Projekta ID
22-TA-1448Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
25.07.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
2021. gada 1.novembrī spēku zaudēja 2014.gada 30.septembra MK noteikumi Nr.573 "Elektroenerģijas ražošanas pārvades un sadales būvju būvnoteikumi". Minētā ietvaros no ministru kabineta noteikumiem tika dzēsta energoapgādes objekta pārbūves un atjaunošanas definīcija. Uz šo brīdi energoapgādes objektu būvniecību regulē 2017gada 9. maija MK noteikumi Nr.253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 253). MK noteikumu Nr.253 anotācijā ir noteikts, ka energoapgādes objekta pārbūves un pārvietošanas definīcijai piemērojams MK noteikumos Nr.573 noteiktā pārbūves un atjaunošanas definīcija. Vienlaicīgi praksē būvvaldes ne vienmēr ņem vērā šo regulējumu skaidrojot, ka prioritāri piemērojamas ir Būvniecības likumā noteiktās būvju pārbūves un atjaunošanas definīcijas. Ņemot vērā minēto, Būvniecības likumā nepieciešams papildināt būves atjaunošanas un būves pārbūves definīciju, tai attiecinot arī infrastruktūras objektiem (tai skaitā energoapgādes objektiem) piekritīgo būves atjaunošanas kārtību.
Sniedzam arī papildus pamatojumu attiecībā uz būves pārbūves definīciju:
Izmaiņas saistītas ar būvniecības ierosinātājam piešķirtajām tiesībām pārbūves ietvaros veikt būves demontāžu vai mainīt izvietojumu. Šīs tiesības attiecas uz būvēm, kam noteikta aizsargjosla, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt sabiedrībai būtiskas vajadzības (piemēram, elektroenerģijas apgāde, siltumapgāde, gāzes apgāde u.c.). Paplašinot pārbūves definīciju attiecībā uz minētajām būvēm, tiek paātrināta un atvieglota tādu objektu būvniecība, kas kalpo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai. Piemēram, būvējot energoapgādes objektu un pārbūves ietvaros to pārvietojot ierosinājumā noteiktajā apjomā saskaņā ar Enerģētikas likuma 19. panta prim otro daļu, nebūs nepieciešama zemes īpašnieka piekrišana. Minētais nodrošinās efektīvu un ātru energoapgādes objektu īstenošanu, nodrošinot kvalitatīvu energoapgādi visai sabiedrībai. Praksē nereti veidojas situācijas, ka jaunas inženierbūves būvniecība vecajā vietā nav iespējama. Gadījumā, ja saistītās zemes īpašnieks liedz inženierbūves pārbūvi, pārvietojot to uz jaunu teritoriju, objekta būvniecība tiek apturēta un tālāka īstenošana nav iespējama. Vienlaicīgi, vērtējot zemes īpašnieku tiesības, AS "Augstsprieguma tīkls" ierosina tiesības uz būves pārvietošanu ierobežot ierosinājumā noteiktajā apmērā 10 % aiz aizsargjoslas robežām. Veicot pārbūvi, kā rezultātā mainās būves atrašanās vieta, iesakāms noteikt, ka zemes īpašnieks ir tiesīgs saņemt atlīdzību, ja pārbūves rezultātā palielinās būves vai aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aizņemtā zemes platība.
Attiecībā uz vecās būves demontāžu norādāms, ka arī šis process ir daļa no būves pārbūves. Būves demontāža, ja tā nepieciešama pārbūves procesā, nevar tikt uzskatīta par būves nojaukšanu, jo šādā gadījumā, pārbūvējot būvi, būtu nepieciešami divi procesi - būves pārbūve un nojaukšana. Minētais ievērojami apgrūtina gan konkrētā objekta īstenošanu, gan ar inženierbūvi saistītā pakalpojuma sniegšanu.
