Atzinums

28.panta sestās daļas 5.punkts paredz, ka, ierīkojot vai būvējot (arī pārbūvējot) publiskos elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar savlaicīgu nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu arī gadījumā, ja elektronisko sakaru komersants pieslēdz savu tīklu par publiskajiem līdzekļiem ierīkotai vai izbūvētai elektronisko sakaru infrastruktūrai valsts un pašvaldību īpašumā esošajā nekustamajā īpašumā. Iekšlietu ministrijas skatījumā šajā gadījumā elektronisko sakaru komersantam tomēr būtu jāievēro iepriekšējās saskaņošanas procedūra, tādējādi Iekšlietu ministrija neatbalsta šāda izņēmuma noteikšanu.

 

-

Likumprojekta 1. pants paredz Elektronisko sakaru likuma 28. panta sesto daļu izteikt jaunā redakcijā, proti, papildinot to ar jaunu 5. 6. un 7. apakšpunktu.
Savukārt likumprojekta 5. panta otrā daļa paredz papildināt Elektronisko sakaru likumu ar administratīvo pārkāpumu elektronisko sakaru jomā, proti,  papildināt 121. pantu ar jaunu 1.¹ daļu, paredzot, ka par publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kavēšana un publisko elektronisko sakaru tīklu aizsardzības prasību pārkāpšanu, nosakot, ka par piekļuves nekustamajam īpašumam liegšanu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvēšanas (arī pārbūvēšanas) veikšanai, kas izriet no nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežojuma, piemēro naudas sodu.
Vēršam uzmanību, ka kompetence par administratīvo pārkāpumu procesu ir noteikta Elektronisko sakaru likuma 125. pantā, proti, tā trešā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 114. un 121. pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.

Likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā attiecīgi norādīts, ka elektronisko sakaru komersantam, lai savu tīklu pieslēgtu subsidētajai infrastruktūrai, ir tiesības izmantot nepieciešamajā apjomā attiecīgo valsts un pašvaldību īpašumā esošo nekustamo īpašumu, un valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums sadarboties ar elektronisko sakaru komersantu, lai rastu risinājumu izmantot nepieciešamajā apjomā attiecīgo valsts un pašvaldību īpašumā esošo nekustamo īpašumu infrastruktūras izvietošanai. Prasības sadarboties būtība ir vērsta uz to, lai elektronisko sakaru komersantam nepamatoti netiktu liegta piekļuve infrastruktūras (gan fiksētā tīkla, gan mobilo sakaru tīkla) izvietošanai valsts un pašvaldības nekustamajā īpašumā atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajai kārtībai, tādējādi nodrošinot par publiskajiem līdzekļiem izbūvētās elektronisko sakaru infrastruktūras koplietošanu, kā to paredz valsts atbalsta regulējumā noteiktie nosacījumi.

Norādām, ka anotācijas 1.3. sadaļā nav norādīts, ka par pārkāpumiem, kas paredzēti likumprojekta 121. panta 1.¹ daļā administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai pašvaldības policija.
Likuma "Par policiju" 1. pants noteic, ka policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Minētā likuma 11. pantā nav paredzēts policijas darbinieku papildpienākums savas kompetences ietvaros sniegt atbalstu elektronisko sakaru komersantam laikā, kad tam nepieciešams iekļūt privātīpašumā, bet īpašnieks vai valdītājs traucē šai iekļūšanai. Vienlaikus likuma "Par policiju" 12. pants tostarp strikti nosaka, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības jebkurā diennakts laikā iekļūt nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijā [..], kad persona aizturama nozieguma vietā, apdraudēta citu personu dzīvība, ir pamatotas aizdomas, ka tajā atrodas persona, kura tiek turēta aizdomās, apsūdzēta vai notiesāta par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu un izvairās no izmeklēšanas, tiesas vai soda izciešanas, vai bezvēsts prombūtnē esoša nepilngadīga persona, kā arī stihisko nelaimju un citu ārkārtēju notikumu gadījumos, kad apdraudēta personu un sabiedrības drošība. Tādējādi elektronisko sakaru komersanta darbība neatbilst nevienam no minētajiem gadījumiem.
Papildus norādāms, ka nav saprotams, kā Valsts policija varēs izvērtēt minētā pārkāpuma sastāvu, turklāt, ņemot vērā, ka paredzētais pārkāpums būs laikietilpīgs  process un pats pārkāpuma konstatēšanas fakts, lietas uzsākšana un procesuālo darbību veikšana nenozīmēs, ka elektronisko sakaru komersantam uzreiz tiks nodrošināta iekļūšana īpašumā. Arī likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā norādīts, ka sakaru nozarē kā vēl viena no būtiskākajām problēmām, kas rada nopietnu risku  Eiropas Savienības stratēģiskajiem mērķiem atbilstošu elektronisko sakaru  pakalpojumu nodrošināšanai, ir grūtības veikt elektronisko sakaru ierīkošanas un būvniecības projektu saskaņošanu kopīpašumā esošos nekustamajos īpašumos un, ka nozarei šis ir ļoti aktuāls jautājums, liecina praksē pastāvošās problēmas saistībā ar minēto dzīvokļu īpašnieku, kā arī citu veidu īpašumu - biroju ēku, tirdzniecības centru u.c. īpašnieku saskaņojumu panākšanu. 
Ņemot vērā minēto un to, ka no likumprojekta anotācijas nav skaidri saprotams, kas būs kompetentā iestāde administratīvā procesa piemērošanā, lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļu ar attiecīgu skaidrojošu informāciju, kāpēc Valsts policijai būtu jāveic iepriekš minētais administratīvā pārkāpuma process par likumprojektā paredzēto 121. panta 1.¹ daļu, lai nodrošinātu elektronisko sakaru risinājumu ieviešanai praksē, ar ko tiks būtiski palielināts Valsts policijas administratīvais slogs.



 

-

Lūdzam skaidrot, kas attiecīgās daļas izpratnē ir saprotams ar vārdiem  “bez liekas kavēšanās”, lai būtu nepārprotami skaidrs, ar kuru brīdi nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, kura īpašumu tīkls apgrūtina, var celt pretenziju pret elektronisko sakaru komersantu par to, ka tas vilcinās demontēt elektronisko sakaru tīklu, kas tam vairs nav nepieciešams.
Vienlaikus aicinām izvērtēt, vai nav jāparedz, ka elektronisko sakaru komersants arī nodrošina aprobežojuma noņemšanu, respektīvi, ne tikai fiziski demontē nevajadzīgo elektronisko sakaru tīklu, bet arī veic visas juridiskās formalitātes, lai aprobežojums tiktu noņemts.

-

31.panta pirmās daļas 1.punktā minētie nekustamā īpašuma ārtelpas piemēri (ēku ārsienas, jumti) ir klasificējamas kā ēku nesošās konstrukcijas. Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” izpratnē ar terminu "ārtelpa" ir saprotami objekti, kas izvietoti ārpus ēkām, paredzēti labiekārtojumam un teritorijas funkciju uzlabošanai (piemēram, skulptūras, strūklakas, apgaismojuma laternas, nožogojumi, rotaļu laukumi, reklāmas un informācijas zīmes). Ievērojot minēto, aizstāt attiecīgajā punktā vārdu "ārtelpas" ar vārdiem  “nesošās konstrukcijas”.
 

-