Atzinums

1. teikumā ietvertais likumprojekta mērķa formulējums nav korekts. Pirmkārt, nav skaidrs, ko nozīmē "netipisku likvīdo līdzekļu pārpalikumu kreditētājiem". Otrkārt, nav atbalstāms mērķis "ekonomikas stimulēšanas pasākumu veikšanai". Šobrīd augstas inflācijas apstākļos Eirosistēma ceļ procentu likmes, lai atgrieztu inflāciju pie tās mērķa – 2% apmērā vidējā termiņā. Ekonomikas stimulēšanas pasākumi būtiski palēninātu un apgrūtinātu šo procesu.

1. teikumu izteikt šādā redakcijā "Likumprojekta mērķis ir, ņemot vērā augsto tirgus koncentrāciju banku sektorā, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību finanšu sektora klientiem un augošu procentu likmju apstākļos ļauj finanšu sektoram būtiski audzēt peļņu, neaudzējot biznesa apjomu un neuzņemoties papildus risku, ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augošās procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī nākotnē mazināt augstās tirgus koncentrācijas blaknes sabiedrībai."

1. Saistībā ar pašreizējas situācijas aprakstu Latvijas Banka vērš uzmanību, ka ir pieejami aktuālāki dati par kredītiestāžu darbību, kas attiecas uz 2023. gada 1. pusgadu (skat. https://uzraudziba.bank.lv/statistika/kreditiestades/ceturksna-parskati/). 
2. Saistībā ar problēmas apraksta pirmo teikumu nav skaidrs, ko nozīmē "netipisku likvīdo līdzekļu pārpalikums", ko ierosinām precizēt.
3. Lai arī problēmas apraksta otrajā teikumā ir norādīts, ka "kreditētāju peļņas pieaugums vienlaikus negarantē UIN maksājumu pieaugumu budžetā", nav sniegts tam atbilstošs skaidrojums.
4. Problēmas apraksta trešais teikums "Tādējādi ir nepieciešams noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadējus UIN maksājumus valsts budžetā, neatkarīgi no tā, vai tie veic peļņas sadali." nesatur problēmas aprakstu, bet ir priekšlikums problēmas risinājumam, kas būtu ietverams sadaļā "Risinājuma apraksts".
5. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācija nesatur pamatojumu likumprojektā ietvertā regulējuma attiecināšanai uz patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju sektoru.
6. Saistībā ar iespējamajiem alternatīvajiem risinājumiem, ņemot vērā to, ka augstas tirgus koncentrācijas apstākļos finanšu sektors ir izmantojis procentu likmju pieaugumu būtiskai peļņas audzēšanai, strauji pārnesot procentu likmju pieaugumu kredītņēmējiem, bet daudz lēnāk - noguldītājiem, kā alternatīvo risinājumu ierosinām apsvērt arī iespēju uz noteiktu laiku noteikt paaugstinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi kredītiestādēm [un, ja tas ir pamatojams, - arī patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem], piemēram, papildus 5 procentu punktus uz divu gadu laika periodu.

1. Pašreizējās situācijas aprakstā 2. teikumu izteikt šādā redakcijā "Šobrīd kredītiestādēm veidojas netipiski augsta peļņa procentu ienākumu ievērojama pieauguma ietekmē.  Kā liecina Latvijas Bankas publiskotie dati (skat. https://uzraudziba.bank.lv/statistika/kreditiestades/ceturksna-parskati/), Latvijas kredītiestādes 2023. gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās bankas īstenotā procentu likmju paaugstināšanas politika, kas tiek veikta ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā."
2. Problēmas aprakstā:
2.1. pirmajā teikumā aizstāt vārdus "netipisku likvīdo līdzekļu pārpalikums - peļņa" ar vārdiem "netipiski augsta peļņa";
2.2. otro teikumu "Kreditētāju peļņas pieaugums vienlaikus negarantē UIN maksājumu pieaugumu budžetā" papildināt ar vārdiem "jo pašreiz spēkā esošie tiesību akti paredz, ka UIN ir maksājams tikai peļņas sadales brīdī";
2.3. izslēgt trešo teikumu, kurš problēmu neapraksta, bet piedāvā problēmas risinājumu.