Atzinums

Atkārtoti lūdzam izslēgt likumprojekta "Rail Baltica projekta īstenošanas likums" (turpmāk - likumprojekts) 3.panta devīto daļu, jo attiecīgais pienākums neatbilst Ministru kabineta 2017.gada 16.augusta noteikumos Nr.474 "Tieslietu ministrijas nolikums" noteiktajai Tieslietu ministrijas kompetencei. Kā izziņas 7.punktā Satiksmes ministrija korekti norāda, saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 16.augusta noteikumu Nr.474 "Tieslietu ministrijas nolikums" 4.punktu Tieslietu ministrijas funkcijas ir izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku tiesību sistēmas, tajā skaitā valststiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un reliģisko tiesību jomā, kā arī procesuālo tiesību jomā. Savukārt 5.24.apakšpunkts paredz Tieslietu ministrijai atbilstoši kompetencei nodrošināt Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi, kā arī 5.27.apakšpunkts paredz kompetenci nodrošināt Eiropas Savienības fondu, Norvēģijas finanšu instrumenta un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansēto tieslietu jomas projektu plānošanu, vērtēšanu, īstenošanu, uzraudzību un kontroli.
Vēršam uzmanību, ka atbildīgajai iestādei un Rail Baltica projekta īstenotājiem, kurus pārstāv attiecīgās jomas eksperti un profesionāļi, ir jāizvērtē dokumentu saturs un saistības, ko projekta īstenotājs uzņemas.
Vienlaikus norādām, ka atbilstoši likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" un Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumiem Nr.606 "Ministru kabineta kārtības rullis" noteiktajam Tieslietu ministrija turpinās sniegt juridisko izvērtējumu (atzinumus) par starpvalstu un starpvaldību starptautisko līgumu projektiem un uz Ministru kabinetu virzītajiem dokumentiem, un nav nepieciešams šo Tieslietu ministrijas uzdevumu dublēt likumprojektā.

-

Lūdzam precizēt 4. panta pirmo daļu.
Lai  normas skaidri nosaka, kā atšķirt( būvniecības dokumentu saturs) Satiksmes ministrijai piederošas  būves no citiem īpašniekiem piederošam būvēm. Jāprecizē redakcionāli, lai norma nepārprotami nosaka, kas būs pārbūvētās un jaunradītās būves īpašnieks. Tāpat arī pēdējais teikums un tajā norādītā atsauce “ja attiecināms” nerada izpratni par to, kādā gadījumā kas jāreģistrē kā īpašnieks.

-

Atkārtoti lūdzam precizēt likumprojekta 4. panta pirmās daļas redakciju, jo tajā veiktie precizējumi šobrīd nerisina Tieslietu ministrijas iebildumā iepriekš paustās bažas par to, ka norma ir pārāk neskaidra, un tas var radīt dažādus būtiskus riskus tās piemērošanā.
Pirmkārt, saskaņā ar Civillikumu būvju pārbūve nav pamats īpašuma tiesību pārejai. Ja tiek pārbūvēta kāda būve, tā saglabājas esošā īpašnieka īpašumā. Tas nav jāatrunā šajā likumprojektā. Otrkārt, attiecībā uz jaunu būvju būvniecību uzsveram, ka izšķiroša nozīme ir tam, kam pieder zeme zem būves. No jauna uzbūvēta būve var piederēt tikai zemes, uz kuras šī būve uzbūvēta, īpašniekam (izņemot apbūves tiesības institūta ietvaros uzbūvētas būves).
Ņemot vērā minēto, likumprojekta 4. panta pirmās daļas pirmais teikums var tikt piemērots tikai gadījumos, kad būves tiek būvētas uz valstij piederošas zemes (vai uz tādas zemes, kuras iegūšana valsts īpašumā norit vienlaikus ar būvju būvniecību, piemēram, šajā likumprojektā noteiktā servitūta gadījumā) vai kad pārbūvētas tiek valstij piederošas būves. Taču vienlaikus šādos gadījumos būvju piederība valstij jau izriet no citiem normatīvajiem aktiem un tādā ziņā 4. panta pirmās daļas pirmais teikums ir lieks.

