Atzinums

Par terminu lietošanu - Likumprojektā tiek lietoti termini “provizorisks” un “indikatīvs”, kā arī “atceļ “ un “anulē” vienā un tai pašā nozīmē, no juridiskās tehnikas viedokļa aicinām izvēlēties un konstanti lietot vienu no šiem terminiem viscaur tekstā.

-

Lūdzam izteikt 1. panta 3. daļu šādā redakcijā:

“3) sēra emisiju samazināšanas paņēmiens - jebkurš materiāls, ierīce vai aparatūra, ar ko paredzēts aprīkot kuģi, vai citāda procedūra, alternatīva degviela vai atbilstības metode, ko izmanto kā alternatīvu noteiktajām prasībām atbilstīgai flotes degvielai ar samazinātu sēra saturu un kas ir pārbaudāma, kvantificējama un īstenojama;”

Pamatojums: normatīvajā aktā, kas vispārīgi regulē gaisa aizsardzības jautājumus, termina “emisiju samazināšanas paņēmiens” attiecināšana tikai uz sēra satura samazināšanu flotes degvielā, būtiski ierobežo šī gaisa aizsardzības jomā bieži lietotā termina plašākā nozīmē (t.sk. attiecībā uz citām piesārņojošām vielām, citiem avotiem) izmantošanu likumam pakārtotajos normatīvajos aktos.
 

-

Lūdzam izteikt 1. panta 5. daļu šādā redakcijā:

“5) gaisa kvalitātes normatīvs - pieļaujamais gaisa piesārņojuma līmenis, kas noteikts, lai nodrošinātu noteiktu gaisa kvalitāti un cilvēku veselības un vides aizsardzību.”
Pamatojums: tā kā vienai piesārņojošai vielai var būt noteikts gan robežlielums, gan mērķlielums, tad gaisa kvalitātes normatīvi vienai un tai pašai vielai var būt atšķirīgi, līdz ar to vārda “maksimāli” lietošana nav pamatota.
 

-

 Lūdzam izteikt 1. panta 11. daļu šādā redakcijā:
“11) gaiss - ārtelpu gaiss troposfērā, kas neietver iekštelpu gaisu un darba vides gaisu darba vietās, kas nav regulāri pieejamas sabiedrības locekļiem un kur piemēro normatīvos aktus darba aizsardzības jomā;”
Pamatojums: redakcija saskaņota ar darba aizsardzības jomas likumdošanu un papildināta ar Direktīvā ietverto norādi par “regulāru” pieejamību (ierosinājums attiecas arī uz 3. panta 2. daļu).
 

-

Lūdzam izteikt 1. panta 13. daļu šādā redakcijā:

“13) references laboratorija – valsts kapitālsabiedrība, kura ar šo likumu ir pilnvarota references laboratorijas funkciju gaisa kvalitātes novērtēšanas jomā veikšanai un kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību.”

Pamatojums: redakcija precizēta ar mērķi skaidri norādīt uz atšķirību starp references laboratoriju un citām laboratorijām, kas nodarbojas ar gaisa kvalitātes mērījumu veikšanu un iegūto datu analīzi atbilstoši starptautiski atzītām testēšanas metodēm un standartiem, kas piedāvātajā redakcijā nav  viennozīmīgi nolasāms, kā arī redakcija saskaņota ar likumprojekta 19. panta redakciju un normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību.
 

-

Lūdzam izteikt 4. panta 1. daļu šādā redakcijā:
Atbilstību gaisa kvalitātes normatīviem cilvēka veselības aizsardzībai nepārbauda teritorijās, kuras sabiedrības pārstāvjiem nav pieejamas un kur neatrodas pastāvīgas dzīvesvietas, kā arī nevērtē uz ceļu brauktuvēm un sadalošajās joslās, kur nav paredzēta gājēju piekļuve.”

Pamatojums: likumprojekta redakcija būtiski sašaurina Direktīvas tvērumu, saskaņā ar kuru gaisa kvalitāti nepārbauda, ja vienlaikus izpildās abi pirmajā teikumā minētie nosacījumi. Piedāvātā redakcijā teritoriju skaits un platība, kur būtu pārbaudāma gaisa kvalitāte būtu būtiski ierobežots. Tāpat svarīgi norādīt, ka minētie ierobežojumi attiecas tikai uz gaisa kvalitātes normatīviem, kas noteikti cilvēka veselības aizsardzībai.
 

