Projekta ID
22-TA-3250Atzinuma sniedzējs
Veselības ministrija
Atzinums iesniegts
11.01.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Veselības ministrija iebilst pret šāda satura informatīvā ziņojuma tālāku virzību:
1. Informatīvā ziņojuma uzdevums ir “līdz kārtējā gada 1. martam izvērtēt pašvaldību iesniegtos valsts budžeta līdzekļu pieprasījumus par iepriekšējo gadu attiecībā uz faktiskajiem izdevumiem, kas radušies atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanā diennakts režīmā, sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu pašvaldību izdevumus līdz 15 euro apmērā par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu; kā arī līdz 2022. gada 30. novembrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par aktuālo situāciju atskurbtuvju izveidē pašvaldībās”. Taču ziņojums vienlaikus paredz papildus jautājumus, situācijas un datu analīzē nebalstītus pieņēmumus un reorganizācijas risinājumus attiecībā uz atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanu un organizēšanu, kā arī starpsektorāli neizdiskutētus uzdevumus citām institūcijām. Tādējādi ziņojumā iekļautie risinājumi neatbilst tā izstrādes uzdevumam;
2. Informatīvais ziņojums nesatur situācijas analīzi un datus par atskurbināšanas pakalpojuma saturu, ko pakalpojums ietver, pakalpojuma sniedzējiem, tajā skaitā darbinieku kvalifikāciju un skaitu, pakalpojumā ietverto rīcību, pakalpojuma saņēmēju skaitu un detalizētu aprakstu, organizatoriskiem aspektiem, tajā skaitā, kādos gadījumos un cik bieži pakalpojuma sniegšanas laikā bijusi nepieciešama ārstniecības personāla palīdzība un kādā apjomā, u.tml. Tādējādi ziņojumā nav ietverta pietiekama informācija problēmu identificēšanai un attiecīgo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk-VARAM) piedāvāto risinājumu noteikšanai attiecībā uz uzdevumiem Veselības ministrijai, kā arī būtiskiem atskurbināšanas pakalpojuma reorganizācijas priekšlikumiem attiecībā uz ārstniecības personāla nodrošinājumu un ārstniecības iestāžu reģistrāciju, kā arī nepamatotām un nepārdomātam normatīvo aktu regulējuma izmaiņām;
3. Veselības ministrija neatbalsta rosināto prasību par ārstniecības personu nodarbinātības prasības iekļaušanu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanā un atskurbtuvju kvalificēšanu kā ārstniecības iestādes, pamatojoties uz situācijas analīzes un nepieciešamības pamatojuma trūkumu, atskurbināšanas pakalpojuma ar tajā ietverto saturu un klientu loku apraksta trūkumu. Veselības ministrija nesaskata informatīvajā ziņojumā pamatojumu atskurbināšanas pakalpojuma pārvēršanai par veselības aprūpes pakalpojumu un ārstniecības iestāžu darbu. Veselības ministrijas ieskatā atskurbināšanas pakalpojums neietver personu ārstniecību un veselības aprūpi, bet gan telpu nodrošinājumu personas uzturēšanai līdz personas atskurbšanai no alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmes, nepieciešamības gadījumā izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību. Atskurbināšanas pakalpojums neietver ārstniecību, tādējādi nav nepieciešama ārstniecības personāla klātbūtne un ārstniecības iestādes reģistrācija. Norādām, ka ārstniecības personāla resursi būtu nesamērīgi dārgi attiecībā uz pakalpojuma nepieciešamību un saturu, turklāt novērojams šāda kvalificēta personāla trūkums veselības nozarē, līdz ar to nav atbalstāma šī resursa papildus noslodze un novirzīšana no darba ārstniecībā veselības nozarē, kā arī radītu papildu gan finansiālo, gan administratīvo slogu pašvaldībām. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka katra pašvaldība ir tiesīga, ņemot vērā situāciju pašvaldībā un tai pieejamos resursus un finanšu līdzekļus, organizēt atskurbināšanas pakalpojumu, nosakot prasības minētā pakalpojuma sniegšanā nodarbinātā personāla kvalifikācijai;
