Projekta ID
22-TA-3596Atzinuma sniedzējs
Kurzemes plānošanas reģions
Atzinums iesniegts
02.01.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
".. Nepilnus 60% novērtēto izmaksu veido izmaksas pasākumiem, kam nav tieša efekta uz slodžu samazinājumu (izpētes un daļa administratīvo pasākumu)."
Izmaksas - 60% izpētei/administratīviem pasākumiem pret 40% reālajai rīcībai.
Vai šāds izmaksu sadalījums, plānojums palīdzēs sasniegt programmā izvirzītos mērķus līdz 2027.gadam?
Izmaksas - 60% izpētei/administratīviem pasākumiem pret 40% reālajai rīcībai.
Vai šāds izmaksu sadalījums, plānojums palīdzēs sasniegt programmā izvirzītos mērķus līdz 2027.gadam?
Piedāvātā redakcija
-
2.
Plāna projekts
Iebildums
"Balstoties uz novērtējumu rezultātiem, daži pasākumi netika iekļauti papildu pasākumu priekšlikumos. Tie ir saistīti ar pasākumiem jūrā sedimentos uzkrātā biogēnu piesārņojuma samazināšanai un biogēnu piesārņojuma samazināšanu jūrā ar aļģu un gliemeņu audzēšanu. Novērtējumā tika secināts, ka pasākumiem jūrā, lai samazinātu sedimentos uzkrājušos biogēnu piesārņojumu, ir ievērojama nenoteiktība šādu pasākumu efektivitātē un augsts risks negatīvai ietekmei uz ekosistēmu. Attiecībā uz gliemeņu audzēšanu (arī aļģu audzēšanu) secināts, ka tā rada virkni vides un sociālekonomisko ieguvumu, taču šāds pasākums nav vērtējams kā tehniski iespējams un izmaksu-efektīvs risinājums biogēnu slodzes uz jūru mērķu sasniegšanas kontekstā."
Vai tas nozīmē aizliegumu šādai ekonomiskai aktivitātei Latvijas EEZ? Vai arī atteikšanās no gliemeņu audzēšanas kā papildus pasākuma paredzēta tikai attiecībā uz "biogēnu slodzes uz jūru mērķu sasniegšanas kontekstā"?
Projekta «From MARine Ecosystem Accounting to integrated governance for sustainable planning of marine and coastal areas – MAREA» ietvaros, kurā tiek izstrādāti un testēti jauni ekosistēmu pakalpojumu kartēšanas, vides resursu uzskaites un ilgtspējas novērtējuma koncepti ilgtspējīgai jūras plānošanai un pārvaldībai, secināts, ka Kurzemes piekrastē, īpaši tās dienvidu daļā, ir labvēlīgi apstākļi gliemeņu audzēšanai. Vai šī projekta dati un secinājumi arī tika vai tiks ņemts vērā, plānojot LVJS pasākumus/papildus pasākumus attiecībā uz gliemeņu audzēšanu un tās pienesumu jūrā sedimentos uzkrātā biogēnu piesārņojuma samazināšanai?
Vai tas nozīmē aizliegumu šādai ekonomiskai aktivitātei Latvijas EEZ? Vai arī atteikšanās no gliemeņu audzēšanas kā papildus pasākuma paredzēta tikai attiecībā uz "biogēnu slodzes uz jūru mērķu sasniegšanas kontekstā"?
Projekta «From MARine Ecosystem Accounting to integrated governance for sustainable planning of marine and coastal areas – MAREA» ietvaros, kurā tiek izstrādāti un testēti jauni ekosistēmu pakalpojumu kartēšanas, vides resursu uzskaites un ilgtspējas novērtējuma koncepti ilgtspējīgai jūras plānošanai un pārvaldībai, secināts, ka Kurzemes piekrastē, īpaši tās dienvidu daļā, ir labvēlīgi apstākļi gliemeņu audzēšanai. Vai šī projekta dati un secinājumi arī tika vai tiks ņemts vērā, plānojot LVJS pasākumus/papildus pasākumus attiecībā uz gliemeņu audzēšanu un tās pienesumu jūrā sedimentos uzkrātā biogēnu piesārņojuma samazināšanai?
