Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk tekstā - VARAM) precizēto projektu “Grozījumi "Zemes pārvaldības likumā" (turpmāk tekstā - Projekts) un uztur šādus iebildumus:
1. LDDK uztur iebildumu pret Projekta 1.pantu VARAM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums:
Projekta 1.pants paredz, ka, veidojot jaunas apbūves teritorijas, kas teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā paredzētas kā dzīvojamās apbūves teritorijas, šajā teritorijā ceļu būvniecībai nepieciešamā zeme un uz tās izbūvējamās inženierbūves  piekrīt pašvaldībai un ir pašvaldības vienotā ceļu tīkla sastāvdaļa. 1) Nav skaidrs, ko sevī ietver termins “ceļu būvniecībai nepieciešamā zeme (..) piekrīt pašvaldībai”. Civillikumā termins “piekrīt” norāda uz tiesību un pat pienākumu pārņemt savā īpašumā bezmantinieka vai bezīpašnieka mantu. Ņemot vērā, ka jaunajās apbūves teritorijās zeme varētu arī nebūt bezmantinieka vai bezīpašnieka manta, tad uz šādu zemi terminu “piekrīt” varētu attiecināt kā uz pašvaldībai piekritīgu izņēmuma tiesību atbilstīgi Satversmes 105.pantam pret taisnīgu atlīdzību atsavināt šo zemi.
2) Nav skaidrs, ko sevī ietver termins “izbūvējamās inženierbūves  piekrīt pašvaldībai”. Vārds “izbūvējamās” nozīmē, ka šīs inženierbūves ir kaut kas vēl neesošs, tomēr jau piekritīgs pašvaldībai, tātad jau pirms izbūves ir uzskatāms par pašvaldības ceļu tīkla sastāvdaļu uz ko ir attiecināmi Pašvaldību likuma 4.panta 1.daļas 3.punktā ietvertie nosacījumi, kas noteic, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību.

2. LDDK uztur iebildumu pret Projekta 2.pantu VARAM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projekta 2.pants paredz Likuma 7.pantā ietvert šādus nosacījumus:
1) Detālplānojumā, ar kuru plānots izveidot jaunu apbūves teritoriju, iekļauj nosacījumu, ka detālplānojuma īstenošana prioritāri iesākama ar tai nepieciešamās infrastruktūras - inženiertīklu un ceļu izbūvi;
2) Līdz ar detālplānojuma apstiprināšanu, apbūves teritorijā plānotajiem ceļiem tiek noteikts pašvaldības nozīmes ceļa statuss;
3) Pašvaldība atbilstoši likuma 8¹.panta ceturtajā daļā noteiktajam piedalās pašvaldības nozīmes ceļa uzturēšanā pēc tam, kad tas noteiktā kārtībā ir nodots ekspluatācijā;
Pēc ceļa nodošanas ekspluatācijā zemes īpašnieks un pašvaldība var vienoties par ceļa nodošanu pašvaldības īpašumā bez atlīdzības. Pašvaldībai pārņemot ceļu savā īpašumā,  atceļas īpašumam nodibinātais apgrūtinājums.
Apbūves teritorijā plānoto ēku būvdarbu veikšanai nepieciešamajās būvatļaujās iekļauj nosacījumu par tiesībām ēku nodot ekspluatācijā pēc tam, kad ir izbūvēti šajā teritorijā plānotie ceļi un inženiertīkli un tie noteiktā kārtībā ir nodoti ekspluatācijā.
LDDK ieskatā līdz brīdi, kad apbūves teritorijā plānotajam ceļam tiek noteikts pašvaldības nozīmes ceļa statuss, attiecībā uz šo ceļu ir attiecināma Pašvaldību likuma 4.panta 3.punktā noteiktais, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par pašvaldības ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību. Līdz ar to piedāvātais nosacījums, ka Pašvaldība atbilstoši likuma 8¹.panta ceturtajā daļā noteiktajam piedalās pašvaldības nozīmes ceļa uzturēšanā tikai pēc tam, kad tas noteiktā kārtībā ir nodots ekspluatācijā, ir pretrunā ar  Pašvaldību likuma 4.panta 1.daļas 3.punktā noteikto, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par pašvaldības ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību.
Savukārt priekšlikums Apbūves teritorijā plānoto ēku būvdarbu veikšanai nepieciešamajās būvatļaujās iekļaut nosacījumu par tiesībām ēku nodot ekspluatācijā pēc tam, kad ir izbūvēti šajā teritorijā plānotie ceļi un inženiertīkli un tie noteiktā kārtībā ir nodoti ekspluatācijā, var vēl vairāk sarežģīt to mājsaimniecību situāciju, kuras nevis lūdz pašvaldību nodrošināt tām mājokli, bet pašas uzņemas rūpes par mājokļa nodrošināšanu. Turklāt, tas nonāktu pretrunā ar situācijām, kad tūkstošiem iedzīvotāju gadiem ilgi dzīvo uz ielām, kas pēc remontdarbu uzsākšanas nav nodotas ekspluatācijā (piemēram, Rīgā Krišjāņa Barona iela, Ģertrūdes iela, Vienības gatve u.c.), kā arī situācijām, kad ekspluatācijā sen nodotas ielas vai ceļus pašvaldība kaut kādu iemeslu dēļ neuztur pienācīgā kārtībā, kā rezultātā tie ilgstoši neatbilst ceļiem izvirzāmajām tehniskajām prasībām, tomēr tādēļ netiek atceltas tiesības ekspluatēt pie šīm ielām esošās ēkas.  
 

-