Atzinums

Norādām, ka noteikumu projekta 5.7.3. apakšpunkta formulējums neatbilst maksātnespējas jomas terminoloģijai, līdz ar to, lai novērstu dažādu terminu lietojumu dažādos normatīvajos aktos, kas turklāt varētu radīt tiesību normu nepareizu interpretāciju, Tieslietu ministrija piedāvā noteikumu projekta 5.7.3. apakšpunktu izteikt zemāk norādītā redakcijā (detalizēts skaidrojums ir ietverts Tieslietu ministrijas 2020. gada 25. septembra vēstulē Nr. 1-13/3096). Tāpat aicinām izvērtēt, vai ierobežojums saņemt finansējumu nebūtu attiecināms arī uz komersantu, kuram ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, nevis pasludināts tiesiskās aizsardzības process.

5.7.3. komersantam ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Šo nosacījumu pārbauda, pamatojoties uz komersanta iesniegtu apliecinājumu.
 

Lūdzam anotācijā skaidrot noteikumu projekta 5.7.5. apakšpunkta piemērošanu, ņemot vērā to, ka noteikumu 5.2. apakšpunkts paredz, ka atbalstu saskaņā ar noteikumu III. nodaļu var piešķirt ne tikai vidējam komersantam, bet arī lielajam komersantam. Ja nepieciešams, lūdzam precizēt noteikumu projektu.

-

Apzināmies, ka identiska tiesību norma ietverta Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 503 "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam", tomēr lūdzam anotācijā pamatot, kādēļ noteikumu projektā nepieciešams un pieļaujams ietvert atsauci uz akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" metodiku, kas ir privātpersonām nesaistoša. Citastarp lūdzam skaidrot metodikas piemērošanu. Atgādinām, ka metodika nav saistoša projektu iesniedzējiem - privātpersonām, tādēļ to par saistošu nevar padarīt arī ar noteikumu projektu. 
Anotācijā arī ietvertas norādes uz, piemēram, citu līdzīgu dokumentu izstrādi (piemēram, vadlīnijas lielajiem komersantiem, kas pretendē uz atbalstu primārai lauksaimnieciskai ražošanai, investīciju projekta  hipotētiskā scenārija pamatojuma sagatavošanai,  Aizsardzības ministrijas izstrādāta un ar Ekonomikas ministriju saskaņota metodika par komersanta pieteikuma par atzinuma sniegšanu par investīciju projekta atbilstību drošības un aizsardzības jomai izvērtēšanu). Atgādinām, ka privātpersonām saistošas prasības ietver ārējā normatīvajā aktā. Attiecīgi aicinām izvērtēt un precizēt projektu, ja nepieciešams, attiecīgas privātpersonām saistošas prasības ietvertot noteikumu projektā.

-

Lūdzam izvērtēt un konkretizēt vai anotācijā skaidrot, par kādiem valsts vai Eiropas Savienības standartiem ir runa noteikumu projekta 44.4. apakšpunktā. Proti, lūdzam skaidrot, vai ir runa par obligāti piemērojamiem standartiem Standartizācijas likuma 13. panta otrās daļas izpratnē. Tāpat lūdzam izvērtēt, vai prasība, ka attiecīgajiem standartiem jābūt spēkā esošiem, ir korekta un pietiekama normas mērķa sasniegšanai. No anotācijā ietvertā skaidrojuma izriet, ka "nav atbalstāmi investīciju projekti, kā mērķis [ir] panākt atbilstību standartiem, kas ir jānodrošina brīdī, kad tiek iesniegts investīciju projekta pieteikums". No minētā izriet, ka ir runa par standartu, kas ir komersantam saistošs investīciju projekta iesniegšanas brīdī, nevis tikai spēkā esošs. 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 74.2. apakšpunktu. Vēršam uzmanību, ka Eiropas Komisijas paziņojums nav tiesību akts un līdz ar to arī nav saistošs projekta iesniedzējiem - privātpersonām. Attiecīgi lūdzam svītrot atsauci uz Eiropas Komisijas paziņojumu un atbilstoši precizēt normu, ja nepieciešams, papildinot noteikumu projektu ar atsaucēm uz konkrētiem normatīvajiem aktiem, saskaņā ar kuriem komersants ir saņēmis atbalstu.

