un aprites jomā. Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta pielikuma 2.1. apakšpunktu, svītrojot tajā ietverto atsauci uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

-

Informējam, ka tiesību doktrīnā ir atzīts, ka "tiesību normas saistošais spēks ir attiecināms uz iepriekš uzsāktām tiesiskajām attiecībām vai faktiskajiem apstākļiem, kas normas spēkā stāšanās brīdī turpinās", tādējādi norādot uz tiesību normas neīstu atpakaļejošu spēku jeb tūlītēju spēku (sk. Onževs, M. Tiesību normu atpakaļejošs spēks laikā un tā ierobežošana tiesiskā un demokrātiskā valstī, Latvijas Universitātes žurnāls Nr. 4, 2013. 170. lpp.). No minētā secināms, ka projektā un projekta pielikumā noteiktās prasības piemērojamas visām valsts informācijas sistēmām, kuru izveide vai būtiska pārveide ir uzsākta pirms projekta spēkā stāšanās un turpinās projekta spēkā stāšanās brīdī.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 13. punktu, vienlaikus atbilstoši precizējot projekta anotācijas 1.3. sadaļā norādīto informāciju.

-

Projekta pielikuma 3.punkts noteic informācijas sistēmu lietotāju identifikācijas prasības. Lūdzam skaidrot projekta anotācijā, vai ir pieļaujami izņēmumi no 3.1. apakšpunktā minēto prasību (viena faktora līdzekļu (paroļu) kā autentifikācijas līdzekļu izmantošanas) piemērošanas, ja, piemēram, tiek lietota kontrolēta vide vai dators.

-

Projekta pielikuma 2.3. apakšpunkts noteic, ka informācijas sistēmas tehnoloģiskajiem risinājumiem un darbības procesiem ir pastāvīgi pieejami izplatāmie dati atbilstoši to izmantotājiem nepieciešamajam un pakalpojuma līgumā nolīgtajam pieejamības līmenim. Lūdzam skaidrot projekta anotācijā, vai ar pakalpojuma līgumu šajā situācijā saprotams attālināti slēgtais līgums ar informācijas sistēmas lietotāju. Tāpat nav saprotams, kas ir domāts šajā situācijā ar terminu "izmantotājs" -  vai tas attiecas tikai uz informācijas sistŗmas lietotāju kā institūcijas darbinieku, vai kā lietotāju, kurš pieslēdzas un piekļūs datiem caur portālu, e-pakalpojumu, tādēļ lūdzam to skaidrot projekta anotācijā. 

-

Lūdzam, precizēt projekta pielikuma 5.2. punktu, jo tajā ir pretrunas, jo sākumā tajā ir rakstīts: "Informācijas sistēmas neizvirza specifiskas prasības lietotāju gala iekārtām", bet jau nākamajā teikumā ietverts: "Prasības informācijas sistēmas lietotāju gala iekārtām saskaņo ar". Ja ir domāts, ka parasti neizvirza prasības, bet, ja ir izņēmuma gadījumi, tad tos saskaņo, tad tas tā ir precīzi jānoformulē projekta pielikuma 5.2. punktā.

-

Projekta pielikuma 3.2. punktā minētais termins "direktorija" nav saprotams. Lūdzam to skaidrot anotācijā.

-

Nav saprotams, kas projekta pielikuma 4.6. punktā jāsaprot ar terminu "IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojums", jo nav skaidrs ar ko jāskaņo programmatūras arhitektūra, projektējums, izmantotās platformas atbilstoši projekta pielikuma 4.6. punktam. Lūdzam sniegt šī termina skaidrojumu anotācijā.

-

Precizējams projekta pielikuma 4.4. punkts vai projekta anotācijā sniedzams skaidrojums par projekta pielikuma 4.4. punktā minētajiem servisiem, atsauce uz kuriem dota 1.2. punktā un 2.4. punktā, ņemot vērā, ka minētajos punktos nav noteikti specifiski servisi.

