Atzinums

Regulators norāda, ka jaunajā II¹. nodaļā vairākkārt atkārtojas vieni un tie paši nosacījumi, kā arī ir ietvertas dažādas atšķirīgas prasības vienādiem vai līdzīgiem procesiem. Aktīvais lietotājs arī ir lietotājs (galalietotājs atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam) un tādēļ nevajadzētu atsevišķi izdalīt viedos elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātus tikai patēriņa vajadzībām (Noteikumu 12.² punkts), bet gan paredzēt vispārīgu regulējumu, kādām prasībām ir jāatbilst viedajam elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātam, kuram jānodrošina elektroenerģijas faktiskā patēriņa, elektrotīklā nodotās un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas datu uzskaiti un pieejamību katram elektroenerģijas tirdzniecības intervālam. Ja tomēr nepieciešama nodalīšana (ir divu veidu viedie elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāti – tikai patēriņam un patēriņam kopā ar ražošanu), regulējums būtu jāietver Noteikumu 12.² un 12.⁵ punktā, savukārt Noteikumu 12.³, 12.⁴ ,12.⁸ punkts ir attiecināms uz visiem gadījumiem, līdz ar to būtu iekļaujams ārpus Noteikumu II¹. nodaļas.
     Jānorāda, ka no Noteikumu projekta redakcijas nav viennozīmīgi saprotams, vai ar “faktisko patēriņu” būtu jāsaprot kā sistēmā nodotās un no sistēmas saņemtās elektroenerģijas starpība, vai tomēr – elektroenerģijas lietotāja patēriņa uzskaite, kā tas ir norādīts citos Noteikumu punktos (“no elektrotīkla saņemtā elektroenerģija”).
     Ņemot vērā lielo pašpatēriņam uzstādīto elektrostaciju skaitu (aktīvie lietotāji) un no lietotājiem saņemtās sūdzības, Regulators uzskata, ka Noteikumu II1.nodaļa jāpapildina ar punktu, kas noteic, kā notiek tīklā nodotās un no tīkla saņemtās elektroenerģijas uzskaite trīs fāžu pieslēgumā, jo iespējami ir divi uzskaites veidi – vektoru metode un algebriskā metode. Šobrīd sistēmas operatori piemēro algebrisko metodi, katrā fāzē atsevišķi mērot sistēmā nodoto un no sistēmas saņemto elektroenerģiju. Ievērojot minēto, lai novērstu lietotāju jautājumus par piemēroto uzskaites principu, tas būtu jānosaka Noteikumu II¹. nodaļā.
     Papildus Regulators vērš uzmanību, ka Noteikumu 12.² apakšpunktā ir norādīts, ka mēraparāts “precīzi mēra” elektroenerģijas faktisko patēriņu. No vispārējā tiesiskā regulējuma, tostarp no noteikumiem, kas paredz mēraparātu verificēšanas pienākumu un tās veikšanas regularitāti, jau izriet nosacījums, ka mēraparātam ir jādarbojas “precīzi”, līdz ar to, Regulatora ieskatā, minētais vārds no Noteikumu 12.² apakšpunkta būtu jāsvītro.
     Regulators lūdz precizēt, kādus datus un par kādiem periodiem lietotāji var pieprasīt un saņemt no sistēmas operatora bez maksas, un par ko sistēmas operators var pieprasīt samaksu. No Noteikumu II¹.nodaļas 12.² punkta izriet, ka “faktiskā patēriņa” dati katram tirdzniecības intervālam un par nenoteiktu laika periodu (patēriņa vēsture), izmantojot standartizētu saskarni vai attālinātu piekļuvi, ir pieejami bez maksas. Noteikumu 12.⁶ un 12.⁷ punktā savukārt noteikts, ka lietotājs tos bez maksas var lejupielādēt standartizētā komunikācijas saskarnē vai ar attālinātas piekļuves starpniecību (lūgums lietot vienādu terminoloģiju pasvītrotajam) datus par elektrotīklā nodoto un no elektrotīkla saņemto elektroenerģiju, taču nav precizēts, vai tie ir aktuālie dati. Ja jā, tad Noteikumos būtu jānoteic, par kādu laika posmu tie ir pieejami, vai arī bez maksas var lejupielādēt vēsturiskos datus (ne tikai patēriņa datus atbilstoši Noteikumu 12.² punktam). Regulators vērš uzmanību, ka no Noteikumu projekta nav saprotams arī tas, vai bez maksas ir iespējama tikai lejupielāde, vai arī visi dati pieejami attālināti. Jāvērš uzmanība, ka šobrīd spēkā esošo Noteikumu redakcija paredz, ka lietotājs var pieprasīt datus par elektrotīklā nodoto un no elektrotīkla saņemto elektroenerģiju bez maksas (lejupielādēt).
     Attiecībā uz Noteikumu 12.³ un 12.⁴ punktā ietvertajām prasībām par datu aizsardzību Regulators vērš uzmanību, ka tiesiskais regulējums, kas noteic personas datu vākšanas, glabāšanas, pārvaldīšanas un aizsardzības prasības, ir noteiktas speciālajos normatīvajos aktos, līdz ar to, Regulatora ieskatā, Noteikumu projektā tās iekļaut nav pamata, ievērojot, ka visas tiesību normas iekļaujas kopējā tiesību normu sistēmā un ir iztulkojamas kontekstā ar citām.
     Noteikumu 12.⁶ punktā noteiktais “nodrošinot iespēju salīdzināt piedāvājumus pēc līdzvērtīgām pazīmēm” faktiski paredz iespēju sistēmas operatoram pieprasīt datus jebkurā nepieciešamajā kombinācijā, kas nepieciešama lietotājam, lai salīdzinātu “piedāvājumus”. Ievērojot minēto, Regulators lūdz skaidrot, kāds pamatojums ir šāda regulējuma ieviešanai.
     Regulators vērš uzmanību, ka Noteikumu 12.⁹ punktā noteiktais rada jautājumu, vai tiešām ir plānots paredzēt, ka viedais elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts nodrošinās “norēķinu iespējas”. Regulators pieņem, ka ar šo regulējumu ir mēģināts noregulēt situāciju no 2025.gada 1.janvāra, kad tiks uzsākti norēķini par nebalansu ar 15 minūšu intervālu līdz brīdim, kad elektroenerģijas tirdzniecības intervāls būs 15 minūtes. Tātad, ja nebalansa periods ir 15 minūtes, bet tirdzniecības intervāls – stunda, ir jāsadala ik stundas lietotāja nebalanss 4 vienādās daļās, savukārt norēķins par nebalansu ir par katrām 15 minūtēm, kurās ir atšķirīga nebalansa cena. Ievērojot minēto, Regulators lūdz skaidrot, kā Noteikumu 12.⁹ punktā noteiktais var tikt nodrošināts un kāpēc šāds punkts ir nepieciešams.
 

