Atzinums

Par informatīvā ziņojuma 3. punktu “Darba grupas piedāvātie risinājumi Sabiedrības integrācijas fonda pārvaldības modeļa pilnveidei un izdevumu optimizācijai” 1. un 3. scenāriju: Saskaņā ar informatīvā ziņojumā sniegto 3.scenārija aprakstu tiek paredzēts, ka SIF pārtrauc tiešu projektu īstenošanu. Valsts kanceleja lūdz papildināt informatīvo ziņojumu ar detalizētu skaidrojumu, kā plānots nodrošināt atteikšanos no projekta īstenošanas funkcijas un kurām institūcijām ir plānots nodot šos projektus.

Jāņem vērā, ka informatīvajā ziņojumā vairākkārt uzsvērtais dubultās lomas risks, kad iestāde vienlaikus darbojas kā finansējuma administrētājs un projektu īstenotājs, var iestāties arī citām valsts pārvaldes iestādēm. Piemēram, SIF īsteno Eiropas Sociālā fonda Plus projektus “Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei” un “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana”, kuru īstenošanas Ministru kabineta noteikumu autore ir Valsts kanceleja kā attiecīgo ESF+ pasākumu atbildīgā iestāde. Valsts kanceleja ir piedalījusies arī šo projektu iesniegumu vērtēšanā un tālāk projektu īstenošanas uzraudzībā. Līdz ar to Valsts kanceleja nevar pārņemt minēto projektu īstenošanu.

Piemēram, SIF īstenotais ESF+ projekts Nr. 4.3.6.9/1/24/I/001 "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana" (turpmāk -projekts), projekta ieviešanas beigu datums 31.12.2029., kur Valsts kanceleja ir Atbildīgā iestāde par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.9. pasākuma "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai" īstenošanas noteikumiem. 

Projekta kopējais pieejamais finansējums ir 8 397 548 euro, ko veido  Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 7 137 915 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 1 259 633 euro apmērā, kas tiks izmantots, lai sniegtu atbalstu: 
– vismaz 4500 bērniem, kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija; 
– vismaz 400 personām, kuru aprūpē ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, piedalīties pasākumos, kas veicina bērnu pozitīvu attīstību un sociālo integrāciju; 
– vismaz 50 NVO būs saņēmušas atbalstu ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošanās attīstībai. 

Projekta mērķis ir veidot bērniem un ģimenēm draudzīgu vidi, sadarbībā ar nevaldības organizācijām (turpmāk – NVO) un darba devējiem, veidot ģimenēm ar bērniem atbalstošu sabiedrību, īstenojot pasākumus un atbalsta programmas psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai, radot priekšnoteikumus pozitīvai bērnu attīstībai un sociālajai integrācijai, ļaujot īstenot viņu potenciālu veiksmīgai dzīvei. Vienlaikus SIF ,projekta Nr.4.3.6.9 ietvaros, īsteno aktivitātes, kas saistītas ar NVO grantu konkursiem ( piemēram- Reģionālu pasākumu organizēšana ģimenei draudzīgas vides veidošanai (t.sk. Mātes diena, Tēva diena, Ģimenes diena, utt.).

Valsts kanceleja norāda - ja šādas izmaiņas tiek plānotas, skaidri norādāms, kurām iestādēm plānots nodot SIF īstenotos ESF+ projektus, norādot amatu vietu skaitu, kas būs nepieciešams sekmīgai projektu īstenošanai, kā arī paredzot arī pārejas periodu projektu pārņemšanai šī plānošanas perioda ietvaros -  piemēram, šobrīd projekta Nr. Nr. 4.3.6.9/1/24/I/001 īstenošanā iesaistīti 6 projekta darbinieki. 

