Projekta ID
24-TA-2782Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
27.11.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Finansēšanas modeļa "Programma skolā" ietekme uz budžetu.
Lūdzam, kā pielikumu pievienot finansēšanas modeļa "Programma skolā" indikatīvi aprēķināto finanšu ietekmi uz katru pašvaldību.
7.lpp.norādītais kopējais pašvaldību līdzfinansējums 11.0 milj euro gadā nerada pārliecību,
Lūdzam, kā pielikumu pievienot finansēšanas modeļa "Programma skolā" indikatīvi aprēķināto finanšu ietekmi uz katru pašvaldību.
7.lpp.norādītais kopējais pašvaldību līdzfinansējums 11.0 milj euro gadā nerada pārliecību,
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Ir nepieciešams pārskatīt apdzīvoto vietu pēc DEGURBA kodus(urbanizācijas līmeni).
Piemēram: Bauskas novada pašvaldība joprojām uztur viedokli, ka Eurostat klasifikācija – DEGURBA nav adekvāti piemērota vairākām Bauskas novada pašvaldības teritorijām, un saskaņā ar to vairākām novada pamatskolām noteikti pārāk augsti izglītojamo skaita kritēriji – Codes, Īslīces, Misas pamatskolai, kas var būtiski traucēt sasniegt jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas mērķi – nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību ikvienam Latvijas bērnam.
Izvērtējot esošo situāciju iepriekš nosaukto pamatskolu izglītības pakalpojumu sniegšanā, to teritoriālajā izvietojumā, saskatām nepieciešamību pārcelt Codes pamatskolu no 4. pašvaldību iedalījuma grupas pēc DEGURBA (piepilsētas) uz 6. grupu (lauku teritorijas).
Tāpat saskatām nepieciešamību pārcelt Īslīces pamatskolu no 5. pašvaldību iedalījuma grupas pēc DEGURBA (ciemati) uz 6. grupu (lauku teritorijas).
Lūdzam pārcelt Misas pamatskolu no 5. pašvaldību iedalījuma grupas pēc DEGURBA (ciemati) uz 6. grupu (lauku teritorijas).
Detalizēts apraksts par situāciju, iedzīvotāju blīvuma analīze un citi faktori ir iesniegti LPS
Piemēram: Bauskas novada pašvaldība joprojām uztur viedokli, ka Eurostat klasifikācija – DEGURBA nav adekvāti piemērota vairākām Bauskas novada pašvaldības teritorijām, un saskaņā ar to vairākām novada pamatskolām noteikti pārāk augsti izglītojamo skaita kritēriji – Codes, Īslīces, Misas pamatskolai, kas var būtiski traucēt sasniegt jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas mērķi – nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību ikvienam Latvijas bērnam.
Izvērtējot esošo situāciju iepriekš nosaukto pamatskolu izglītības pakalpojumu sniegšanā, to teritoriālajā izvietojumā, saskatām nepieciešamību pārcelt Codes pamatskolu no 4. pašvaldību iedalījuma grupas pēc DEGURBA (piepilsētas) uz 6. grupu (lauku teritorijas).
Tāpat saskatām nepieciešamību pārcelt Īslīces pamatskolu no 5. pašvaldību iedalījuma grupas pēc DEGURBA (ciemati) uz 6. grupu (lauku teritorijas).
Lūdzam pārcelt Misas pamatskolu no 5. pašvaldību iedalījuma grupas pēc DEGURBA (ciemati) uz 6. grupu (lauku teritorijas).
Detalizēts apraksts par situāciju, iedzīvotāju blīvuma analīze un citi faktori ir iesniegti LPS
Piedāvātā redakcija
-
3.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Finansēšanas modeļa 17.lpp. teksts; Ja izglītības iestāde neizpilda kvantitatīvos kritērijus (ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi 1.-3. un 4.-6.klašu posmā 25%, 7.-9.klašu posmā 10%.,
Lūdzam kvantitatīvo kritēriju diferenci -pamatskolā noteikt vienotu diferenci 25%
tas ir:
-1.-3. klašu posmā -25%,
-4.-6. klašu posmā - 25%,
-7.-9. klašu posmā palielināt līdz 25%,
Atgādinām, ka pamatskolas izglītība saskaņā ar Satversmi ir obligāta
Lūdzam kvantitatīvo kritēriju diferenci -pamatskolā noteikt vienotu diferenci 25%
tas ir:
-1.-3. klašu posmā -25%,
-4.-6. klašu posmā - 25%,
-7.-9. klašu posmā palielināt līdz 25%,
Atgādinām, ka pamatskolas izglītība saskaņā ar Satversmi ir obligāta
Piedāvātā redakcija
-
4.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
LPS lūdz Finansēšanas modeli papildināt ar nosacījumiem un kritērijiem par Pieejamības skolām un pievienot sarakstu, kā pielikumu ar pieejamības skolām un skolām, kas darbosies uz atsevišķa līguma pamata.
Šie saraksti ir svarīgi pašvaldībām, lai saprastu ietekmi uz pašvaldību budžetiem.