-

Regulators uzskata, ka Noteikumu 17.² punktā noteiktais praktiski nebūs izpildāms, jo jautājums ir saistīts ar mantojuma tiesībām un faktiski – ar jaunu lietotāju. Regulators lūdz ņemt vērā, ka objektā var arī nebūt nākošā lietotāja, un nav saprotams, kā sistēmas operators šādu nosacījumu tiesiski varēs izpildīt. Tāpat norādāms, ka šāda regulējuma gadījumā varētu rasties tiesiskā nenoteiktība saistībā ar to, ka vispārēji mantinieks ir uzskatāms par aizgājēja saistību un tiesību pārņēmēju, savukārt “nākamais lietotājs” objektā varētu būt persona, kas nav saistīta ar aizgājēja mantojuma lietu vai arī ir atteikusies no mantojuma.
 

-

Regulators norāda, ka papildinājums “maksimālais apmērs” saistībā ar elektroenerģijas tirdzniecības līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas piemērošanu rada neskaidrību, jo maksimālais apmērs maksai par līguma pirmstermiņa izbeigšanu tiesību aktos nav noteikts. Turklāt, ja tirgotājs elektroenerģijas līgumā nav noteicis līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas maksimālo apmēru, pastāv interpretācijas iespējas, ka šādos gadījumos proporcionalitātes princips nav piemērojams.
 

23. Ja elektroenerģijas tirdzniecības līgumā, kas ar lietotāju noslēgts uz noteiktu laiku, paredzēta maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, tā jānosaka tādā veidā, lai no līguma spēkā stāšanās brīža maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu ne retāk kā katrus trīs mēnešus tiktu samazināta proporcionāli elektroenerģijas piegādes laikam līdz līguma pirmstermiņa izbeigšanai .