-

Saskaņā ar Direktīvas prasībām Nacionālajām references laboratorijām, kuras organizē savstarpēju salīdzināšanu valsts mērogā, arī jābūt akreditētām saskaņā ar attiecīgo saskaņoto standartu kompetences pārbaudēm, ja šāda funkcija tiek noteikta 5. panta 2. daļas 4. punktā, tad lūdzam papildināt likumprojekta 5. pantu.

-

Lūdzam precizēt 5. panta tvērumu, izsakot to šādā redakcijā:

“5. pants. Gaisa kvalitātes novērtēšana valsts teritorijā
(1) Gaisa kvalitātes novērtējumu veic, lai:
1) noteiktu, kāda ir esošā gaisa kvalitāte un vai tā atbilst noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem;
2) iegūtu informāciju par piesārņojuma avotu ietekmi uz gaisa kvalitāti; 
3) sniegtu sabiedrībai, starptautiskajām sadarbības organizācijām un Eiropas Komisijai ticamu un reprezentatīvu informāciju par gaisa kvalitāti Latvijā.

(2) Centrs pilda references laboratorijas funkcijas gaisa kvalitātes novērtēšanas jomā un ir atbildīgs par:
1) valsts monitoringa tīkla izveidi un uzturēšanu;
2) gaisa kvalitātes mērījumiem izveidotajā valsts monitoringa tīklā; 
3) laboratorijas akreditāciju attiecībā uz standartmetodēm un citām mērījumu metodēm, kas tiek izmantotas gaisa kvalitātes novērtēšanai valsts monitoringa tīklā;
4) novērtējuma metožu analīzi un izmantoto metožu līdzvērtīguma pierādīšanas procesu organizēšanu; 
5) mērījumu precizitātes nodrošināšanu; 
6) sadarbības nodrošināšanu ar Eiropas Komisijas izveidoto Nacionālo references laboratoriju Eiropas tīklu un Kopīgo pētniecības centru, kā arī Eiropas Savienības mēroga kvalitātes nodrošināšanas programmu koordināciju Latvijā. 

(5) Ministru kabinets nosaka mērāmās gaisu piesārņojošās vielas, gaisa kvalitātes novērtēšanas paņēmienus un mērījumu metodes, novērtēšanas veikšanas biežumu, kritērijus monitoringa staciju skaita un atrašanās vietas izvēlei, kā arī citas prasības, kas jāievēro, veicot gaisa kvalitātes novērtēšanu.”

-

Lūdzam nodrošināt Direktīvas prasību mērījumu izsekojamībai, kā arī kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas procesa izveidei ietveršanu likumprojekta 5. panta 2. daļā, vienlaikus apsverot lietderību saglabāt deklaratīvo prasību par mērījumu precizitātes nodrošināšanu.

-

Panākta vienošanās 2. elektroniskās saskaņošanas laikā.

Likumprojekta 8. panta 2. daļā un 9. panta 2. daļā tiek lietots termins “gaisa kvalitātes uzlabošanas mērķi”, kas netiek skaidrots ne terminos, ne likumprojekta tekstā. Lūdzam precizēt.

-

Ņemot vērā, ka Latvijas teritorijā ir noteiktas tikai divas zonas, tad ļoti būtiski ir paredzēt sadarbību ne tikai pašvaldībai ar kaimiņos esošo valsti, bet arī sadarbību divu vai vairāku pašvaldību starpā, paredzot un nosakot atbilstošu plāna izstrādes kārtību.

-

Lūdzam paredzēt 11. pantā pašvaldībām tiesības izstrādāt gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus arī tad, ja netiek pārsniegti 11. panta 1. daļas 1. punktā norādītie kritēriji un izteikt 11. panta 3. daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldības plānā ietver tādus pasākumus, kuri nodrošina atbilstību gaisa kvalitātes normatīviem pēc iespējas īsākā laikposmā vai labākā iespējamā gaisa kvalitātes stāvokļa saglabāšanu.”

Pamatojums: Direktīva un likumprojekts paredz pienākumu pašvaldībām arī saglabāt labu gaisa kvalitāti un arī šādos gadījumos var būt nepieciešamība izstrādāt gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus. Šāda prakse ir daudzās Eiropas Savienības valstīs, tāpat daudzas pilsētas izstrādā gaisa uzlabošanas plānus, lai sasniegtu Pasaules Veselības organizācijas rekomendētos gaisa kvalitātes līmeņus cilvēku veselības aizsardzībai.
 