-

Par informatīvā ziņojuma 2.1. apakšpunktu “Konstatētie izaicinājumi Sabiedrības integrācijas fonda darbībā” 2. konstatējumu: Valsts kanceleja lūdz papildināt informatīvo ziņojumu ar konkrētiem piemēriem - programmām, kuras SIF vienlaikus administrē un īsteno. Valsts kanceleja kā viena no ESF+ atbildīgajām iestādēm un Atveseļošanas fonda atbildīgajām institūcijām var apliecināt, ka tās pārraudzībā esošajās investīciju programmās SIF lomas kā finansējuma administrētājam un projekta īstenotājam ir stingri nodalītas. ESF+ 4.3.4.5. pasākumā “Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei, stiprinot līdzdalību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesos” un 4.3.6.9. pasākumā “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai” SIF ir projektu īstenotājs, bet nav bijis iesaistīts ne Ministru kabineta noteikumu sagatavošanā, ne projektu iesniegumu vērtēšanā, ne īstenošanas uzraudzībā. To veic Centrālā finanšu līgumu aģentūra un Valsts kanceleja. Savukārt Atveseļošanas fonda 6.3.1.4. investīcijas “Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā” ietvaros 1. kārtā SIF granta veidā organizēja projektu iesniegumu atlases biedrībām un nodibinājumiem, t.sk. vērtēja projektu iesniegumus un tālāk uzraudzīja to īstenošanu. Projektu īstenotāji bija biedrības un nodibinājumi. Šīs investīcijas 2. kārtā Valsts kanceleja organizēja ierobežotu projektu iesniegumu atlasi (vērtēja un uzraudzīja projektu), bet SIF bija projekta īstenotājs.  

-

Par informatīvā ziņojuma 5. punktu “Priekšlikumi turpmākai rīcībai”: Darba grupa kā optimālāko iesaka 3. scenāriju ar “Pārresorisku un centralizētu finanšu atbalsta sniegšanas mehānismu nevalstiskajām organizācijām un medijiem”, savukārt protokollēmuma 4.1. un 4.2. apakšpunkts paredz Mediju atbalsta fonda administrēšanu nodot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, bet NVO fonda un NVO līdzfinansējuma programmas administrēšanu – Valsts kancelejai. Protokollēmuma 4. punkts ir pretrunā abiem darba grupas rekomendētajiem scenārijiem (Nr. 3 un Nr. 1). Valsts kanceleja lūdz informatīvajā ziņojumā pamatot izvēlēto risinājumu. 

-

Par informatīvā ziņojuma 4.nodaļas sadaļu "Darba grupas secinājumi un priekšlikumi":
1.Darba grupas ietvaros tika secināts, ka Sabiedrības integrācijas fonda darbībā pastāv pārvaldības un resursu efektivitātes izaicinājumi saistībā ar dubulto lomu: programmu administrēšana un projektu īstenošana.

Lūdzu papildināt šo punktu un detalizēti norādīt tās programmas, kuras SIF administrē un reizē arī īsteno. 

-

Par atbalstītā Sabiedrības integrācijas fonda turpmākās institucionālās attīstības 3. scenārija 4.punktu:
"4.Sabiedrības integrācijas fonda darbības reorganizācijas procesā nodrošināt ministriju un citu valsts iestāžu kapacitāti atsevišķu programmu pārņemšanai vai nodošanai, kā arī izvērtēt sinerģijas ar jau veidojamiem risinājumiem, piemēram, vienotu valsts valodas mācību pieaugušajiem modeli; "

Valsts kanceleja lūdz papildināt informatīvo ziņojumu, norādot arī pārejas periodu, kurā tiktu pārņemtas atsevišķas programmas, kā arī nepieciešamo amata vietu skaitu, kas būtu nepieciešams atsevišķu programmu pārņemšanai vai nodošanai. Lūdzu ņemt vērā, ka atbildības maiņa Eiropas Savienības kohēzijas politikas fondu 2021.-2027.gada perioda pasākumos un projektos, kurus šobrīd īsteno SIF, nozīmētu plašu grozījumu veikšanu virknē normatīvo aktu, projektu, līgumu utt., kas nav samērīgi ņemot vērā straujo plānošanas perioda un projektu virzību uz noslēgumu (plānots, ka to īstenošana noslēgsies ne vēlāk  kā 31.12.2029.). 

