Atzinums

Ekonomikas ministrija atbalsta Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pilnveidošanu, tāpēc uzskatām, ka būtu lietderīgi pārrunāt izteiktos iebildumus un priekšlikumus, kā arī ierosinājumus efektivakai kapitālsabiedrību pārvaldībai, tostarp, izpildot ar Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55  “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā Valdības rīcības plāna 34.8.apakšpunkta uzdevumu,  lūdzam Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamentu organizēt kopīgu starpinstitūciju sanāksmi.
Vienlaikus informējam, ka Ekonomikas ministrija iesniegs papildus atzinumu par šo likumprojektu, ņemot vērā likumprojektā ietverto grozījumu lielo apjomu.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu, jo tas nav ņemts vērā. Ņemot vērā, ka praksē arvien vairāk veidojas situācijas, kad valsts kapitāla daļas vienā kapitālsabiedrībā ir vairāku iestāžu turējumā (piemēram, Altum, Rīgas osta, Ventas osta), līdz ar to, jānosaka kārtību un galvenos nosacījumus valsts kapitāla daļu pārvaldībai, ja kapitālsabiedrībā ir vairāki valsts kapitāla daļu turētāji. Vēršam uzmanību, ka speciālajos likumos tomēr ir paredzēts, ka ir vairāki valsts kapitāla daļu turētāji, piemēram, Attīstības finanšu institūcijas likumā un Ostu likumā, tātad likumdevējs tomēr atbalsta, ka kapitālsabiedrību pārvalda vairāki valsts kapitāla daļu turētāji. Līdz ar to, lūdzam papildināt likumprojektu ar vel vienu pantu, paredzot grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10.panta trešajā daļā, izsakot to šādā redakcijā: (3) Valsts kapitāla daļām vienā kapitālsabiedrībā var būt tikai viens turētājs, ja speciālajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Valsts kapitāla daļām vienā kapitālsabiedrībā var būt tikai viens turētājs, ja speciālajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi."

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu, jo tas netika ņemts vērā. Norādām, ka atbilstoši ar Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55  “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātajam Valdības rīcības plāna 34.8.apakšpunktā iekļautajam pasākumam paredzēts mazināt administratīvo slogu kapitālsabiedrībām ar publiskas personas kapitāla daļu un attiecīgi dots uzdevums pilnveidot normatīvo bāzi, lai kapitālsabiedrības ar publiskas personas kapitāla daļu, kas darbojas eksporta tirgū, rada jaunas preces vai sniedz inovatīvus pakalpojumus, kā arī vērstas uz valsts noteikto ilgtspējas mērķu sasniegšanu, varētu darboties saskaņā ar tirgus principiem, kā arī publiskai personai ievērojot konkurences neitralitāti. Līdz ar to atkārtoti vēršam uzmanību, ka pašlaik spēkā esošais regulējums attiecībā uz kapitālsabiedrību meitu dibināšanu vai iegūšanu ir smagnējs, laikietilpīgs un rada administratīvo slogu, rezultātā birokrātiskais daudzpakāpju lēmumu pieņemšanas process kavē kapitālsabiedrību ar publiskas personas kapitāla daļu attīstības projektu realizēšanu. Arī piedāvātie grozījumi neatrisina problēmu. Uzskatām, ka samazinot administratīvo slogu un vienkāršojot lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz atļaujas sniegšanu publiskas personas kapitālsabiedrībām iegūt līdzdalību, iegūt izšķirošo ietekmi vai izbeigt izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā, paredzot ka lēmumu par atļauju publiskas personas kapitālsabiedrībām iegūt līdzdalību, iegūt izšķirošo ietekmi vai izbeigt izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgas kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce, tad būtu efektīvāk realizējams risinājums publiskas personas kapitālsabiedrību meitas sabiedrību dibināšanai vai iegādei, kas darbotos eksporta tirgū, īstenotu lielus investīciju projektus, piedāvātu jaunas preces un inovatīvos pakalpojumus, un kuru stratēģisko mērķu sasniegšanai piesaistītu kapitāla tirgus instrumentus, tostarp IPO. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojektu, paredzot, ka lēmumu par atļauju publiskas personas kapitālsabiedrībai iegūt līdzdalību citā kapitālsabiedrībā pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce. 

-

Lūdzam skatīt iepriekšējo iebildumu un lūdzam precizēt likumprojektu, papildinot ar regulējumu, kas nosaka, ka atļauju publiskas personas kapitālsabiedrībai iegūt līdzdalību, iegūt izšķirošo ietekmi vai izbeigt izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(2) Atļauju publiskas personas kapitālsabiedrībai iegūt līdzdalību, iegūt izšķirošo ietekmi vai izbeigt izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce.
 

Vēršam uzmanību, ka nav lietderīgi tērēt valsts resursus publiskas personas līdzdalības pārvērtēšanai kapitālsabiedrībā, ja citā spēkā esošajā likumā ir noteikts, ka attiecīgas kapitālsabiedrības akcijas vai kapitāla daļas ir neatsavināmas. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot uzdevumu pārvērtēt līdzdalību kapitālsabiedrībās, kuru akcijas vai kapitāla daļas ir neatsavināmas atbilstoši attiecīgajā likumā noteiktajam aizliegumam. Uzskatām, ka šajā gadījumā var paredzēt tikai vispārējā stratēģiskā mērķa pārskatīšanu un ar to saistīto darbību pārējo darbību veikšanu.

-

Ņemot vērā, ka joprojām ir aktuāls jautājums par eksporta kāpināšanu, lūdzam papildināt 7.panta pirmās daļas 6.punktu ar nepieciešamību sniegt informāciju par kapitālsabiedrības stratēģiskās attīstības potenciālu eksporta tirgu apgūšanā.

6) informāciju par kapitālsabiedrības stratēģiskās attīstības potenciālu no finansiālā, konkurences tirgus, eksporta tirgu apgūšanas un inovāciju iespēju aspekta;

Vēršam uzmanību, ka nav lietderīgi tērēt valsts resursus publiskas personas līdzdalības ārkārtas izvērtēšanai kapitālsabiedrībā, ja citā spēkā esošajā likumā ir noteikts, ka attiecīgas kapitālsabiedrības akcijas vai kapitāla daļas ir neatsavināmas. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot trešo daļu.

-

Likumprojektā nav ietverta definīcija Publiskas personas līdzdalības ārkārtas izvērtēšanai, līdz ar to nav skaidri nosacījumi, pamatojums un nepieciešamība šādas ārkārtas izvērtēšanas veikšanai. Kā arī nav saprotams, kādu 7. panta trešajā daļā noteikto atbrīvojumu nevajag piemērot. Vēršam uzmanību, ja regulējumā tiek paredzēta ārkārtas izvērtēšana, tad jābūt atrunātiem nosacījumiem, kādiem jāizpildās, lai šādu ārkārtas izvērtējumu ierosinātu un veiktu. Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi precizēt minēto pantu.

-