4. Veselības ministrija neatbalsta tās kā atbildīgās ministrijas noteikšanu par atskurbināšanas pakalpojumu organizēšanu un nesaskata informatīvajā ziņojumā pietiekamu pamatojumu šādu izmaiņu veikšanai, taču var iesaistīties un sniegt VARAM atbalstu atbilstoši kompetencei ar veselības aprūpi un higiēnas prasībām saistīto jautājumu risināšanā;
5. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 21.apakšpuntu pašvaldībām ir noteikta autonomā funkcija nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību. Tādējādi arī izmaksas, kas saistāmas ar attiecīgā pakalpojuma nodrošināšanu, tajā skaitā ārstniecības personāla atalgojuma nodrošinājums atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumiem Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”, Ārstniecības riska fonda maksājums, iestādes ierīkošana atbilstoši normatīvo aktu regulējumam par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un citu saistīto prasību īstenošana pašvaldībām būtu jāsedz no saviem budžeta līdzekļiem, par ko nav veikts diskusiju, aprēķinu un saskaņošanas process ar pašvaldībām;
6. Ņemot vērā Veselības ministrijai pieejamo informāciju par atskurbināšanas pakalpojuma būtību un pašreizējā izpildījuma saturu, Veselības ministrijas ieskatā cilvēka, kas nonācis atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā, aprūpi un pieskatīšanu var veikt ārstniecībā nekvalificēts darbinieks, kas apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā, neatliekamos gadījumos izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību. Norādām, ka nav nepieciešams ārstniecības personāls un reģistrēta ārstniecības iestāde, lai dzīvībai bīstamās situācijās izsauktu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, savukārt atskurbināšanas pakalpojuma ietvaros personas ārstniecība netiek veikta;
7. Vēršam uzmanību, ka nav ņemts vērā Veselības ministrijas 29.12.2022. atzinumā sniegtais iebildums (lai arī VARAM informatīvā ziņojuma izziņā sniedzis informāciju, ka iebildums ir ņemts vērā, kā rezultātā informatīvā ziņojuma projekts precizēts). Atkārtoti lūdzam norādīt informācijas avotu informatīvā ziņojuma 7.lappusē minētam apgalvojumam “[…] daudzos gadījumos šādiem pacientiem tiek noteikta slimību diagnoze ar kodu T51, tas ir, saindēšanās ar etilspirtu”;
8. Lai arī informatīvā ziņojuma 7.lappusē ir atspoguļots Veselības ministrijas viedoklis, ka daļa no akcīzes nodokļa ieņēmumiem būtu novirzāma atkarību izraisošo vielu lietošanas profilaksei un ārstēšanai, lūdzam iekļaut šo priekšlikumu informatīvā ziņojuma 9.lappuses sadaļā “Priekšlikumi”. Vēršam uzmanību, ka arī Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (14.12.2022.) cita starpā paredz, izmantojot nodokļu instrumentus, mazināt vielu atkarību izplatību, pilnveidojot atkarību kaitējuma mazināšanas, profilakses, ārstniecības un rehabilitācijas programmas (287.uzdevums)[1].
Tādējādi Veselības ministrija iebilst pret informatīvajā ziņojumā iekļauto saturu un risinājumiem un neatbalsta atkurbināšanas pakalpojuma noteikšanu kā ārstniecības pakalpojumu, kuru sniegtu ārstniecības personas ārstniecības iestādēs. Lūdzam VARAM pārskatīt ziņojuma saturu un veikt nepieciešamos pasākumus, lai risinātu jautājumu, tajā skaitā organizatorisko, virzību par atskurbināšanas pakalpojuma nodrošinājumu valstī.