-

Attiecībā uz norādīto ''Nākotnes scenāriju kopsavilkumu tabula": Nav atbalstāma norāde par administratīvo izdevumu pieaugumu pie 3.scenārija. Valsts kanceleja vērš uzmanību - veicot jebkura veida reformas, ir jāievēro virzība uz tās ekonomisko efektivitāti un izmaksu ieguvumu. Nav pieļaujams, ka reformu rezultātā pieaug jebkādas izmaksas, īpaši jau administratīvās izmaksas. Jebkurai funkcijai pēc tās restrukturizācijas ir jākļūst lētākai, ņemot vērā līdzšinējos ieguldījumus tās nodrošināšanai kā arī resursietilpības izvērtējumu institūcijām, kurām funkciju nodod nākotnē. 

-

Valsts kanceleja lūdz precizēt informatīvā ziņojuma 15. lp norādīto "..pārskatot Sabiedrības integrācijas fonda padomes sastāvu un funkcijas, sekretariāta un direktora funkcijas, pārskatot 5,7 darbinieku amata pienākumus vai pamatojumu nodarbināšanai", norādot, cik amata aprakstus ir plānots pārskatīt, jo pieņemam, ka norāde 5,7 atbilst jēdzienam "amata slodze" (kā tas attiecīgi norādīts Informatīvā ziņojuma 6.lp. un 13.lp.).  Analoģiskus precizējumus lūdzam veikt arī informatīvā ziņojuma 4.lp.

-

Valsts kanceleja lūdz papildināt informatīvā ziņojuma 17.lp. 4.punktu ar norādi, cik amata vietas (tostarp amata slodzes) tiek nodotas konkrētai iestādei kopā ar katru budžeta programmu. 

-

Valsts kanceleja iepazinās ar informatīvo ziņojumu un Ministru kabineta sēdes protokollēmumu. Piedāvātais Ministru kabineta sēdes protokollēmums paredz līdz 2026.gada 11.janvārim konceptuālā ziņojuma formātā turpināt izvērtēt labākos risinājumus Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) turpmākai pārvaldībai un darbībai un vienlaikus minētajā ziņojumā piedāvāts izvērtēt atsevišķu konkrētu valsts budžeta programmu administrēšanas nodošanu ministrijām vai Valsts kancelejai. Minēto programmu administrēšanas nodošana ministrijām vai Valsts kancelejai informatīvajā ziņojumā nav pamatota vispār un ir pretrunā ar veiktā audita un darba grupas secinājumiem par līdzšinējo un poteciālo virzāmo SIF pārvaldības un darbības modeli. Valsts kanceleja rosina nesasteigt lēmumus par SIF un nodrošināt pilnvērtīgu diskusiju ar iesaistītajām pusēm un SIF sniegtā atbalsta saņēmējiem. 

-

Valsts kanceleja atbalsta audita laikā un darba grupas secināto attiecībā uz SIF darbības pilnveidošanai sagatavojamajiem normatīvo aktu grozījumiem, piemēram, SIF nosaukuma maiņu, elastību SIF darbības jomās atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem, plašāku civildienesta ierēdņu iesaisti SIF padomes darbā. Vienlaikus Valsts kancelejas ieskatā ar SIF darbību saistītu normatīvo aktu izmaiņas būtu virzāmas pēc šī protokollēmuma 2.punktā paredzētā konceptuālā ziņojuma pieņemšanas Ministru kabinetā, tātad pamatojums izmaiņu veikšanai būtu ietverams konceptuālajā ziņojumā. Pretējā gadījumā šādu grozījumu virzība nav pamata. 

Vienlaikus arī lūdzam rūpīgi izvērt potenciālos ieguvumus un zaudējumus attiecībā uz SIF nosaukuma maiņu. Nosaukums ir atpazīstams, tā maiņa radītu papildus administratīvās izmaksas un slogu  (līgumu grozīšana, bankas kontu, partneru informēšana, vizuālā identitāte, u.tml),  Sabiedrības integrācija kā termins ir plašāks nekā reizēm cilvēki saprot. Tā ir dažādu sabiedrības grupu iekļaušana kopīgā demokrātiskā telpā, kas ietver arī sociālās kohēzijas aspektus. SIF nosaukums angļu valodā Society Integration Foundation ļauj samērā viegli skaidrot fonda darbības mērķi starptautiskajiem partneriem. Norādāms, ka nosaukuma maiņa pati par sevi nerisina auditā identificētās problēmas. 

