Atzinums

Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” (turpmāk – LPA) ir iepazinusies ar Valsts Kancelejas izstrādātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums" (turpmāk – Noteikumu projekts) un pauž viedokli.

LPA vērš uzmanību uz to, ka pilsoniskā dialoga sistēma Latvijā ir veidota ilgstošā un pakāpeniskā procesā. Tās attīstība balstījusies uz secīgiem Saeimas un vairāku valdību pieņemtajiem lēmumiem, kā arī plašām konsultācijām starp valsts pārvaldi un pilsonisko sabiedrību. Kopš 2018. gada risinājumi tika izstrādāti un pilnveidoti darba grupās, apspriesti Memoranda forumā un Memoranda padomē, pilotēti praksē, kā arī nostiprināti attīstības plānošanas dokumentos, valdību deklarācijās, valsts budžeta lēmumos un normatīvajā regulējumā. Tas apliecina, ka jaunais pilsoniskā dialoga modelis ir mērķtiecīgi veidotas un vairāku gadu laikā izdiskutētas valsts politikas rezultāts. Un pilsoniskā dialoga sistēma ir balstīta uz pēctecīgu politikas attīstību, plašu iesaistīto pušu līdzdalību un pakāpenisku ieviešanu, nodrošinot, ka pieņemtie risinājumi ir izvērtēti un nostiprināti ar secīgiem politiskiem un normatīviem lēmumiem.

2024. gadā valdība lēma par to, ka ir iespējams piešķirt finansējumu Memoranda padomei pilsoniskā dialoga platformas funkcijas īstenošanai. Šī sistēma praksē darbojas tikai kopš 2024. gada nogales, tādēļ Latvijā tā joprojām ir jauna. Ņemot vērā, ka šī ir jauna pieeja, Memoranda padomes sekretariātam ir uzdots uzdevums nodrošināt Memoranda padomes darbības izvērtēšanu un priekšlikumu izstrādi uzlabojumiem. Tāpēc diskusijas, ko un kā uzlabot, ir tieši laikā. Vēršam uzmanību, ka šobrīd tiek veikta citu valstu pieejas izpēte, plānotas fokusgrupas ar memorandu parakstījušajām organizācijām un arī sekretariāta pašizvērtējums, kā rezultātā tiktu izstrādāts rūpīgi izvērtēts un izdiskutēts piedāvājums. Bez konsultācijām virzīti jautājumi nav labas pārvaldības piemērs.

Tāpat skaidrojam, ka nolikumā paredzētais maksājums nav atlīdzība par dalību sēdē. Kompensācijas ieviešanas pamatmērķis bija novērst situāciju, kurā līdzdalības izmaksas kļūst par šķērsli līdzdalībai valsts pārvaldē. Tas ir būtiski, lai Memoranda padomes darbā būtu pārstāvētas organizācijas no visas Latvijas un tiktu nodrošināta pilsoniskās sabiedrības viedokļu daudzveidība, nevis tikai to organizāciju pārstāvība, kurām ir pietiekami resursi regulārai dalībai. Konkrētais risinājums tika iestrādāts normatīvajā regulējumā pēc tam, kad pilsoniskā dialoga modeļa izstrādes procesā netika rasts cits efektīvs un administratīvi īstenojams mehānisms, kā kompensēt ekspertiem radušās izmaksas. Īpaši tas attiecas uz reģionos strādājošajiem pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, kuriem dalība Memoranda padomes darbā rada papildu izdevumus, piemēram, transporta un citus ar nokļūšanu Rīgā saistītus izdevumus.

LPA ieskatā, būtu lietderīgi nodrošināt iespēju kompensēt atsevišķus izdevumus. Vienlaikus, lai nodrošinātu vienveidīgu, caurskatāmu un objektīvu regulējuma piemērošanu, būtu nepieciešams noteikt kārtību, kādos gadījumos un apmēros tās veicamas. Līdzīga pieeja jau ir noregulēta, piemēram, Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā Valsts probācijas dienests kompensē brīvprātīgā darba veicējam izdevumus par līgumā noteikto uzdevumu izpildi, kuros ir skaidri noteikti kompensējamo izdevumu veidi, apmērs un piešķiršanas kārtība. Šāda pieeja veicinātu līdzsvarotas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvniecības nodrošināšanu, tostarp saglabājot iespēju tās darbā iesaistīties dažādu jomu un reģionu organizāciju pārstāvjiem, kuriem nokļūšana uz sēdēm Rīgā prasa ievērojami lielākus finansiālos un laika resursus, kā organizāciju pārstāvjiem no Rīgas.
 

-