Atzinums

            [11] Papildu jau esošajiem Likumprojektā ietvertajiem grozījumiem, LASUA ieskatā, Likumprojektu ir nepieciešams papildināt ar normu par atkritumu piederību. Proti, AAL 20. pantā būtu jāparedz (52) daļa šādā redakcijā:
            “(52) Atkritumu apsaimniekotāji, kuri, pamatojoties uz šā likuma 18. panta kārtībā noslēgtu līgumu, veic atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, ir uzskatāmi par dalīti savākto atkritumu (iepakojuma, videi kaitīgo preču, elektrisko un elektronisko atkritumu, kā arī tekstilmateriālu), izņemot dalīti savāktos bioloģiskos atkritumus, īpašniekiem, un tiem, ievērojot normatīvos aktus par piesārņojumu un tiem pielīgtos sasniedzamos pārstrādes mērķus, ir tiesības patstāvīgi izvēlēties savākto atkritumu galamērķi. Dalīti savāktie bioloģiskie atkritumi ir nogādājami uz attiecīgā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģiona poligona izveidoto pārstrādes iekārtu.”
            Ievērojot visu iepriekš minēto, lai veicinātu Eiropas Savienības noteiktos mērķus attiecībā uz atkritumu otrreizējo izmantošanu un poligonos apglabājamo atkritumu samazināšanu, pēc LASUA domām, ir būtiski sekmēt atkritumu atkārtotu izmantošanu, ko savukārt var īstenot pēc iespējas efektīvāk īstenojot atkritumu pārstrādes veicinošos pasākumus. Turklāt, ja tiek veicināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu noteikto dalītās savākšanas un pārstrādes mērķu izpilde, attiecīgi tiek veicināta arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 1999/31/EK par atkritumu poligoniem un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu noteikto mērķu sasniegšana. Tādēļ aicinām apsvērt Likumprojektu ar konkrētiem pasākumiem sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas veicināšanai, piemēram, atkārti izmantoto atkritumu apjoma ieskaitīšanu ražotāju atbildības sistēmu sasniedzamo mērķu izpildē vai tamlīdzīgi.
 

-

            [1] Likumprojekta 4. pantā citastarp paredzēts svītrot Atkritumu apsaimniekošanas likuma, turpmāk – AAL, 10. panta (2)¹ daļu un papildināt to ar ceturto daļu, kas noteiktu, ka reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns pēc tā stāšanās spēkā ir saistošs visām atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošajām pašvaldībām un tās piedalās reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā ietverto pasākumu īstenošanā un ieviešanā. Pašvaldības atteikšanās apstiprināt reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu neatbrīvo pašvaldību no šā likuma 20.panta ceturtajā un piektajā daļā minēto pasākumu izpildes.
            LASUA iebilst pret Likumprojekta 10. panta ceturtajā daļā paredzēto kārtību, kas faktiski izslēdz iespēju pašvaldībām pašām risināt atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanu gadījumos, ka tās nepiedalās vai nepiekrīt apstiprināt reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, turpmāk arī – RAAP. Pašreizējā Likumprojekta redakcija paredz, ka, lai arī noteiktas atkritumu apsaimniekošanas reģionā, turpmāk – AAR, ietilpstošajām pašvaldības iebildīs pret attiecīgo RAAP redakciju, tomēr, ja pārējās AAR ietilpstošās pašvaldībām apstiprinās RAAP, tad arī pašvaldībām, kuras nepiekrita RAAP redakcijai, būs tas jāpilda. Šāds modelis var radīt situāciju, ka noteiktām AAR ietilpstošajām pašvaldībām būs grūtības īstenot RAAP izpildi un mērķu sasniegšanu no tām neatkarīgu iemeslu dēļ. Līdz ar to, LASUA ieskatā, Likumprojektā būtu saglabājama pašvaldības opcija pašai izstrādāt atkritumu apsaimniekošanas plānu savai administratīvajai teritorijai, ja RAAP redakcijai tai nav pieņemama. Tādēļ iebilstam pret Likumprojekta 4.panta ietveršanu Likumprojektā.
 