Lūdzu ņemt vērā, ka Rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam
53.-54.lpp.Tāpat būtiski ir nodrošināt dažādu pakalpojumu, piemēram, izglītības un veselības jomā, pieejamību. Teritorijas apdzīvotība Austrumu pierobežā ir nozīmīgs aspekts arī drošības kontekstā*.Iepriekšminētais tiks veicināts, izglītības jomā stiprinot vispārējās izglītības pieejamību Austrumu pierobežā, t.sk. sniedzot atbalstu skolu saglabāšanai Austrumu pierobežā, piemērojot zemākus kritērijus minimālajam skolēnu skaitam - nodrošinot vismaz 8 pieejamības jeb izņēmuma skolas*
Šie saraksti ir svarīgi pašvaldībām, lai saprastu ietekmi uz pašvaldību budžetiem.
Lūdzu ņemt vērā, ka Rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam
53.-54.lpp.Tāpat būtiski ir nodrošināt dažādu pakalpojumu, piemēram, izglītības un veselības jomā, pieejamību. Teritorijas apdzīvotība Austrumu pierobežā ir nozīmīgs aspekts arī drošības kontekstā*.Iepriekšminētais tiks veicināts, izglītības jomā stiprinot vispārējās izglītības pieejamību Austrumu pierobežā, t.sk. sniedzot atbalstu skolu saglabāšanai Austrumu pierobežā, piemērojot zemākus kritērijus minimālajam skolēnu skaitam - nodrošinot vismaz 8 pieejamības jeb izņēmuma skolas*
Piedāvātā redakcija
-
5.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Finansēšanas modeļa 1.2.Finansējuma piešķiršana.
13.tabulu papildināt ar skaitliskajiem kritērijiem vidusskolas posmam, izglītības iestādēm, kas realizē profesionālās izglītības programmas un noteikt 10.-12. klašu posmā 60 skolēnus.
13.tabulu papildināt ar skaitliskajiem kritērijiem vidusskolas posmam, izglītības iestādēm, kas realizē profesionālās izglītības programmas un noteikt 10.-12. klašu posmā 60 skolēnus.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Finansēšanas modeļa 1.2.Finansējuma piešķiršana. 13.tabula.
LPS atkārtoti iebilst pret noteiktajiem skolēnu skaita kritērijiem vidusskolas posmā (120) pašvaldībām DEG3. Ir nepieciešams DEG3 pārskatīt skaitlisko kritēriju vidusskolas posmā un noteikt sasniedzamu rādītāju 90. skolēni. .
Pierobežas DEG 8 vidusskolām skolēnu skaitu vidusskolas posmā (10.-12.klases)noteikt 30 skolēnus.
LPS atkārtoti iebilst pret noteiktajiem skolēnu skaita kritērijiem vidusskolas posmā (120) pašvaldībām DEG3. Ir nepieciešams DEG3 pārskatīt skaitlisko kritēriju vidusskolas posmā un noteikt sasniedzamu rādītāju 90. skolēni. .
Pierobežas DEG 8 vidusskolām skolēnu skaitu vidusskolas posmā (10.-12.klases)noteikt 30 skolēnus.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Finansēšanas modelī ir paredzēts, ka aprēķinot darba samaksu administrācijai, t.sk. direktoriem, tiek ņemts vērā kopējais izglītojamo skaits izglītības iestādē un modelī aprēķinātais finansējums tiek piešķirts proporcionāli izglītojamo skaitam pamata un vidējās izglītības programmās pret kopējo izglītojamo skaitu izglītības iestādē, t.sk. pirmsskolas izglītības programmās.
Rezultātā pamatskolām, kuras īsteno arī pirmsskolas izglītības programmas, administrācijai aprēķinātais finansējums tiek ievērojami samazināts salīdzinājumā ar izglītības iestādēm ar tādu pašu izglītojamo skaitu pamata un vispārējās izglītības programmās, bet kuras neīsteno pirmsskolas izglītības programmu.
Tāpat kopējais pēc jaunā finansēšanas modeļa aprēķinātais administrācijas algu fonds skolām, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas, ir mazāks salīdzinājumā ar esošo situāciju, kad no valsts budžeta mērķdotācijas iestādes vadītājam tiek noteikta darba algas likme, kopējā izglītojamo skaitā iekļaujot piecgadīgos un sešgadīgos izglītojamos.
LPS ieskatā šāds risinājums nav taisnīgs un neveicina pašvaldības centienus optimāli sakārtot izglītības iestāžu tīklu, nodrošinot izglītības pakalpojumu pirmsskolas izglītības posmā tuvāk dzīvesvietai.
Priekšlikums - skolu, kuras īsteno arī pirmsskolas izglītības programmu,
direktora algas likmes aprēķinam neņemt vērā kopējo (t.sk. visu pirmsskolas vecuma izglītojamo) skaitu izglītības iestādē, bet gan kopējā izglītojamo skaitā iekļaut tikai izglītojamos pamatizglītības un vidējās izglītības programmās un izglītojamos no piecu gadu vecuma un finansējumu piešķirt atbilstoši šim izglītojamo skaitam,
savukārt direktora vietnieku slodzes un darba samaksas fonda aprēķinā ņemt vērā tikai izglītojamo skaitu pamata un vidējās izglītības programmās.
Ministru kabineta noteikumi Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" nosaka, ka (komentārs zem 3.tabulas) 2. Vispārējās izglītības iestādēs kopējā izglītojamo skaitā iekļauj piecgadīgos un sešgadīgos izglītojamos, bet speciālajās izglītības iestādēs – visus pirmsskolas izglītības vecuma izglītojamos.
Rezultātā pamatskolām, kuras īsteno arī pirmsskolas izglītības programmas, administrācijai aprēķinātais finansējums tiek ievērojami samazināts salīdzinājumā ar izglītības iestādēm ar tādu pašu izglītojamo skaitu pamata un vispārējās izglītības programmās, bet kuras neīsteno pirmsskolas izglītības programmu.