-

4.punktā ietvertais piedāvājums par atsevišķu valsts budžeta programmu administrēšanas nodošanu atsevišķām ministrijām vai Valsts kancelejai ir pretrunā ar audita un darba grupas secinājumiem. Pēdējos gados SIF izveidotais ietvars –  projektu konkursu organizēšana un atbalstīto projektu īstenošanas uzraudzība notiek pēc vienotiem principiem, projektu pieteikumu iesniegšanai un vērtēšanai ir izveidota un darbojas Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma, regulāri tiek veikta īstenoto programmu sasniegto mērķu un rezultātu izvērtēšana, kā rezultātā tiek pilnveidoti atbalsta sniegšanas nosacījumi, ko pozitīvi novērtē klienti – atbalsta saņēmēji. Ministrijas un Valsts kanceleja, veicot projektu konkursu organizēšanu un atbalstīto projektu uzraudzību, katra atsevišķi minēto praksi nevarēs nodrošināt. Papildus norādāms, ka SIF institucionālās atmiņas pielietošana ik gadu ļauj novērst riskus valsts budžeta līdzekļu negodprātīgai izmantošanai, novēršot gadījumus, kad projektu pieteicēji izsniedz projektu pieteikumus ar līdzīgām aktivitātēm dažādos projektu konkursos. Auditā arī secināts, ka SIF darbinieki vienlaikus strādā pie vairāku programmu administrēšanas. Valsts kancelejas ieskatā pastāv būtisks risks, ka sadalot dažādu programmu īstenošanu pa ministrijām un Valsts kanceleju pastāv liela iespēja, ka vajadzēs vairāk cilvēkresursu nekā šobrīd SIF projektu konkursu organizēšanai un atbalstīto projektu īstenošanas uzraudzībai. 

-

Darba grupas gala secinājumi un priekšlikumi paredz, ka optimālais attīstības scenārijs ir saglabāt un stiprināt SIF lomu kā pārresorisku un centralizētu publiskā finansējuma administrēšanas mehānismu. Labas pārvaldības principi nosaka, ka ministrijas veido politiku, savukārt politiku īstenošanu nodod padotības iestādēm un citām institūcijām, lai izvairītos no interešu konflikta, veicinātu profesionalizāciju, ātrākus procesus un nodrošinātu objektivitāti lēmumu pieņemšanā, arī palielinātu caurskatāmību. Latvijā ir ekonomiskāk un efektīvāk koncentrēt projektu, grantu un finanšu instrumentu administrēšanu specializētās institūcijās. Šādi pakalpojumus dažādu nozares politiku vajadzībām īsteno SIF, kā arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra attīstības sadarbības jomā. 

-

Valsts kanceleja lūdz papildināt informatīvo ziņojumu un protokollēmumu ar norādi, ka funkciju pārdale un nodošana citām institūcijām ir veicama SIF pašreizējo resursu ietvaros, vienlaikus pārdalot arī SIF esošo finansējumu un amata vietas. Informatīvajā ziņojumā kā viens no riskiem, ja esošā situācija netiek mainīta, ir minēts administratīvās kapacitātes nesamērīgums ar pieaugošo administrējamā finansējuma apjomu un normatīvo prasību sarežģītību, kas ietekmē programmu īstenošanas kvalitāti un termiņus, tostarp ES fondu īstenošanu. Šis risks rodas jebkurā institūcijā, kurai tiek nodotas jaunas funkcijas bez resursiem.

Ņemot vērā, ka konceptuāli darba grupa atbalsta 3.scenāriju un tālāk šī punkta apakšpunktos ir skaidras norādes kurai iestādei tiek nodota konkrētā budžeta programma, lūdzam papildināt cik amata vietas (tostarp norādot amata slodzes) tiek nodotas kopā ar katru budžeta programmu. 

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" Kultūras ministrija (KM) izstrādā masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politikas (4.7.² apakšpunkts), koordinē masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku, lai nodrošinātu kvalitatīvas, daudzveidīgas, līdzsvarotas un ilgtspējīgas plašsaziņas līdzekļu vides attīstību, kas sekmē vārda brīvību (5.1. ⁹ apakšpunkts) un organizē mediju atbalsta programmu ieviešanai un medijpratības veicināšanai paredzētās valsts budžeta dotācijas izlietošanu atbilstoši tam noteiktajam mērķim (5.1.¹³ apakšpunkts).