Sniedzam arī papildus pamatojumu attiecībā uz būves pārbūves definīciju:
Izmaiņas saistītas ar būvniecības ierosinātājam piešķirtajām tiesībām pārbūves ietvaros veikt būves demontāžu vai mainīt izvietojumu. Šīs tiesības attiecas uz būvēm, kam noteikta aizsargjosla, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt sabiedrībai būtiskas vajadzības (piemēram, elektroenerģijas apgāde, siltumapgāde, gāzes apgāde u.c.). Paplašinot pārbūves definīciju attiecībā uz minētajām būvēm, tiek paātrināta un atvieglota tādu objektu būvniecība, kas kalpo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai. Piemēram, būvējot energoapgādes objektu un pārbūves ietvaros to pārvietojot ierosinājumā noteiktajā apjomā saskaņā ar Enerģētikas likuma 19. panta prim otro daļu, nebūs nepieciešama zemes īpašnieka piekrišana. Minētais nodrošinās efektīvu un ātru energoapgādes objektu īstenošanu, nodrošinot kvalitatīvu energoapgādi visai sabiedrībai. Praksē nereti veidojas situācijas, ka jaunas inženierbūves būvniecība vecajā vietā nav iespējama. Gadījumā, ja saistītās zemes īpašnieks liedz inženierbūves pārbūvi, pārvietojot to uz jaunu teritoriju, objekta būvniecība tiek apturēta un tālāka īstenošana nav iespējama. Vienlaicīgi, vērtējot zemes īpašnieku tiesības, AS "Augstsprieguma tīkls" ierosina tiesības uz būves pārvietošanu ierobežot ierosinājumā noteiktajā apmērā 10 % aiz aizsargjoslas robežām. Veicot pārbūvi, kā rezultātā mainās būves atrašanās vieta, iesakāms noteikt, ka zemes īpašnieks ir tiesīgs saņemt atlīdzību, ja pārbūves rezultātā palielinās būves vai aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aizņemtā zemes platība.
Attiecībā uz vecās būves demontāžu norādāms, ka arī šis process ir daļa no būves pārbūves. Būves demontāža, ja tā nepieciešama pārbūves procesā, nevar tikt uzskatīta par būves nojaukšanu, jo šādā gadījumā, pārbūvējot būvi, būtu nepieciešami divi procesi - būves pārbūve un nojaukšana. Minētais ievērojami apgrūtina gan konkrētā objekta īstenošanu, gan ar inženierbūvi saistītā pakalpojuma sniegšanu.
Piedāvātā redakcija
"Būves atjaunošana" - būvdarbi, lai atjaunotu būvi, nomainot (demontējot) nolietojušos nesošos elementus, iekārtas vai konstrukcijas, funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, vadu vai kabeļu šķērsgriezuma maiņa, nemainot būvobjekta funkciju un apjomu vai nesošo elementu paredzēto nestspēju; Būves Būves pārbūvei ierosinām šādu definīciju: "Būves pārbūve" - būvdarbi, kas veikti mainot vai nemainot būves lietošanas veidu un, kas saistīti ar būvobjekta apjoma, funkciju vai jaunu ietaišu pievienošanu. Būves, kurām noteikta aizsargjosla, uzskatāmas par pārbūvētām arī tad, ja tās pārbūves vajadzībām tiek demontētas vai tiek mainīts būves izvietojums aizsargjoslas robežās un ne vairāk kā 10% aiz tām."
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka nav skaidri inženierkonsultanta pienākumi, tiesības un atbildība. Fiziskās vai juridiskās personas statusa nepieciešamība dažādu grupu ēku būvniecībā, kā piemēram 3. grupa. Ja būvuzraudzības veicējam ir jābūt juridiskai personai, kādai personai ir jābūt inženierkonsultantam un kas to noteiks? Kādas ir inženierkonsultanta kvalifikācijas prasības?
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
VNĪ ieskatā nevar pielīdzināt būvdarbu vadītāju un būvuzraugu darbības sfēras, jo būvuzraugu un būvdarbu vadītāju pienākumi, kompetences būtiski atšķiras.
VNĪ ieskatā būvdarbu vadītājiem, kuri specializējušies tikai konkrētu darbu veikšanā, nav un nevar būt pietiekošas kompetences būvuzraudzības veikšanai būvobjektā, kur tiek veikti plaša spektra būvdarbi.
Ievērojot minēto, aicinām atkārtoti izvērtēt minētās normas iekļaušanu.
Nav arī skaidrs, vai būvuzraugiem un tāpat arī būvdarbu vadītājiem tiek automātiski piešķirti abu sfēru sertifikāti vai arī tikai, ja būvspeciālists to vēlas, ja tas tiks piešķirts bez piekrišanas, tad būs jāveic papildus sertifikācijas gada maksa!
VNĪ ieskatā būvdarbu vadītājiem, kuri specializējušies tikai konkrētu darbu veikšanā, nav un nevar būt pietiekošas kompetences būvuzraudzības veikšanai būvobjektā, kur tiek veikti plaša spektra būvdarbi.
Ievērojot minēto, aicinām atkārtoti izvērtēt minētās normas iekļaušanu.
Nav arī skaidrs, vai būvuzraugiem un tāpat arī būvdarbu vadītājiem tiek automātiski piešķirti abu sfēru sertifikāti vai arī tikai, ja būvspeciālists to vēlas, ja tas tiks piešķirts bez piekrišanas, tad būs jāveic papildus sertifikācijas gada maksa!