Tāpat kopējais pēc jaunā finansēšanas modeļa aprēķinātais administrācijas algu fonds skolām, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas, ir mazāks salīdzinājumā ar esošo situāciju, kad no valsts budžeta mērķdotācijas iestādes vadītājam tiek noteikta darba algas likme, kopējā izglītojamo skaitā iekļaujot piecgadīgos un sešgadīgos izglītojamos.
LPS ieskatā šāds risinājums nav taisnīgs un neveicina pašvaldības centienus optimāli sakārtot izglītības iestāžu tīklu, nodrošinot izglītības pakalpojumu pirmsskolas izglītības posmā tuvāk dzīvesvietai.
Priekšlikums - skolu, kuras īsteno arī pirmsskolas izglītības programmu,
direktora algas likmes aprēķinam neņemt vērā kopējo (t.sk. visu pirmsskolas vecuma izglītojamo) skaitu izglītības iestādē, bet gan kopējā izglītojamo skaitā iekļaut tikai izglītojamos pamatizglītības un vidējās izglītības programmās un izglītojamos no piecu gadu vecuma un finansējumu piešķirt atbilstoši šim izglītojamo skaitam,
savukārt direktora vietnieku slodzes un darba samaksas fonda aprēķinā ņemt vērā tikai izglītojamo skaitu pamata un vidējās izglītības programmās.
Ministru kabineta noteikumi Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" nosaka, ka (komentārs zem 3.tabulas) 2. Vispārējās izglītības iestādēs kopējā izglītojamo skaitā iekļauj piecgadīgos un sešgadīgos izglītojamos, bet speciālajās izglītības iestādēs – visus pirmsskolas izglītības vecuma izglītojamos.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Finansēšanas modeļa 15.lpp. " Finansējuma aprēķinā tiek izmantots direktora vietnieku slodžu skaits atkarībā no izglītojamo skaita izglītības iestādē, kā arī papildus aprēķinātajam tiek paredzēta vēl 1 vietnieka slodze valsts ģimnāzijām metodiskās funkcijas nodrošināšanai."
Norādām, ka aprēķinātais direktora vietnieku skaits ir pietiekams izglītības iestādes pārvaldībai, bet nav pietiekams, lai nodrošinātu vidējā līmeņa vadītāju darbu - piemēram, matemātikas nodaļas vadītāja darbu izglītības iestādē ar 500 un vairāk skolēniem.
Vidējā līmeņa vadītāji ir izšķirīgi, lai nodrošinātu mācību satura apguves pēctecību un saskaņotību izglītības iestādē un nodrošinātu kvalitatīvu mācīšanu un mācību pieredzi visā izglītības iestādē. Šobrīd vidējā līmeņa vadība izglītības iestādēs ir iztrūkstoša, un tas ir viens no būtiskiem iemesliem nevienmērīgai mācīšanas un mācīšanās kvalitātei pat vienas izglītības iestādes ietvarā. Nepieciešams papildināt modeli ar slodžu un finansējuma aprēķinu vidējā līmeņa vadītāju darbības nodrošināšanai.
Norādām, ka aprēķinātais direktora vietnieku skaits ir pietiekams izglītības iestādes pārvaldībai, bet nav pietiekams, lai nodrošinātu vidējā līmeņa vadītāju darbu - piemēram, matemātikas nodaļas vadītāja darbu izglītības iestādē ar 500 un vairāk skolēniem.
Vidējā līmeņa vadītāji ir izšķirīgi, lai nodrošinātu mācību satura apguves pēctecību un saskaņotību izglītības iestādē un nodrošinātu kvalitatīvu mācīšanu un mācību pieredzi visā izglītības iestādē. Šobrīd vidējā līmeņa vadība izglītības iestādēs ir iztrūkstoša, un tas ir viens no būtiskiem iemesliem nevienmērīgai mācīšanas un mācīšanās kvalitātei pat vienas izglītības iestādes ietvarā. Nepieciešams papildināt modeli ar slodžu un finansējuma aprēķinu vidējā līmeņa vadītāju darbības nodrošināšanai.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Finanšu modelī nav paredzēts finansējums reemigrējošiem skolēniem, kam ir nepieciešams būtisks atbalsts tieši latviešu valodas apguvei.
Lūdzam rast risinājumu, papildus plānojot finansējumu reemigrējošo skolēnu iekļaušanai, jo šo skolēnu skaits būtiski palielinās, bet finansējums tam nav plānots.
Lūdzam rast risinājumu, papildus plānojot finansējumu reemigrējošo skolēnu iekļaušanai, jo šo skolēnu skaits būtiski palielinās, bet finansējums tam nav plānots.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Skolas, kuras īsteno tikai speciālās izglītības programmas, pamatojoties uz licencētajām un akreditētajām izglītības programmām, katrā klasē īsteno arī individuālās un grupu nodarbības, kuras pašlaik ir definētas un tarificētas no finansējuma mācību plāna īstenošanai.
Jaunais atalgojuma modelis neparedz šo stundu finansēšanu mācību plāna īstenošanā.
Atbalsta personāla finansējuma pieaugums šajās izglītības iestādēs nenosedz finansējumu individuālām un grupu nodarbībām speciālās klasēs.