-

[2.1] AAL 10.1 panta otrajā daļā noteikti RAAC izveides veidi, citastarp 2. punktā paredzot, ka RAAC var veidot, reorganizējot AAR sadzīves atkritumu poligona operatoru un dibinot jaunu AAR sadzīves atkritumu poligona operatoru – komercsabiedrību.
Ņemot vērā, ka minētā panta otrās daļas 1. un 3. punkts paredz gan RAAC izveidi, pašvaldībai iegādājoties AAR sadzīves atkritumu poligona operatora – komercsabiedrības – kapitāldaļas, gan pieņemot lēmumu, ka reģiona sadzīves atkritumu poligona operators – komercsabiedrība veiks RAAC funkcijas, līdz ar to 2. punktā paredzētā opcija attiecībā uz jaunas komercsabiedrības dibināšanu nav nepieciešama, jo 1. un 3. punktā ietvertie veidi ir pilnībā pietiekami, lai atspoguļotu iespējamos RAAC izveides modeļus.
 

-

[2.2] AAL 10.1 panta trešajā daļā noteikts, ka AAR ietilpstošās pašvaldības atbilstoši RAAP var izvēlēties publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā komersantu, kas veiks RAAC funkcijas.
            Pastāvot situācijai, ka pēc AAR reformas ikvienā no AAR paliek vismaz viens darbojošs sadzīves atkritumu poligona operators, kā arī ņemot vērā Likumprojektā paredzēto AAL 10.1 panta otro daļu, LASUA ieskatā, ar AAL 10.1 panta trešo daļu tiktu panākta tikai AAR organizatoriskās struktūras mākslīga sadrumstalotība. Ievērojot iepriekš minēto, LASUA iebilst pret Likumprojekta 5. pantā paredzēto AAL 10.1 panta papildināšanu ar  trešo daļu.
 

-

[2.3] Vērtējot pašreizējās Likumprojektā ietvertās tiesību normas attiecībā uz RAAC un to funkcijām un uzdevumiem, secināms, ka laika gaitā varētu rasties diskusijas un dažādas interpretācijas par RAAC pilnvaru apjomiem, kā rezultātā LASUA ierosina AAL 10.1 pantu papildināt ar sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs pašvaldības deleģēto mērķu sasniegšanas vajadzībām nepieciešamo pakalpojumu izpildē publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesaista komersantus, kas saņēmuši attiecīgas atļaujas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanai, tiktāl, ciktāl no publisko tiesību normatīvo aktu regulējuma un ievērojot publiskas personas darbības privāto tiesību jomā priekšnosacījumus nav pamatota reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra patstāvīga iesaiste nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanā. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra iesaiste tādu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanā, kas saistīti ar pārstrādes (izņemot bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi), reģenerācijas vai atkritumu atkārtotas izmantošanas nodrošināšanu, ir iespējama gadījumos, kad publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkota procedūra konkrētā pakalpojuma nodrošināšanai ir noslēgusies bez rezultāta.”
 

-

[3] Likumprojektā paredzēts AAL 12. pantu papildināt ar astoto daļu, kurā noteikts, ka šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas Valsts vides dienests neizdod šādām personām: privātpersonai, kura pēdējo divu gadu laikā ir atkārtoti administratīvi sodīta par atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu pārkāpumu; juridiskai personai, ja tās amatpersona (valdes loceklis, padomes loceklis vai prokūrists), ir vai pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi tāda komersanta amatpersona, kurš šīs amatpersonas vadībā atkārtoti ir pārkāpis atkritumu apsaimniekošanas normatīvos aktus.
            LASUA ierosina papildināt minētajā punktā esošo personu uzskaitījumu, iekļaujot tajā arī juridiskās personas dalībnieku vai patiesā labuma guvēju. Tāpat LASUA ieskatā būtu apsverams kā atļaujas neizdošanas kritērijs, nevis soda piemērošanas fakts, jo to var piemērot arī par salīdzinoši maznozīmīgākiem pārkāpumiem, jo īpaši situācijā, kad atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs un tiek sniegts vairākiem desmitiem, pat simtiem tūkstošu atkritumu radītāju, bet gan apstāklis, ka nav tikuši samaksāti attiecīgie sodi vai atkritumu apsaimniekotājs nav izpildījis Valsts vides dienesta lēmumā par veicamajām rīcībām noteiktos pienākumus. Tieši šāda veida apsaimniekotāja rīcība liecinātu par negodprātīgu attieksmi pret vides aizsardzības normatīvo aktu izpildi un sekmētu tā sauktā pelēkā sektora komersantu darbības izbeigšanu un attiecīgi uzņēmējdarbības vides uzlabošanos arī atkritumu apsaimniekošanas jomā.
 