[1] https://www.mk.gov.lv/lv/media/14490/download?attachment
1. Informatīvā ziņojuma uzdevums ir “līdz kārtējā gada 1. martam izvērtēt pašvaldību iesniegtos valsts budžeta līdzekļu pieprasījumus par iepriekšējo gadu attiecībā uz faktiskajiem izdevumiem, kas radušies atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanā diennakts režīmā, sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu pašvaldību izdevumus līdz 15 euro apmērā par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu; kā arī līdz 2022. gada 30. novembrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par aktuālo situāciju atskurbtuvju izveidē pašvaldībās”. Taču ziņojums vienlaikus paredz papildus jautājumus, situācijas un datu analīzē nebalstītus pieņēmumus un reorganizācijas risinājumus attiecībā uz atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanu un organizēšanu, kā arī starpsektorāli neizdiskutētus uzdevumus citām institūcijām. Tādējādi ziņojumā iekļautie risinājumi neatbilst tā izstrādes uzdevumam;
2. Informatīvais ziņojums nesatur situācijas analīzi un datus par atskurbināšanas pakalpojuma saturu, ko pakalpojums ietver, pakalpojuma sniedzējiem, tajā skaitā darbinieku kvalifikāciju un skaitu, pakalpojumā ietverto rīcību, pakalpojuma saņēmēju skaitu un detalizētu aprakstu, organizatoriskiem aspektiem, tajā skaitā, kādos gadījumos un cik bieži pakalpojuma sniegšanas laikā bijusi nepieciešama ārstniecības personāla palīdzība un kādā apjomā, u.tml. Tādējādi ziņojumā nav ietverta pietiekama informācija problēmu identificēšanai un attiecīgo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk-VARAM) piedāvāto risinājumu noteikšanai attiecībā uz uzdevumiem Veselības ministrijai, kā arī būtiskiem atskurbināšanas pakalpojuma reorganizācijas priekšlikumiem attiecībā uz ārstniecības personāla nodrošinājumu un ārstniecības iestāžu reģistrāciju, kā arī nepamatotām un nepārdomātam normatīvo aktu regulējuma izmaiņām;
3. Veselības ministrija neatbalsta rosināto prasību par ārstniecības personu nodarbinātības prasības iekļaušanu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanā un atskurbtuvju kvalificēšanu kā ārstniecības iestādes, pamatojoties uz situācijas analīzes un nepieciešamības pamatojuma trūkumu, atskurbināšanas pakalpojuma ar tajā ietverto saturu un klientu loku apraksta trūkumu. Veselības ministrija nesaskata informatīvajā ziņojumā pamatojumu atskurbināšanas pakalpojuma pārvēršanai par veselības aprūpes pakalpojumu un ārstniecības iestāžu darbu. Veselības ministrijas ieskatā atskurbināšanas pakalpojums neietver personu ārstniecību un veselības aprūpi, bet gan telpu nodrošinājumu personas uzturēšanai līdz personas atskurbšanai no alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmes, nepieciešamības gadījumā izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību. Atskurbināšanas pakalpojums neietver ārstniecību, tādējādi nav nepieciešama ārstniecības personāla klātbūtne un ārstniecības iestādes reģistrācija. Norādām, ka ārstniecības personāla resursi būtu nesamērīgi dārgi attiecībā uz pakalpojuma nepieciešamību un saturu, turklāt novērojams šāda kvalificēta personāla trūkums veselības nozarē, līdz ar to nav atbalstāma šī resursa papildus noslodze un novirzīšana no darba ārstniecībā veselības nozarē, kā arī radītu papildu gan finansiālo, gan administratīvo slogu pašvaldībām. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka katra pašvaldība ir tiesīga, ņemot vērā situāciju pašvaldībā un tai pieejamos resursus un finanšu līdzekļus, organizēt atskurbināšanas pakalpojumu, nosakot prasības minētā pakalpojuma sniegšanā nodarbinātā personāla kvalifikācijai;
4. Veselības ministrija neatbalsta tās kā atbildīgās ministrijas noteikšanu par atskurbināšanas pakalpojumu organizēšanu un nesaskata informatīvajā ziņojumā pietiekamu pamatojumu šādu izmaiņu veikšanai, taču var iesaistīties un sniegt VARAM atbalstu atbilstoši kompetencei ar veselības aprūpi un higiēnas prasībām saistīto jautājumu risināšanā;
5. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 21.apakšpuntu pašvaldībām ir noteikta autonomā funkcija nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību. Tādējādi arī izmaksas, kas saistāmas ar attiecīgā pakalpojuma nodrošināšanu, tajā skaitā ārstniecības personāla atalgojuma nodrošinājums atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumiem Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”, Ārstniecības riska fonda maksājums, iestādes ierīkošana atbilstoši normatīvo aktu regulējumam par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un citu saistīto prasību īstenošana pašvaldībām būtu jāsedz no saviem budžeta līdzekļiem, par ko nav veikts diskusiju, aprēķinu un saskaņošanas process ar pašvaldībām;
6. Ņemot vērā Veselības ministrijai pieejamo informāciju par atskurbināšanas pakalpojuma būtību un pašreizējā izpildījuma saturu, Veselības ministrijas ieskatā cilvēka, kas nonācis atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā, aprūpi un pieskatīšanu var veikt ārstniecībā nekvalificēts darbinieks, kas apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā, neatliekamos gadījumos izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību. Norādām, ka nav nepieciešams ārstniecības personāls un reģistrēta ārstniecības iestāde, lai dzīvībai bīstamās situācijās izsauktu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, savukārt atskurbināšanas pakalpojuma ietvaros personas ārstniecība netiek veikta;
7. Vēršam uzmanību, ka nav ņemts vērā Veselības ministrijas 29.12.2022. atzinumā sniegtais iebildums (lai arī VARAM informatīvā ziņojuma izziņā sniedzis informāciju, ka iebildums ir ņemts vērā, kā rezultātā informatīvā ziņojuma projekts precizēts). Atkārtoti lūdzam norādīt informācijas avotu informatīvā ziņojuma 7.lappusē minētam apgalvojumam “[…] daudzos gadījumos šādiem pacientiem tiek noteikta slimību diagnoze ar kodu T51, tas ir, saindēšanās ar etilspirtu”;
8. Lai arī informatīvā ziņojuma 7.lappusē ir atspoguļots Veselības ministrijas viedoklis, ka daļa no akcīzes nodokļa ieņēmumiem būtu novirzāma atkarību izraisošo vielu lietošanas profilaksei un ārstēšanai, lūdzam iekļaut šo priekšlikumu informatīvā ziņojuma 9.lappuses sadaļā “Priekšlikumi”. Vēršam uzmanību, ka arī Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (14.12.2022.) cita starpā paredz, izmantojot nodokļu instrumentus, mazināt vielu atkarību izplatību, pilnveidojot atkarību kaitējuma mazināšanas, profilakses, ārstniecības un rehabilitācijas programmas (287.uzdevums)[1].
Tādējādi Veselības ministrija iebilst pret informatīvajā ziņojumā iekļauto saturu un risinājumiem un neatbalsta atkurbināšanas pakalpojuma noteikšanu kā ārstniecības pakalpojumu, kuru sniegtu ārstniecības personas ārstniecības iestādēs. Lūdzam VARAM pārskatīt ziņojuma saturu un veikt nepieciešamos pasākumus, lai risinātu jautājumu, tajā skaitā organizatorisko, virzību par atskurbināšanas pakalpojuma nodrošinājumu valstī.
[1] https://www.mk.gov.lv/lv/media/14490/download?attachment
Piedāvātā redakcija
-
2.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
Veselības ministrija iebilst pret šāda satura informatīvā ziņojuma un protokollēmuma tālāku virzību, ņemot vērā, ka:
1. Informatīvais ziņojums nesatur situācijas analīzi un datus par atskurbināšanas pakalpojuma saturu, ko pakalpojums ietver, pakalpojuma sniedzējiem, tajā skaitā darbinieku kvalifikāciju un skaitu, pakalpojumā ietverto rīcību, pakalpojuma saņēmēju skaitu un detalizētu aprakstu, organizatoriskiem aspektiem, tajā skaitā, kādos gadījumos un cik bieži pakalpojuma sniegšanas laikā bijusi nepieciešama ārstniecības personāla palīdzība un kādā apjomā, u.tml. Tādējādi ziņojumā nav ietverta pietiekama informācija problēmu identificēšanai un attiecīgo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk-VARAM) piedāvāto risinājumu noteikšanai attiecībā uz uzdevumiem Veselības ministrijai, kā arī būtiskiem atskurbināšanas pakalpojuma reorganizācijas priekšlikumiem attiecībā uz ārstniecības personāla nodrošinājumu un ārstniecības iestāžu reģistrāciju, kā arī nepamatotām un nepārdomātam normatīvo aktu regulējuma izmaiņām;