LPS lūdz:
Paredzēt finansējumu individuālām un grupu nodarbībām mazās klasēs (9-16 skolēni) mācību plāna īstenošanai, kā to nosaka skolu licencētās un akreditētās speciālās izglītības programmas
Jaunais atalgojuma modelis neparedz šo stundu finansēšanu mācību plāna īstenošanā.
Atbalsta personāla finansējuma pieaugums šajās izglītības iestādēs nenosedz finansējumu individuālām un grupu nodarbībām speciālās klasēs.
LPS lūdz:
Paredzēt finansējumu individuālām un grupu nodarbībām mazās klasēs (9-16 skolēni) mācību plāna īstenošanai, kā to nosaka skolu licencētās un akreditētās speciālās izglītības programmas
Piedāvātā redakcija
-
11.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
“2. Speciālās pamatizglītības un vispārējās vidējās speciālās izglītības programmas” 20. lapa “2.2. Atbalsta personāls”
LPS piedāvā:
2.2. apakšpunktā “Atbalsta personāls”.
Speciālās izglītības iestādēs, izglītības iestādēs-attīstības centros nepieciešams norādīt sociālā pedagoga slodzes.
Atbalsta personāla skaitam būtu jāņem vērā ne tikai kopējais bērnu skaits, bet arī bērnu skaits ar speciālo programmu.
Izglītības pārvaldei jābūt pilnvarojumam šīs slodzes pārdalīt.
LPS piedāvā:
2.2. apakšpunktā “Atbalsta personāls”.
Speciālās izglītības iestādēs, izglītības iestādēs-attīstības centros nepieciešams norādīt sociālā pedagoga slodzes.
Atbalsta personāla skaitam būtu jāņem vērā ne tikai kopējais bērnu skaits, bet arī bērnu skaits ar speciālo programmu.
Izglītības pārvaldei jābūt pilnvarojumam šīs slodzes pārdalīt.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Finansēšanas modelis.11. un 12. lapa “1.1.2. Atbalsta personāls” “Atbalsta personāla slodzes”.
“1. Vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas un programmas ar augstākiem plānotajiem rezultātiem”
LPS viedoklis:
Precizēt 1.1.2. apakšpunktā “Atbalsta personāla slodzes”.
Jāpalielina speciālā pedagoga slodzes un logopēda slodzes, samazinot izglītojamo skaitu, nosakot atbalsta pedagoga slodzi.
“1. Vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas un programmas ar augstākiem plānotajiem rezultātiem”
LPS viedoklis:
Precizēt 1.1.2. apakšpunktā “Atbalsta personāla slodzes”.
Jāpalielina speciālā pedagoga slodzes un logopēda slodzes, samazinot izglītojamo skaitu, nosakot atbalsta pedagoga slodzi.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
LPS lūdz sadaļu1.1.Finansējuma aprēķins papildināt ar nepārprotamu skaidrojumu par valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu darba samaksai aprēķina principiem vispārējās vidējās izglītības tālmācības programmai, ja vienlaikus vispārizglītojošā iestādē tiek īstenotas arī vispārējās vidējās izglītības klātienes programmas – kā tiek piemēroti kvantitatīvie kritēriji?
Piedāvātā redakcija
-
14.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Finansēšanas modeļa Par 1.1.1.3. SKOLOTĀJU SLODŽU APRĒĶINU
Esam konstatējuši kļūdu “Finansēšanas modeļa – programma skolā” 11.lpp, kurā atspoguļots pedagogu slodžu skaits dažāda lieluma klasēs. Kļūda konstatēta vispārējās pamata un vidējās izglītības visu programmu skolotāju slodžu aprēķinā visām Vidējām klasēm. Detalizētajā aprēķinā (Pielikums Nr.1 29. lpp.I rinda, Pielikums Nr.2 33.lpp J rinda, Pielikums Nr.3 37.lpp J rinda (G * 20%)) nepareizi aprēķināts Vidējās klases papildus stundas citiem pienākumiem, līdz ar ko neatbilst kopējais apmaksāto stundu skaits nedēļā Vidējai klasei un arī slodzes kopā.
Esam konstatējuši kļūdu “Finansēšanas modeļa – programma skolā” 11.lpp, kurā atspoguļots pedagogu slodžu skaits dažāda lieluma klasēs. Kļūda konstatēta vispārējās pamata un vidējās izglītības visu programmu skolotāju slodžu aprēķinā visām Vidējām klasēm. Detalizētajā aprēķinā (Pielikums Nr.1 29. lpp.I rinda, Pielikums Nr.2 33.lpp J rinda, Pielikums Nr.3 37.lpp J rinda (G * 20%)) nepareizi aprēķināts Vidējās klases papildus stundas citiem pienākumiem, līdz ar ko neatbilst kopējais apmaksāto stundu skaits nedēļā Vidējai klasei un arī slodzes kopā.
Piedāvātā redakcija
-
15.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Finanšu modeļa 1.1.1.3. Skolotāju slodžu aprēķins;
Aktuāli ir jautājumi par slodzes sabalansēšanu. IZM norāda, ka apmaksātas stundas citiem pienākumiem - uz katru mācību stundu (40 min) tikpat laiks (40 min) paredzēts citiem pienākumiem, kas izmantojams kopējam skolotāju slodžu aprēķinam. Tātad, ja pedagoga atļautā slodze ir 40 stundas, tad 30 stundas (40 min) no tām ir mācību stundas, t.sk., klases audzināšanas stunda, fakultatīvi un individuālais vai grupu darbs un 30 stundas ( 40 min) citu pienākumu veikšanai.
