Atzinums

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 3. punktu iestāde ir institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finansu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls. Proti, iestāde nav juridiska persona, bet gan tās institūcija. Attiecīgi lūdzam, ņemot vērā iepriekš minēto, precizēt likumprojekta 1. pantā izteikto Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma (turpmāk - likums) 1. panta 12. punktu.

-

Lūdzam likumprojekta 4. pantā izteiktajā likuma 6. panta 1.¹ daļas 1. punktā izslēgt iekavās ietverto tekstu "izvērtējot vismaz informāciju par bezpajumtniekiem un personām, kurām stihisku nelaimju vai dabas katastrofu dēļ ir nodarīts kaitējums" vai veikt citu atbilstošu precizējumu, ņemot vērā, ka normā jau minēts, ka vietējā pašvaldība apzina, vai pašvaldības teritorijā kādām no sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām nav piekļuves dzeramajam ūdenim vai arī tā ir ierobežota, kā arī piekļuves trūkuma vai ierobežojumu iemeslus. Attiecīgi iekavas, šķiet, ir liekas. Turklāt norādām, ka iekavās ietvertie skaidrojumi un precizējumi var padarīt tiesību aktu neskaidru un var sašaurināt vai paplašināt tiesību normas tvērumu. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojekta 4. pantu, nodrošinot skaidru tiesību normu.

-

Lūdzam salāgot anotācijā minēto ar likumprojektā ietverto regulējumu, vai nu precizējot likumprojekta 4. pantā izteikto likuma 6. panta 1.¹ daļas 1. punktu, vai arī anotācijā ietverto skaidrojumu. Proti, anotācijas 1.3. sadaļā minēts: "Direktīvas 2020/2184 preambulas 35. punktā norādīts: “ir lietderīgi, ka dalībvalstis pievērš īpašu uzmanību neaizsargātām un marginalizētām grupām, veicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai minētajām grupām uzlabotu piekļuvi dzeramajam ūdenim. Neskarot dalībvalstu tiesības noteikt, kuras ir šīs grupas, būtu svarīgi, ka šādas grupas ietver bēgļus, nomadu kopienas, bezpajumtniekus un minoritāšu kultūras, piemēram, romus un Travellers, neatkarīgi no tā, vai tie ir nometnieki.” Tāpēc likumprojektā ir norādīts, ka apzinot personas, kam nav piekļuves dzeramajam ūdenim vai tā ir ierobežota, pašvaldības izvērtē informāciju vismaz par tām sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām, kas ir minētas Direktīvas 2020/2184 preambulā un ir sastopamas Latvijā. Pašvaldības var izvērtējamo personu loku paplašināt pēc saviem ieskatiem [..]". Pirmkārt, norādām, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada decembra Direktīvas (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Direktīva 2020/2184) preambulas 35. punktā minētajām sabiedrības grupām, šķiet, ir maza atbilstība ar likumprojekta 4. pantā minētajām sabiedrības grupām, ņemot vērā Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumos Nr.32 "Noteikumi par sociāli mazaizsargāto personu grupām" ietverto sociāli mazaizsargātu iedzīvotāju grupu uzskaitījumu. Attiecīgi norāde, ka likumprojekta 4. pantā minētas Direktīvas 2020/2184 preambulas 35. punktā minētās grupas, nav pilnībā korekta.
Otrkārt, apgalvojums, ka "pašvaldības var izvērtējamo personu loku paplašināt pēc saviem ieskatiem", šķiet, neizriet no likumprojekta redakcijas, jo likumprojektā ir konkrēti norāde uz sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām.

