Atzinums

Kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, ir viens no pirmstiesas procesa pabeigšanas veidiem, kas būtībā nozīmē, ka prokurors, konstatējot, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet, pastāvot noteiktiem apstākļiem, tai netiks piemērots kriminālsods, pabeidz kriminālprocesu, nenosūtot to iztiesāšanai tiesai, bet, pieņem motivētu lēmumu. 
Kriminālprocesa likuma 74.¹ pants nosaka, ka apsūdzētais notiesātā statusu iegūst no notiesājoša sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas. Tas nozīmē, ka notiesātā statusu personai piešķir tikai divos gadījumos. Pārējos gadījumos, kad kriminālprocess pret personu  tiek izbeigts uz nereabilitējoša pamata (Kriminālprocesa likuma 415., 415.¹ pants - kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības), notiesātās personas statuss personai netiek piešķirts.
Attiecīgi ir jāvadās no Kriminālprocesa likumā noteiktā regulējuma un nav pieļaujama notiesātā jēdziena paplašināšana.
Personai, pret kuru izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, nepieciešams noteikt individuālu definējumu, vienlaikus pārskatot šī jaunizveidotā termina lietojumu visā Kriminālsodu izpildes likumā. 

-

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma regulējumu, personai, pret kuru izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, netiek piemērots kriminālsods, bet atbildīgā iestāde, kas dotajā gadījumā ir Valsts probācijas dienests, veic attiecīgās personas uzvedības kontroli. 
Līdz ar to Kriminālsodu izpildes likuma mērķis ir ne tikai kriminālsoda izpilde, bet arī personu, pret kurām izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, uzraudzība.

-

Kriminālsodu izpildes likums noteiktu ne tikai prokurora lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu, personu nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības (turpmāk – prokurora lēmums) izpildes kārtību, bet arī nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas tiesisko statusu, tiesību apjomu un pienākumus.

-

Likuma 5. pants nosaka kriminālsoda izpildes pamatu. Prokuratūra jau norādīja, ka personai, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, netiek piemērots kriminālsods, līdz ar to 5. panta otrā daļa nav attiecināma uz kriminālsoda izpildi

-

Pantā nepieciešams veikt labojumus, ņemot vērā, ka Kriminālprocesa likuma 74.¹ pants precīzi nosaka, ka apsūdzētais notiesātā statusu iegūst no notiesājoša sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas.

-

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma regulējumu, personai, pret kuru izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, netiek piemērots kriminālsods, bet atbildīgā iestāde, kas dotajā gadījumā ir Valsts probācijas dienests, veic attiecīgās personas uzvedības kontroli. Līdz ar to prokurora lēmums nevar tik izpildīts atbilstoši šajā likumā paredzētajiem sodu izpildes noteikumiem. 

-

Pantā nepieciešams veikt labojumu, ņemot vērā, ka Kriminālprocesa likuma 74.1 pants precīzi nosaka, ka apsūdzētais notiesātā statusu iegūst no notiesājoša sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas.

-

Pantā nepieciešams veikt labojumus, ņemot vērā, ka Kriminālprocesa likuma 74.1 pants precīzi nosaka, ka apsūdzētais notiesātā statusu iegūst no notiesājoša sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas.

-

3.nodaļa nosaka kriminālsodu izpildes institūcijas, vienlaikus likuma 30. pantā nav noteikts, kuras institūcijas veic kriminālsoda - tiesību ierobežošana - izpildi.  

-

Iepazīstoties ar likuma 24. nodaļā noteikto nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotu personu tiesību, pienākumu un uzraudzības organizēšanas tiesisko regulējumu, secināms, ka nodaļā detalizēti noteikta probācijas klienta uzraudzības kārtība gadījumā, kad prokurors, atbilstoši Krimināllikuma 58.¹ panta ceturtajai daļai, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotai personai uzlicis pienākumus. Ieskatam, ka likumā būtu  jāparedz tiesiskais regulējums situācijā, kad nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotai personai nav uzlikti pienākumi, bet Valsts probācijas dienests veic probācijas klienta  uzvedības kontroli prokurora noteiktajā pārbaudes laikā.
 

-

Kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, ir viens no pirmstiesas procesa pabeigšanas veidiem, kas būtībā nozīmē, ka prokurors konstatējot, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet, pastāvot noteiktiem apstākļiem, tai netiks piemērots kriminālsods, pabeidz kriminālprocesu, nenosūtot to iztiesāšanai tiesai, bet, pieņem motivētu lēmumu. 
Kriminālprocesa likuma 74.¹ pants nosaka, ka apsūdzētais notiesātā statusu iegūst no notiesājoša sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas. Tas nozīmē, ka notiesātā statusu personai piešķir tikai divos gadījumos. Pārējos gadījumos, kad kriminālprocess pret personu  tiek izbeigts uz nereabilitējoša pamata (Kriminālprocesa likuma 415., 415.¹ pants - kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības), notiesātās personas statuss personai netiek piešķirts.
Attiecīgi ir jāvadās no Kriminālprocesa likumā noteiktā regulējuma un nav pieļaujama notiesātā jēdziena paplašināšana.
Personai, pret kuru izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, nepieciešams noteikt individuālu definējumu, vienlaikus pārskatot šī jaunizveidotā termina lietojumu visā Kriminālsodu izpildes likumā. 

-