Kā norādīts ziņojumā - apmaksātais laiks citiem pienākumiem ietver gan metodisko darbu, t.sk. mentora pienākumus, mācību jomu koordinēšanu, attīstības plānošanu, gan arī darbu ar vecākiem, mācību ekskursijas u.c. veida pienākumus, kurus paredz pedagoga darba amata apraksts un atbilstoši vadlīnijām pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai.
IZM izstrādātās Vadlīnijas pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai 2. tabulā, kas ir paraugs tarifikācijas aprēķinam, piemaksu par papildu pedagoģisko darbu var noteikt arī par metodisko komisiju/jomu vadīšanu, lai gan ziņojumā norādīts, ka mācību jomu koordinēšana ir iekļaujama sadaļā citiem pienākumiem.
Līdz ar to varam secināt, ja pedagoga kopējā slodze ir 40 stundas nedēļā, tad pie maksimālā kontaktstundu skaita – 30 stundas (40 min), pārējiem darba pienākumiem – labošana, gatavošanās, metodiskais darbs, klases audzināšana utt. - ir iekļaujami atlikušajās 30 stundās (40 min), kas reāli ir 4 astronomiskās stundas dienā?
Ja, piemēram, latviešu valodas skolotājs ir klases audzinātājs, metodiskās jomas koordinators un mentors, tad kā var sabalansēt slodzi?
Kā arī ziņojumā norādīts, ka individuāli katram pedagogam slodzes sastāvu, ievērojot valstī noteiktos pamatprincipus slodzes sastāva proporcijām, nosaka izglītības iestādes vadītājs vienojoties ar darba ņēmēju. Lūdzam skaidrot, kādi ir šie pamatprincipi?
Kā arī vēršam uzmanību, ka tas vēl vairāk palielinās vakanto stundu skaitu un pedagogu trūkumu. Tas ietekmēs arī izglītības procesa kvalitāti.
Aktuāli ir jautājumi par slodzes sabalansēšanu. IZM norāda, ka apmaksātas stundas citiem pienākumiem - uz katru mācību stundu (40 min) tikpat laiks (40 min) paredzēts citiem pienākumiem, kas izmantojams kopējam skolotāju slodžu aprēķinam. Tātad, ja pedagoga atļautā slodze ir 40 stundas, tad 30 stundas (40 min) no tām ir mācību stundas, t.sk., klases audzināšanas stunda, fakultatīvi un individuālais vai grupu darbs un 30 stundas ( 40 min) citu pienākumu veikšanai.
Kā norādīts ziņojumā - apmaksātais laiks citiem pienākumiem ietver gan metodisko darbu, t.sk. mentora pienākumus, mācību jomu koordinēšanu, attīstības plānošanu, gan arī darbu ar vecākiem, mācību ekskursijas u.c. veida pienākumus, kurus paredz pedagoga darba amata apraksts un atbilstoši vadlīnijām pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai.
IZM izstrādātās Vadlīnijas pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai 2. tabulā, kas ir paraugs tarifikācijas aprēķinam, piemaksu par papildu pedagoģisko darbu var noteikt arī par metodisko komisiju/jomu vadīšanu, lai gan ziņojumā norādīts, ka mācību jomu koordinēšana ir iekļaujama sadaļā citiem pienākumiem.
Līdz ar to varam secināt, ja pedagoga kopējā slodze ir 40 stundas nedēļā, tad pie maksimālā kontaktstundu skaita – 30 stundas (40 min), pārējiem darba pienākumiem – labošana, gatavošanās, metodiskais darbs, klases audzināšana utt. - ir iekļaujami atlikušajās 30 stundās (40 min), kas reāli ir 4 astronomiskās stundas dienā?
Ja, piemēram, latviešu valodas skolotājs ir klases audzinātājs, metodiskās jomas koordinators un mentors, tad kā var sabalansēt slodzi?
Kā arī ziņojumā norādīts, ka individuāli katram pedagogam slodzes sastāvu, ievērojot valstī noteiktos pamatprincipus slodzes sastāva proporcijām, nosaka izglītības iestādes vadītājs vienojoties ar darba ņēmēju. Lūdzam skaidrot, kādi ir šie pamatprincipi?
Kā arī vēršam uzmanību, ka tas vēl vairāk palielinās vakanto stundu skaitu un pedagogu trūkumu. Tas ietekmēs arī izglītības procesa kvalitāti.
Piedāvātā redakcija
-
16.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Finansēšanas modeļa 1.1.Finansējuma aprēķins.
Finansēšanas modeļa pielikumos nav noteikts, kā tiks aprēķināti un finansēti padziļinātie un specializētie kursi vidusskolas posmā.
Balstoties uz kādiem datiem tiek aprēķināts stundu skaits dalīšanai grupās gan pamatskolas, gan vidusskolas posmā? Ja par pamatu ņem paraugprogrammu, tad piemēram 7. klasē, ja skolēnu skaits pārsniedz 30 skolēnus, ir jādala grupās 3h (1. svešvaloda), 2h (2. svešvaloda), 2h (dizains un tehnoloģijas), 1h (datorika), 1h (teātra māksla), kas kopā veido 9 stundas. Taču modeļa aprakstā dalīšanai grupās ir paredzētas tikai 7 stundas.