2. Veselības ministrija neatbalsta rosināto prasību par ārstniecības personu nodarbinātības prasības iekļaušanu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanā un atskurbtuvju kvalificēšanu kā ārstniecības iestādes, pamatojoties uz situācijas analīzes un nepieciešamības pamatojuma trūkumu, atskurbināšanas pakalpojuma ar tajā ietverto saturu un klientu loku apraksta trūkumu. Veselības ministrija nesaskata informatīvajā ziņojumā pamatojumu atskurbināšanas pakalpojuma pārvēršanu par veselības aprūpes pakalpojumu un ārstniecības iestāžu darbu. Veselības ministrijas ieskatā atskurbināšanas pakalpojums neietver personu ārstniecību un veselības aprūpi, bet gan telpu nodrošinājumu personas uzturēšanai līdz personas atskurbšanai no alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmes, nepieciešamības gadījumā izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību. Atskurbināšanas pakalpojums neietver ārstniecību, tādējādi nav nepieciešama ārstniecības personāla klātbūtne un ārstniecības iestādes reģistrācija. Norādām, ka ārstniecības personāla resursi būtu nesamērīgi dārgi attiecībā uz pakalpojuma nepieciešamību un saturu, turklāt novērojams šāda kvalificēta personāla trūkums veselības nozarē, līdz ar to nav atbalstāma šī resursa papildus noslodze un novirzīšana no darba ārstniecībā veselības nozarē, kā arī radītu papildu gan finansiālo, gan administratīvo slogu pašvaldībām. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka katra pašvaldība ir tiesīga, ņemot vērā situāciju pašvaldībā un tai pieejamos resursus un finanšu līdzekļus, organizēt atskurbināšanas pakalpojumu, nosakot prasības minētā pakalpojuma sniegšanā nodarbinātā personāla kvalifikācijai;
Veselības ministrija neatbalsta tās kā atbildīgās ministrijas noteikšanu par atskurbināšanas pakalpojumu organizēšanu un nesaskata informatīvajā ziņojumā pietiekamu pamatojumu šādu izmaiņu veikšanai, taču var iesaistīties un sniegt VARAM atbalstu atbilstoši kompetencei ar veselības aprūpi un higiēnas prasībām saistīto jautājumu risināšanā;
3. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 21.apakšpuntu pašvaldībām ir noteikta autonomā funkcija nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību. Tādējādi arī izmaksas, kas saistāmas ar attiecīgā pakalpojuma nodrošināšanu, tajā skaitā ārstniecības personāla atalgojuma nodrošinājums atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumiem Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”, Ārstniecības riska fonda maksājums, iestādes ierīkošana atbilstoši normatīvo aktu regulējumam par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un citu saistīto prasību īstenošana pašvaldībām būtu jāsedz no saviem budžeta līdzekļiem, par ko nav veikts diskusiju, aprēķinu un saskaņošanas process ar pašvaldībām;
4. Ņemot vērā Veselības ministrijai pieejamo informāciju par atskurbināšanas pakalpojuma būtību un pašreizējā izpildījuma saturu, Veselības ministrijas ieskatā cilvēka, kas nonācis atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā, aprūpi un pieskatīšanu var veikt ārstniecībā nekvalificēts darbinieks, kas apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā, neatliekamos gadījumos izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību. Norādām, ka nav nepieciešams ārstniecības personāls un reģistrēta ārstniecības iestāde, lai dzīvībai bīstamās situācijās izsauktu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, savukārt atskurbināšanas pakalpojuma ietvaros personas ārstniecība netiek veikta.
Tādējādi lūdzam svītrot protokollēmumā iekļauto 3.punktu attiecībā uz nepārdomātiem un neizduskutētiem uzdevumiem Veselības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus atskurbināšanas pakalpojuma organizēšanas jautājumu risināšanai.