-

[4] LASUA nepiekrīt Likumprojekta 11. pantā noteiktajam attiecībā uz to, ka AAL 18. pants būtu papildināms ar divpadsmito daļu, kas noteiktu, ka sadzīves atkritumu radītājs var nodot pārstrādes vai reģenerācijas veicējam savā komercdarbības veikšanas vietā radīto izlietoto terciāro (transporta) iepakojumu. Proti, ņemot vērā no Likumprojekta izrietošās RAAC funkcijas un pienākumus, secināms, ka, paredzot šādu paralēlu atkritumu savākšanas plūsmu, tiktu samazināta iespēja RAAC un attiecīgajām pašvaldībām plānot terciārā (transporta) iepakojuma plūsmu un tās apsaimniekošanas kārtību, kas savukārt var ietekmēt sasniedzamos mērķus attiecībā uz sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas, kā arī atkritumu apglabāšanas apjoma samazināšanu.
 

-

[5] Ar Likumprojektu paredzēts izteikt AAL 20. panta piekto daļu jaunā redakcijā, paredzot, ka pašvaldība, konkrētajā pašvaldība izraudzītais atkritumu apsaimniekotājs un RAAC nodrošina atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju.
Tāpat arī Likumprojekta 13. pantā noteikts, ka RAAC, pašvaldība un attiecīgais pašvaldībā noteiktais atkritumu apsaimniekotājs nodrošina sadzīves atkritumu poligonā apglabātā sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanu.
LASUA ieskatā, Likumprojektā būtu jānosaka viens konkrēts atbildīgais par attiecīgo mērķu sasniegšanu, nevis jāparedz vairākas atbildīgās personas. Konkrētajā gadījumā, ja RAAC tiek deleģēta atkritumu apstrāde, sagatavošana pārstrādei, reģenerācijai, apglabāšanai un apglabāšana, tad RAAC arī būtu jābūt tam, kas nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu. Turklāt, nosakot vienu konkrētu atbildīgo, proti, RAAC, tāpat saglabājas iespēja, ka RAAC mērķu īstenošanā sadarbojas ar pašvaldību un attiecīgo pašvaldībā noteikto atkritumu apsaimniekotāju.
 

-

[6] LASUA neizprot, kādēļ ar Likumprojektu ir paredzēts svītrot AAL 20. panta vienpadsmito daļu, kas nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par kritērijiem un kārtību, kādā novērtē atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem. Ņemot vērā, ka saskaņā ar minēto panta daļu ir izdoti Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 328 “Kritēriji un kārtība, kādā novērtē atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem”, kā arī šie noteikumi nosaka robežvērtības attiecībā uz sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu un laukumu ierīkošanu un pieejamību iedzīvotājiem, tad, LASUA ieskatā, nav pamata svītrot AAL 20. panta vienpadsmito daļu.
 

-

[5] Ar Likumprojektu paredzēts izteikt AAL 20. panta piekto daļu jaunā redakcijā, paredzot, ka pašvaldība, konkrētajā pašvaldība izraudzītais atkritumu apsaimniekotājs un RAAC nodrošina atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju.
Tāpat arī Likumprojekta 13. pantā noteikts, ka RAAC, pašvaldība un attiecīgais pašvaldībā noteiktais atkritumu apsaimniekotājs nodrošina sadzīves atkritumu poligonā apglabātā sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanu.
LASUA ieskatā, Likumprojektā būtu jānosaka viens konkrēts atbildīgais par attiecīgo mērķu sasniegšanu, nevis jāparedz vairākas atbildīgās personas. Konkrētajā gadījumā, ja RAAC tiek deleģēta atkritumu apstrāde, sagatavošana pārstrādei, reģenerācijai, apglabāšanai un apglabāšana, tad RAAC arī būtu jābūt tam, kas nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu. Turklāt, nosakot vienu konkrētu atbildīgo, proti, RAAC, tāpat saglabājas iespēja, ka RAAC mērķu īstenošanā sadarbojas ar pašvaldību un attiecīgo pašvaldībā noteikto atkritumu apsaimniekotāju.
 

