Atzinums

Anotācijas 1.3.sadaļā ir minēts, ka: “Tāpat, ņemot vērā Direktīvā 2018/2001 un Enerģētikas likumā iekļauto "atbalsta shēmas" definīciju, ir saprotams, ka "atbalsta shēma" ir arī jebkādas nacionāli piemērotās nodokļu atlaides, nodokļu atbrīvojumi vai atvieglojumi, tomēr, ņemot vērā Eiropas Komisijas ekspertu skaidrojumu, visi nodokļu atbrīvojumi vai atvieglojumi, kas ir jau noteikti vai pieļauti Eiropas Savienības tiesību aktos, nav uzskatāmi par nodokļu atbrīvojumiem vai atvieglojumiem "atbalsta shēma" definīcijas ietvaros. Līdz ar to par atbalsta shēmu nebūtu uzskatāms tāds atbalsts kā samazinātā pievienotā nodokļa likme koksnes kurināmajam vai mazāks akcīzes nodoklis biomasas degvielām, jo šādas iespējas jau ir noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos.” Ņemot vērā, ka likumprojekts pēc sava satura neparedz nekādu atbalsta pasākumu ieviešanu, tai skaitā tādu, kas varētu kvalificēties kā atbalsta shēma Enerģētikas likuma izpratnē, nav skaidrs, kādēļ anotācijas 1.3.sadaļa ir iekļauts iepriekš minētais skaidrojums.
Vienlaikus skaidrojam, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai un Eiropas Komisijas lēmumu praksei, kas ir apkopota Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) (turpmāk – Komisijas paziņojums), valsts līdzekļi var tikt piešķirti daudzos dažādos veidos [..]. Nav nepieciešama līdzekļu pozitīvas summas nodošana – pietiek ar valsts atteikšanos no ieņēmumiem. Atteikšanās no tādiem ieņēmumiem, kuri parastā gadījumā tiktu samaksāti valstij, ir uzskatāma par valsts līdzekļu piešķiršanu. Piemēram, nodokļu [..] “iztrūkums”, ko rada nodokļu [..]  atbrīvojumi vai samazinājumi, kurus piešķīrusi dalībvalsts, [..] atbilst Līguma 107. panta 1. punktā izvirzītajai prasībai par valsts līdzekļiem (skat. Komisijas paziņojuma 51.punktu). Vēršam uzmanību, ka Direktīva 2023/2413 groza Direktīvu 2018/2001, kuras preambulas 18.apsvērumā minētais “Ievērojot LESD 108. pantu, Komisijai ir ekskluzīva kompetence novērtēt to valsts atbalsta pasākumu saderību ar iekšējo tirgu, kurus dalībvalsts var ieviest no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas attīstīšanai. Minēto novērtējumu veic, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punktu un saskaņā ar visiem attiecīgiem noteikumiem un norādījumiem, kurus Komisija var šajā sakarā pieņemt. Šīs direktīvas noteikumi neskar Komisijas ekskluzīvo kompetenci, kas piešķirta ar LESD.” joprojām ir spēkā un dalībvalstīm, plānojot atbalsta pasākumus, ir jebkurā gadījumā jāizvērtē, vai tie būtu kvalificējami kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām pazīmēm un attiecīgi, vai tie būtu jāievieš saskaņā ar atbilstošu komercdarbības atbalsta regulējumu.
Papildus attiecībā uz minētajā anotācijas tekstā ietvertajiem piemēriem skaidrojam turpmāk minēto. Attiecībā uz akcīzes nodokļu pasākumiem Komisijas paziņojuma 184.punktā tiek skaidrots, ka kaut arī akcīzes nodokļi Savienības līmenī lielā mērā ir saskaņoti [..], tas nenozīmē, ka nodokļu atvieglojumi šajās jomās automātiski būtu ārpus valsts atbalsta noteikumu piemērošanas jomas. Samazināts akcīzes nodoklis var radīt selektīvu priekšrocību uzņēmumiem, kuri attiecīgo produktu izmanto kā resursu savā darbībā vai pārdod to tirgū.  Savukārt, attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa pasākumu ieviešanu skaidrojam, ka visos gadījumos, kad direktīva paredz “izvēles” normu, proti, dalībvalstīm ir iespēja izvēlēties, vai piemērot un kā piemērot tiesību normu, tās pārņemšana nacionālajā regulējumā ir vērtējama no komercdarbības atbalsta viedokļa, proti, jāizvērtē, vai konkrētais pasākums - nodokļa atvieglojums atbilst visām komercdarbības atbalsta pazīmēm (skat. Komisijas paziņojuma 44. un 45.punktu). Vienlaikus Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts 05.11.2019. e-State Aid WIKI vietnē ir sniedzis skaidrojumu, ka visos gadījumos, kad dalībvalstis izmanto rīcības brīvību ieviest nodokļu atvieglojumu vai atbrīvojumu pasākumus, kas, t.sk. ir saskaņā ar attiecīgo direktīvu nosacījumiem, dalībvalstis nav atbrīvotas no pienākuma ievērot komercdarbības atbalsta regulējuma prasības, t.sk. no pienākuma paziņot komercdarbības atbalsta pasākumu Eiropas Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.pantu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam izslēgt minēto anotācijas 1.3.sadaļā ietverto tekstu. Vēršam uzmanību, ka, plānojot potenciālos atbalsta pasākumus, ir nepieciešams veikt izvērtējumu no komercdarbības atbalsta kontroles viedokļa, tai skaitā atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 10.panta pirmajai daļai tos iesniedzot Finanšu ministrijā sākotnējā izvērtējuma saņemšanai.