-

Projekta pielikuma 3.3. un 3.4. punktā noteiktās minimālās nefunkcionālās prasības ir precizējamas, nodrošinot atbilstību Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma 3. panta trešajai daļai, atbilstoši kurai fiziskas personas elektroniskā identifikācija var tikt veikta ne tikai ar kvalificētiem vai kvalificētiem paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļiem un vienotās pieteikšanās servisu, bet arī elektroniskā pakalpojuma sniedzējam un fiziskai personai rakstveidā vienojoties par fiziskās personas identitātes pārbaudi elektroniskajā vidē, neizmantojot kvalificētu vai kvalificētu paaugstinātas drošības elektronisko identifikāciju. Attiecīgi projekta pielikuma 3.3. un 3.4. punktā noteiktās prasības sašaurina Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā noteikto un paredz ierobežojumus Valsts zemes dienesta izstrādē esošam risinājumam, atbilstoši kuram Valsts zemes dienesta pakalpojumu pieejamība plānota arī ar Valsts zemes dienesta izveidotiem piekļuves risinājumiem, kas atbalsta divfaktoru autentifikāciju, kas tiktu izmantota gadījumos, kad šādu piekļuvi nav iespējams nodrošināt ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma 3. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem līdzekļiem.

-

Projekta pielikuma 2. punktā noteiktās minimālās nefunkcionālās prasības ir precizējamas, novēršot šādas problēmas:
1) Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa sēdes protokolā Nr. 17 32. § (Informatīvais ziņojums "Par informācijas aprites un piekļuves risinājumiem valsts pārvaldē") ir paredzēta elastīga iespēja jebkādas atkāpes saskaņot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Arī projekta pielikuma 2.2. punktā ir iekļaujams nosacījums, ka Valsts informācijas sistēmu savietotāja izmantošana specifiskos datu apmaiņas gadījumos var nebūt obligāta, ja tā ir saskaņota ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
2) Projekta pielikuma 2.2. punktā ir paredzēts, ka Valsts informācijas sistēmu savietotāja izmantošana nav obligāta tikai tādā gadījumā, ja datu apmaiņa notiek starp divām valsts pārvaldes iestādēm. Papildus iekļaujami arī citi gadījumi, kad Valsts informācijas sistēmu savietotāja izmantošana nav obligāta, ņemot vērā Valsts informācijas sistēmu likuma 17. pantā noteiktos nosacījumus, kādiem iestājoties Valsts informācijas sistēmu savietotāja izmantošana ir iespējama – tātad, pastāv gadījumi, kad tas nav iespējams (piemēram, ja dublē informācijas apriti, kuru var nodrošināt ar cita savietotāja palīdzību, ja palielina informācijas aprites izmaksas). Turklāt izņēmuma gadījumi Valsts informācijas sistēmu savietotāja izmantošanai paredzēti arī Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa sēdes protokola Nr. 17 32. §.
3) Anotācija papildināma ar skaidrojumu par projekta pielikuma 2.3. punktā norādīto, ka informācijas sistēmas tehnoloģiskie risinājumi nodrošina datu pieejamību no iepriekš izmantotajām saskarnēm vismaz līdz funkcionāli atbilstošu saskarņu pārnešanai uz VISS (t. sk. Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (turpmāk - DAGR), ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumu projektā "Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi" (22-UZ-586) ir paredzēts, ka, lai vienotos par piekļuvi ir izmantojams nevis DAGR, bet valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmu (VIRSIS). Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu par šo risinājumu savstarpējo mijiedarbību un skaidrot prasības izpildi.