-

            [7] Ar Likumprojektu paredzēts papildināt AAL ar 37.2 pantu, kas nosaka riepu ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pienākumu pieņemt bez maksas nolietās riepas. Tajā skaitā minētā panta otrajā daļā paredzēts, ka riepu ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis nodrošina, ka riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietās tiek bez maksas nodrošināta nolietoto riepu pieņemšana, tādā pašā apmērā, kādā attiecīgā persona iegādājusies riepas attiecīgajā riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietā.
            LASUA vēlas vērst uzmanību, ka var pastāvēt situācija, ka riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietām ir noslēgts līgums ar sadzīves atkritumu dalītās savākšanas laukumu vai laukumiem, kuros arī var tikt nodrošināta iespēja attiecīgajām personām nodot nolietotās riepas. Līdz ar to, LASUA ieskatā, nav korekti, ka AAL 37.2 pantā ir noteikts, ka tikai riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietās var tikt pieņemtas nolietotās riepas, jo tādējādi nepamatoti tiek sašaurināts to vietu skaits, kur nolietās riepas var tikt pieņemtas, kā arī, iespējams, nevajadzīgi apgrūtinātas riepu nomaiņu vietas, piemēram, attiecībā uz nolietoto riepu uzglabāšanas iespējām. Tādējādi Likumprojektā būtu jāparedz pienākums nodrošināt riepu pieņemšanu tirdzniecības vai to nomaiņas vietā vai arī atkritumu dalītās vākšanas laukumos, ar kuru operatori piedalās ražotāju atbildības sistēmu organizētajā riepu savākšanas sistēmā, saņemot par to atlīdzību no attiecīgās ražotāju atbildības sistēmas.
 

-

[8] Likumprojekts paredz papildināt AAL 39. pantu ar informāciju par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksas piemērošanas kārtību.
            Ņemot vērā LASUA rīcībā esošo informāciju, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanas un piemērošanas kārtība tiks iekļauta atsevišķā normatīvajā aktā, kā rezultātā šādu regulējumu, iespējams, nebūs nepieciešams paredzēt AAL, tādēļ šīs normas būtu svītrojamas no Likumprojekta.
 

-

[9] Ar AAL Pārejas noteikumu 49. punktu paredzēts noteikt, ka AAR ietilpstošās pašvaldības līdz 2022. gada 30. decembrim izstrādā un apstiprina atkritumu apsaimniekošanas reģionālos plānus laikposmam līdz 2027. gada 30. decembrim.
Lai arī LASUA izprot, ka šāds termiņš (2022. gada 30. decembris) ir paredzēts, ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā noteikto, tomēr, tā kā vēl joprojām izstrādes stadijā ir noteikumi par jaunajām AAR robežām, tad RAAP apstiprināšanas termiņš būtu pagarināms. Jo kamēr nav precīzi zināmas katrā AAR ietilpstošās pašvaldības, tikmēr nav iespējams uzsākt pilnvērtīgu un kvalitatīvu RAAP izstrādi, kā rezultātā, LASUA ierosina, ka AAL Pārejas noteikumu 49. punktā noteiktais termiņš tiek pagarināts par vismaz 1 (vienu) gadu, proti, līdz 2023. gada 30. decembrim.
 

-

[10] LASUA ieskatā, ņemot vērā šajā atzinumā 2.2. punktā norādīto, AAL Pārejas noteikumu 55. punkts ir svītrojams.
Lai nodrošinātu skaidru atkritumu apsaimniekotāja izvēls procedūru situācijās, kad kādā pašvaldības, kas izveidojusies pēc administratīvi teritoriālās reformas daļā, ir nepieciešams veikt sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēli un nolūkā sabalansēt in-hose piemērošanas iespējas ar iespēju šo pakalpojumu nodot citu tirgus dalībnieku pārziņā, LASUA ierosina papildināt Pārejas noteikumus ar 58. punktu šādā redakcijā:
“58. Pašvaldība vai reģionālās atkritumu apsaimniekošanas centrs, ja pašvaldība šo funkciju ir deleģējusi reģionālās atkritumu apsaimniekošanas centram, izvēloties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, kas neatbilst visai attiecīgās pašvaldības, kas izveidota pēc 2021. gada 1. jūlija, teritorijai un kurā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums tika sniegts, pamatojoties uz veiktu iepirkuma procedūru:
58.1. Pakalpojuma sniegšanu, ievērojot Publisko iepirkumu likumā ietvertos likuma piemērošanas izņēmumus, var nodot tam atkritumu apsaimniekotājam, kas sniedz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus citā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā pašvaldībā, ja norādītajā zonā deklarēto iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5000 iedzīvotāju un desmit procentus no kopējā pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaita. Šā punkta piemērošana ir iespējama, ja pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir veikusi līdzdalības izvērtējumu dalībai attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersantā ;
58.2. Pārējos gadījumos sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā sākotnēji tiek veikta iepirkuma procedūra atbilstoši publisko iepirkumu vai publiskās un privātas partnerības regulējumam.”
 

-