-

Ierosinām likumprojekta 2.pantu, kas izsaka likuma 58.⁵ panta septīto daļu jaunā redakcijā, precizēt, norādot daļas numuru.

" (7) Klimata un enerģētikas ministrija saskaņo šā panta sestajā daļā minētos atbalsta shēmas nosacījumus ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi, saskaņojot arī atjaunīgās enerģijas apjoma pārdali iesaistīto dalībvalstu atjaunīgās enerģijas datos, un par minētās atbalsta shēmas nosacījumiem trīs mēnešu laikā pēc pirmā gada, kad atbalsta shēmas nosacījumi ir stājušies spēkā, paziņo Eiropas Komisijai."

Ierosinām likumprojekta 3.pantu, kas papildina likuma 58.⁵ pantu ar astoto daļu, precizēt, norādot panta daļas numuru.

"(8) Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz 31. martam paziņo Eiropas Komisijai (un publisko minēto paziņojumu) par to atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgās siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantotās enerģijas kopējo apjomu, uz kuru attiecas šā panta septītajā daļā minētā atjaunīgās enerģijas apjoma pārdale."

Attiecībā uz anotācijas 1.3.sadaļā ietverto tekstu, ka “Vienlaikus jānorāda, ka Latvijā šobrīd nav un netiek plānotas kādas jaunas atbalsta shēmas enerģijas ražošanai no biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas vai biomasas kurināmā (izņemot tās, kas ir noteiktas vai pieļautas ES tiesību aktos). Atbalsts atjaunīgai enerģijai tiek īstenots ar atbalsta programmām atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām.”, lūdzam skaidrot iekavās ietvertā teksta būtību un korelāciju ar komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma ievērošanu, proti, vai ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem tiek aptverts, tai skaitā pienākums ievērot atbilstīgos Eiropas Savienības tiesību aktus komercdarbības atbalsta jomā, saskaņā ar kuriem tiek veikts plānoto atbalsta pasākumu saderības novērtējums. Vēršam uzmanību, ka, ieviešot atbalsta pasākumus, dalībvalstu pienākums ir ievērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.pantu un plānotos atbalsta pasākumus ieviest atbilstoši piemērojamajam komercdarbības atbalsta regulējumam, nepieciešamības gadījumā tos paziņojot Eiropas Komisijai.
 

-

Ņemot vērā, ka šobrīd no anotācijas 1.3.sadaļā minētā: “Likumprojekts precizē Enerģētikas likuma pantu un papildina to ar jaunu pantu, kas dod tiesības Klimata un enerģētikas ministrijai saskaņot Latvijas atbalsta shēmas nosacījumus ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi, saskaņojot arī atjaunīgās enerģijas apjoma pārdali iesaistīto dalībvalstu atjaunīgās enerģijas datos, un noteic pienākumu Klimata un enerģētikas ministrijai šajā gadījumā par minētās atbalsta shēmas nosacījumiem trīs mēnešu laikā pēc pirmā gada, kad atbalsta shēmas nosacījumi ir stājušies spēkā, paziņot Eiropas Komisijai.”, nav saprotams, kādu paziņojumu un kuram Eiropas Komisijas direktorātam ir plānots iesniegt. Skaidrojam, gadījumā, ja šis teksts ir attiecināms uz paziņojuma par plānoto atbalsta pasākumu iesniegšanu Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātam, tad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktu paziņojumu par plānoto atbalsta pasākumu vai grozījumiem tajā ir jāiesniedz Eiropas Komisijai (t.i., Konkurences ģenerāldirektorātam) pirms tā spēkā stāšanās. Gadījumā, ja atbilstoši anotācijā minētajam paziņojuma iesniegšana ir paredzēta Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorātam (DG TAXUD), skaidrojam, ka tas neatceļ komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumu piemērošanu, tostarp paziņošanu Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātam pirms tā spēkā stāšanās.  Attiecīgi lūdzam precizēt minēto anotācijās tekstu.

 

-

Anotācijas 1.3.sadaļā (5.lpp.) tiek minēts, ka “Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprotot izdevumus par īri (t.sk., zemes noma vai nodokļi par mājai piegulošo zemi), par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), par citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēram, mājokļa apdrošināšana). Precīza mājsaimniecības izdevumu aprēķināšanas kārtība ir ietverta noteikumos par energoapgādes izmaksu valsts atbalstu.”
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 3.septembra noteikumos Nr.592 “Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumi” noteiktajam, izdevumi par mājokli gadā uz vienu mājsaimniecības locekli ietver īri, t. sk. zemes īri, uz kuras atrodas māja, autostāvvietas, mājokļa aprīkojuma īri utt. (Centrālās statistikas pārvaldes neregulārā apsekojuma par 2019. gadu datu kods "04.1 Mājokļa īres maksa".
Nav īsti skaidrs, kas tieši ietilpst zem Centrālās statistikas pārvaldes neregulārā apsekojuma par 2019. gadu datu koda "04.1 Mājokļa īres maksa". Lūgums skaidrot, kas ir domāts ar “nodokļi par mājai piegulošo zemi”.
 

 

Lūdzam anotācijas 3.sadals punktā “Cita informācija” norādīt, ka likumprojektā paredzēto normu ieviešana tiks nodrošināta to izpildē iesaistīto ministriju piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

-