-

Projekta pielikuma 1. punktā noteiktās minimālās nefunkcionālās prasības ir precizējamas, novēršot šādas problēmas:
1) Ar grozījumiem Valsts informācijas sistēmu likumā (kas stājās spēkā ar 2022. gada 1. jūniju) tika paplašināts Valsts informācijas sistēmu likuma tvērums, to attiecinot arī uz citiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem, kuru darbību nodrošina valsts tiešās pārvaldes iestādes (t.i., arī, piemēram, uz lietvedības sistēmu, pasūtījumu aprites sistēmu, grāmatvedības sistēmu u.tml.). Taču Informācijas atklātības likums, kas primāri reglamentē atvērtos datus, attiecas tikai uz to informāciju, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt – proti, uz tādas informācijas, kas tiek vākta, radīta vai sagatavota, pildot iestādei noteiktās valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus, nevis atbalsta sistēmām – piemēram, lietvedības sistēmu, pasūtījumu aprites sistēmu, grāmatvedības sistēmu u.tml. Līdz ar to, prasība paredzēt noteiktu daļu atbalsta sistēmas datiem, kas būtu publicējami atvērto datu veidā nav samērīga, lietderīga un pamatota.
2) projekta pielikuma 1.1., 1.2. un 1.3. punkti ir precizējami, ņemot vērā, ka Valsts informācijas sistēmu likuma 4. panta otrajā daļā nav dots deleģējums šajos noteikumos noteikt vietni, kurā publicējami atvērtie dati, un prasības vietnei, kurā publicējami atvērtie dati, jau ir noteiktas Ministru kabineta 2020. gada 14.jūlija noteikumos Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā". Paskaidrojam, ka, Ministru kabineta 2020. gada 14.jūlija noteikumos Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" ietvertās prasības - atvērtos datus publicēt Latvijas Atvērto datu portālā (28. punkts) un valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (33. punkts) – var mainīties, līdz ar ko veidosies pretruna starp abiem normatīvajiem aktiem, un prasības noteikta veida datu (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta direktīvai Nr. 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) noteiktajām tēmām atbilstošu datu) publicēšanas vietai var būt noteiktas arī citos normatīvajos aktos. Līdz ar to, nosakot nefunkcionālās informācijas sistēmu prasības, ir jānodrošina atvērto datu kopu pieejamība, taču vietnes izvēlē jāvadās pēc citu tiesību aktos noteiktā regulējuma atbilstoši atveramo datu kopu saturam. Iebildums attiecināms arī uz projekta pielikuma 1.2. punktā ietverto prasību jebkurā vietnē, kurā publicējami atvērtie dati, ievērot Latvijas Atvērto datu portāla noteiktos standartus, vadlīnijas un atbilstošos datu publicēšanas scenārijus – attiecīgi, ja dati tiek publicēti, piemēram, valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā, ir jānodrošina šī portāla prasībām atbilstoša datu kopa, nevis Latvijas Atvērto datu portāla prasībām, kā tas šobrīd ir noteikts projekta pielikuma 1.2. punktā. Tāpat arī izvērtējams, vai projekta pielikuma 1.3. punktā noteiktā prasība nodrošināt atvērto datu kopas aktualitāti ir attiecināma tikai uz Latvijas Atvērto datu portālā publicējamu atvērto datu kopu, vai arī uz citās vietnēs publicējamu atvērto datu kopu.
3) Lai projekta pielikuma 1.2. un 1.3. punktā noteiktās prasības neierobežotu specifisku atvērto datu kopu publicēšanu, redakcijas ir jāprecizē, paredzot, ka tikai pēc iespējas ir jānodrošina atvērto datu kopu publicēšana pilnībā automatizēti un pēc iespējas jānodrošina atvērto datu kopas aktualitāte. Arī Latvijas Atvērto datu portāla prasības atvērto datu kopu publicēšanai nav pilnībā automatizētas un funkcionalitāte nodrošina iespēju atvērto datu kopu publicēt un atjaunot manuāli. Līdz ar to nav saprotams regulējums, kas sašaurina funkcionalitāti un ierobežo atvērto datu kopu publicēšanu gadījumos, kad tas nav iespējams pilnībā automatizēti izmantotā tehniskā risinājuma dēļ, kas nereti atkarīgs arī no pašas atvērto datu kopas un tās satura. Tāpat projekta pielikuma 1.3. punktā noteiktā prasība nodrošināt datu atjaunošanu tiklīdz ir pieejami aktuāli dati ierobežos atvērto datu kopu publicēšanu, jo šādu prasību izpilde var nebūt samērīga un lietderīga, un neatbilst atvērto datu kopas saturam un būtībai. Piemēram, Valsts zemes dienests ir publicējis atvērto datu kopu "Pirmsreģistrētas būves", kuru Valsts zemes dienests atjauno, ievērojot samērīguma un lietderības apsvērumus, reizi trijos mēnešos, kaut gan Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā būvju pirmsreģistrācija ir ikdienas process. Arī citu datu kopu atjaunošanas termiņu Valsts zemes dienests ir noteicis, samērojot Valsts zemes dienesta faktiskās un tehnoloģiskās iespējas ar lietotāju vajadzībām.

-

Vēršam uzmanību, ka projekta pielikuma 4.5. apakšpunkta pirmais teikums noteic, ka, izstrādājot jaunas informācijas sistēmas, izmanto atvērtā koda platformas un risinājumus, kuru tehnoloģiskie risinājumi atbilst mūsdienīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas arhitektūras prasībām. Tāpat projekta pielikuma 4.5. apakšpunkta pēdējais teikums noteic, ka šajā apakšpunktā minētās prasības nav attiecināmas uz programmatūras kā pakalpojuma pakalpojumu izmantošanas gadījumiem. Tādējādi nav saprotams, kādas lietojumprogrammatūras koplietošanas un arhitektūras prasības minētais apakšpunkts paredz. Informējam, ka normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepārprotamam un viennozīmīgam. Veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.).