Piedāvātā redakcija
-
3.
Plāna projekts
Iebildums
"3.6.1. Esošie telpiskās aizsardzības pasākumi. Latvijas aizsargājamās jūras teritorijas
Latvijā ir noteiktas septiņas aizsargājamās jūras teritorijas[1] (turpmāk – AJT) teritoriālajā jūrā īpaši aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu, kā arī migrējošo putnu nozīmīgu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai. AJT kopumā aizņem 436 468 ha jeb 15% no Latvijas jurisdikcijā esošajiem jūras ūdeņiem[2] un tās ir iekļautas ES Natura 2000 tīklā. AJT apsaimnieko saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.17[3], likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, teritoriju dabas aizsardzības plāniem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.
Izvērtējot telpiskās aizsardzības papildu pasākumu nepieciešamību, Programmā 2016.-2020.gadam tika iekļauts papildu pasākums zināšanu un informācijas bāzes uzlabošanai: veikt pētījumus teritorijās EEZ, lai noskaidrotu īpaši aizsargājamo biotopu un sugu sastopamību un zinātniski pamatotu nepieciešamību jaunu AJT izveidei EEZ. Dabas aizsardzības pārvalde (vadošais partneris) sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” un LHEI 2020.-2025.gadā īsteno ES LIFE finansētu projektu “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ)” (LIFE REEF)[4]. Projekta mērķis ir jūras biotopu un sugu izpēte un visaptverošas aizsardzības sistēmas izveide aizsargājamām jūras teritorijām Latvijas EEZ. Viens no projekta uzdevumiem ir potenciālo AJT izvērtēšana un iekļaušana Natura2000 tīklā. Projekta rezultātā par 26% (~4116km2) varētu palielināties AJT platība Baltijas jūrā.”
Šobrīd Kurzemes piekrastē atrodas 4 no 7 Latvijas AJT ( https://likumi.lv/ta/id/203672-noteikumi-par-aizsargajamam-juras-teritorijam):
2.1. Nida–Pērkone (1.pielikums);
2.2. Akmensrags (2.pielikums);
2.3. Irbes šaurums (3.pielikums);
2.4. Rīgas līča rietumu piekraste (4.pielikums);
-Esošās AJT jau šobrīd aizņem plašu Kurzemes reģiona piekrastes teritoriju un attiecīgi ierobežojumus noteiktās tautsaimniecības nozarēs. Vai jaunu AJT veidošana pretim Kurzemes krastam un AJT palielināsana par 26%, kas kopā ar esošajiem 15% AJT veidotu attiecīgi 41% no Latvijas jurisdikcijā esošajiem jūras ūdeņiem, izveide neradīs situāciju, ka piekrastē dzīvojošajiem būs būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi?
Jaunu AJT izveide Latvijas EEZ var radīt situāciju, ka jebkāda darbība un nākotnes attīstība ar jūras teritorijas apsaimniekošanu, tās izmantošanu būs ierobežota, tādejādi apgrūtinot gan Kurzemes piekrastes, gan Latvijas kopējo konkurētspējīgo attīstību salīdzinoši ar blakus esošo Lietuvu un citām ES valstīm, veicinot nabadzības riskus nākotnē Latvijā dzīvojošo iedzīvotājiem.
-Vai blakus esošajā Lietuvas EEZ nav paredzēta ekonomiskā darbība, kas var apdraudēt potenciālo Dienvidu AJT (Papeskalva)? Vai ir veikta izpēte šajā ziņā? Ja turpat blakus Lietuvas ūdeņos tiek veidotie vējparki vai veikta kāda cita ar jūras apsaimniekošanu saistīta darbība, kā tas var ietekmēt potenciāli iecerēto AJT un vai tās izveide sasniegs sākotnēji izvirzītos mērķus?