Kultūras ministrijas izstrādātajās Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs 2024.–2027.  gadam par I rīcības virziena uzdevumu Nr.2 “Uzlabot komerciālo mediju darbības vidi, pilnveidojot mediju atbalsta mehānismus” atbildīgā institūcija ir KM, savukārt līdzatbildīgās Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un SIF.  NEPLP galvenā funkcija ir regulēt elektronisko mediju nozari, uzraudzīt normatīvo aktu ievērošanu, piešķirt apraides atļaujas un uzraudzīt sabiedrisko mediju darbības vidi. Ņemot vērā NEPLP neatkarīgo statusu un normatīvajos aktos noteiktās pamatfunkcijas, uzdevuma īstenošanai tā sniedz pierādījumos balstītus priekšlikumus mediju vides uzlabošanai, kurus par mediju politiku atbildīgā KM ņem vērā politikas plānošanas dokumentos, kamēr SIF ir izveidots kā grantu un programmu administrators. Atbilstoši labas pārvaldības praksei, neatkarīgās institūcijas sniedz ieteikumus politikas veidotājiem, savukārt politikas veidotājs deleģē politikas īstenošanas instrumentu administrēšanu institūcijai, kurai tā ir specializācija, mazinot riskus attiecībā uz interešu konflikta veidošanos, efektivitāti, caurskatāmību. Valsts kanceleja atbalsta spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto Kultūras ministrijas lomu Medija atbalsta fonda administrēšanas modelī. 

-

Pēdējos gados SIF izveidotais ietvars – projektu konkursu organizēšana un atbalstīto projektu īstenošanas uzraudzība notiek pēc vienotiem principiem, projektu pieteikumu iesniegšanai un vērtēšanai ir izveidota un darbojas Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma, regulāri tiek veikta īstenoto programmu sasniegto mērķu un rezultātu izvērtēšana, kā rezultātā tiek pilnveidoti atbalsta sniegšanas nosacījumi, ko pozitīvi novērtē klienti – atbalsta saņēmēji. Ministrijas un Valsts kanceleja, veicot projektu konkursu organizēšanu un atbalstīto projektu uzraudzību, katra atsevišķi minēto praksi nevarēs nodrošināt. Valsts budžeta programma "NVO fonds" ir nozīmīga valsts atbalsta programma biedrībām un nodibinājumiem un tās īstenošana būtu jāsaglabā SIF atbildībā. 

-

SIF šobrīd īsteno daudzveidīgu aktivitāšu kopumu ģimeņu atbalstam - programma daudzbērnu ģimeņu atbalstam un ģimenēm, kuras aprūpē bērnu vai pilngadīgu personu ar invaliditāti, iniciatīvas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" un "'Ģimenei draudzīga darbavieta" un ESF projektu "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana". Vienas konkrētas programmas īstenošanas nodošana Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai Valsts kancelejas ieskatā rada risku mērķtiecīga atbalsta turpināšanai ģimenēm, ko SIF līdz šim ir sekmīgi īstenojis. 

-

Par informatīvā ziņojuma 4. punktu “Darba grupas secinājumi un priekšlikumi” 3. darba grupas izvirzīto pasākumu turpmākai Sabiedrības integrācijas fonda darbības pilnveidei: Valsts kanceleja lūdz izvērtēt līdzekļu ieguldīšanas lietderību komunikācijas pasākumu organizēšanai, lai vairotu sabiedrības izpratni par SIF, ņemot vērā, ka salīdzinoši šaurās darbības jomas dēļ SIF atpazīstamība nav salīdzināma ar valsts pārvaldes iestādēm, kas apkalpo visplašāko sabiedrības klientu loku, piemēram, VID, VSAA, PMLP, NVA u.c.

-

Valsts kanceleja lūdz precizēt 5.lp. "82,5 sekretariāta nodarbinātie" - Valsts kancelejas ieskatā būtu lietojams jēdziens "amatu slodzes" un nevis "nodarbinātie". 

-