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta pielikuma 4.5. apakšpunktu, nodrošinot skaidru un nepārprotamu tiesisko regulējumu.

-

Lūdzam papildināt projekta pielikuma 4.2. apakšpunktu (vai citu atbilstošu projekta vai projekta pielikuma vienību) ar saīsinājuma "EK" skaidrojumu. Papildus vēršam uzmanību, ka tā kā saīsinājums "EK" projekta pielikumā lietots tikai vienu reizi, nav saprotama nepieciešamība šādu saīsinājumu norādīt.

-

Lūdzam papildināt projekta pielikuma 4.1. apakšpunktu (vai citu atbilstošu projekta vai projekta pielikuma vienību) ar saīsinājuma "IKT" skaidrojumu. Vienlaikus informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 44. punktam normatīvā akta projektā lietotajos saīsinājumos abreviatūras neizmanto. Saīsinājumā pieļaujams izmantot tikai vispārzināmas abreviatūras.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam precizēt projekta pielikuma 3.4. apakšpunktu, nosakot, ka piekļuvi informācijas sistēmām, kurām saskaņā ar Elektroniskās identifikācijas regulas prasībām jāpiekļūst arī ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu paziņotu elektroniskās identifikācijas līdzekļu palīdzību, tehniski nodrošina ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras vienotās pieteikšanās moduļa starpniecību.

-

Vēršam uzmanību, ka Valsts informācijas sistēmu likuma 4. panta otrā daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam, cita starpā, noteikt valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības. Projekta 2. punkts noteic, ka informācijas sistēmas vispārējās tehniskās prasības ievēro informācijas sistēmas informācijas un tehnoloģisko resursu pārvaldībā. Tādējādi nav pieļaujams projekta pielikuma 3.4. apakšpunktā noteikt tādas lietotāju identifikācijas prasības, kas piemērojamas pakalpojumu vietnēm un portāliem, kuriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (turpmāk – Elektroniskās identifikācijas regula) prasībām jāpiekļūst arī ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu paziņotu elektroniskās identifikācijas līdzekļu palīdzību.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projekta pielikuma 3.4. apakšpunktu.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam precizēt projekta pielikuma 2.1. apakšpunkta pirmajā teikumā ietverto vārdkopu "arī ārpus tās", nodrošinot skaidru un saprotamu tiesisko regulējumu.

-

Norādām, ka projekta 9. un 10. punkts jau paredz, ka, ja, lietojot informācijas sistēmu, tiek nodrošināta tādas informācijas aprite, kura saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" ir atzīta par valsts noslēpuma objektu vai saskaņā ar likumu "Informācijas atklātības likums" ir atzīta par informāciju dienesta vajadzībām, informācijas sistēmas pārzinis nodrošina projektā noteikto prasību izpildi, ciktāl tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem par valsts noslēpuma objektu aizsardzību un normatīvajiem aktiem par informācijas dienesta vajadzībām aizsardzību. Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projekta pielikuma 1. punktā ietverto piezīmi.

-

Lūgums iekļaut projekta anotācijā izvērstāku problēmu risinājumu skaidrojumu par projektā ietvertā regulējuma piemērošanu.

-

Projekta anotācijas 1.3. sadaļā " Risinājuma apraksts" ir norādīts, ka VARAM ir noteikta kā vadošā iestāde informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības plānošanas, koordinācijas un pārvaldības jomā, tai skaitā tehnoloģiju pārvaldības jomā. Lūdzam izvērstāk skaidrot, kā šis teikums saistāms ar normatīvajā aktā risināmo problēmu. Norādām, ka šis teikums ir fakta konstatācija, kas tālāk netiek sasaistīta ar noteikumos ietverto regulējumu – piemēram, izvērstāk skaidrojot, kādas darbības veiks VARAM, izpildot projekta 12.punktu.

-

Ievērojot, ka projekts, cita starpā, paredz noteikt vispārējās tehniskās prasības tiešās pārvaldes iestāžu, valsts institūciju, kas nav Ministru kabineta padotībā, atvasinātu publisku personu vai to iestāžu, tiesu iestāžu, prokuratūras, kā arī privātpersonu, kurām deleģēts valsts pārvaldes uzdevums (turpmāk - institūcija) informatīvajām sistēmām, lai atbilstoši projekta 2. punktam nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto informācijas sistēmas funkciju izpildi, informācijas sistēmas drošību un attīstību un datu apriti integrētā informācijas sistēmā, lūdzam papildināt projekta anotācijas 8.1.2. sadaļu ar atbilstošu informāciju.