Regulatora ieskatā, minētais punkts ir lieks, ņemot vērā, ka tiesību normas attiecībā uz sankciju tiesisko regulējumu ir ietvertas citos, speciālajos normatīvajos aktos (Noteikumu 118.¹2.apakšpunkts); maksātnespējas procesa pasludināšana nenozīmē, ka uzņemtās saistības netiks pildītas un, ja šādas vienpusējas atkāpšanās tiesības sadales sistēmas operatoram tomēr ir plānots piešķirt, būtu jāizvērtē sistēmas operatora un maksātnespējīgā komersanta kreditoru tiesisko interešu samērīgums (Noteikumu 118.¹3.apakšpunkts); Noteikumu 118.¹4.apakšpunktā ir ietvertas tiesības sistēmas operatoram izbeigt līgumu gadījumā, ja ir iestājušies apstākļi, kas liedz vai liegs tirgotājam turpināt tirgotāja funkciju un pienākumu izpildi – Regulators vērš īpašu uzmanību, ka no minētā regulējuma nav saprotams, kādā veidā sistēmas operators spēj izvērtēt tiesību normā nekonkretizētu apstākļu iestāšanos saistībā ar tirgotāja spēju pildīt uzņemtās saistības; savukārt Noteikumu 118.¹5.apakšpunktā ietvertajai tiesību normai nav juridiskās slodzes, jo minētais izriet no pušu starpā noslēgtā līguma.
 

-

Regulators vērš uzmanību uz apstākli, ka Noteikumos nav ietverts regulējums tādiem gadījumiem, kuros sistēmas operators viedā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta datus attālināti nevar nolasīt. Par iemeslu tam var būt gan mēraparāta bojājums (elektroenerģija objektā tiek patērēta, taču rādījumi netiek nodoti sadales sistēmas operatoram uzskaitē), gan arī gadījumi, kuros lietotājs patstāvīgi atslēdz objektā elektroenerģiju, izmantojot drošinātāja slēdzi pirms viedā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta, piemēram, ilgstošas prombūtnes laikā. Noteikumi neparedz arī termiņu, kādā sistēmas operatoram būtu jāpārliecinās par mēraparāta korektu darbību, ja tas konstatē datu nolasīšanas traucējumus. Ievērojot minēto, Regulators piedāvā papildināt Noteikumus ar nosacījumu gadījumiem, kuros notiek ilgstoša viedā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta atslēgšana (nosakot arī lietotāja atbildību informēt sistēmas operatoru), kā arī par sistēmas operatora pienākumu konstatēt un veikt atbilstošus pasākumus, ja no objekta vismaz mēnesi ilgā laika posmā netiek saņemti attālinātie patēriņa dati.
 

-

Lai neveidotos potenciāla pretruna starp līgumā un Noteikumos ietverto regulējumu gadījumos, kuros līgumā ir noteikts par sešām nedēļām garāks termiņš, Regulators ierosina Noteikumu 27.punktā vārdus “bet ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā” aizstāt ar vārdiem “kas nevar būt ilgāks par sešām nedēļām”.
 

27. Par elektroenerģijas tirdzniecības līguma izbeigšanu lietotājs informē tirgotāju elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajā kārtībā. Ja objektā skaitītāju rādījumi netiek iegūti ar distances saziņas līdzekļiem, lietotājs fiksē elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta rādījumus, paziņo tos sadales sistēmas operatoram vai tirgotājam to noteiktajā veidā. Puses elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par sešām nedēļām no dienas, kad lietotājs ir informējis tirgotāju par elektroenerģijas tirdzniecības līguma izbeigšanu, veic galīgo norēķinu par saņemto elektroenerģiju, sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem. Lietotājs samaksā līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksu, ja tāda ir paredzēta elektroenerģijas tirdzniecības līgumā.

Noteikumu 43.¹¹.apakšpunkts noteic, ka elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks “darbojas neatkarīgi”. Regulators vērš uzmanību, ka rīks nav persona, līdz ar to minētā tiesību norma būtu jāprecizē, paredzot, piemēram, nosacījumu, ka elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks ietver tikai objektīvi pamatotu informāciju par tirgotājiem.
 

