Atzinums

3) ekonomiski pamatotais nomas līguma ietvaros paredzētā nomas objekta lietošanas ilgums, ņemot vērā nomnieka nepieciešamos finanšu ieguldījumus un radīto vai uzlaboto nomas objektu vai tā daļu, neattiecinot to uz nomas objekta esošās daļas atlikušo kalpošanas laiku aprēķināms, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumiem Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”.

Lūdzam izslēgt atsauci uz Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumiem Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” un precizēt kritērija skaidrojumu.

Pamatojums:
Atbilstoši anotācijā minētajam objekta vai būves lietošanas ilgums aprēķināms, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumiem Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 87). MK noteikumu Nr. 87 2.pielikumā norādītais ēku, būvju un inženierbūvju lietderīgās kalpošanas ilgums ir nesamērīgi mazs un, piemērojot attiecīgo normu, būtu izbeidzami nomas līgumi un nojaucamas būves, kam faktiskais un lietderīgais lietošanas ilgums ir ilgāks. Precizējams kritērija piemērošanas skaidrojums, piemēram, sasaistot īpašuma kalpošanas laiku ar tā lietderīgo izmantošanas termiņu vai, piemēram, tehnisko stāvokli uz nomas līguma termiņa pagarināšanas brīdi.
Papildus  MK noteikumi Nr. 87 pirmšķietami nav attiecināmi uz visiem subjektiem, kuriem būtu saistošs šo noteikumu projektā ietverto kritēriju piemērošanas pienākums. 

-

Izrietoši no tiesību normu gramatiskās iztulkošanas metodes var secināt, ka nomas līguma termiņš būs nosakāms, ņemot vērā pēc iespējas plašākus iespējamos kritērijus, bet ne mazāk kā vismaz noteikumos noteiktos, proti, no projekta redakcijas- visus 12.¹ punktā minētos kritērijus (tai skaitā 12.¹ 4- nepieciešamo vai plānoto finanšu līdzekļu ieguldījumu pašvaldības objektā vai būvē). Tomēr anotācijā noteiktais un praksē esošās situācijas rada pamatu uzskatīt, ka samērīgs un lietderīgs iznomātāja pienākums vērtēt līguma termiņu, lai novērstu iespējamu risku nomas attiecību pagarinājumam bez ekonomiska pamata, būtu noteikt pienākumu vērtēt "vismaz vienu no 12.¹ punktā noteiktajiem kritērijiem", tai skaitā paredzot iespēju iznomātājam lēmumā iekļaut arī citus pamatojuma kritērijus, vērtējot katru konkrēto nomas gadījumu. Ņemot vērā minēto, ZMNĪ ieskatā nepieciešams attiecīgi precizēt 12.¹ punkta redakciju, nosakot, ka iznomātājam, pieņemot lēmumu, jāņem vērā vismaz viens no pamatkritērijiem.

"Lēmumā par nomas objekta nodošanu iznomāšanai nosaka nomas līguma termiņu un tā pamatojumu. Ja nomas līgumu plānots slēgt uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem gadiem, nomas līguma termiņu nosaka ņemot vērā vismaz vienu no šādiem kritērijiem:"

Lūdzam precizēt Ministru kabineta noteikumu 12.1 punkta redakciju, aizstājot vārdus "vismaz šādus kritērijus" ar “vismaz vienu no šiem kritērijiem” vai nosakot izsmeļošu kritēriju sarakstu, kas būtu piemērojami visiem subjektiem (šobrīd 12.1 4. punkta piemērošana visos gadījumos nav tiesiski iespējama, jo tas attiecināms tikai uz pašvaldību objektiem vai būvēm).
 

-

Lūdzam precizēt slieksni, no kura piemērojami noteikumos minētie kritēriji, attiecinot tos tikai uz līgumiem, kurus skar grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, kas stāsies spēkā 01.01.2026.

Saskaņā ar tiesību akta projekta "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju) “Ar 2024.gada 9.jūlija Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes protokola Nr.7 1.§ “Par apbūves tiesības nodibināšanu, ja zeme ir publiskas personas īpašumā” 2.punktu Finanšu ministrijai uzdots līdz 2024.gada 30.oktobrim izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, paredzot maksimālā apbūves tiesības termiņa pagarināšanu līdz 70 gadiem, kā arī nostiprinot apbūves tiesīgajam ar apbūves tiesībām saistīto zemes īpašumu atsavināt nerīkojot izsoli. Lai mazinātu ar normas piemērošanu saistītus riskus, likumprojektā paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus apbūves tiesības termiņa noteikšanai, tai skaitā arī kritēriju saistībā ar veiktā ieguldījuma apmēru, ieguldījuma saistību ar pašvaldības attīstības mērķu sasniegšanu.”