-Vai potenciāli iezīmētā Dienvidu AJT (Papeskalva) izveide ir/tiek saskaņota ar Latvijas Jūras telpiskajā plānojumā iezīmēto vēja parku licenču laukumiem (E1 un E1), kā arī Vidus AJT (Alku sēklis) atteicīgi ar E2 licenču laukumu?
Latvijā ir noteiktas septiņas aizsargājamās jūras teritorijas[1] (turpmāk – AJT) teritoriālajā jūrā īpaši aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu, kā arī migrējošo putnu nozīmīgu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai. AJT kopumā aizņem 436 468 ha jeb 15% no Latvijas jurisdikcijā esošajiem jūras ūdeņiem[2] un tās ir iekļautas ES Natura 2000 tīklā. AJT apsaimnieko saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.17[3], likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, teritoriju dabas aizsardzības plāniem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.
Izvērtējot telpiskās aizsardzības papildu pasākumu nepieciešamību, Programmā 2016.-2020.gadam tika iekļauts papildu pasākums zināšanu un informācijas bāzes uzlabošanai: veikt pētījumus teritorijās EEZ, lai noskaidrotu īpaši aizsargājamo biotopu un sugu sastopamību un zinātniski pamatotu nepieciešamību jaunu AJT izveidei EEZ. Dabas aizsardzības pārvalde (vadošais partneris) sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” un LHEI 2020.-2025.gadā īsteno ES LIFE finansētu projektu “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ)” (LIFE REEF)[4]. Projekta mērķis ir jūras biotopu un sugu izpēte un visaptverošas aizsardzības sistēmas izveide aizsargājamām jūras teritorijām Latvijas EEZ. Viens no projekta uzdevumiem ir potenciālo AJT izvērtēšana un iekļaušana Natura2000 tīklā. Projekta rezultātā par 26% (~4116km2) varētu palielināties AJT platība Baltijas jūrā.”
Šobrīd Kurzemes piekrastē atrodas 4 no 7 Latvijas AJT ( https://likumi.lv/ta/id/203672-noteikumi-par-aizsargajamam-juras-teritorijam):
2.1. Nida–Pērkone (1.pielikums);
2.2. Akmensrags (2.pielikums);
2.3. Irbes šaurums (3.pielikums);
2.4. Rīgas līča rietumu piekraste (4.pielikums);
-Esošās AJT jau šobrīd aizņem plašu Kurzemes reģiona piekrastes teritoriju un attiecīgi ierobežojumus noteiktās tautsaimniecības nozarēs. Vai jaunu AJT veidošana pretim Kurzemes krastam un AJT palielināsana par 26%, kas kopā ar esošajiem 15% AJT veidotu attiecīgi 41% no Latvijas jurisdikcijā esošajiem jūras ūdeņiem, izveide neradīs situāciju, ka piekrastē dzīvojošajiem būs būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi?
Jaunu AJT izveide Latvijas EEZ var radīt situāciju, ka jebkāda darbība un nākotnes attīstība ar jūras teritorijas apsaimniekošanu, tās izmantošanu būs ierobežota, tādejādi apgrūtinot gan Kurzemes piekrastes, gan Latvijas kopējo konkurētspējīgo attīstību salīdzinoši ar blakus esošo Lietuvu un citām ES valstīm, veicinot nabadzības riskus nākotnē Latvijā dzīvojošo iedzīvotājiem.
-Vai blakus esošajā Lietuvas EEZ nav paredzēta ekonomiskā darbība, kas var apdraudēt potenciālo Dienvidu AJT (Papeskalva)? Vai ir veikta izpēte šajā ziņā? Ja turpat blakus Lietuvas ūdeņos tiek veidotie vējparki vai veikta kāda cita ar jūras apsaimniekošanu saistīta darbība, kā tas var ietekmēt potenciāli iecerēto AJT un vai tās izveide sasniegs sākotnēji izvirzītos mērķus?