Iespējams, ka 4. panta pirmās daļas pirmajā teikumā drīzāk nosakāms vispārīgs princips, ka attiecībā uz Rail Baltica projekta infrastruktūru un ar to saistītajām projekta īstenošanai nepieciešamajām būvēm projekta īstenošanas procesā tiek nodrošināta piederība valstij Satiksmes ministrijas personā, proti, ka uzbūvētās būves ierakstāmas uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā, attiecīgi, lai to varētu īstenot, arī visa infrastruktūrai un saistīto būvju būvniecībai nepieciešamā zeme projekta īstenošanas ietvaros tiek iegūta valsts īpašumā Satiksmes ministrijas personā. Protams, principa formulējamu vēl nepieciešams precizēt. Vadoties no šī principa tad tālāk ir iespējams interpretēt pārējās tiesību normas.
Attiecībā uz 4. panta pirmās daļas pārējiem teikumiem norādām, ka būvju pārbūve nemainīs būvju īpašnieku, līdz ar to šajā daļā norma ir lieka un var radīt tikai neskaidrību par tās mērķi. Ja nepieciešams atrunāt kādus ar valsts mantas izšķērdēšanu saistītus jautājumus, kas noregulējumi attiecībā uz valsts līdzekļu ieguldīšanu citām personām piederošu būvju pārbūvei, tas identificējams konkrētāk. Turklāt šādu normu par jautājumu, kas saistīts ar publiskas personas līdzekļu izlietojumu, nebūtu vēlams iekļaut likumprojekta pantā, kas runā par Rail Baltica projekta infrastruktūras piederību. 
Attiecībā uz šajā pantā ietverto regulējumu, kas, vadoties no sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (turpmāk – anotācija) sniegtās informācijas, saistīts ar sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas procesā kā kompensāciju uzbūvēto būvju jautājumu, ierosinām to formulēt konkrētāk. Ja nepieciešamas papildu regulējums saistībā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noregulēto atsavināšanas procesu, aicinām normā to skaidri identificēt - uz kādiem gadījumiem norma attiecināma un ko risina.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 5.panta ceturtās daļas pirmo teikumu vai arī papildināt anotāciju ar pamatojumu, kāpēc likumprojekta 5.panta ceturtajā daļā ir sašaurināts to personu loks, kas var apstrīdēt būvvaldes vai institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, lēmumu.
Norādām, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta pirmo daļu administratīvo aktu var apstrīdēt adresāts, trešā persona, šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona.
Tieslietu ministrijas ieskatā nav saskatāms leģitīms mērķis privātpersonām ierobežot tiesības apstrīdēt būvvaldes vai institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, lēmumu.
 

-

Lūdzam likumprojektā pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot ārējo normatīvo aktu veidot atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 47.punktā noteiktajām prasībām.
 

-

Lūdzam precizēt normu jo kadastra karte ir pārskata karte un tajā ietvertā informācija par robežām ne vienmēr ir pietiekami precīza — piemēram, ierādītu zemes vienību gadījumā, kur robežas nav koordinētas (robežpunktiem nav noteiktas koordinātas). Šādā situācijā sadales robežu projektēšana būtu pamatotāka, ja tā balstītos uz zemes robežu plānā attēloto robežas novietojumu, jo tieši zemes robežu plānā ir atspoguļota juridiski noteiktā robežu konfigurācija. Tādēļ būtu lietderīgi nodrošināt iespēju atkarībā no situācijas izmantot piemērotāko materiālu kartogrāfiskās pamatnes sagatavošanai.
 

(2) Zemes sadales projekts ir grafisks materiāls, kas ir izstrādāts digitālā veidā vektordatu formātā (*.dwg, *.dgn vai *.shp datņu formātā) Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā mērogā 1:10000, 1:5000, 1:2000, 1:1000, 1:500 vai 1:250, kā kartogrāfisko pamatni izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus un zemes vienību robežu plānus.