No minētā izriet, ka deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt kritērijus tieši izriet no normas būtības, proti, lai novērstu riskus, ko rada Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto maksimālo līgumu termiņu pagarināšana no 30 līdz 70 gadiem. Attiecīgi nosakāms, ka detalizēti kritēriji piemērojami līgumu termiņiem kas pārsniedz 30 gadus. Pretējā gadījumā tiek būtiski un nesamērīgi palielināts administratīvais slogs līgumu slēgšanai vai pagarināšanai, kuri neietilpst Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma grozījumu tvērumā. Tāpat nav rodams izvērtējums par konstatētiem riskiem, kas pamatotu šāda papildu administratīvā sloga radīšanu, piemērojot kritērijus līgumiem, kuriem saskaņā ar spēkā esošo regulējumu nav bijusi šāda nepieciešamība.

-

Lūdzam izslēgt kritēriju vai to precizēt.

Pamatojums:
Esošajā redakcijā tas nav piemērojams, piemēram, ne visu nekustamo īpašumu iznomāšanā nosakāms to izmantošanas mērķis. Turklāt sarežģīta un nereti neiespējama ir nepieciešamā finanšu ieguldījumu apjoma noteikšana nomai.

-

Lūdzam izslēgt vai precizēt punktu.

Pamatojums:
12.¹4. punkts piedāvātajā redakcijā attiecināms tikai uz pašvaldību objektiem vai būvēm, attiecīgi tas nevar tikt iekļauts obligāti piemērojamo kritēriju sarakstā.

-

Minētie grozījumi atbilstoši projekta anotācijā noteiktajam izstrādāti, lai nepastāvētu risks, ka ilgtermiņa nomas līguma termiņš var tikt piemērots arī situācijās, kur tas ekonomiski nav pamatots. ZMNĪ ieskatā šādi iespējami riski jau esošajā noteikumu redakcijā ir pēc iespējas mazināti, kā, piemēram, noteikumos ir noteikts, ka nomas maksa tiek mainīta reizi gadā nākamajam periodam, ja ir mainījušies nomas objekta plānotie pārvaldīšanas izdevumi u.c. nosacījumi, bez tam nav apstrīdams vienotais kopējais Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktais pienākums publiskām personām, kā arī kapitālsabiedrībām rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi.
Projektā noteiktais nav savienojams ar Ministru prezidentes doto uzdevumu- mazināt birokrātiju un uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, bet gan rada papildu administratīvu slogu iznomātājam- piemēram, pagarinot nomas līguma termiņu tiem nomas objektiem, kuros nav nepieciešami vai nav plānoti būtiski finanšu līdzekļu ieguldījumi. Praksē nomas līgumu pagarināšana ir pamatojama ne tikai ar ievērojamiem, būtiskiem finanšu līdzekļu ieguldījumiem nomas objektā, bet arī ar racionālu lietderības apsvērumu kopumā. ZMNĪ ieskatā šādu papildu pienākumu noteikšana iznomātājam - vērtēt, vai iestājas noteiktie kritēriji visos līguma termiņa pagarināšanas gadījumos- kā tas noteikts šī brīža noteikumu projekta redakcijā- var būtiski ietekmēt valsts nekustamo īpašumu kopēju racionālu apsaimniekošanu ilgtermiņā, jo esošā situācija liecina, ka ne tikai nekonkurētspējīga nomas maksa, bet arī kopējais normatīvajos aktos noteiktais administrēšanas process no brīža, kad nomnieks ir izrādījis vēlmi nomāt valsts nekustamā īpašuma objektu līdz reālai nomas līguma parakstīšanai ir sarežģīts un laikietilpīgs process, un līdz ar to neveicina kopējo valsts nekustamo īpašumu konkurētspēju tirgū un var pazemināt valsts nekustamo īpašumu vērtību.

-

Noteikumu projekta 18. punktā noteikts, ka nomas līgumu var pagarināt, ievērojot šo noteikumu 12.1.punktā noteiktos kritērijus un nosacījumu, ka nomas līguma kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto nomas līguma termiņu.
Lūdzam skaidrot, vai precizēt šo punktu, lai būtu viennozīmīgi skaidrs, vai lemjot par nomas līguma termiņa pagarināšanu ir jāievēro visi noteikumu 12.1 punktā noteiktie kritēriji vai vismaz viens. Vēršam uzmanību, ka 12.1 4.punktā minētais kritērijs attiecināms tikai uz pašvaldību objektiem vai būvēm.
Tāpat praksē bieži ir situācijas, kad nomas objekts iznomājams ar likumu uzlikta pienākuma veikšanai, kas nav tulkojams kā publiska funkcija vai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums. Piemēram, akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, kas pilda Meža likuma 4.panta otrajā daļā noteikto pienākumu, vai  AS “Augstsprieguma tīkls”, vai AS “Latvenergo”, kas ir Enerģētikas likuma subjekti.
 

Iznomātājam, ievērojot sabiedrības intereses un lietderības apsvērumus, ir tiesības izlemt, vai pagarināt attiecīgā nomas līguma termiņu (nerīkojot izsoli) vai iznomāt nomas objektu citam nomniekam šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Nomas līgumu var pagarināt, ievērojot vismaz vienu no šo noteikumu 12.1 punktā noteiktajiem kritērijiem un nosacījumu, ka nomas līguma kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto nomas līguma termiņu, izņemot gadījumu, kad nomas objektu iznomā publiskas funkcijas, deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma vai ar likumu uzlikta pienākuma veikšanai.