-Vai potenciāli iezīmētā Dienvidu AJT (Papeskalva) izveide ir/tiek saskaņota ar Latvijas Jūras telpiskajā plānojumā iezīmēto vēja parku licenču laukumiem (E1 un E1), kā arī Vidus AJT (Alku sēklis) atteicīgi ar E2 licenču laukumu?
Piedāvātā redakcija
-
4.
Plāna projekts
Iebildums
" "Kopsavilkuma apraksts par to, kā atjauninājumā ņemta vērā turpmākā sociālekonomiskā attīstība un pasākumu
programmas mijiedarbība ar klimata pārmaiņām (ja nepieciešams)." - Programmas saikne ar klimata pārmaiņām netika vērtēta."
Piekrastes pašvaldībām ir virkne uzdevumu un pienākumu saistībā ar gan ar starptautisko, gan ar nacionālo klimatneitralitātes un klimatnoturības mērķu sasniegšanu. Izvirzot mērķus, plānojot pasākumus LJVS sasniegšanā līdz 2027.gadam, to saikni ar klimata pārmaiņām, izvērtējumu un nepieciešamos pasākumus noteikti būtu ieteicams iekļaut programmā.
Vides politikas pamatnostādnēs ir prasība visām piekrastes pašvaldībām līdz 2024.gadam izstrādāt un ieviest pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēgijas. Ņemot vēra to, ka tieši piekrastes pašvaldībām šiem plāniem jābūt gataviem jau 2024.gadā, to nozīme un ietekme uz labu jūras vides stāvokli var tikt uzskatīta par nozīmīgu, vērā ņemamu un tas var sekmēt programmas laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022.-2027.g. izvirzīto mērķu sasniegšanu, iespējams, izmaksu mazināšanu.
programmas mijiedarbība ar klimata pārmaiņām (ja nepieciešams)." - Programmas saikne ar klimata pārmaiņām netika vērtēta."
Piekrastes pašvaldībām ir virkne uzdevumu un pienākumu saistībā ar gan ar starptautisko, gan ar nacionālo klimatneitralitātes un klimatnoturības mērķu sasniegšanu. Izvirzot mērķus, plānojot pasākumus LJVS sasniegšanā līdz 2027.gadam, to saikni ar klimata pārmaiņām, izvērtējumu un nepieciešamos pasākumus noteikti būtu ieteicams iekļaut programmā.
Vides politikas pamatnostādnēs ir prasība visām piekrastes pašvaldībām līdz 2024.gadam izstrādāt un ieviest pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēgijas. Ņemot vēra to, ka tieši piekrastes pašvaldībām šiem plāniem jābūt gataviem jau 2024.gadā, to nozīme un ietekme uz labu jūras vides stāvokli var tikt uzskatīta par nozīmīgu, vērā ņemamu un tas var sekmēt programmas laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022.-2027.g. izvirzīto mērķu sasniegšanu, iespējams, izmaksu mazināšanu.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Plāna projekts
Priekšlikums
Tā kā šajā dokumentā un visos pielikumos ir izmantoti daudz saīsinājumi, bet tie atšifrēti tikai vienuviet - plāna "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022.-2027. gadā" sākumā - papildināt šo sarakstu arī ar visu 6 pielikumu tekstā minētajiem saīsinājumiem. Vai arī izveidot izmantoto saīsinājumu sarakstu katra pielikuma sākumā. Esošais saīsinājumu saraksts ir nepilnīgs, piedāvātie atšifrējumi visos 7 dokumentos nepārskatāmi.
