Atzinums

Ar starpresoru vienošanos vai vienošanos par sadarbību (viena resora ietvaros) valsts pārvaldes subjekts pašregulē tikai sevi, t.i., efektivizē to pārvaldes funkciju pildīšanu, kas tam piemīt, netiek regulētas tiesiskās attiecības “uz āru”. Līdz ar to starpresoru vienošanās vai vienošanās par sadarbību nav publisko vai privāto tiesību līgums. Šāda vienošanās ir alternatīva iekšējam normatīvajam aktam. Vienošanās ir saskaņojama ar augstāku iestādi.
Citu publisko tiesību līgumu veidu uzskaitījums sniegts VPIL 12. pantā un saskaņošana nav nepieciešama.

Pašreiz nav saprotams projekta otrā teikuma: "Normatīvajā aktā var paredzēt citu iestāžu sadarbības formu." tvērums un sasniedzamais mērķis. Ar šo netieši tiek atzīts, ka šāda vienošanās ir alternatīva iekšējam normatīvajam aktam un vienošanās ir saskaņojama ar augstāku iestādi, vai tomēr, ar šo teikumu tiek pateikts, ka būs atsevišķs normatīvais akts, kurš pēc būtības noteiks citu iestāžu sadarbības formas - paplašinot vai sašaurinot VPIL 12. pantā sniegto uzskaitījumu? Kas šo normatīvo aktu izdos, kāds būs tā saistošais raksturs?


 

"(4) Sadarbojoties iestādes vai publiskas personas var slēgt vienošanos par sadarbību (58.–60. pants). Vienošanos par sadarbību publiskas personas vārdā slēdz tās orgāns vai piekritīgā iestāde."

Aizstāt 58. panta otrajā daļā vārdu "kompetenci" ar vārdiem "funkcijas un uzdevumus", tādējādi ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 2.3. apakšpunktā minēto prasību.

(2) Ar vienošanos par sadarbību nevar deleģēt vai mainīt normatīvajos aktos noteiktās iestāžu funkcijas un uzdevumus, kā arī nevar skart hierarhiskās attiecības starp dažādām publiskām personām un to iestādēm.

Starpresoru vienošanās (VPIL 58. pants) ir vienošanās, kas tiek slēgta starp dažādu resoru iestādēm (VPIL 1. panta 3. punkts), kur katru iestādi pārstāv tās amatpersona (VPIL 1. panta 8.punkts), bez savām subjektīvām interesēm (VPIL 10. panta ceturtā daļa), nolūkā sadarboties (VPIL 54. panta pirmā daļa) iestāžu funkciju un uzdevumu īstenošanai. Ņemot vērā, ka valsts tiešās pārvaldes iestādēm nav savas patstāvīgas tiesībspējas. Tiesībspēja ir Latvijas Republikai, kuras vārdā iestādes rīkojas. Attiecīgi, vienošanās saturā katra iestāde apzīmējama ar jēdzienu „Puse”. Ar jēdziena „Līdzēji” lietojumu tiek saprastas rīcībspējīgas un tiesībspējīgas personas (fiziskas, juridiskas), kurām ar vienošanos tiek noteikta arī atbildība par uzņemto saistību neizpildi. Civiltiesību izpratnē līdzējs uzņemas papildu pienākumu jeb atbildību (nastu) attiecībā pret otru līdzēju. Tomēr administratīvo tiesību izpratnē iestāde kā resora pārstāvis, slēdzot starpresoru vienošanos, papildu pienākumus neuzņemas un sankciju piemērošana atbilstoši VPIL vienošanās neizpildes gadījumā nenotiek.

"58. Vienošanās par sadarbību
(1) Vienošanās par sadarbību tekstā norāda:
1) puses;

59. panta otrās līdz piektās daļas redakcijas ir pārskatāmas, jo šobrīd paredzami riski, ka pieļaujama būs kādas no pušu neizdarības, kļūdu un citu, pirmsšķietamu faktoru situācija, kad, piemēram, viena no pusēm nespēs izpildīt tai likumā deleģētos uzdevumus, jo kāda no pusēm visu iespējamo apstākļu dēļ pamatoti būs tiesīga attaisnoties uzņemtās saistības neizpildē, kā rezultātā citai no iestādēm kā gala produkta lietotājam būs jau radusies problemātika ar klientu. Tiesvedībās ar klientu cietīs gala produkta lietotāja iestāde. 

Viens no valsts pārvaldes principiem ir tāds, ka tiešās valsts pārvaldes iestādes savā starpā netiesājas[1], no kā izriet, ka pret tiešās valsts pārvaldes iestādi nevar tikt izdots administratīvais akts, jo tā apstrīdēšana var novest pie pārsūdzēšanas un kā sekas tam — viena valsts pārvaldes iestāde tiesājas ar otru valsts pārvaldes iestādi.
Tas izriet arī no administratīvā procesa pamatprincipa, ka valsts nevar tiesāties pati ar sevi, jo atsevišķai iestādei, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu, līdz ar to nav iespējama šādu interešu aizstāvība tiesā.
Valsts tiešās pārvaldes iestādēm nav savas patstāvīgas tiesībspējas. Tiesībspēja ir Latvijas Republikai, kuras vārdā iestādes rīkojas, līdz ar to pašu iestāžu savstarpējie strīdi ir jārisina hierarhiskā kārtībā, proti, nākamajā kopīgajā augstākajā iestādē — Ministru kabinetā. Iestāžu domstarpības un citi strīdus jautājumi nav risināmi apstrīdēšanas kārtībā atbilstoši APL, bet gan sadarbības kārtībā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam[2].