-

Lūdzam dzēst noteikumu projekta 2. pielikumā ietvertās atsauces uz privāto informācijas pakalpojumu sniedzēju "Lursoft" (potenciāli to aizstājot ar norādi uz attiecīgo reģistru). Vēršam uzmanību, ka Uzņēmumu reģistrs ir valsts iestāde, kuras darbību regulē likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, savukārt SIA “Lursoft” – privāts komersants, viens no Uzņēmumu reģistra informācijas atkalizmantotājiem, kurš darbojas vispārējā komerctiesību tvērumā. Vienīgi Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas reģistru ierakstiem ir publiska ticamība atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.⁹ pantam.

-

Lūdzam noteikumu projekta 4. pielikumā nedublēt Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 13. panta "a" un "b" punktu ("Atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "a" un "b" punktam, šo iedaļu nepiemēro atbalstam, kas ir par labu darbībām tērauda nozarē, lignīta nozarē un ogļrūpniecības nozarē, atbalstam transporta nozarē, kā arī saistītajai infrastruktūrai; atbalstam enerģijas ražošanai, akumulēšanai, pārvadei, sadalei un infrastruktūrai, izņemot reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos un reģionālā darbības atbalsta shēmas; un atbalstam platjoslas nozarē, izņemot reģionālā darbības atbalsta shēmas.") Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu „regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml.

-

Ņemot vērā to, ka ar noteikumu projektu paredzēts izpildīt gan Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta ceturtajā daļā, gan Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likuma 4. panta otrajā daļā paredzēto pilnvarojumu, kā arī to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punktam noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta vārdus "noteikumi nosaka" un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam, aicinām precizēt noteikumu 1.3. apakšpunktu. Proti, Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta ceturtajā daļā paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt programmas īstenošanas kārtību, finansējumu, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tai skaitā finansējumu Finanšu institūcijas izdevumu segšanai.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt noteikumu projekta 5.3. apakšpunktā lietotos vārdus „Latvijas Republikas Komercreģistrs”, jo šāds apzīmējums neatbilst normatīvajos aktos lietotajai terminoloģijai. Aicinām to aizstāt ar Komerclikuma 8. pantā lietoto terminu “komercreģistrs” (bez norādes uz Latvijas Republiku), vai pilnīgai atsaucei var izmantot formulējumu „Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestais komercreģistrs”.

-

Noteikumu projekta 5.3. apakšpunktā noteikts, ka finansējumu var saņemt tikai komersants, kas ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā. Vienlaikus no noteikumu projekta un anotācijas neizriet apstākļi, kāpēc finansējuma saņēmējs nevarētu būt arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts komersants, kurš veic komercdarbību Latvijas Republikas teritorijā. Ņemot vērā minēto, aicinām anotācijā sniegt skaidrojumu, kādēļ noteikumu projekta 5.3. apakšpunktā atbalsta saņēmēju loks tiek ierobežots tikai ar Latvijas Republikā reģistrētiem komersantiem.

-

Aicinām izvērtēt iespēju noteikumu projekta 5.4.2. apakšpunktu precizēt, jo pašreiz tas ir sarežģīti formulēts un grūti uztverams.

-

Aicinām izvērtēt iespēju konkretizēt vai anotācijā skaidrot, par kādiem Eiropas Savienības mērķiem un Latvijas saistībām, kas attiecas uz zaļo un digitālo transformāciju, ir runa noteikumu 5.10. apakšpunktā, tostarp skaidrot, kādos tiesību aktos attiecīgie Eiropas Savienības mērķi un Latvijas saistības ir noteiktas.

-

Aicinām redakcionāli precizēt noteikumu projekta 6.1. un 6.2. apakšpunktu. Proti, pašreizējā redakcija paredz, ka attiecīgo statusu nosaka noteikumu vienībai.

-

Aicinām izvērtēt iespēju precizēt noteikumu projekta II. nodaļas nosaukumu, to konkretizējot (salīdzinājumam sk. III. nodaļas nosaukumu).

-

Aicinām izvērtēt iespēju svītrot vai precizēt noteikumu projekta 15. punktu, jo konkrētā norma ir deklaratīva un tai nav juridiskas slodzes. Ja nepieciešams, aicinām izvirzīt konkrētas prasības, kuras nodrošina, ka sniegtais atbalsts nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Tāpat aicinām redakcionāli precizēt teikuma pēdējo daļu, jo tās formulējums ("šajos noteikumos ietvertie Komisijas regulas Nr.651/2014 nosacījumi") rada iespaidu par regulas normu pārrakstīšanu, kas ir aizliegta.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projektā nav 18.8.2. apakšpunkta, attiecīgi aicinām precizēt iekšējo atsauci. Aicinām pārskatīt arī noteikumu projektu un anotāciju kopumā (sk., piemēram, noteikumu 28. punktu), nodrošinot korektu atsauču ietveršanu noteikumu projekta vienībās un anotācijā.