43.¹1. ietver tikai objektīvi pamatotu informāciju, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret tirgotājiem;

Ņemot vērā Elektroenerģijas tirgus likuma 20.¹panta otrās daļas nākotnes redakciju, kas noteic, ka “elektroenerģijas sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, nodrošina, ka elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks attiecināms vismaz uz mājsaimniecības lietotājiem un uzņēmumiem ar gada elektroenerģijas patēriņu, kas prognozēts mazāks par 100 000 kilovatstundām”, 43.¹2.apakšpunkts aiz vārda “mājsaimniecībām” būtu papildināms ar vārdiem “un uzņēmumiem ar gada elektroenerģijas patēriņu, kas prognozēts mazāks par 100 000 kilovatstundām”.
 

43.¹2. ietver informāciju par visiem aktīviem elektroenerģijas tirgotājiem, kas elektroenerģiju piegādā mājsaimniecībām un uzņēmumiem ar gada elektroenerģijas patēriņu, kas prognozēts mazāks par 100 000 kilovatstundām;

Noteikumu 43.¹5.apakšpunkts paredz, ka informācija ir jābūt viegli uztveramai plašam lietotāju lokam. Regulators vērš uzmanību, ka šāda tiesību norma paredz objektīvi grūti konstatējamu apstākli un šādas prasības izpildes kontroli. Ievērojot minēto, Regulators aicina minēto Noteikumu punktu izslēgt.

-

Noteikumu 43.19.apakšpunkts paredz, ka elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks pieprasa vienīgi tādus personas datus, kas noteikti nepieciešami elektroenerģijas cenu salīdzināšanai. Regulators vērš uzmanību, ka tiesiskais regulējums, kas noteic personas datu vākšanas, glabāšanas, pārvaldīšanas un aizsardzības prasības (tostarp, datu pieprasīšanas tiesisko pamatu), ir noteiktas speciālajos normatīvajos aktos, līdz ar to, Regulatora ieskatā, Noteikumu projektā šādu normu iekļaut nav pamata, ievērojot, ka visas tiesību normas iekļaujas kopējā tiesību normu sistēmā un ir iztulkojamas kontekstā ar citām.
 

-

Noteikumu 59.punkta pirmajā teikumā noteiktais pienākums jau izriet no enerģētikas nozari reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, tostarp, no likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 20. un 22.panta. Attiecīgi šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka pakalpojuma kvalitāte ir jānodrošina noteiktā prasību līmenī, savukārt formulējums “augstākā pakalpojuma kvalitāte” nozīmē arī augstākas izmaksas, taču kritēriji šādai “augstai pakalpojuma kvalitātei” nav definēti. Ievērojot minēto, Regulatora ieskatā, Noteikumu 59.punkta pirmais teikumus ir jāizslēdz.
 

59. Lietotājs, kura elektroietaisēm nav pieļaujami elektroenerģijas piegādes pārtraukumi, sprieguma iekritumi un pārspriegumi, savās elektroietaisēs veic papildpasākumus nepieciešamā elektroapgādes drošuma sasniegšanai. Sistēmas operators tehniskos pasākumus atsevišķa lietotāja paaugstinātas elektroapgādes kvalitātes nodrošināšanai īsteno par attiecīgā lietotāja līdzekļiem.

Regulators vērš uzmanību, ka kritēriji, kas jāievēro, lai ierīkotu tiešo līniju, ir noteikti plānotajos grozījumos Elektroenerģijas tirgus likumā (22-TA-1828). Likumprojektā paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka prasības, kas izpildāmas, lai saņemtu šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto atļauju, kā arī atļaujas izsniegšanas, pārreģistrēšanas, atcelšanas kārtību, un kritērijus atļaujas izsniegšanas atteikšanai, nevis kritērijus, kas jāievēro tiešās līnijas ierīkošanai. Ievērojot minēto, Regulatora ieskatā, Noteikumu 132.¹ punkts būtu svītrojams.
 

-

Noteikumu 132.⁴ punkts, citstarp, paredz, ka iesniedzējs nodrošina iesniegto dokumentu atbilstību Dokumentu juridiskā spēka likuma prasībām. Regulators vērš uzmanību, ka Dokumentu juridiskā spēka likums ir saistošs visām personām, līdz ar to īpašs nosacījums attiecībā uz iesniedzēja atbildību dokumentu sagatavošanā Noteikumu tekstā nav nepieciešams.
 

-

Regulators aicina izvērtēt Noteikumu 132.⁷ punktā ietvertās tiesību normas nepieciešamību, ņemot vērā, ka minētais regulējums izriet no Administratīvā procesa likuma.
 

