Atzinums

No likumprojekta 1. panta par grozījumu Kredītiestāžu likumā izriet, ka ar 62. panta piecpadsmito daļu, kurā paredzēta neizpaužamo ziņu sniegšana starp kredītiestādēm vai kredītiestādi un kredīta devēju, kas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē tiesīgi izsniegt kredītus patērētājam, tiks veikta fizisko personu datu apstrāde.

Ievērojot minēto un atbilstoši Datu regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajam principam "likumīgums, godprātība un pārredzamība", jebkurai personas datu apstrādei vajadzētu būt likumīgai un godprātīgai, kā arī fiziskām personām vajadzētu būt pārredzamam tam, ka viņu personas datus vāc, izmanto, aplūko vai citādi apstrādā, un tam, kādā apjomā personas dati tiek vai tiks apstrādāti. No anotācijā norādītā ir secināms, ka iegūstošajam kredīta devējam no iepriekšējā kredīta devēja ir jāsaņem informācija par patērētāja attiecīgā hipotekārā kredīta saistību atlikumu, ikmēneša maksājuma apmēru atbilstoši maksājumu grafikam un esošo nodrošinājumu, kas turpinās nodrošināt pārkreditēšanas rezultātā iegūstošā kredīta devēja izsniegtā hipotekārā kredīta saistības. Tomēr no likumprojektā un anotācijā minētā nav skaidrs, kādi tieši personas dati ir nepieciešami likumprojektā definētā nolūka sasniegšanai. Lai novērstu patvaļīgu tiesību normas piemērošanu, lūdzam likumprojektu papildināt ar atbilstošu regulējumu vai papildināt likumprojekta anotāciju, norādot, kurā likumā ir noteiktas apstrādājamo datu kategorijas vai kuros Ministru kabineta noteikumos ir noteikti konkrēti apstrādājamie dati nolūkā veikt neizpaužamo datu apmaiņu starp iepriekšējo un iegūstošo kredīta devēju hipotekārās pārkreditēšanas procesa īstenošanai. Papildus vēršama uzmanība tam, ka likumdevējam likuma līmenī būtu jānosaka vismaz apstrādājamo datu kategorijas, savukārt Ministru kabinetam var deleģēt noteikt konkrētus apstrādājamos datus. 

Papildus minētajam norādām, ka personas datiem vajadzētu būt adekvātiem, atbilstīgiem, un tiem būtu jāietver tikai tas, kas nepieciešams tam nolūkam, kādā tie tiek apstrādāti. Tādēļ nepieciešams nodrošināt, lai personas datu glabāšanas laikposms tiktu stingri ierobežots līdz minimumam. No likumprojektā un anotācijā minētā nav saprotams, kādā nolūkā un cik ilgi dati tiks glabāti pie iepriekšējā un iegūstošā kredīta devēja. Ievērojot minēto un atbilstoši Datu regulas 5.panta 1.punkta e) apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, likumprojekts papildināms ar atbilstošu regulējumu vai papildināma likumprojekta anotācija, norādot pamatojumu glabāšanai un tiesību normu, kas regulē personas datu glabāšanas ilgumu pie iegūstošā un iepriekšējā kredīta devēja (arī pēc datu nodošanas iegūstošajam kredīta devējam).

-