Atzinums

Likumprojekta 2. pants paredz papildināt 14. panta 1.¹ daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir pieci gadi. Tehnisko noteikumu derīguma termiņa ietvaros tehnisko noteikumu izdevēji nav tiesīgi mainīt iepriekš izvirzītās tehniskās prasības.”.
Lidosta norāda, ka piecu gadu termiņš ir ļoti garš un nereti situācija dabā var būt tik būtiski mainījusies (inženiertīkli var būt pārbūvēti, pieslēgušies citi lietotāji un izveidoti jauni pieslēgumi, sasniegta inženiertīkla maksimālā kapacitāte, pasliktinājies to tehniskais stāvoklis vai iestājušies citi apstākļi, kas prasa citu risinājumu), ka tehnisko noteikumu īstenošana var būt neiespējama vai nelietderīga. Vienlaikus arī izmaiņas tiesību aktos var noteikt jaunas vai atšķirīgas prasības, salīdzinot ar tām, kādas bijušas tehnisko noteikumu izdošanas brīdī, kas var būt pamats atšķirīgu prasību noteikšanai. Līdz ar to nav pieļaujama situācija, ka, pat mainoties faktiskajiem vai tiesiskajiem apstākļiem, tehniskie noteikumi nav grozāmi piecus gadus.
Lidosta ierosina grozījuma otro teikumu izteikt šādā redakcijā:
“Tehnisko noteikumu derīga termiņš ir pieci gadi. Tehnisko noteikumu derīga termiņa ietvaros tehnisko noteikumu izdevēji nav tiesīgi mainīt iepriekš izvirzītās tehniskās prasības, izņemot, ja tās nav iespējams vai nav lietderīgi izpildīt faktisko vai tiesisko apstākļu maiņas dēļ.”.

 

-

Likumprojekta 7. pants paredz papildināt likumu ar 19.⁴ pantu šādā redakcijā:
“19.⁴ pants. Atbildība par pazemes ārējiem inženiertīkliem
Būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka:
1) tas neatrodas vietā vai dziļumā, kurā tas bija norādīts paša pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju saskaņotajā augstas detalizācijas topogrāfisku informācijā par attiecīgā inženiertīkla atrašanos vietu;
2) atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem attiecīgajam inženiertīklam bija jābūt citā vietā;
3) tā atrašanā vieta nebija zināma.”.
Lidosta vērš uzmanību, ka starptautiskās lidostas “Rīga” lidlauks un liela daļa ar to saistītā infrastruktūra, ieskaitot pazemes inženiertīklus, ir būvēta padomju laikos kā “Aeroflot” filiāle un padomju armijas militārais objekts. Līdz ar to, ņemot vērā tās stratēģisko nozīmi un objekta specifiku, Lidostas rīcībā joprojām nav daudzu būvju, tai skaitā inženiertīklu, būvniecības dokumentācijas un Lidostai kā inženiertīklu īpašniekam objektīvu iemeslu dēļ ne vienmēr ir pietiekama informācija par precīzu tai piederošo inženiertīklu atrašanās vietu, dziļumu visā tās inženiertīklu trases garumā.
Lidosta norāda, ka atbildības noņemšana no būvniecības procesa dalībniekiem var apdraudēt normālu Lidostas lidlauka kā nacionālo interešu objekta un kritiskās infrastruktūras darbību. Nosakot Būvniecības likumā, ka šajā pantā minētajos gadījumos būvniecības dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, neatkarīgi no tā, vai bojājumi tiek nodarīti nejauši vai apzināti, tiek veicināta vieglprātīga attieksme un nerēķināšanās ar inženiertīklu īpašnieku un valdītāju interesēm, pieļaujot iespēju arī apzināti bojāt trešai personai piederošos inženiertīklus, ja to faktiskās atrašanās vietas dēļ būtu jāveic papildu darbības to aizsardzībai vai jāmaina būvniecības dokumentācijā paredzētos risinājumus. Lidosta norāda, ka tai var nebūt iespējas nekavējoties novērst bojājumus, kas var ietekmēt tās spēju sniegt pakalpojumus, kas Lidostas gadījumā var apdraudēt Lidostas lidlauka funkcionēšanas nepārtrauktību un civilās aviācijas drošību.
Lidostas ieskatā minētais regulējums nevar tikt attiecināts uz valsts kritiskās infrastruktūras objektiem un nacionālo interešu objektiem, pretējā gadījumā var tikt apdraudēta minēto objektu pilnvērtīga funkcionēšanas, kas aizskartu visas sabiedrības un arī valsts drošības intereses. Ievērojot minēto, Lidosta iesaka Likumprojekta 7.pantā iekļautā 19.⁴ panta ievaddaļu izteikt šādā redakcijā:
 “Būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, izņemot, ja inženiertīklu īpašnieka vai valdītāja īpašumā vai valdījumā esošie objekti, ar kuru saistīts pazemes ārējais inženiertīkls, ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noteikti par nacionālo interešu objektu vai kritisko infrastruktūru, ja būvdarbu laikā pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka:”.
 

-