5. Kas pamato stundu skaita samazināšanu dalīšanai grupās vidusskolas posmā? Kā arī kāds ir iemesls neparedzēt fakultatīvās stundas vidusskolas posmā?
Finansēšanas modeļa pielikumos nav noteikts, kā tiks aprēķināti un finansēti padziļinātie un specializētie kursi vidusskolas posmā.
Balstoties uz kādiem datiem tiek aprēķināts stundu skaits dalīšanai grupās gan pamatskolas, gan vidusskolas posmā? Ja par pamatu ņem paraugprogrammu, tad piemēram 7. klasē, ja skolēnu skaits pārsniedz 30 skolēnus, ir jādala grupās 3h (1. svešvaloda), 2h (2. svešvaloda), 2h (dizains un tehnoloģijas), 1h (datorika), 1h (teātra māksla), kas kopā veido 9 stundas. Taču modeļa aprakstā dalīšanai grupās ir paredzētas tikai 7 stundas.
5. Kas pamato stundu skaita samazināšanu dalīšanai grupās vidusskolas posmā? Kā arī kāds ir iemesls neparedzēt fakultatīvās stundas vidusskolas posmā?
Piedāvātā redakcija
-
17.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Finansēšanas modeļa 3.- 4.lpp.
Teksts: Attiecīgi, ja izglītības iestāde neizpilda kvantitatīvos kritērijus (ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi) un tā nav noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu:
1. - 9. klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu dibinātājam finansējot no sava budžeta;
10. - 12. klašu posmā valsts budžeta finansējums netiks piešķirts.
LPS atgādina, ka pamatskolas izglītība Latvijas valstī ir obligāta un to nodrošina valsts līdz ar to uzskatām, ka 7.-9.klašu grupā vismaz ir jānosaka diference 25%, tāpat kā pārējās klašu grupās.
Vidusskolas posmā ir jānodrošina valsts budžeta finansējums proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu dibinātājam finansējot no sava budžeta;
Teksts: Attiecīgi, ja izglītības iestāde neizpilda kvantitatīvos kritērijus (ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi) un tā nav noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu:
1. - 9. klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu dibinātājam finansējot no sava budžeta;
10. - 12. klašu posmā valsts budžeta finansējums netiks piešķirts.
LPS atgādina, ka pamatskolas izglītība Latvijas valstī ir obligāta un to nodrošina valsts līdz ar to uzskatām, ka 7.-9.klašu grupā vismaz ir jānosaka diference 25%, tāpat kā pārējās klašu grupās.
Vidusskolas posmā ir jānodrošina valsts budžeta finansējums proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu dibinātājam finansējot no sava budžeta;
Piedāvātā redakcija
-
18.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Finansēšanas modeļa 9.-10.lpp. Teksts "Ja izglītības iestādei vienā klašu posmā ir vairākas programmas īstenošanas vietas, finansējuma aprēķinā tiek ņemts vērā faktiskais klašu komplektu skaits, taču, ja vidējais klases piepildījums ir mazāks kā 16 izglītojamie klasē, tad finansējums tiek aprēķināts atbilstoši normētajam klašu skaitam (skat. 3.tabula), pamatojoties uz kopējo izglītojamo skaitu konkrētā klases līmenī. Piemēram, ja izglītības iestādē sākumskolas posmā ir 3 programmas īstenošanas vietas ar kopējo izglītojamo skaitu 1. klasē 18, finansējums tiks aprēķināts par vienu 1.klasi nevis par 3 klasēm."
Nav saprotama šī nosacījuma sasaiste ar DEGURBA iedalījumu. Piemēri:
A scenārijā divas atsevišķas sākumskolas DEG7 teritorijā, kurā katrai ir 24 skolēni 1. - 3. klašu posmā, - šajā gadījumā katra atsevišķa sākumskola saņem valsts mērķdotāciju pilnā apmērā (tiek finansētas 6 klases);
B scenārijā viena sākumskola ar divām īstenošanas vietām DEG7 teritorijā, kurā katrai ir 24 skolēni 1. - 3. klašu posmā, - šajā gadījumā sākumskola saņem valsts mērķdotāciju par trīs klasēm.
Šajā gadījumā finansējuma modelis atbalsta divu atsevišķu institūciju uzturēšanu, ne to apvienošanu. Pašvaldības mērķtiecīgi veidoja struktūrvienības, kas piesaistītas lielākām skolām, bet atrodas 10-20 km attālumā. Nav iespējams realizēt mācību procesu, ja netiek aprēķināts finansējums pedagogu atalgojumam katrai struktūrvienībai atseviški.
Nav saprotama šī nosacījuma sasaiste ar DEGURBA iedalījumu. Piemēri:
A scenārijā divas atsevišķas sākumskolas DEG7 teritorijā, kurā katrai ir 24 skolēni 1. - 3. klašu posmā, - šajā gadījumā katra atsevišķa sākumskola saņem valsts mērķdotāciju pilnā apmērā (tiek finansētas 6 klases);
B scenārijā viena sākumskola ar divām īstenošanas vietām DEG7 teritorijā, kurā katrai ir 24 skolēni 1. - 3. klašu posmā, - šajā gadījumā sākumskola saņem valsts mērķdotāciju par trīs klasēm.
Šajā gadījumā finansējuma modelis atbalsta divu atsevišķu institūciju uzturēšanu, ne to apvienošanu. Pašvaldības mērķtiecīgi veidoja struktūrvienības, kas piesaistītas lielākām skolām, bet atrodas 10-20 km attālumā. Nav iespējams realizēt mācību procesu, ja netiek aprēķināts finansējums pedagogu atalgojumam katrai struktūrvienībai atseviški.
