Atzinums

Paredzētais pienākums no 2027. gada manuāli publicēt iepirkumu līgumu izpildes informāciju iestāžu tīmekļvietnēs nav samērīgs un ir pretrunā ar birokrātijas mazināšanas principu, kas paredz efektivizēt valsts pārvaldi, mazinot administratīvo slogu.  Ar manuālu datu publicēšanu tiek panākts pretējs efekts- papildus administratīvais slogs, kas rodas manuāli apkopojot un publicējot informāciju, šādā veidā prasot papildus cilvēkresursus un radot būtiskas izmaksas.
Grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka no 2028. gada 1.janvāra tiek nodrošināta centralizēta un automatizēta līgumu izpildes datu publicēšana Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā.
Pieņemot Publisko iepirkumu likuma grozījumus, tika noteikts datums datu publicēšanai- 2028.gada 1.janvāris. Minētais datums tika izvēlēts, ņemot vērā jaunā regulējuma ieviešanai nepieciešamo laiku - lai gan pasūtītāji, gan Iepirkumu uzraudzības birojs veiktu nepieciešamos papildu sistēmu izstrādes un sagatavošanās darbus, kas pēc iespējas nodrošinātu automātisku datu ievadi (gatavojot automatizētus scenārijus vai drošus datu eksporta/importa risinājumus, kas novērstu manuālu datu ievadi un līdz ar to saistīto administratīvo slogu pasūtītājiem u.c.). Proti, tika paredzēts pārejas periods, kas nepieciešams, lai sagatavotu tehniskos risinājumus, datu publicēšanas pienākumu izpildei.
Ja tiek virzīti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā"", pēc būtības tiek veikta pretruna tam, kas tika vērtēts, pieņemot grozījumus Publisko iepirkumi likumā.
Ņemot vērā, ka Publisko iepirkumu likumā ir noteikts pārejas periods, lai nodrošinātu informācijas sistēmu pielāgošanu un iespējami automatizētu datu nodošanu, ir jāpārvērtē, vai ir pamatoti un samērīgi vienu gadu pirms tam ieviest atsevišķu pagaidu mehānismu, kura izpilde prasa papildu manuālu darbu un resursu un finansējumu.
Ievērojot minēto, aicinām atteikties no pienākuma vienu gadu (01.01.2027.-31.12.2027.) manuāli apkopot, vadīt un publicēt datus par  visiem veiktajiem iepirkumiem neatkarīgi līgumcenas jeb darījumiem, sākot no 0,01 euro, jo minētā informācija pēc sagatavošanās darbu veikšanas jau tiks publicēta no 2028.gada 1.janvāra atbilstoši Publisko iepirkumu likuma regulējumam.

 

-

Anotācijas 1.3. p. "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" daļā "Risinājuma apraksts" norādīts, ka "...pienākums publicēt datus neattiecas uz darījumiem, kas atbilst Publisko iepirkumu likumā noteiktajiem likuma piemērošanas izņēmumiem", savukārt Ministru kabineta grozījumu projekta punkta redakcijā šādas piebildes nav. Kā arī anotācijā ir atsauce tikai uz Publisko iepirkumu likumu. Ņemot vērā minēto, pašu noteikumu grozījumu projektu jāpapildina ar skaidru norādi, ka pienākums publicēt datus neattiecas uz darījumiem, kas atbilst Publisko iepirkumu likumā un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā noteiktajiem likuma piemērošanas izņēmumiem, kā arī jāizvērtē, vai vispār ir publicējama informācija attiecībā uz darījumiem, kas noslēgti Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā rīkotiem iepirkumiem.
 

-

Ministru kabineta noteikumu projektā paredzētais pienākums no 2027. gada manuāli publicēt iepirkumu līgumu izpildes informāciju iestāžu tīmekļvietnēs nav samērīgs un neatbilst birokrātijas mazināšanas principiem. Lielām valsts iestādēm un kapitālsabiedrībām ikdienā tiek administrēts ļoti liels iepirkumu līgumu un rēķinu apjoms, tādēļ manuāla datu apkopošana un publicēšana prasīs papildu cilvēkresursus un radīs būtiskas izmaksas no publiskajiem līdzekļiem, lai gan šāds risinājums paredzēts tikai pārejas periodam līdz 2028. gadam. Minētais papildus slogs nesasniegtu plānoto mērķi iegūt iespējami lielāku caurskatāmību un izsekojamību, bet gan palielinātu publiskojamo informācijas apjomu par neskaitāmiem darījumiem ar salīdzinoši mazām summām, no kuras nebūtu uztveramā veidā izsecināmi iepirkumu procesa riski vai kvalitāte. Turklāt ierosinātā prasība, pretēji Ministru kabineta noteikumos Nr.445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” 2.punktā noteiktajam, radītu vienīgi nesamērīgu slogu. Prasība publicēt vienus un tos pašus datus vairākās vietās ir pretrunā labas pārvaldības un "vienreizējas datu ievades" (once-only) principam. Informācija par publiskajiem iepirkumiem jau tiek uzkrāta Elektronisko iepirkumu sistēmā, savukārt Publisko iepirkumu likuma reformas ietvaros ir pieņemts lēmums no 2028. gada nodrošināt centralizētu un automatizētu līgumu izpildes datu publicēšanu Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā. Pārejas periodā ieviest manuālu datu publicēšanu iestāžu mājaslapās ir nesamērīgi un neatbilst digitalizācijas mērķiem. 