1. Informatīvais ziņojums nesatur situācijas analīzi un datus par atskurbināšanas pakalpojuma saturu, ko pakalpojums ietver, pakalpojuma sniedzējiem, tajā skaitā darbinieku kvalifikāciju un skaitu, pakalpojumā ietverto rīcību, pakalpojuma saņēmēju skaitu un detalizētu aprakstu, organizatoriskiem aspektiem, tajā skaitā, kādos gadījumos un cik bieži pakalpojuma sniegšanas laikā bijusi nepieciešama ārstniecības personāla palīdzība un kādā apjomā, u.tml. Tādējādi ziņojumā nav ietverta pietiekama informācija problēmu identificēšanai un attiecīgo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk-VARAM) piedāvāto risinājumu noteikšanai attiecībā uz uzdevumiem Veselības ministrijai, kā arī būtiskiem atskurbināšanas pakalpojuma reorganizācijas priekšlikumiem attiecībā uz ārstniecības personāla nodrošinājumu un ārstniecības iestāžu reģistrāciju, kā arī nepamatotām un nepārdomātam normatīvo aktu regulējuma izmaiņām;
2. Veselības ministrija neatbalsta rosināto prasību par ārstniecības personu nodarbinātības prasības iekļaušanu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanā un atskurbtuvju kvalificēšanu kā ārstniecības iestādes, pamatojoties uz situācijas analīzes un nepieciešamības pamatojuma trūkumu, atskurbināšanas pakalpojuma ar tajā ietverto saturu un klientu loku apraksta trūkumu. Veselības ministrija nesaskata informatīvajā ziņojumā pamatojumu atskurbināšanas pakalpojuma pārvēršanu par veselības aprūpes pakalpojumu un ārstniecības iestāžu darbu. Veselības ministrijas ieskatā atskurbināšanas pakalpojums neietver personu ārstniecību un veselības aprūpi, bet gan telpu nodrošinājumu personas uzturēšanai līdz personas atskurbšanai no alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmes, nepieciešamības gadījumā izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību. Atskurbināšanas pakalpojums neietver ārstniecību, tādējādi nav nepieciešama ārstniecības personāla klātbūtne un ārstniecības iestādes reģistrācija. Norādām, ka ārstniecības personāla resursi būtu nesamērīgi dārgi attiecībā uz pakalpojuma nepieciešamību un saturu, turklāt novērojams šāda kvalificēta personāla trūkums veselības nozarē, līdz ar to nav atbalstāma šī resursa papildus noslodze un novirzīšana no darba ārstniecībā veselības nozarē, kā arī radītu papildu gan finansiālo, gan administratīvo slogu pašvaldībām. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka katra pašvaldība ir tiesīga, ņemot vērā situāciju pašvaldībā un tai pieejamos resursus un finanšu līdzekļus, organizēt atskurbināšanas pakalpojumu, nosakot prasības minētā pakalpojuma sniegšanā nodarbinātā personāla kvalifikācijai;
Veselības ministrija neatbalsta tās kā atbildīgās ministrijas noteikšanu par atskurbināšanas pakalpojumu organizēšanu un nesaskata informatīvajā ziņojumā pietiekamu pamatojumu šādu izmaiņu veikšanai, taču var iesaistīties un sniegt VARAM atbalstu atbilstoši kompetencei ar veselības aprūpi un higiēnas prasībām saistīto jautājumu risināšanā;
3. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 21.apakšpuntu pašvaldībām ir noteikta autonomā funkcija nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību. Tādējādi arī izmaksas, kas saistāmas ar attiecīgā pakalpojuma nodrošināšanu, tajā skaitā ārstniecības personāla atalgojuma nodrošinājums atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumiem Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”, Ārstniecības riska fonda maksājums, iestādes ierīkošana atbilstoši normatīvo aktu regulējumam par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un citu saistīto prasību īstenošana pašvaldībām būtu jāsedz no saviem budžeta līdzekļiem, par ko nav veikts diskusiju, aprēķinu un saskaņošanas process ar pašvaldībām;
4. Ņemot vērā Veselības ministrijai pieejamo informāciju par atskurbināšanas pakalpojuma būtību un pašreizējā izpildījuma saturu, Veselības ministrijas ieskatā cilvēka, kas nonācis atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā, aprūpi un pieskatīšanu var veikt ārstniecībā nekvalificēts darbinieks, kas apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā, neatliekamos gadījumos izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību. Norādām, ka nav nepieciešams ārstniecības personāls un reģistrēta ārstniecības iestāde, lai dzīvībai bīstamās situācijās izsauktu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, savukārt atskurbināšanas pakalpojuma ietvaros personas ārstniecība netiek veikta.
Tādējādi lūdzam svītrot protokollēmumā iekļauto 3.punktu attiecībā uz nepārdomātiem un neizduskutētiem uzdevumiem Veselības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus atskurbināšanas pakalpojuma organizēšanas jautājumu risināšanai.
Piedāvātā redakcija
-