Atzinums

Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ietverts pasākums, kas paredz mazināt birokrātiju, padarot valsts pārvaldi elastīgāku. Iekšlietu ministrija norāda, ka informācijas apjoms, kas turpmāk būs norādāms Valsts nekustamā īpašuma informācijas sistēmā, iestādēm radīs milzīgu administratīvo slogu. Iekšlietu ministrija valdījumā uz šo brīdi atrodas 244 nekustamie īpašumi, t.sk. vairāk kā 200 zemes vienības vairāk kā 150 ha platībā un vairāk kā 640 būves vairāk kā 334 000 m2 platībā, neskaitot valsts robežas joslas zemi un zemi zem pierobežas ceļiem, kā arī tur esošo infrastruktūru. Iekšlietu ministrija konceptuāli atbalsta ieceri, ka vienuviet tiek apkopota visa pamatinformācija par valsts īpašumā esošajiem objektiem, tomēr pieprasītās informācijas apjoms un detalizācijas pakāpe ir nesamērīga, ja vien Valsts nekustamā īpašuma informācijas sistēma nav vienīgā platforma, ko valsts nekustamā īpašuma valdītājs (nekustamā īpašuma portfeļa turētājs) izmanto nekustamo īpašumu uzskaitei un pārvaldīšanas darbību veikšanai. Papildus šai informācijas sistēmai iestādes apkopo un uzkrāj datus arī citās informācijas sistēmās. Un noteiktais termiņš, kādā jānodrošina papildus informācijas ievadīšana (līdz 2025.gada 30.aprīlim) ir absolūti nepietiekams, ņemot vērā nekustamo īpašumu skaitu, kas atrodas Iekšlietu ministrijas valdījumā, neskaitot vēl lietošanā esošos objektus.
 

-

Papildināt projektu ar jaunu grozījumu punktu, kas paredzētu papildināt noteikumu 2.punktu ar vēl vienu izņēmumu, nosakot, ka noteikumi neattiecas uz valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas pārvaldīšanu, jo uz to attiecināms speciālais regulējums jeb Latvijas Republikas valsts robežas likums un tam pakārtotie un ar to saistītie tiesību akti.
 

2.10. valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas pārvaldīšanu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 143.punktā noteikto, ja izdara vairākus grozījumus vienā noteikumu punktā (apakšpunktā) vai grozījumus vairākos secīgos noteikumu punktos (apakšpunktos), grozījumus apvieno vienā grozījumu noteikumu projekta punktā. Ievērojot minēto, attiecīgi precizēt projektu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka ne visām būvēm tiek norādīta to platība. Kā piemēru var minēt sakaru torņus un citas inženierbūves. Ievērojot minēto, svītrot vārdus "pārvaldīšanā nodotā platība", tāpat aicinām vērtēt lietderību un nepieciešamību informācijas sistēmā iekļaut tādus personas datus kā personas kodu, jo īpaši vērtējot šo prasību personas datu aizsardzības kontekstā.
 

-

Svītrot attiecīgajā apakšpunktā vārdus "tai skaitā norādot apdrošinātāju, apdrošināšanas objektu un apdrošināšanas termiņu", jo šīs informācijas norādīšana iestādei radīs nesamērīgu administratīvo slogu, turklāt bez pietiekami skaidra mērķa, jo īpaši tādēļ, ka šai informācijai nav pastāvīgs raksturs. Šī informācija ir mainīga un iestādei būs nepieciešams nodrošināt regulāru tās aktualizāciju, kas atstās negatīvu ietekmi uz iestādes pamatfunkciju izpildi.
 

