Projekta ID
24-TA-68Atzinuma sniedzējs
Izglītības un zinātnes ministrija
Atzinums iesniegts
24.01.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Lūgums dzēst šo punktu, jo nav pierādījumu, kas apliecinātu minēto argumentu.
99. punkts
102. Tiesībsargs ir uzsvēris, ka kvalitatīvs saturs krievu valodā sabiedriskajos
medijos palīdz izvairīties no dezinformācijas, kas ienāk no Krievijas.
"Nacionālās drošības koncepcijā 2023" (28.09.2023.) norādīts: 7. [..] Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt."
Latvijas Vasts eksprezidents Egils Levits 2023. gada 16. oktobrī LR Saeimas un 4. maija Deklarācijas kluba rīkotajā konferencē "Latviešu valoda – valstiskuma nostiprināšanas, izaugsmes un sadarbības valoda" atzina:
"Valsts finansētie sabiedriskie mediji, ja tie turpina divvalodību, turpina šķelt mūsu sabiedrību. Un tādēļ es gribētu piekrist Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekles Sanitas Uplejas atšķirīgajam viedoklim no vairākuma, ka to nedrīkst turpināt, jo šī šķelšana ir jāizbeidz. Divas atšķirīgas mediju telpas, ko mēs turpinājām – ar valsts līdzekļiem arī, starp citu – 30 gadus, ir viens no mūsu pašreizējās problēmas cēloņiem. Jo šīs telpas nav identiskas, tas nav vienkārši mehānisks "Google" pārtulkojums krievu valodā. Tur ir cits saturs ar citiem uzsvariem."
Respektīvi, Latvijas sabiedriskie mediji ir būtiski paplašinājuši un nostiprinājuši neadekvāti lielu krievu valodas lietojumu un līdz ar to veicinājuši divkopienu sabiedrības iezīmju attīstību.
"4. viedoklī par Latviju" 99. rindkopā teiktais: "Konsultatīvā komiteja uzskata, ka kvalitatīva, neatkarīgi un vietējā mērogā veidota mediju
satura krievu valodā pieejamība ir ne tikai krievu minoritātes interesēs, bet arī veicinātu sociālo kohēziju Latvijā," neatspoguļo reālo situāciju.
99. punkts
102. Tiesībsargs ir uzsvēris, ka kvalitatīvs saturs krievu valodā sabiedriskajos
medijos palīdz izvairīties no dezinformācijas, kas ienāk no Krievijas.
"Nacionālās drošības koncepcijā 2023" (28.09.2023.) norādīts: 7. [..] Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt."
Latvijas Vasts eksprezidents Egils Levits 2023. gada 16. oktobrī LR Saeimas un 4. maija Deklarācijas kluba rīkotajā konferencē "Latviešu valoda – valstiskuma nostiprināšanas, izaugsmes un sadarbības valoda" atzina:
"Valsts finansētie sabiedriskie mediji, ja tie turpina divvalodību, turpina šķelt mūsu sabiedrību. Un tādēļ es gribētu piekrist Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekles Sanitas Uplejas atšķirīgajam viedoklim no vairākuma, ka to nedrīkst turpināt, jo šī šķelšana ir jāizbeidz. Divas atšķirīgas mediju telpas, ko mēs turpinājām – ar valsts līdzekļiem arī, starp citu – 30 gadus, ir viens no mūsu pašreizējās problēmas cēloņiem. Jo šīs telpas nav identiskas, tas nav vienkārši mehānisks "Google" pārtulkojums krievu valodā. Tur ir cits saturs ar citiem uzsvariem."
Respektīvi, Latvijas sabiedriskie mediji ir būtiski paplašinājuši un nostiprinājuši neadekvāti lielu krievu valodas lietojumu un līdz ar to veicinājuši divkopienu sabiedrības iezīmju attīstību.
"4. viedoklī par Latviju" 99. rindkopā teiktais: "Konsultatīvā komiteja uzskata, ka kvalitatīva, neatkarīgi un vietējā mērogā veidota mediju
satura krievu valodā pieejamība ir ne tikai krievu minoritātes interesēs, bet arī veicinātu sociālo kohēziju Latvijā," neatspoguļo reālo situāciju.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Ieteikums dokumentā (13.lpp. 32. punkta 63. rindkopa) lietot tautības apzīmējumu "lībietis" ("līvs" vietā). Šis termins izmantots arī tulkojumā "4. viedoklis par Latviju".
Piedāvātā redakcija
-