Piedāvātā redakcija
Priekšlikums papildināt programmā izmantoto saīsinājumu sarakstu ar: EJZF, EJZAF, ZRAP-2027, NAP-2027, HELCOM BJRP 2021, DAP, JSD, SBJR, SIVN, JTP, AJT, SAP, IJP, VPP2027, JVM EP, JVM PP, RV, BIOR, LOB, VVD, ZM, NVO, LIFE, LVAF, IMO, SM, EM, IZM, u.c.
6.
Plāna projekts
Priekšlikums
KPR KOMENTĀRS/ IEBILDUMS: zemāk pieminēto pasākumu īstenošanā svarīgi ņemt vērā piekrastes telpiskās attīstības politikas mērķi - ekonomiski aktīva, daudzfunkcionāla telpa, kurā tiek īstenota laba pārvaldība un klimata pārmaiņu ietekme, antropogēnā slodze tiek mazināta ar kvalitatīvas infrastruktūras izveidi. Īpaši uzsveram, ka ir svarīgi rast risinājumus dabas aizsadzības, tūrisma un kopumā ekonomikas interešu saskaņošanai, kā arī nodrošināt savlaicīgu piekrastes pašvaldību iesaisti, nodrošinot koordinētu piekrastes sabiedriskās infrastruktūras attīstības plānošanu un īstenošanu.
1.Rīcības virziens
(1b) JVM1 EP2 Īstenot pasākumus, kas paredzēti “Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)” saistībā ar jūras bioloģisko daudzveidību ietekmējošām slodzēm, tajā skaitā:
(pēdējais punkts, esošā redakcija) īstenot pasākumus saistībā ar piekrastes biotopu atjaunošanu un aizsardzību, antropogēnās slodzes mazināšanu no lieliem publiskiem pasākumiem un tūrisma infrastruktūras attīstības piekrastē.
(1b) JVM1 EP3 Īstenot pilotprojektu trīs piekrastes ĪADT atpūtnieku piekļuves ierobežošanai piekrastē ligzdojošiem putniem nozīmīgās vietās un periodā (no 1.aprīļa līdz 1.augustam dabas liegumā “Ovīši” (Irbes grīvā) un Slīteres nacionālajā parkā (Ķikana grīvā) un no 1.maija līdz 1.augustam Dabas parkā “Piejūra” (Gaujas grīvā)).
KPR KOMENTĀRS/ IEBILDUMS: attiecībā uz zemāk pieminēto pasākumu īstenošanu ipaši uzsveram, ka ir svarīgi rast risinājumus dabas aizsadzības un tūrisma interešu saskaņošanai, kā arī nodrošināt savlaicīgu piekrastes pašvaldību iesaisti, nodrošinot koordinētu piekrastes sabiedriskās infrastruktūras attīstības plānošanu un īstenošanu, nēmot vērā, ka tūrisma sezona sakrīt ar ligzdošanas periodu. Svarīgi saskaņot rekreācijas aktivitāšu ierobežojumus ar Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai, Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm un piekrastes pašvaldībām (to attīstības plānošanas dokumentos ietvertajām rīcībām, investīciju projektiem).
1.Rīcības virziens
(2a) JVM1 PP4 Ligzdojošo putnu aizsardzībai noteikt rekreācijas aktivitāšu ierobežojumus ligzdošanai nozīmīgās vietās un periodā (maija sākums – jūlija beigas), īstenot ierobežojumu ievērošanas kontroli un monitoringu pasākuma efektivitātes novērtēšanai
KPR KOMENTĀRS/ IEBILDUMS: attiecībā uz zemāk minēto pasākumu, lūgums sniegt skaidrojumu vai precizēt redakciju, t.i., pasākums paredz izvērtējuma veikšanu par nepieciešamajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem Latvijas ostās, attiecīgi kā indikatīvais finansējuma avots ir minēts "Ostu finansējums". Vai ostu finansējums paredzēts izvērtējumam vai reāliem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem?