Papildus norādām, ka nav pilnīgi skaidrs, vai un kā korekti pārņemta Direktīvas 2020/2184 16. panta 1. punkta pirmā daļa: "Neskarot Direktīvas 2000/60/EK 9. pantu un subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, kā arī ņemot vērā vietējo, reģionālo un kultūras skatījumu un ūdens sadales apstākļus, dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu vai saglabātu piekļuvi dzeramajam ūdenim visiem, jo īpaši neaizsargātām un marginalizētām grupām, kā to definējušas dalībvalstis." Proti, normā ir norāde par pasākumu veikšanu, lai uzlabotu vai saglabātu piekļuvi dzeramajam ūdenim visiem un jo īpaši normā minētajām grupām, kā to definējušas dalībvalstis, tomēr likumprojekta 4. panta izteiktajā likuma 6. panta 1.¹ daļas 2. punktā ir norāde uz izvērtēšanu un atbilstošu pasākumu veikšanu tieši attiecībā uz konkrētām iedzīvotāju grupām, kas minētas 1.¹ daļas 1. punktā. Līdzīgi nav skaidrs, vai un kā pilnībā pārņemts Direktīvas 2020/2184 16. panta 1. punkta otrās daļas "a" punkts: "Šajā nolūkā dalībvalstis: a) noskaidro, kādiem cilvēkiem nav piekļuves vai ir ierobežota piekļuve dzeramajam ūdenim, ietverot neaizsargātas un marginalizētas grupas, un šāda piekļuves trūkuma iemeslus [..]." Savukārt likumprojekta 4. panta izteiktajā likuma 6. panta 1.¹ daļas 1. punkts paredz apzināt piekļuves ierobežojumus un to iemeslus tikai attiecībā uz sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām. Attiecīgi lūdzam vai nu precizēt likumprojektu, vai nu sniegt skaidrojumu.

-

Lūdzam likumprojekta 5. pantā izteiktajā 9. panta pirmās daļas 8. punktā precizēt vai anotācijā skaidrot, par kādu laikposmu, kurā ar ūdensapgādi tiek nodrošināti 50 000 vai vairāk iedzīvotāju, ir runa (salīdzinājumam sk. normā minēto laikposmu (diennakti) attiecībā uz ūdensapgādes pakalpojumu apjomu). Papildus lūdzam izvērtēt un skaidrot, kādēļ normā minētais pienākums attiecināts konkrēti uz komersantu, ņemot vērā, ka likuma 9. panta pirmajā daļā uzskaitīti pakalpojumu sniedzēja pienākumi, savukārt pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar likumprojekta 1. pantu var būt ne tikai komersants. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un vai nu precizēt likumprojektu, vai nu sniegt skaidrojumu anotācijā.
 

-

Likumprojektā izteiktais likuma 1. punkta 3. apakšpunktā ietvertais pārejas noteikums paredz, ka Ministru kabinets līdz 2025.gada 1.jūlijam izdod likuma 4.panta 7.punktā minētos noteikumus. Savukārt likumprojekta 5. pantā izteiktajā 9. panta pirmās daļas 8. punktā ietverta atsauce uz minētajiem Ministru kabineta noteikumiem. Vēršam uzmanību, ka atsauces uz normatīvajiem aktiem likumprojektā veido atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.8. apakšnodaļai, tostarp 62. punktam, kas noteic, ka likumprojektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu, kā arī uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā. Attiecīgi lūdzam precizēt normu atbilstoši iepriekš minētajam. Papildus norādām, ka likumprojekta 5. pantā izteiktajam 9. panta pirmās daļas 8. punktam, ņemot vērā tajā ietvertā pienākuma sasaisti ar izdodamajiem Ministru kabineta noteikumiem, būtu nosakāms atliekošs spēkā stāšanās datums vai piemērošanas sākuma datums atbilstoši datumam, kad stāsies spēkā likuma 1. punkta 3. apakšpunktā minētie Ministru kabineta noteikumi. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu un anotāciju.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 6. pantā izteiktajā likuma V nodaļas nosaukums ir "Informācijas sniegšana sabiedrībai,
citām valstīm un Eiropas Komisijai", tomēr nodaļā ietvertajā likuma 13. pantā nav ietverts attiecīgs tiesiskais regulējums par kādas informācijas sniegšanu sabiedrībai, citām valstīm un Eiropas Komisijai, bet gan paredzēts tikai regulējums attiecībā uz attiecīga satura datu kopas sagatavošanu un atjaunināšanu. Turklāt Direktīva 2020/2184 paredz noteiktas prasības attiecībā uz, piemēram,informācijas sniegšanu sabiedrībai (sk., piemēram, 17. pantu), un nav skaidrs, vai un kā tās paredzēts pārņemt, kā arī, vai tās paredzēts pārņemt likumprojektā. Attiecīgi lūdzam vai nu precizēt nodaļas nosaukumu, vai pilnveidot nodaļas saturu, lai tas atbilstu nodaļas nosaukumam. Kā arī lūdzam sniegt skaidrojumu par iepriekš minēto par attiecīgo direktīvas prasību pārņemšanu anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā.