 

-

No anotācijas 1.3. p. "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" daļas "Risinājuma apraksts" izriet, ka “ [..] informācija ir jāpublicē par izdevumiem, kas veikti no 2027. gada 1. janvāra, t.sk. tas ietvers arī informāciju par iepirkumu līgumiem, kas noslēgti pirms minētā datuma, ja 2027. gadā līguma ietvaros tiks veikti maksājumi [..]”. Anotācija paredz plašāku publicējamās  informācijas apjomu, nekā konkrētā punkta redakcija. Papildus norādāms, ka iepirkumu līgumus var slēgt uz 5 gadiem, savukārt vispārīgās vienošanās uz 4 gadiem (Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā vēl garāki termiņi). Attiecīgi līgumi, kuru ietvaros tiek veiktas iegādes, var būt pat no 2022.gada. Pienākums šādus datus publicēt nav samērīgs ar ieguvumu, ko šādu datu publikācija dod, it īpaši ņemot vērā, ka Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā jau tiek publicēta informācija gan par noslēgto līgumu, gan par faktisko līgumcenu. Ar Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā"" grozījumiem tiek paredzēts uzdot pasūtītājam nelietderīgi dublēt un publicēt vienu un to pašu informāciju divās vietās. Aicinām atteikties no pienākuma publicēt šādus datus, kā arī gadījumā, ja pienākums publicēt datus tiek uzlikts, iekļaut noteikumu grozījumos atsauci, ka pienākums publicēt datus nav attiecināms uz iepirkumu līgumiem (neatkarīgi no līgumcenas), kas ir noslēgti līdz 2026.gada 31.decembrim.
 

-

Nav skaidrs, kāpēc jānosaka atšķirīgs publicēšanas datums 2027.gada ceturtajam ceturksnim nekā noteikts 20.9.1 apakšpunkta prasībās (ceturksnim sekojošā mēneša pēdējais datums). Ņemot vērā izdevumu saskaņošanas procesu  un to, ka mēneša 20.datumos tikai tiek noslēgti iepriekšējā mēneša grāmatvedības dati, ja pienākums publicēt datus tiek uzlikts, lūdzam 20.janvāri nomainīt uz 31.janvāri.

-

Ministru kabineta grozījumu projekts paredz publicēt informāciju par piegādātāju vai līgumslēdzēja pusi, tās reģistrācijas numuru. Gadījumā, ja tiek slēgts līgums ar fizisku personu vai tiek veikts maksājums fiziskai personai (piemēram, autoratlīdzības līgumi), būtu jāpublicē fiziskās personas vārds, uzvārds un reģistrācijas numurs (kas fiziskai personai var būt personas kods). Lūdzam izvērtēt publicējamo datu apjoma samērīgumu pret ieguvumu un atbilstību Vispārīgo datu aizsardzības regulai.
 

-

Aicinām Ministru kabineta grozījumu projektā noteikt garāku atskaitīšanās periodu – reizi pusgadā, jo prasība publicēt norādītos datus rada papildus administratīvo slogu, kā arī prasa papildus cilvēkresursu piesaisti.
 

-

Aicinām apsvērt noteikt maksājumu sliekšņus vai kritērijus, lai informācija nebūtu jāsniedz no pirmā centa. Informācija būtu jāsniedz, ja maksājums ceturkšņa ietvaros vienam piegādātājam sasniedz noteiktas summas apmēru, vai nu maksājumam vai kopējai summai ceturkšņa ietvaros.

-

Lūdzam precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta 68.punktā noteikto prasību izpildes termiņu, lai tas nepārsniedz Projekta 69. pantā noteikto spēkā esamības termiņu.
 

-