3.Rīcības virziens
(2a) JVM3 PP18 Veikt izvērtējumu nepieciešamībai pēc uzlabojumiem Latvijas ostās, lai panāktu atbilstu labākajām pieejamām tehnoloģijām un praksei attiecībā uz minetālmēslu pārkraušanu un uzglabāšanu ostās, lai novērstu biogēnu piesārņojumu.
KPR KOMENTĀRS/ IEBILDUMS: attiecībā uz zemāk minēto pasākumu, lūgums sniegt skaidrojumu vai precizēt redakciju, t.i.,
pasākums paredz izvērtējuma veikšanu, attiecīgi kā indikatīvais finansējuma avots ir minēts "Ostu finansējums". Vai ostu finansējums paredzēts izvērtējumam vai reāliem pasākumiem pēc izvērtējuma veikšanas?
4.Rīcības virziens
(2a) JVM5 PP21 Veikt izvērtējumu esošajam regulējumam ostu padziļināšanai, izņemtās grunts izvietošanai un darbībām ar piesārņotu grunti, lai novērstu tādu bīstamo piesārņojošo vielu nonākšanu jūras vidē, kas rada risku neatbilstībai LJVS.
KPR KOMENTĀRS/ IEBILDUMS: attiecībā uz zemāk minēto pasākumu, lūgums sniegt skaidrojumu vai precizēt redakciju, t.i., pasākums paredz vadlīniju izstrādi, attiecīgi kā indikatīvais finansējuma avots ir minēts "pašvaldību budžets". Vai no pašvaldību budžetiem paredzēta vadlīniju izstrāde vai arī tas attiektos uz pasākumu īstenošanu pēc vadlīniju izstrādes (ja tā, tad jāprecizē pasākuma (2a) JVM6 PP29 redakcija un attiecīgi detalizētāk jāizvērtē pasākumi, kuri attiektos uz pašvaldībām un to budžetu izdevumiem?
5.Rīcības virziens
(2a) JVM6 PP29 Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām jūru piesārņojošo atkritumu samazināšanas pasākumu noteikšanai pašvaldību plānošanas/normatīvajos dokumentos.
1.Rīcības virziens
(1b) JVM1 EP2 Īstenot pasākumus, kas paredzēti “Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)” saistībā ar jūras bioloģisko daudzveidību ietekmējošām slodzēm, tajā skaitā:
(pēdējais punkts, esošā redakcija) īstenot pasākumus saistībā ar piekrastes biotopu atjaunošanu un aizsardzību, antropogēnās slodzes mazināšanu no lieliem publiskiem pasākumiem un tūrisma infrastruktūras attīstības piekrastē.
(1b) JVM1 EP3 Īstenot pilotprojektu trīs piekrastes ĪADT atpūtnieku piekļuves ierobežošanai piekrastē ligzdojošiem putniem nozīmīgās vietās un periodā (no 1.aprīļa līdz 1.augustam dabas liegumā “Ovīši” (Irbes grīvā) un Slīteres nacionālajā parkā (Ķikana grīvā) un no 1.maija līdz 1.augustam Dabas parkā “Piejūra” (Gaujas grīvā)).
KPR KOMENTĀRS/ IEBILDUMS: attiecībā uz zemāk pieminēto pasākumu īstenošanu ipaši uzsveram, ka ir svarīgi rast risinājumus dabas aizsadzības un tūrisma interešu saskaņošanai, kā arī nodrošināt savlaicīgu piekrastes pašvaldību iesaisti, nodrošinot koordinētu piekrastes sabiedriskās infrastruktūras attīstības plānošanu un īstenošanu, nēmot vērā, ka tūrisma sezona sakrīt ar ligzdošanas periodu. Svarīgi saskaņot rekreācijas aktivitāšu ierobežojumus ar Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai, Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm un piekrastes pašvaldībām (to attīstības plānošanas dokumentos ietvertajām rīcībām, investīciju projektiem).