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Būvniecības likuma 1. pantu ar 23. punktu šādā redakcijā:
“23) inženierkonsultants - fiziska vai juridiska persona, kas, balstoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot tam konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties viņa vārdā.”
Anotācijas 1.3.sadaļā, skaidrojot minēto terminu, cita starpā norādīts: “Jāuzsver, ka plānotās būvniecības regulējuma izmaiņas neuzliek par pienākumu nolīgt inženierkonsultantu vai visos gadījumos uzticēt viņam, piemēram, būvuzraudzības veicēja pienākumus. Taču gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) ir izvēlējies nolīgt inženierkonsultantu un, piemēram, atsevišķu būvuzraudzības veicēju, tad atbilstošajos līgumos būtu nosakāmi attiecīgie personu savstarpējie pienākumi un attiecības ar citiem būvniecības procesa dalībniekiem, lai skaidri būtu nodalīta attiecīgo personu kompetence, tiesības uzdot noteiktus uzdevumus citiem būvniecības procesa dalībniekiem, tiesības pieņemt noteiktus lēmumus.”
No termina definīcijas nolasāms, ka arī ar būvniecības ierosinātāja darbinieku noslēgts darba līgums, pēc būtības izpilda inženierkonsultanta definīcijā noteikto. Tomēr no anotācijā sniegtā skaidrojuma nav viennozīmīgi saprotams, vai gadījumos, kad FIDIC līgums paredz obligāti piesaistīt inženierkonsultantu, būvniecības ierosinātājam (pasūtītājam) tas būtu jāpiesaista ārpakalpojumā nevis, “nosedzot” to ar iekšējo resursu, kā tas ir šobrīd.
Ievērojot minēto, lūdzam tiesiskās skaidrības nodrošināšanai papildināt anotācijā sniegto skaidrojumu, norādot, ka būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) var pats nodrošināt inženierkonsultanta pienākumus, ja tam ir atbilstošas kompetences speciālisti.
“23) inženierkonsultants - fiziska vai juridiska persona, kas, balstoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot tam konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties viņa vārdā.”
Anotācijas 1.3.sadaļā, skaidrojot minēto terminu, cita starpā norādīts: “Jāuzsver, ka plānotās būvniecības regulējuma izmaiņas neuzliek par pienākumu nolīgt inženierkonsultantu vai visos gadījumos uzticēt viņam, piemēram, būvuzraudzības veicēja pienākumus. Taču gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) ir izvēlējies nolīgt inženierkonsultantu un, piemēram, atsevišķu būvuzraudzības veicēju, tad atbilstošajos līgumos būtu nosakāmi attiecīgie personu savstarpējie pienākumi un attiecības ar citiem būvniecības procesa dalībniekiem, lai skaidri būtu nodalīta attiecīgo personu kompetence, tiesības uzdot noteiktus uzdevumus citiem būvniecības procesa dalībniekiem, tiesības pieņemt noteiktus lēmumus.”
No termina definīcijas nolasāms, ka arī ar būvniecības ierosinātāja darbinieku noslēgts darba līgums, pēc būtības izpilda inženierkonsultanta definīcijā noteikto. Tomēr no anotācijā sniegtā skaidrojuma nav viennozīmīgi saprotams, vai gadījumos, kad FIDIC līgums paredz obligāti piesaistīt inženierkonsultantu, būvniecības ierosinātājam (pasūtītājam) tas būtu jāpiesaista ārpakalpojumā nevis, “nosedzot” to ar iekšējo resursu, kā tas ir šobrīd.
Ievērojot minēto, lūdzam tiesiskās skaidrības nodrošināšanai papildināt anotācijā sniegto skaidrojumu, norādot, ka būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) var pats nodrošināt inženierkonsultanta pienākumus, ja tam ir atbilstošas kompetences speciālisti.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Anotācija (ex-ante)
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Iebildums
Norādām, ka nav atbalstāma tādu likumprojektu pieņemšana, kuru īstenošanai nav nodrošināts finansējums, līdz ar to Būvniecības valsts kontroles birojam (turpmāk - BVKB) 2022.gadam nepieciešamais finansējums 24 684 euro apmērā ir jānodrošina piešķirto līdzekļu ietvaros. Lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļu un attiecīgi 4.punktā norādīt kompensējošo pasākumu finansējumu, 6.2.punktā sniegt detalizētu BVKB nepieciešamā finansējuma aprēķinu, kā arī pie citas informācijas norādīt, ka BVKB papildu nepieciešamo finansējumu nodrošinās tam piešķirto līdzekļu ietvaros.
Piedāvātā redakcija
-