Tieslietu ministrija uztur savu iebildumu par likumprojekta 25. panta pirmo daļu tiktāl, ciktāl šis regulējums attiecas uz servitūtiem, kas nodibināti saskaņā ar 16. panta pirmo daļu. Servitūti, kuri tiks nodibināti saskaņā ar 16. panta otro daļu, attiecas uz nekustamiem īpašumiem, kuri tiks atsavināti sabiedrības vajadzībām. Attiecīgi atsavināšanas procesā saskaņā ar likumprojekta 17. panta regulējumu un Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma regulējumu tiks nodrošināta atlīdzības noteikšana par nocirstajiem kokiem. Likumprojekts neparedz identisku regulējumu attiecībā uz 16. panta pirmajā daļā ietvertajiem servitūtiem (ka tie tiek nodibināti tikai nekustamos īpašumos, kuri tiek atsavināti sabiedrības vajadzībām). Attiecīgi ierosinām izvērtēt, vai nav nepieciešams likumprojektā ietvert regulējums par to, kā tiks atlīdzināts to nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuru nekustamajā īpašumā tiks veikta atmežošana saskaņā ar 25. pantu, izlietojot servitūtu, kas nodibināts priekšizpētes darbu veikšanai. Katrā gadījumā par to nepieciešams ietvert informāciju anotācijā.

Vienlaikus lūdzam izvērtēt un skaidrot anotācijā, kādēļ likumprojekta 25. panta pirmajā daļā ietverta atsauce uz servitūtiem, kas tiks nodibināti saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu. Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma pārejas noteikumu 7. punktā noteikts, ka likuma 8.¹ pantu, kas regulē servitūta nodibināšanu, nepiemēro Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar to saistīto būvju būvniecības projekta īstenošanā.
 

-

Precizēt tekstu "un minētajā aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā netiek norādīts topošās būves patiesais īpašnieks, bet tikai un vienīgi būvniecības ierosinātājs", jo minētajā aktā ir iespēja norādīt arī būves īpašnieku, tas būtu īpaši jāuzsver problēmas risinājuma aprakstā, jo jebkurai institūcijai ir svarīgi no dokumentiem saprast, kas ir īstais būves īpašnieks, lai varētu iereģistrēt pareizus datus valsts informācijas sistēmās, t.sk. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

-

Tieslietu ministrija atkārtoti lūdz precizēt likumprojekta 16. panta redakciju, jo vēl joprojām no redakcijas nav saprotams, ar ko tiek nodibināts servitūts (ar institūcijas lēmumu? ar paziņojumu nekustamā īpašuma īpašniekam?) un no kura brīža uzskatāms, ka servitūts ir ticis nodibināts. Tam jābūt pietiekami skaidri noteiktam, lai to var konstatēt gan šīs tiesību normas piemērotāji, gan nekustamo īpašumu īpašnieki, gan servitūta izlietotāji, gan trešās personas. Vienlaikus anotācijā nepieciešams ietvert pamatojumu plānotā risinājuma par servitūta nodibināšanu atbilstībai Civillikuma regulējumam par to, kā tiek nodibināti servitūti. Turklāt lūdzam arī precizēt anotācijā ietverto informāciju atbilstoši likumprojektā ietvertajam regulējumam.

-

Lūdzam precizēt 17. panta redakciju, norādot panta daļās korektu atsauci uz pantu, kurā noregulēta servitūta nodibināšana (šobrīd tas ir likumprojekta 16. pants, nevis 18. pants).

-

Ierosinām vārdu "Civillikumā noteiktajā kārtībā" vietā lietot vārdus "saskaņā ar Civillikumu", kā tas ir ticis darīts šī panta sestajā daļā.

-

Lūdzam vārdus "zemes ierīcības projekta" aizstāt ar vārdiem "zemes sadales projekta", vienādojot tos ar likumprojekta 23. pantā noteiktā zemes sadales tiesiskā pamatojuma dokumenta nosaukumu.

