Atzinums

Informatīvā ziņojuma 2.1. sadaļā sniegts skaidrojums, ka atsevišķās situācijās pašvaldībai piederoša vai valdījumā esoša ceļa/ ceļa posma būvniecība (pārbūve, atjaunošana, aizstāšana – jauna ceļa posma būvniecība esoša nojaucama ceļa posma vietā), ievērojot likuma “Par autoceļiem” 2. panta otrajā daļā noteikto, kā arī Civillikuma 968. pantā nostiprināto zemes un ēku (būvju) vienotības principu, varētu notikt šāda juridiska mehānisma ietvaros:
no privātpersonas atsavināta zeme valsts īpašumā tiek nodota pašvaldībai pirms vai pēc ceļa izbūves. Ja zemi pašvaldība pārņem īpašumā pirms ceļa izbūves, ar pašvaldību varētu tikt slēgts līgums par lietošanas tiesību, kura ietvaros tiek būvēts pašvaldības nozīmes ceļš, kas pēc izbūves kļūst par zemes neatņemamu sastāvdaļu un nonāk pašvaldības īpašumā līdz ar zemi;
ceļa izbūve tiktu veikta uz bezatlīdzības apbūves tiesības pamata, kas kā tiesību institūts varētu tikt nostiprināts Rail Baltica projekta īstenošanas likumā.
No minētā saprotams, ka aprakstīti gadījumi, kad zemes vienība, uz kuras būvējams pašvaldības nozīmes ceļš, pieder pašvaldībai. Tāpat no informatīvā ziņojuma kopumā var secināt, ka kopējais mērķis ir kā pašvaldības nozīmes ceļu īpašnieci noteikt attiecīgo pašvaldību.
Saskaņā ar Civillikuma 1129.² panta pirmo daļu, piešķirot apbūves tiesību, jānoteic zemes gabals, uz kuru attiecas apbūves tiesība, noteikts apbūves tiesības termiņš, kas nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem, kā arī maksa par apbūves tiesību un tās maksāšanas termiņi, ja apbūves tiesība piešķirta par atlīdzību. [..].
Vienlaikus jāņem vērā, ka Civillikumā  ietverts  vispārējs  privāttiesību  regulējums, kādā ir piešķirama apbūves tiesība. Publiskai personai jāievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertie nosacījumi tās rīcībai ar publiskas personas mantu, tajā skaitā, publiskai personai nav tāda pati rīcības brīvība, izvēloties kam apbūves tiesība piešķirama vai kāda ir atlīdzība par to.
Ņemot vērā, ka Civillikumā nostiprinātais līgums par apbūves tiesības piešķiršanu var būt arī bezatlīdzības līgums, lūdzam sniegt izvērstu skaidrojumu, kādēļ nepieciešams ieviest jaunu tiesību institūtu “bezatlīdzības apbūves tiesība” un ar ko tas atšķirtos no Civillikumā jau nostiprinātās apbūves tiesības.
Papildus tam, ņemot vērā, ka gadījumos, ja uz pašvaldībai piederošas zemes valsts būvē inženierbūvi (konkrētajā gadījumā kā tiesiskais pamats/atļauja šādai rīcībai izvēlēta līguma par lietošanas tiesībām slēgšana), tās īpašniece automātiski būs pašvaldība, uz kurai piederošas zemes šāda būve ir uzbūvēta. Līdz ar to nav saprotams, ar ko atšķiras gadījumi un kādi tie ir, kuros būtu nepieciešams nodibināt apbūves tiesību (proti, apbūves tiesības līguma spēkā esamības laikā ceļš kā patstāvīga būve var piederēt citai personai – valstij). Tas ir, ja kopējais mērķis ir ceļa piederība pašvaldībai, tad kādēļ nepieciešams, ka konkrētu laika posmu tā īpašniece ir valsts (apbūves tiesības gadījumā), ja vienlaikus citos gadījumos šādas nepieciešamības nav (slēdzot līgumu par lietošanas tiesību un uz tā pamata uz pašvaldības zemes izbūvējot nepieciešamos ceļus).
 

-