-

Likumprojekts paredz, ka likumprojekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Anotācijā norādīts, ka likums stājas spēkā vispārējā kārtībā. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojektu vai anotāciju, sniedzot attiecīgu pamatojumu par likuma spēkā stāšanās dienu. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka pantu par likuma spēkā stāšanos likumā iekļauj tikai tādos gadījumos, ja likumam tiek noteikts īpašs spēkā stāšanās laiks (saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 69. pantā noteikto likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš). Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu.
 

-

Lūdzam anotācijā izvērstāk skaidrot likumprojekta 5. pantā izteiktā likuma 9. panta pirmās daļas 5.¹ punktā paredzēto risinājumu, ņemot vērā, ka anotācijā, šķiet, nav skaidrots, kāpēc ietverts pakalpojumu sniedzēja pienākums uzstādīt filtrus pirms komercuzskaites mēraparāta, ja tas ir tehniski iespējams, ne tikai pēc pakalpojumu lietotāja pieprasījuma, bet arī saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja plānu. Papildus, ņemot vērā gan anotācijā ietvertos skaidrojumus, gan arī papildu dokumentā pievienotos sabiedrības iebildumus un priekšlikumus, aicinām aizpildīt sadaļu par alternatīvu risinājumu izvērtēšanu, tostarp pamatojot attiecīgā risinājuma izvēli.

-

Anotācijā minēts: "Tāpat Direktīva 2020/2184 paredz nosacījumus, kam jāveicina dzeramā ūdens resursu efektīvāka izmantošana, apzinot ūdens zudumus ūdensapgādes sistēmās un veicot pasākumus to samazināšanai." Tomēr likumprojektā, šķiet, nav iekļauts attiecīgs regulējums par veicamajiem pasākumiem ūdens zudumu ūdensapgādes sistēmās samazināšanai, kā arī informācija par attiecīgu prasību pārņemšanu, šķiet, nav ietverta anotācijas 5.4. sadaļā. Nav arī pilnīgi skaidrs, par kādām direktīvas normām ir runa. Attiecīgi lūdzam sniegt izvērstākus skaidrojumus, kā arī precizēt anotācijas 5.4. sadaļu, norādot attiecīgu informāciju par anotācijas 1.3. sadaļā minētu direktīvas prasību pārņemšanu.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 2. sadaļā ietverto ietekmes aprakstu, īpaši attiecībā uz fiziskām personām, ņemot vērā likumprojektā ietverto regulējumu (sk., piemēram, likumprojekta 4. pantu), jo šobrīd ietekme raksturota nepilnīgi. Papildus norādām, ka ietekmi uz valsts un pašvaldību institūcijām raksturo anotācijas 7. sadaļā, attiecīgi lūdzam precizēt anotāciju, aizpildot 7. sadaļu. Turklāt lūdzam izvērtēt, vai, ņemot vērā likumprojektā ietveros risinājumus, nav identificējamas izmaksas, ko radīs risinājumu izpilde pēc būtības (t.s. atbilstības izmaksas), un vai nu aizpildīt anotācijas 2. sadaļu (attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām) vai 7. sadaļu (attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām), vai arī sniegt attiecīgu skaidrojumu.