(3) Būvdarbiem nepieciešamie sagatavošanās darbi šā likuma izpratnē ietver zemes sadales projekta izstrādi, zemes kadastrālo uzmērīšanu, atmežojamās meža zemes skici, atļauju saņemšanu koku ciršanai, koku un krūmu ciršanu, atmežošanu, augsnes virskārtas noņemšanu, pagaidu ēku un inženierbūvju ierīkošanu, arheoloģiskās un inženiertehniskās izpētes, tehniskajos vai īpašajos noteikumos paredzētās izpētes, meliorācijas sistēmu būvniecību un uzturēšanu, kā arī pirmās grupas inženierbūvju demontāžu, aizsardzību un pārbūvi gadījumos, kad ir saņemts saskaņojums no attiecīgās inženierbūves īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai turētāja, un citus sagatavošanas darbus.

Šī panta daļa dzēšama vai precizējama 17. panta sestā daļa, jo regulējums par to, ka Ministru kabinets nosaka aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību ietverts gan 17. panta sestajā, gan astotajā daļā. Turklāt vēl joprojām nav skaidrs, kā šis deleģējums tiks izpildīts, piemēram, vai tiks noteikta citāda kārtība maksas par servitūtu apmēra aprēķināšanai, nekā ir noregulēta šobrīd TAP portālā saskaņošanā esošajā Satiksmes ministrijas izstrādātajā Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektā ("Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumos Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu", tiesību akta lietas ID: 25-TA-738).

-

Aicinām papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu, vai par likumprojekta 18.panta trešajā daļā, kā arī likumprojekta 17.panta desmitajā daļā un 2.panta trešajā daļā noteikto aizliegumu pārkāpšanu ir paredzētas kādas tiesiskās sekas.

-

Ierosinām salāgot likumprojekta dažādu pantu redakcijas, attiecībā uz zaudējumiem norādot, ka tie tiek noteikti "saskaņā ar Civillikumu". Tas ietver arī pušu sarunas un vienošanos par zaudējumu apmēru.

-

Vēršam uzmanību, ka Rail Baltica projekta īstenošanas likumprojekts, kā speciālais normatīvais akts, tieši neparedz inženierbūves reģistrāciju Kadastra IS.  Savukārt likumprojekta 4. pants nosaka infrastruktūras piederību - "Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pārbūvētās un jaunradītās būves pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā.". No minētā secināms, ka īpašniekam ir pienākums reģistrēt inženierbūvi Kadastrā IS saskaņā ar MK noteikumu Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" 1.8. apakšpunktu un 28.¹ punktu.
Ņemot vērā minēto un ar mērķi novērst iespējamo atšķirīgo interpretāciju, lūdzam papildināt likumprojektu vai tā anotāciju ar tiešu inženierbūves īpašnieka pienākumu reģistrēt attiecīgo būvi Kadastra IS.

-

Lūdzam izvērtēt šī punkta nepieciešamību, ņemot vērā, ka ne ar zemes ierīcības projektiem, tostarp arī ar plānotajiem zemes sadales projektiem, pēc būtības netiek risināti jautājumi par piekļuves iespējām (piem., ceļu izbūvei, servitūtu nodibināšanai). Līdz ar to attiecīgajos zemes sadales dokumentos norādītajiem piekļuves risinājumiem būs tikai informatīvi deklaratīvs raksturs.

-

Par tiesību akta projektā ietverto risinājumu satversmīguma izvērtējumu un risinājumu piemērošanā iespējamo privātpersonu tiesību ierobežojumu izvērtējumu, kā arī to atspoguļojumu anotācijā ir atbildīgs tiesību akta projekta virzītājs. Ierosinām pārliecināties, vai par visiem likumprojektā ietvertajiem risinājumiem (piemēram, par vienkāršotās uzmērīšanas piemērošanu; piekļuves darbu veikšanas vietai regulējumu) ir veikts un anotācijā atspoguļots to samērīguma izvērtējums.

-