-

Aicinām tiesiskās noteiktības labad precizēt, kas ir noteikumu projekta 27.1. un 27.2. apakšpunktā paredzētā pienākuma subjekts (proti, kas izmaksā attiecīgo aizdevuma summu un kas apmaksā attiecīgo summu).

-

Aicinām izmantot vienveidīgu un likumā dotajam pilnvarojumam atbilstošu terminoloģiju (proti, attiecināmās, nevis atbalstāmās izmaksas).

-

Aicinām aizstāt vārdus "piešķirtajam atbalstam" ar vārdu "paredzētie" vai citādi redakcionāli precizēt normu.

-

Aicinām izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projektu saistībā ar komersantam uzlikto pienākumu iesniegt Aizsardzības ministrijas atzinumu un Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtu izziņu. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta astoto daļu valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas.

-

Aicinām izvērtēt termina "maksātnespējas procedūra" iespējamu tiesiskās nenoteiktības radīšanu.
Vēršam uzmanību, ka Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos nav ietverts termina "maksātnespējas procedūra" skaidrojums. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības tiesību aktos (Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija Regulā (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (pārstrādāta redakcija)) šo terminu lieto tādējādi, ka tas faktiski apzīmē visus Maksātnespējas likumā paredzētos procesus (tiesiskās aizsardzības procesu (ko kreditori ir tiesīgi lūgt uzsākt vien pārejot no jau pasludināta maksātnespējas procesa), juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu (ko kreditori ir lūgti uzsākt vien gadījumos, kad parādniekam ir noteikts statuss)), aicinām izvērtēt Eiropas Savienības lietota termina izmantošanu arī Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos.

-

Aicinām izvērtēt termina "maksātnespējas procedūra" iespējamu tiesiskās nenoteiktības radīšanu.
Vēršam uzmanību, ka Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos nav ietverts termina "maksātnespējas procedūra" skaidrojums. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības tiesību aktos (Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija Regulā (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (pārstrādāta redakcija)) šo terminu lieto tādējādi, ka tas faktiski apzīmē visus Maksātnespējas likumā paredzētos procesus (tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu), aicinām izvērtēt Eiropas Savienības lietota termina izmantošanu arī Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt noteikumu projekta 1. pielikumā lietotos vārdus „Latvijas Republikas komercreģistrā”, jo šāds apzīmējums neatbilst normatīvajos aktos lietotajai terminoloģijai. Aicinām to aizstāt ar Komerclikuma 8. pantā lietoto terminu “komercreģistrā”, vai pilnīgai atsaucei var izmantot formulējumu „Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā”.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt noteikumu projekta 2. pielikumā lietotos vārdus „Latvijas Republikas komercreģistrā” un "Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā", jo šāds apzīmējums neatbilst normatīvajos aktos lietotajai terminoloģijai. Aicinām to aizstāt ar Komerclikuma 8. pantā lietoto terminu “komercreģistrā”, vai pilnīgai atsaucei var izmantot formulējumu „Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā”.

-

Noteikumu projekta 4. pielikumā ietverta veidlapa. Saistībā ar minēto, ņemot vērā Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2019. gada 14. novembra sanāksmē nolemto (protokols Nr. 3 2. §), lūdzam izvērtēt iespēju noteikumu projektā noteikt tikai veidlapā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu, savukārt veidlapas dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicēt attiecīgās institūcijas tīmekļvietnē, ņemot par piemēru Komerclikumā ietverto regulējumu attiecībā uz Uzņēmumu reģistra veidlapām. Pretējā gadījumā, lūdzam anotācijā pamatot, kāpēc tieši šādu veidlapu un šādā formātā ir nepieciešams noteikt Ministru kabinetam.

-

Kaut arī noteikumu projektā lielākoties pārņemts tiesiskais regulējums, kas ietverts noteikumos Nr. 503, tomēr atgādinām, ka noteikumu projekts ir jaunu Ministru kabineta noteikumu projekts, nevis grozījumu noteikumu projekts. Attiecīgi lūdzam anotācijā arī ietvert skaidrojumu par noteikumu projektā ietverto tiesisko regulējumu kopumā.

-