Piedāvātā redakcija
-
19.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Finansēšanas modeļa 4.lpp.
Teksts: " Modeli plānots ieviest no 2025.gada 1.septembra"
Latvijas pašvaldību savienība norāda, ka Finansēšanas modeli ir iespējams ieviest tikai gadījumā, ja pieejams viss finansēšanas modeļa ieviešanai nepieciešamais finansējums.
Nav pieļaujams finansēšanas modeli ieviest ar mazāku finansējumu vai daļā Latvijas pašvaldību.
Teksts: " Modeli plānots ieviest no 2025.gada 1.septembra"
Latvijas pašvaldību savienība norāda, ka Finansēšanas modeli ir iespējams ieviest tikai gadījumā, ja pieejams viss finansēšanas modeļa ieviešanai nepieciešamais finansējums.
Nav pieļaujams finansēšanas modeli ieviest ar mazāku finansējumu vai daļā Latvijas pašvaldību.
Piedāvātā redakcija
-
20.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Finansēšanas modeļa 7.lpp.
“1. Vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas un programmas ar augstākiem plānotajiem rezultātiem”
“1.1.1.1. Atalgojums” tekstā norādīts- “… tiek ņemta vērā valstī noteiktā zemākā stundas darba algas likme…”
LPS priekšlikums:
Precizēt 1.1.1.1. apakšpunktā 1.teikumu, norādot, ka tiek ņemta vērā valstī noteiktā pedagoga zemākā stundas darba algas likme.
“1. Vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas un programmas ar augstākiem plānotajiem rezultātiem”
“1.1.1.1. Atalgojums” tekstā norādīts- “… tiek ņemta vērā valstī noteiktā zemākā stundas darba algas likme…”
LPS priekšlikums:
Precizēt 1.1.1.1. apakšpunktā 1.teikumu, norādot, ka tiek ņemta vērā valstī noteiktā pedagoga zemākā stundas darba algas likme.
Piedāvātā redakcija
-
21.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Finansēšanas modeļa 6.lpp. “Vispārējās pamata un vidējās izglītības finansēšanas modelis: Finansējuma sadales kārtība pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm” 6.lapa “Individuāli līgumi ar katru pašvaldību”.
Lūdzam precizēt – Vai individuālie līgumi ar katru pašvaldību tiks slēgti gadam vai mācību gadam?
Lūdzam precizēt – Vai individuālie līgumi ar katru pašvaldību tiks slēgti gadam vai mācību gadam?
Piedāvātā redakcija
-
22.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Finansēšanas modeļa 5.lpp.
“Pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu finansēšanas modelis: finansējuma aprēķins” 5.lapa. Kopējais finansējums 15 % “Papildu finansējums valsts ģimnāzijām 15% apmērā no kopējā skolotāju algu fonda; nākotnē plānots pāriet uz snieguma finansējumu, uz kuru varēs pretendēt jebkura vidējās izglītības iestāde, kuru izglītojamajiem vērojama būtiska snieguma izaugsme (detalizēti koncepts tiks izstrādāts nākotnē, plānots ieviest no 2026/2027. mācību gada).”
LPS priekšlikums: Papildu finansējums valsts ģimnāzijām 15% apmērā no kopējā skolotāju algu fonda jāsaista ar snieguma finansējumu, uz kuru varētu pretendēt jebkura vidējās izglītības iestāde. Detalizēta koncepta izstrāde nākotnē nav pieļaujama, jo tas veicina nevienlīdzīgu attieksmi pret pedagogiem, kuri īsteno vidējās izglītības programmas.
Jānorāda periods, kurā tiks izstrādāts snieguma finansējuma modelis. Tam ir jābūt izstrādātam līdz ar faktisko Finansēšanas modeļa ieviešanas termiņu.
“Pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu finansēšanas modelis: finansējuma aprēķins” 5.lapa. Kopējais finansējums 15 % “Papildu finansējums valsts ģimnāzijām 15% apmērā no kopējā skolotāju algu fonda; nākotnē plānots pāriet uz snieguma finansējumu, uz kuru varēs pretendēt jebkura vidējās izglītības iestāde, kuru izglītojamajiem vērojama būtiska snieguma izaugsme (detalizēti koncepts tiks izstrādāts nākotnē, plānots ieviest no 2026/2027. mācību gada).”
LPS priekšlikums: Papildu finansējums valsts ģimnāzijām 15% apmērā no kopējā skolotāju algu fonda jāsaista ar snieguma finansējumu, uz kuru varētu pretendēt jebkura vidējās izglītības iestāde. Detalizēta koncepta izstrāde nākotnē nav pieļaujama, jo tas veicina nevienlīdzīgu attieksmi pret pedagogiem, kuri īsteno vidējās izglītības programmas.
Jānorāda periods, kurā tiks izstrādāts snieguma finansējuma modelis. Tam ir jābūt izstrādātam līdz ar faktisko Finansēšanas modeļa ieviešanas termiņu.
Piedāvātā redakcija
-
23.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
“Finansēšanas modelis – Programma skolā” 3.-4. lapā teksts “Attiecīgi, ja izglītības iestāde neizpilda kvantitatīvos kritērijus (ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi) un tā nav noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu:
9. klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu dibinātājam finansējot no sava budžeta;
10. - 12. klašu posmā valsts budžeta finansējums netiks piešķirts.”