-

Projekta 11.punkts noteic, ka informācijas sistēmas pārzinis nodrošina šajos noteikumos noteikto prasību izpildi atbilstoši tam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ņemot vērā, ka daudz informācijas sistēmu tiek attīstītas par Eiropas Savienības finansējumu, nav pamatoti šo prasību izpildi īstenot tikai no valsts budžeta. Pie tam projekta anotācijā nav ietverts izvērstāks skaidrojums, ka termins "valsts budžets" būtu saprotams projekta ontekstā izvērstāk, proti, iekļaujot arī Eiropas Savienības finansējumu.

-

Projekta pielikuma 3.3. un 3.4. apakšpunktos tiek lietoti termini "Informācijas sistēmas, pakalpojumu vietnes un portāls" attiecīgā locījumā. Projekts regulē jautājumu par informācijas sistēmu tehniskajām prasībām, līdz ar to minētie pakalpojumi vietnēs un portālos ir atsevišķa informācijas sistēma, tās sastāvdaļa vai arī atsevišķi tīmekļa vietnē pastāvoši risinājumi. Gadījumā, ja šie pakalpojumi ir informācijas sistēma vai tās sastāvā, tad tos nav nepieciešams atsevišķi izcelt, savukārt, ja tie uzskatāmi kā atsevišķi tīmekļa vietnēs pastāvoši risinājumi, tad šie gadījumi ir ārpus deleģējuma.

-

Pielikuma "Informācijas sistēmu minimālās nefunkcionālās tehniskās prasības"
1.2. punkts - Atvērto datu publicēšana ir pilnībā automatizēta, ievērojot atvērto datu portālā noteiktos standartus, vadlīnijas un atbilstošos datu publicēšanas scenārijus

 

Procesu automatizācija bieži vien nozīmē papildus izmaksas, tostarp arī atvērto datu publicēšana, kuras mazu projektu ietvaros var būt nesamērīgi lielas, tāpēc aicinām atvērto datu publicēšanu neiekļaut pielikumā kā minimālās prasības. Jeb, ja tas nav iespējams noteikt kritērijus kurus sasniedzot dati būtu automatizēti publicējami (piemēram - datu apjoms, vai datu atjaunošanas biežums)  

Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 2.2. apakšpunktam normatīvā akta projektu raksta, cita starpā, ievērojot juridisko terminoloģiju. Ievērojot minēto, tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam precizēt projekta pielikuma 3.3. apakšpunktu, nosakot, ka, ja digitālo pakalpojumu lietotāju loka paplašināšanai tiek pieļauta arī citu veidu vairāku faktoru identifikācijas līdzekļu izmantošana, to tehniski nodrošina ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras vienotās pieteikšanās moduļa starpniecību.

-

Lūdzam papildināt projekta 3.3. punktu (vai citu atbilstošu projekta vai projekta pielikuma vienību) ar vārdkopas "banku eID līdzekļi" skaidrojumu.

-

Kopumā noteikumi saprotami, bet daudzas tehniskās prasības, kas minētas noteikumu pielikumā, īstenojami PDIS attīstību ietvaros un daļai PDIS mūsu resora un nozares (piemēram, arī KRASS, arī IIS IeVP), pilnveide un attiecīgās prasības varētu būt īstenojama ANM ietvaros vai cita finansējuma ietvaros, iespējams, ne visu spējot realizējot līdz 2024.gada 1.janv. Tāpat domāju, vai šādos noteikumos vajadzētu būt kādai atrunai par ELK kā e-lietas platformas koplietošanas risinājumu, ko saskaņā ar "e-lietas" likumu vispirms jāvērtē kā integratoru PDIS nozarē.

-

Informējam, ka Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" (turpmāk – Noteikumi Nr. 970) 4. punkts noteic, ka sabiedrības līdzdalība netiek piemērota:
1) institūciju vadības dokumentu plānošanas procesā;
2) ja sabiedrības līdzdalība attīstības plānošanas procesā tiek regulēta ar citu ārējo normatīvo aktu;
3) ja izstrādājamais dokuments satur ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu.
Šo noteikumu 5. punkts noteic, ka institūcija piemēro sabiedrības līdzdalības kārtību arī to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. 

Ievērojot, ka institūciju informācijas sistēmām piemērojamās tehniskās prasības šobrīd normatīvajos aktos netiek regulētas, lūdzam organizēt sabiedrības līdzdalību atbilstoši Noteikumos Nr. 970 noteiktajai kārtībai.

-