[1] Gramatiski nav norādīts regulējums, taču ir secināms sistēmiski interpretējot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 59. panta ceturtās daļas un 61. panta piektās daļas regulējumu.
[2] Piemēram, Senāta 2004. gada 7. septembra lēmums lietā Nr. SKA-210

-

58. panta pirmās daļas otrā punkta redakcijā: "funkcijas un uzdevumus, kuru veikšanai slēdz vienošanos" vārds "veikšana" aizstājams ar vārdu "izpilda", jo valsts pārvaldes iestādēm ir skaidras, normatīvajos aktos noteiktas izpildāmās funkcijas un uzdevumi. Ar to saprotot skaidru, pabeigtu dabrību, kuru daudzumu vai apjomu ik gadu apkopo statistiski.
Vārds "veikt" ir darbības vārds, kas pats par sevi norāda uz nepabeigtu darbību jeb procesu, tādējādi neietverot pabeigtību. 

2) funkcijas un uzdevumus, kuru izpildei slēdz vienošanos;

Likumprojekta 100.panta 5.daļa paredz datu nodošanu no informācijas sistēmas (turpmāk IS) uz Valsts pārvaldes pakalpojumu portālu, šobrīd pārvaldībā esošajām IS šādas sasaistes nav un tās nepieciešams izveidot, līdz ar to nav skaidrs no kādiem finanšu līdzekļiem veidojamas sasaistes. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra budžetā šāda nauda nav paredzēta. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs konceptuāli neatbalsta grozījumus, jo nav saprotams, kā notiks personas datu nodošana ārējā pakalpojuma sniedzējam.

-

Anotācijā norādīts, ka paredzēts nodot auditācijas pierakstus, vai tas nozīmē, ka auditācijas tiks glabātas 2 vietās, t.i., pie IS pārziņa un pakalpojumu portālā, kā IS pārzinis varēs kontrolēt piekļuvi datiem?

-

Lai nodrošinātu Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5.panta un likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 4. panta izpildi, kā arī ņemot vērā Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta 2017. gada vadlīniju "STARPRESORU VIENOŠANĀS PROJEKTA IZSTRĀDE" 3. nodaļā minēto, sniedzu priekšlikumu precizēt Likumprojekta 5.punktu, papildinot Valsts pārvaldes iekārtas likuma (jaunajā redakcijā) 58.panta pirmo daļu ar šādu punktu: “ja vienošanās priekšmets ir saistīts ar fizisko personu datu apriti – personas datu apstrādes un aizsardzības nosacījumus;" pirms punkta "citus būtiskus vienošanās nosacījumus".

-

Precizēt projekta anotācijas 1.3.sadaļu, norādot pamatojumu nosacījumu par saskaņošanas nepieciešamību (saskaņošana ir vajadzīga tikai tad, ja augstāka iestāde vai amatpersona ir noteikusi, ka saskaņošana ir nepieciešama) maiņai.
 

-

Projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) 1.3.sadaļā ir norādīts, ka Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā portāla Latvija.gov.lv pārzinis reģistrē tikai auditācijas pierakstus saistībā ar informācijas atspoguļošanai nepieciešamajiem personas datiem un tikai pēc datu subjekta pieprasījuma nodod datu apstrādei (pamats – datu subjekta pieprasījums un šos datus atspoguļo portālā Latvija.gov.lv tikai tajā brīdī, kad datu subjekts šādu pieprasījumu veic). Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā portāla Latvija.gov.lv pārzinis neuzkrāj personas datus un nekļūst par personas datu pārzini, kad datu subjekts šo informāciju pieprasījis – Valsts reģionālās attīstības aģentūra tikai atspoguļo valsts informācijas sistēmās esošos datus, kā arī pēc datu subjekta pieprasījuma šo informāciju šifrētā (aizsargātā) veidā nosūta uz informācijas pieprasītāja oficiālo elektronisko adresi.
Lai datu subjektam rastos pārliecība par to, ka viņa pieprasītie un no citām valsts informācijas sistēmām izgūtie dati netiek saglabāti Valsts reģionālās attīstības aģentūras veidotajos auditācijas pierakstos, precizēt projekta anotācijas 1.3.sadaļu, norādot, piemēram, kāda informācija veido auditācijas pierakstus.
Papildus būtu norādams, vai personu pieprasītie un no citām valsts informācijas sistēmām izgūtie dati netiek saglabāti Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošās Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas veidotajos auditācijas pierakstos.

-

Likumprojekta 10.pants nosaka, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 100.pants tiek papildināts ar piektdo daļu, kas paredz, ka "Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā ir pieejams personas datu pārlūkošanas pakalpojums, lai nodrošinātu personas tiesības uz personas datu pārvaldību, kurā pēc personas pieprasījuma vienuviet atspoguļo informāciju no valsts informācijas sistēmām par personu, tajā skaitā tās personas datiem, kas tiek apstrādāti valsts informācijas sistēmās". Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā pārziņā ir vairākas valsts informācijas sistēmas, tādēļ minētās prasības varētu radīt papildus finansējumu datu nodošanas nodrošināšanai. 
Pamatojoties uz minēto, lūgums precizēt likumprojekta anotāciju, paredzot finanšu ietekmi likumprojekta realizācijai.

-