-

Anotācijas 4.1.2. sadaļā kā saistītais tiesību akta projekts norādīts Ministru kabineta noteikumu projekts "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" (22-TA-2538), norādot, ka: "Ar noteikumu projektu pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti noteiktajām prasībām (turpmāk - direktīva 2020/2184) prasības." Attiecīgi lūdzam attiecīgu informāciju par Direktīvas 2020/2184 prasību pārņemšanu norādīt arī anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā. Papildus aicinām aktualizēt informāciju, ņemot vērā, ka noteikumu projekts jau ir pieņemts.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā ietverto informāciju par Direktīvas 2020/2184 prasību pārņemšanu, ņemot vērā turpmāk minētos apsvērumus:
1) likumprojekta pamatiedalījuma vienība ir pants, nevis punkts. Turklāt vairākos likumprojekta pantos ietverti vairāki saturiski dažādi grozījumi. Attiecīgi aicinām skaidrības labad norādīt ne tikai likumprojekta vienību, bet arī likuma vienību, kurā pārņemta attiecīga direktīvas prasība (piemēram, šādi: "Likumprojekta 5. pants (likuma 9. panta pirmās daļas 8. punkts)");
2) lūdzam skaidrojumu minētajā tabulā sniegt detalizētākā veidā, nodrošinot, ka katram direktīvas pantam vai panta daļai un apakšpunktam korespondē nacionāla normatīvā akta pants, panta daļa vai punkts, tādējādi nodrošinot, ka kāda no direktīvas prasībām nejaušības pēc nav palikusi nepārņemta vai veids, kādā to plāno pārņemt, nav neatbilstošs. Norādām, ka, piemēram, Direktīvas 2020/2184 16. pantam ir apakšvienības, un attiecīgi nepieciešams konkretizēt, kur un kā katra no apakšvienībām ir pārņemta;
3) no likumprojektā ietvertā regulējuma izriet, ka Direktīvas 2020/2184 4. panta 3. punkta pirmo un otro daļu paredzēts pārņemt arī ar Ministru kabineta noteikumiem, kas tiks izdoti uz likumprojekta 2. pantā izteiktā likuma 4. panta 7. punktā ietvertā pilnvarojuma pamata, taču tabulā par to attiecīga informācija nav ietverta. Attiecīgi lūdzam papildināt tabulu;
4) anotācijas 1.3. sadaļā minēts: "Atbilstoši Valsts sekretāru 18.05.2023. sanāksmē lemtajam (protokols Nr. 17, 6. §, 2.4, 2.5. un 2.6. punkts) VARAM noteikta kā atbildīgā ministrija par Direktīvas 2020/2184 16. pantu, 18.panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā arī atsevišķu citu prasību pārņemšanu atbilstoši informatīvā ziņojuma pielikumā pievienotajai atbildību sadalījuma tabulai". Tomēr vēršam uzmanību, ka ne par visām minētā sadalījuma tabulā ietvertajām Direktīvas 2020/2184 prasībām, par kuru pārņemšanu VARAM noteikta kā atbildīgā ministrija, ietverta informācija likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā. Atbildību sadalījuma tabulā ir minēts arī, piemēram, 7. panta 4. punkts, 8. panta apakšvienības, 18. panta 1. punkta "a" apakšpunkts. Attiecīgi lūdzam papildināt tabulu, norādot, kur pārņemtas attiecīgās direktīvas prasības, vai arī skaidrojot, kā un kādā termiņā prasības tiks pārņemta. Citstarp norādām, ka Direktīvas 2020/2184 18. panta 1. punkta "a" apakšpunkts, šķiet, pārņemts, likumprojekta 6. pantā;
5) izprotam, ka atbilstoši iepriekš minētajam VARAM noteikta kā atbildīgā ministrija par atsevišķu Direktīvas 2020/2184 prasību pārņemšanu, tomēr lūdzam izvērtēt un pilnīgai informācijas nolūkā aizpildīt tabulu attiecībā uz visu direktīvas prasību pārņemšanu (salīdzinājumam sk. tiesību akta projekta 22-TA-2538 anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu);
6) aicinām precizēt tabulu, konsekventi B ailē skaidrojot, kur pārņemta attiecīgā direktīvas vienība (tostarp attiecībā uz Direktīvas 2020/2184 16. panta 3. punktu, par kuru informācija šobrīd ietverta ailē "Cita informācija"), C ailē sniedzot skaidrojumu, ja direktīvas prasība nav pārņemta pilnībā, tostarp skaidrojot, kad un kā direktīvas prasību paredzēts pārņemt pilnībā, savukārt ailē par rīcības brīvību skaidrojot direktīvā paredzētās rīcības brīvības dalībvalstij izmantošanas apsvērumus. Kontekstā ar minēto norādām, ka nav pilnībā skaidrs, kas domāts ar apgalvojumu, ka "likumprojektā nav pilnībā pārņemts Direktīvas 2020/2184 16.panta 2. punkta otrā rindkopa, t.sk. apakšpunkti, kas nosaka, kādus pasākumus var veikt dalībvalstis", ņemot vērā, ka minētā direktīvas norma, šķiet, paredz dalībvalsts rīcības brīvību attiecībā uz iespējamajiem veicamajiem pasākumiem, lai popularizētu dzeramā ūdensvada ūdens lietošanu. Attiecīgi lūdzam skaidrot minētās rīcības brīvības izmantošanu, kā arī lūdzam nepārprotami tabulā norādīt un, ja nepieciešams, pievienot skaidrojumu, kur un kā pārņemta 16. panta 2. punkta pirmā daļa;
7) nav pilnībā skaidrs, kāda Direktīvas 2020/2184 16.panta 3. punkta pārņemšanai saistība ar "Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta ceturtās daļas 4.punktu, kas dod pilnvaras pašvaldībām saistošajos noteikumos noteikt brīvkrānu izmantošanas kārtību", ņemot vērā, ka minētā direktīvas norma paredz, ka dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgajām iestādēm šajā pantā minēto pasākumu īstenošanai tiek sniegta nepieciešamā palīdzība, kā to nosaka dalībvalstis. Attiecīgi lūdzam vai nu sniegt izvērstāku skaidrojumu, vai arī precizēt tabulu.