-

Iekšlietu ministrijas skatījumā normā ietvertā aprēķina metode ir sarežģīta, turklāt nav skaidrs, kas ir domāts ar vārdiem "biroja funkcijām". Iekšlietu ministrijas nekustamo īpašumu portfelī ir ļoti maz ēku, kas būtu klasificējamas kā biroju ēkas, jo pamatā ēkas tiek klasificētas kā citas, iepriekš neklasificētas, ēkas. Arī prasība norādīt valsts iestādē (katrā tās lietotajā ēkā) darba tiesiskajās attiecībās esošo darbinieku skaitu katra kalendārā gada pēdējā datumā  ir nesamērīga un faktiski nav izpildāma, jo nedz Iekšlietu ministrijas kā nekustamā īpašuma valdītāja, nedz Nodrošinājuma valsts aģentūras kā pārvaldītāja rīcībā šādu datu nav, tāpat nav skaidrs, kādēļ šāda prasībā tiek attiecināta tikai uz darba tiesiskajās attiecībās esošajiem darbiniekiem, nevis, piemēram, civildienestā esošajām amatpersonām. Tāpat norādāms, ka atsevišķos gadījumos apdrošināšanas izdevumus, komunālo pakalpojumu, remontdarbu un būvdarbu izdevumus sedz pats lietotājs. Ievērojot minēto, izvērtēt lietderību apkopot un sniegt šādu informāciju, jo īpaši birokrātiskā sloga mazināšana kontekstā. 
 

-

Iekšlietu ministrijas skatījumā normā ietvertā aprēķina metode ir sarežģīta, turklāt nav skaidrs, kas ir domāts ar vārdiem "biroja funkcijām". Iekšlietu ministrijas nekustamo īpašumu portfelī ir ļoti maz ēku, kas būtu klasificējamas kā biroju ēkas, jo pamatā ēkas tiek klasificētas kā citas, iepriekš neklasificētas, ēkas. Arī prasība norādīt valsts iestādē (katrā tās lietotajā ēkā) darba tiesiskajās attiecībās esošo darbinieku skaitu katra kalendārā gada pēdējā datumā  ir nesamērīga un faktiski nav izpildāma, jo nedz Iekšlietu ministrijas kā nekustamā īpašuma valdītāja, nedz Nodrošinājuma valsts aģentūras kā pārvaldītāja rīcībā šādu datu nav, tāpat nav skaidrs, kādēļ šāda prasībā tiek attiecināta tikai uz darba tiesiskajās attiecībās esošajiem darbiniekiem, nevis, piemēram, civildienestā esošajām amatpersonām. Turklāt atšķirībā no 20.¹3.5.apakšpunktā noteiktā šoreiz norādāms nevis kopējais, bet gan vidējai darba tiesiskajās attiecībās esošo darbinieku skaits, turklāt bez skaidras aprēķina metodes. Tāpat norādāms, ka atsevišķos gadījumos apdrošināšanas izdevumus, komunālo pakalpojumu, remontdarbu un būvdarbu izdevumus sedz pats lietotājs. Ievērojot minēto, izvērtēt lietderību apkopot un sniegt šādu informāciju, jo īpaši birokrātiskā sloga mazināšana kontekstā. 
 

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumu Nr.839 "Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums" 3.2.apakšpunktā noteiktajam Nodrošinājuma valsts aģentūras funkcijās ietilpst apsaimniekot un pārvaldīt iestāžu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošos nekustamos īpašumus, kas aģentūrai nodoti pārvaldīšanā. Ievērojot minēto, papildināt normu aiz vārdiem "nekustamā īpašuma valdītājs" ar vārdiem "vai pārvaldnieks".
 

-

Ņemot vērā Iekšlietu ministrijas nekustamo īpašumu portfelī esošo nekustamo īpašumu skaitu, kā arī to, ka izmaiņas Valsts nekustamā īpašuma informācijas sistēmas programmnodrošinājumā tiks ieviestas līdz 2025.gada 31.martam, noteiktais termiņš (viens mēnesis), kādā iestādēm informācijas sistēmā ir jāievada papildus informācija par katru nekustamā īpašuma objektu, nav samērīgs un izpildāms.
 

-