Atzinums

Meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks”  nepiekrīt un iebilst virzītajiem grozījumiem Krimināllikumā.
 
Meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks” ir pašiem meža īpašniekiem piederoša privāto mežu apsaimniekošanas organizācija, kas šobrīd visā Latvijā apvieno vairāk nekā 1200 meža īpašniekus. Meža nozare ir viena no vadošajām tautsaimniecības nozarēm, kas dod nozīmīgu ieguldījumu kopējā ilgtspējīgā Latvijas tautsaimniecības attīstībā, un tai ir būtiska loma valsts ekonomikas stabilizēšanā.

Lai izaudzētu augstražīgas un bioloģiski noturīgas mežaudzes, nepieciešams mežu apsaimniekot. Mežu īpašnieki apsaimnieko mežu atbilstoši Meža likuma prasībām, kas nosaka, kad ir atļauts veikt saimniecisko darbību. Tas nozīmē, ja audze ir sasniegusi galvenās cirtes vecumu vai caurmēru, privātā meža īpašnieks, ja to neierobežo kādas normatīvo aktu prasības, drīkst to nocirst tad, kad vēlas vai arī ārkārtas situācijās, piemēram, pēc snieglauzēm, vējgāzēm vai sanitārā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā, ja pirms darbu veikšanas iegūta normatīvos aktos noteiktajā kārtībā nepieciešamā ciršanas atļauja. Jāatzīmē, ka visos mežos un visiem īpašniekiem jāievēro MK izdotie Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā, kas nosaka vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā, bioloģiski nozīmīgu meža struktūras elementu noteikšanas un saglabāšanas nosacījumus un saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonā.

Vēršam uzmanību, ka jaunās normas, kas iekļautas krimināllikumā ir ļoti plaši interpretējamas un tās nav harmonizētas ar pašlaik spēkā esošajiem normatīvajiem tiesību aktiem, kas regulē meža apsaimniekošanu. Krimināllikuma jaunās normas vienādi var attiecināt gan uz aizsargājamām teritorijām, gan uz saimnieciskajiem mežiem. Tiek paredzēta brīvības atņemšana līdz astoņiem gadiem par darbībām, kas veiktas atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas ir ļoti nesamērīgi un pārspīlēti.

Birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana tika uzsvērta kā viena no valdības prioritārajiem uzdevumiem, lai uzlabotu un efektivizētu valsts pārvaldes darbu. Tomēr jaunie kriminiāllikuma grozījumi ir vērsti uz pretējo, vairot birokrātisko slogu gan meža īpašniekiem, gan tiesību aktu uzraugošajām iestādēm. Latvijā aizsargājamo sugu sarakstā ir iekļautas arī plaši sastopamas sugas, tādēļ nav saprotams, kā krimināllikuma ietvaros ietekme uz šīm sugām tiks vērtēta, kā arī kādas normas tiks piemērotas. Lai nepakļautu sevi riskam tikt sodītam ar brīvības atņemšanu par kādas vides vērtības netīšu ietekmēšanu, meža īpašniekam būtu jāiegūst vairāk nekā 20 atzinumi no dažādiem sertificētiem dabas ekspertiem, kas būtiski palielinātu meža apsaimniekošanas izmaksas un radītu nevienlīdzīgus konkurences nosacījumus ar kaimiņu valstīm.

Aicinām pārvērtēt krimināllikumā iekļautās normas un ņemt vērā pašlaik spēkā esošās normatīvo aktu prasības meža apsaimniekošanas jomā, kas izstrādātas atbilstoši ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem. Kriminālsods var būt adekvāts gadījumos, ja īpaši aizsargājamās dabas teritorijās veiktas apzinātas darbības, kas tās degradē, taču ne vienkāršā meža apsaimniekošanā atbilstoši normatīviem. Aicinām saglabāt esošos administratīvos sodus un neparedzēt kriminālsodus par meža apsaimniekošanas darbībām, kas tiek veiktas atbilstoši pašlaik spēkā esošajam regulējumam un dēļ darbību mēroga neietekmē, neapdraud sugas populācijas.

-