-

Saistībā ar likumprojekta 1. un 3. pantā paredzēto likuma grozījumu aicinām izvērtēt, vai arī citviet likumā, kur minēts tikai konkrēti komersants (sk., piemēram, likuma 5. panta pirmo daļu) nav veicami precizējumi. Ja nepieciešams, lūdzam precizēt likumprojektu un anotāciju.

-

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts), aicinām izvērtēt likumprojekta 2. pantā izteiktajā likuma 4. panta 7. punktā ietvertā pilnvarojuma atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu, pilnvarojot Ministru kabinetu izdot noteikumus, pilnvarojumā jānorāda tā satura galvenie virzieni. Pilnvarojuma saturam ir jābūt tik skaidram, lai atklātu pilnvarojuma būtību un jēgu. Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu.
Tai skaitā vēršam uzmanību, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības. Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu. Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt vai papildināt projektā ietverto pilnvarojumu. Lūdzam arī izvērtēt, vai likumprojektā ietverts pietiekams tiesiskais regulējums saistībā ar likumprojekta 2. pantā ietverto pilnvarojumu un, ja nepieciešams, veikt attiecīgus precizējumus. Aicinām arī izvērtēt iespēju anotācijas 4. sadaļā ietvert izvērstāku skaidrojumu par to, ko plānots ietvert attiecīgajā tiesību aktā, kā arī pamatojumu, kādēļ izvēlēts 2025.gada 1.jūlijs kā vēlākais datums, līdz kuram Ministru kabinets izdod attiecīgos noteikumus.

-

Aicinām precizēt likumprojekta 4. pantā izteiktā likuma 6. panta 1.1 daļas 2. punktā ietverto atsauci (proti, "atbilstoši šīs daļas 1. punktam").

-

Ņemot vērā, ka likumprojektā nav izveidots saīsinājums "atbildīgā ministrija", lūdzam attiecīgi precizēt likumprojekta 6. pantā izteikto likuma 13. panta otro daļu, lietojot pilnu nosaukumu vai izveidot attiecīgu saīsinājumu.

-

Lūdzam tehniski precizēt likumprojektu, izsakot tā pārejas noteikumus un informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu kā likumprojekta pantus, proti, neveidojot pārejas noteikumus un informatīvo atsauci pašam likumprojektam, bet gan ietverot likumprojektā 7. un 8. pantu, ar kuriem groza attiecīgi likuma pārejas noteikumus un ietver likumā informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu.

-

Anotācijas 1.3. sadaļā norādīts: "2016. gada 1. janvārī, kad spēkā stājās Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, spēkā bija Kooperatīvo sabiedrību likuma iepriekšējā redakcija (zaudēja spēku 2018. gada 31. decembrī) (turpmāk - Likuma iepriekšējā redakcija)." Aicinām precizēt minēto, ņemot vērā, ka spēkā stājās jauns likums, nevis likuma redakcija.

-