1.Rīcības virziens
(2a) JVM1 PP4 Ligzdojošo putnu aizsardzībai noteikt rekreācijas aktivitāšu ierobežojumus ligzdošanai nozīmīgās vietās un periodā (maija sākums – jūlija beigas), īstenot ierobežojumu ievērošanas kontroli un monitoringu pasākuma efektivitātes novērtēšanai
KPR KOMENTĀRS/ IEBILDUMS: attiecībā uz zemāk minēto pasākumu, lūgums sniegt skaidrojumu vai precizēt redakciju, t.i., pasākums paredz izvērtējuma veikšanu par nepieciešamajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem Latvijas ostās, attiecīgi kā indikatīvais finansējuma avots ir minēts "Ostu finansējums". Vai ostu finansējums paredzēts izvērtējumam vai reāliem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem?
3.Rīcības virziens
(2a) JVM3 PP18 Veikt izvērtējumu nepieciešamībai pēc uzlabojumiem Latvijas ostās, lai panāktu atbilstu labākajām pieejamām tehnoloģijām un praksei attiecībā uz minetālmēslu pārkraušanu un uzglabāšanu ostās, lai novērstu biogēnu piesārņojumu.
KPR KOMENTĀRS/ IEBILDUMS: attiecībā uz zemāk minēto pasākumu, lūgums sniegt skaidrojumu vai precizēt redakciju, t.i.,
pasākums paredz izvērtējuma veikšanu, attiecīgi kā indikatīvais finansējuma avots ir minēts "Ostu finansējums". Vai ostu finansējums paredzēts izvērtējumam vai reāliem pasākumiem pēc izvērtējuma veikšanas?
4.Rīcības virziens
(2a) JVM5 PP21 Veikt izvērtējumu esošajam regulējumam ostu padziļināšanai, izņemtās grunts izvietošanai un darbībām ar piesārņotu grunti, lai novērstu tādu bīstamo piesārņojošo vielu nonākšanu jūras vidē, kas rada risku neatbilstībai LJVS.
KPR KOMENTĀRS/ IEBILDUMS: attiecībā uz zemāk minēto pasākumu, lūgums sniegt skaidrojumu vai precizēt redakciju, t.i., pasākums paredz vadlīniju izstrādi, attiecīgi kā indikatīvais finansējuma avots ir minēts "pašvaldību budžets". Vai no pašvaldību budžetiem paredzēta vadlīniju izstrāde vai arī tas attiektos uz pasākumu īstenošanu pēc vadlīniju izstrādes (ja tā, tad jāprecizē pasākuma (2a) JVM6 PP29 redakcija un attiecīgi detalizētāk jāizvērtē pasākumi, kuri attiektos uz pašvaldībām un to budžetu izdevumiem?
5.Rīcības virziens
(2a) JVM6 PP29 Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām jūru piesārņojošo atkritumu samazināšanas pasākumu noteikšanai pašvaldību plānošanas/normatīvajos dokumentos.