-

Tāpat Regulators aicina izvērtēt Noteikumu 132.92.apakšpunktā ietvertā vārda “motivētu” nepieciešamību, ievērojot, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likumu jebkuram iestādes izdotajam administratīvajam aktam ir jābūt pamatotam.
 

-

Noteikumu 132.¹⁴ punkts paredz, ka lietotājs, kura objektam ierīkots (saglabāts) rezerves pieslēgums, maksā par sistēmas pakalpojumiem attiecīgajam sistēmas operatoram atbilstoši spēkā esošajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem. Regulators aicina izvērtēt minētā Noteikumu punkta nepieciešamību, ņemot vērā, ka pienākums norēķināties par saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem izriet gan no Elektroenerģijas tirgus likuma 5.panta otrās daļas, gan no spēkā esošajos Noteikumos ietvertā regulējuma.
 

-

Regulators vērš uzmanību, ka 132.¹⁵1.apakšpunktā ir paredzēts, ka Būvniecības valsts kontroles birojs anulē atļauju tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai, ja iesniedzējs ir iesniedzis pamatotu ierosinājumu anulēt atļauju. Regulatora ieskatā, vārds “pamatotu” būtu jāsvītro, jo pats par sevi apstāklis, ka iesniedzējs vairs nevēlas vai nespēj īstenot konkrēto projektu, būtu pietiekams pamats atļauju anulēt.

-

Regulators norāda, ka Noteikumu 132.¹⁶ punkts paredz termiņu, kādā Būvniecības valsts kontroles birojs pieņem lēmumu anulēt atļauju tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai, ja ir saņemts iesniedzēja ierosinājums. Minētā tiesību norma neparedz termiņu, kādā lēmums tiek pieņemts gadījumā, ja, piemēram, Būvniecības valsts kontroles birojs konstatē, ka iesniedzējs nav izpildījis atļaujas nosacījumus. Ievērojot minēto, Regulators aicina izvērtēt minētā punkta nepieciešamību, vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka administratīvā akta izdošanas termiņi ir noteikti Administratīvā procesa likumā.

-

Regulators aicina izvērtēt minētajā tiesību normā ietverto vārdu “un tas nesaņem universālo pakalpojumu” iekļaušanas lietderību, ņemot vērā, ka universālais pakalpojums ir viens no elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma veidiem.

-

Mazajiem elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem ir lietotāji, kuriem nav uzstādīti viedie elektroenerģijas skaitītāji, tāpēc tiesību norma būtu jāprecizē, ietverot arī tādus gadījumus, kuros pēdējā garantētā piegāde jānodrošina objektam, kurā nav uzstādīts viedais elektroenerģijas uzskaites mēraparāts.
 

135. Pēdējās garantētās piegādes elektroenerģijas cena lietotājiem, kuru elektroietaises ir pieslēgtas sadales sistēmai, ir norēķinu perioda elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” Latvijas tirdzniecības apgabala nākamās dienas (Nord Pool day-ahead) ikstundas cena, kas publicēta elektroenerģijas biržas tīmekļvietnē un kurai tiek pieskaitīts pēdējā garantētā piegādātāja noteikts uzcenojums. Ja objektā nav uzstādīts viedais elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts, ik mēnesi patērētās elektroenerģijas proporcionālo sadalījumu pa stundām nosaka saskaņā ar tipveida slodžu grafiku, kas publicēts sadales sistēmas operatora tīmekļvietnē.

Ievērojot, ka sankcionētai personai vispārēji ir limitētas norēķinu iespējas, Regulators lūdz anotācijā skaidrot nepieciešamību Noteikumu projektā ietvert 135.⁵ , 135.⁶ un 135.⁷ punktu, jo piedāvātais tiesiskais regulējums paredz parāda atgūšanas slogu no tirgotāja pārlikt uz sadales sistēmas operatoru, taču jāņem vērā, ka uz abiem sankciju tiesiskais regulējums ir attiecināms vienādi.
 

-

Ievērojot Noteikumu 173.⁴ punktā ietverto jēdzienu lietojumu, Regulators ierosina Noteikumu 173.⁵ punktā vārdu “pēdējo” aizstāt ar vārdu “iepriekšējo”.
 

-

Ievērojot Noteikumu 173.⁴ punktā ietverto jēdzienu lietojumu, Regulators ierosina Noteikumu 173.⁷ punktā vārdu “pēdējo” aizstāt ar vārdu “iepriekšējo”.
 

-