Atzinums

Lai sasniegtu Plānā noradītos mērķus DAKIB ieskatā ir jāpilnveido obligātās veselības pārbaudes (OVP) sistēma. Šobrīd OVP sistēma diemžēl nesasniedz gaidīto mērķi. DAKIB ieskatā nav un nebūs iespējams “veicinot arodslimību preventīvu novēršanu un arodslimību agrīnu diagnosticēšanu” kamēr informācija par OVP rezultātiem (arodārsta slēdziens)  nebūs iekļauta vispārējā e-veselības sistēmā (šobrīd vēl aizvien nav veiktas izmaiņas par digitālās OVP kartes ieviešanu, atsakoties no papīra formāta), tādējādi nodrošinot informācijas pieejamību par nodarbinātā atbilstību un pielaidi veicamajam darbam gan ģimenes ārstiem, gan arodārstiem, gan darba devējam. Plānā nav neviena reāla pasākuma kurš var mainīt uz labo pusi esošo situāciju.



 

-

Plāna kopsavilkumā nav paskaidrojumu par izaicinājumu “darba tirgus institūciju nepietiekama veiktspēja reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem”.

 

-

DAKIB ieskatā dažādām apmācībām, konferencēm, kā arī OiRA uzturēšanai novirzītie līdzekļi vairāku gadu garumā ir pārskatāmi, jo tie kā redzams, nav devuši gaidītos ieguvumus un mūsuprāt lietderīgāk šos līdzekļus novirzīt citām prioritātēm, kas dotu lielāku pievienoto vērtību.
 

-

Labklājības ministrija norāda, ka problēma ir arodsaslimšanu pieaugums un prioritāte ir šo jautājumu risināšana, bet vienlaikus plāna projektā nav iekļauts neviens pasākums problēmas risināšanai tuvākajos gados, plānā ir iekļauti divi pasākumi arodārstu izglītošanai, kas DAKIB ieskatā ir Veselības ministrijas nevis Labklājības ministrijas kompetences jautājums. DAKIB ieskatās būtiska problēma ir speciālistu trūkums, liela daļa arodārstu ir pirmspensijas vecumā, jaunu speciālistu skaits ir niecīgs. Piedāvājam iekļaut šādu izaicinājumu plānā un paredzēt pasākumus šo risku mazināšanai.

-

Darba aizsardzības nozarē beidzot ir jāattīsta mūsdienīgi risinājumi, t.sk., datu uzkrāšana, kas nodrošinātu efektīvāku Valsts darba inspekcijas darbu un esošās situācijas apzināšanu, korektus izejas datus, piemēram, arodsaslimšanu analīzē, kā arī datu apmaiņu starp valsts institūcijām (piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu, BIS u.c.), ārstniecības iestādēm un darba devēju. Šobrīd Valsts darba inspekcijai nav reālu datu par darba vides iekšējo uzraudzību bīstamās nozarēs, nav datu par uzņēmumiem, kuros nav atbildīgās personas par darba aizsardzību, nav datu par kompetentiem speciālistiem, kas sniedz nelikumīgi kompetentu institūciju pakalpojumus, nav korektu datu par nozarēm, kur tieši nodarbinātais ir ieguvis arodsaslimšanu utt. Nekorektu un nepilnīgu datu interpretācija, kā arī datu neesamība rada augsni nepilnīgai uzraudzībai un neefektīvai resursu sadalei. Mūsdienīgā datu uzkrāšana, analīze un apmaiņa ļautu Valsts darba inspekcijai un Labklājības ministrijai:
Izstrādāt mērķtiecīgākus un efektīvākus plānus un kontroles mehānismus;
Veicinātu datos balstītu lēmumu pieņemšanu, uzlabojot sistēmu, samazinot negadījumu un arodsaslimšanu skaitu;
Ļautu identificēt problemātiskās nozares un jomas, attiecīgi pielāgojot uzraudzības stratēģiju.
Piedāvājam daļu no VDI piešķirta budžetā veltīt Inspekcijas digitālā rīka izstrādei, kur būs atspoguļoti reālie dati par visiem bīstamiem darba vietām Latvijā.
 

-