Piedāvātā redakcija
| NPK (1) | Esošā redakcija (2) | Priekšlikums, piedāvātā redakcija (3) |
| 1. | 1.Rīcības virziens (1b) JVM1 EP2 Īstenot pasākumus, kas paredzēti “Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)” saistībā ar jūras bioloģisko daudzveidību ietekmējošām slodzēm, tajā skaitā: (pēdējais punkts) īstenot pasākumus saistībā ar piekrastes biotopu atjaunošanu un aizsardzību, antropogēnās slodzes mazināšanu no lieliem publiskiem pasākumiem un tūrisma infrastruktūras attīstības piekrastē. |
Priekšlikums: pēdējo punktu papildināt ar boldēto tekstu. Piedāvātā redakcija: īstenot pasākumus saistībā ar piekrastes biotopu atjaunošanu un aizsardzību, antropogēnās slodzes mazināšanu no lieliem publiskiem pasākumiem un tūrisma infrastruktūras attīstību piekrastē, saskaņojot izvēlētos pasākumus ar Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai, Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm un piekrastes pašvaldībām un to attīstības plānošanas dokumentos ietverto. |
| 2. | 1.Rīcības virziens (1b) JVM1 EP3 Īstenot pilotprojektu trīs piekrastes ĪADT atpūtnieku piekļuves ierobežošanai piekrastē ligzdojošiem putniem nozīmīgās vietās un periodā (no 1.aprīļa līdz 1.augustam dabas liegumā “Ovīši” (Irbes grīvā) un Slīteres nacionālajā parkā (Ķikana grīvā) un no 1.maija līdz 1.augustam Dabas parkā “Piejūra” (Gaujas grīvā)). |
Priekšlikums: pēdējo punktu papildināt ar boldēto tekstu. Piedāvātā redakcija: (1b) JVM1 EP3 Īstenot pilotprojektu trīs piekrastes ĪADT atpūtnieku piekļuves ierobežošanai piekrastē ligzdojošiem putniem nozīmīgās vietās un periodā (no 1.aprīļa līdz 1.augustam dabas liegumā “Ovīši” (Irbes grīvā) un Slīteres nacionālajā parkā (Ķikana grīvā) un no 1.maija līdz 1.augustam Dabas parkā “Piejūra” (Gaujas grīvā)), tai skaitā sagatavojot detalizētu sociāli-ekonomisko izvērtējumu, atspoguļot tūrisma nozares un dabas aizsardzības interešu ekonomiski finansiālos ieguvumus un zaudējumus, tai skaitā izstrādājot risinājumu piedāvājumus. |
| 3. | 3.Rīcības virziens (2a) JVM3 PP18 Veikt izvērtējumu nepieciešamībai pēc uzlabojumiem Latvijas ostās, lai panāktu atbilstu labākajām pieejamām tehnoloģijām un praksei attiecībā uz minetālmēslu pārkraušanu un uzglabāšanu ostās, lai novērstu biogēnu piesārņojumu. |
Priekšlikums: precizēt finansējuma avotu vai attiecīgi pasākumu. Paskaidrojums: pasākums paredz izvērtējuma veikšanu par nepieciešamajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem Latvijas ostās, attiecīgi kā indikatīvais finansējuma avots ir minēts "Ostu finansējums". Vai ostu finansējums paredzēts izvērtējumam vai reāliem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem? |
| 4. | 4.Rīcības virziens (2a) JVM5 PP21 Veikt izvērtējumu esošajam regulējumam ostu padziļināšanai, izņemtās grunts izvietošanai un darbībām ar piesārņotu grunti, lai novērstu tādu bīstamo piesārņojošo vielu nonākšanu jūras vidē, kas rada risku neatbilstībai LJVS. |
Priekšlikums: precizēt finansējuma avotu vai attiecīgi pasākumu. Paskaidrojums: pasākums paredz izvērtējuma veikšanu, attiecīgi kā indikatīvais finansējuma avots ir minēts "Ostu finansējums". Vai ostu finansējums paredzēts izvērtējumam vai reāliem pasākumiem pēc izvērtējuma veikšanas? |
| 5. | 5.Rīcības virziens (2a) JVM6 PP29 Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām jūru piesārņojošo atkritumu samazināšanas pasākumu noteikšanai pašvaldību plānošanas/normatīvajos dokumentos. |
Priekšlikums: precizēt finansējuma avotu vai attiecīgi pasākumu. Paskaidrojums: pasākums paredz vadlīniju izstrādi, attiecīgi kā indikatīvais finansējuma avots ir minēts "pašvaldību budžets". Vai no pašvaldību budžetiem paredzēta vadlīniju izstrāde vai arī tas attiektos uz pasākumu īstenošanu pēc vadlīniju izstrādes (ja tā, tad jāprecizē pasākuma (2a) JVM6 PP29 redakcija un attiecīgi detalizētāk jāizvērtē pasākumi, kuri attiektos uz pašvaldībām un to budžetu izdevumiem? |