LPS lūdz papildināt Finansēšanas modeli, Informatīvajā ziņojumā, norādot kritērus, kuri tiks ievēroti, nosakot izglītības iestādei izņēmuma statusu, gadījumā, ja netiek sasniegti kvantitatīvie kritēriji. Izglītības iestādes dibinātājam šiem kritērijiem jābūt zināmiem savlaicīgi, lai izslēgtu finansējuma samazināšanas riskus.
9. klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu dibinātājam finansējot no sava budžeta;
10. - 12. klašu posmā valsts budžeta finansējums netiks piešķirts.”
LPS lūdz papildināt Finansēšanas modeli, Informatīvajā ziņojumā, norādot kritērus, kuri tiks ievēroti, nosakot izglītības iestādei izņēmuma statusu, gadījumā, ja netiek sasniegti kvantitatīvie kritēriji. Izglītības iestādes dibinātājam šiem kritērijiem jābūt zināmiem savlaicīgi, lai izslēgtu finansējuma samazināšanas riskus.
Piedāvātā redakcija
-
24.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
LPS, apkopojot pašvaldību viedokļus, secina, ka joprojām uzskatām, ka nesamērīgi liels ir izglītojamo skaits uz 1 slodzi, aprēķinot atbalsta personāla slodzes, īpaši, logopēdam, sociālajam pedagogam un speciālajam pedagogam.
Piedāvātā redakcija
-
25.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Finansēšanas modeļa Lūdzam skaidrot, kāpēc atbalsta personāla loma "Karjeras konsultants" nav atbalstīta 4.-6. klašu posmā.
Piedāvātā redakcija
-
26.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Finansēšanas modeļa 9.lpp.
LPS lūdz skaidrojumu par sekojošu situāciju:
No modeļa koncepta apraksta nav saprotams, kā tiks finansētas Pierīgas izglītības iestādes ar neatbilstošu skolēnu skaitu, kuras nav iespējams likvidēt vai reorganizēt, jo pašvaldībā trūkst vietu potenciāliem skolēniem, taču šo mazo izglītības iestāžu telpas un ēkas neļauj uzņemt lielāku skolēnu skaitu.
No informatīvā ziņojuma nav saprotams, kā un vai tiks ņemtas vērā ļoti lielas klases ar skolēnu skaitu virs 30 skolēniem (kas ir aktuāli Pierīgas izglītības iestādēm). Ir nepieciešams paredzēt papildu finansējumu piemaksām par darbu ar klasi, kur skolēnu skaits pārsniedz modelī paredzēto klases lielumu par 5 – 8 skolēniem (modelī ir definēta liela klase ar skolēnu skaitu 25 un vairāk, taču nav noteikts, cik vairāk. Pierīgā ir arī 32 – 34 skolēnu klases, kas ir krietni vairāk, nekā paredz modelis).
LPS lūdz skaidrojumu par sekojošu situāciju:
No modeļa koncepta apraksta nav saprotams, kā tiks finansētas Pierīgas izglītības iestādes ar neatbilstošu skolēnu skaitu, kuras nav iespējams likvidēt vai reorganizēt, jo pašvaldībā trūkst vietu potenciāliem skolēniem, taču šo mazo izglītības iestāžu telpas un ēkas neļauj uzņemt lielāku skolēnu skaitu.
No informatīvā ziņojuma nav saprotams, kā un vai tiks ņemtas vērā ļoti lielas klases ar skolēnu skaitu virs 30 skolēniem (kas ir aktuāli Pierīgas izglītības iestādēm). Ir nepieciešams paredzēt papildu finansējumu piemaksām par darbu ar klasi, kur skolēnu skaits pārsniedz modelī paredzēto klases lielumu par 5 – 8 skolēniem (modelī ir definēta liela klase ar skolēnu skaitu 25 un vairāk, taču nav noteikts, cik vairāk. Pierīgā ir arī 32 – 34 skolēnu klases, kas ir krietni vairāk, nekā paredz modelis).
Piedāvātā redakcija
-
27.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
'Finanšu modelī “1. Vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas un programmas ar augstākiem plānotajiem rezultātiem” 7. lapa “1.1.1.1. Atalgojums” tekstā norādīts- “… tiek ņemta vērā valstī noteiktā zemākā stundas darba algas likme…”
LPS priekšlikums:
Precizēt 1.1.1.1. apakšpunktā 1.teikumu, norādot, ka tiek ņemta vērā valstī noteiktā pedagoga zemākā stundas darba algas likme.
LPS priekšlikums:
Precizēt 1.1.1.1. apakšpunktā 1.teikumu, norādot, ka tiek ņemta vērā valstī noteiktā pedagoga zemākā stundas darba algas likme.
Piedāvātā redakcija
-
28.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Priekšlikums
MK Protokollēmumu papildināt ar punktu:
Pedagogu atalgojuma finansēšanas modelis "Programma skolā" tiek ieviests pēc tā darbībai nepieciešamo finanšu līdzekļu piešķiršanas no valsts budžeta pilnā apmērā vidējā termiņā.
Pedagogu atalgojuma finansēšanas modelis "Programma skolā" tiek ieviests pēc tā darbībai nepieciešamo finanšu līdzekļu piešķiršanas no valsts budžeta pilnā apmērā vidējā termiņā.
Piedāvātā redakcija
-