-

Lūdzam izteikt 11. panta 5. daļu šādā redakcijā:
Pašvaldība plānu pārskata ne retāk kā reizi piecos gados, ja plāna īstenošanas laikā teritorijā netiek nodrošināta atbilstība 11. panta 1. punktā norādītajiem kritērijiem, kā arī tad, ja tas netiek īstenots atbilstoši noteiktajiem laika grafikiem vai ir pasliktinājusies gaisa kvalitāte.”

Pamatojums: Piedāvātajā redakcijā pienākums obligāti veikt plāna pārskati pamatots ar šī panta 1. daļā norādītajiem kritērijiem, tādējādi novēršot interpretāciju, ka plāna pārskate ir jānodrošina neatkarīgi no gaisa kvalitātes izmaiņām plāna īstenošanas periodā.
 

-

Lūdzam izteikt 11. panta 4. daļu šādā redakcijā:
"Lai izstrādātu plānu, noteiktu galvenos piesārņojuma avotus un plānotu tālāku pasākumu veikšanu, pašvaldībai ir tiesības pieprasīt informāciju par izmantotajām individuālajām un lokālajām siltumapgādes iekārtām un tajās izmantoto energoresursa veidu un apjomu no fiziskām un juridiskām personām, kas konkrētās pašvaldības teritorijā izmanto individuālās vai lokālās siltumapgādes iekārtas. Pašvaldības dome nepieciešamības gadījumā izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka kārtību, kādā tiek veikta informācijas pieprasīšana par tās teritorijā izmantotajām siltumapgādes iekārtām un izmantotā kurināmā veidu un apjomu.”

Pamatojums: Apkopojot datus tikai par apkures iekārtām, kurās izmanto kurināmo, pašvaldība nevar efektīvi realizēt uzraudzību un kontroli, jo nereģistrējot cita veida individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, nevar pārliecināties par datu pilnīgumu, ja vien netiek veikta visu pašvaldības teritorijā esošo objektu apsekošana. Šāda problēma identificēta un detalizēti vērtēta izstrādājot Rīgas valstspilsētas gaisa uzlabošanas plānu un secināts, ka pilnvērtīgai pārvaldībai nepieciešama plašākas datu bāzes veidošana.

-

Aicinām izveidot jaunu pantu IV nodaļā (starp 16. un 17. pantu esošajā redakcijā):

          “Gaisa kvalitātes un smaku monitorings
            (1) Lai nodrošinātu plašāku sabiedrības informēšanu par gaisa kvalitātes stāvokli vai izstrādātu šī likuma 11. un 12.pantā minētos pašvaldību gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus, valsts vai pašvaldību iestādes gaisa kvalitātes mērījumus veic sadarbībā ar atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību attiecīgajā jomā akreditētu laboratoriju.
            (2) Gadījumos, kad valsts un pašvaldību iestādes uzdevumā mērījumus neveic akreditēta laboratorija, Centrs pēc pieprasījuma par maksu novērtē, atzīst un uzrauga valsts vai pašvaldības iestādes vai tās struktūrvienības kompetenci un spējas veikt gaisa kvalitātes testēšanu, izmantojot indikatīvas metodes un ievērojot testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības. Ministru kabinets nosaka maksas pakalpojuma cenrādi  par Centra veikto izvērtējumu un uzraudzību par valsts vai pašvaldības iestādes kompetenci veikt gaisa kvalitātes testēšanu.
            (3) Lai identificētu piesārņojošās darbības ietekmes būtiskumu, mērogu un noskaidrotu cēloņus, kas traucē sasniegt gaisa kvalitātes normatīvus, Valsts vides dienestam ir tiesības veikt gaisa kvalitātes un smaku monitoringu, tai skaitā, izmantojot indikatīvās novērtēšanas metodes.”

Pamatojums:
5. pantā ietvertās Direktīvas normas par gaisa kvalitātes novērtēšanu valsts līmenī, nodalāmas no pašvaldību un valsts institūciju veiktā monitoringa citiem mērķiem, attiecīgi šīs normas ietveramas nākamajās nodaļās atbilstoši regulējuma būtībai. Vienlaikus vēršam uzmanību uz anotācijā norādīto likumprojekta mērķi: “Likumprojekts ir izstrādāts, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību no gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes, kā arī vienā likumprojektā noteiktu visas prasības, kas saistītas ar gaisa kvalitātes uzlabošanu pilsētās un valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu samazināšanu no dažādām tautsaimniecības nozarēm (izņemot, rūpnieciskajām iekārtām un enerģētikas, ko regulēs Piesārņojuma novēršanas likums).”, attiecīgi apsverot un pamatojot normas par monitoringu, kas veicams, lai novērtētu piesārņojošās darbības ietekmes būtiskumu, mērogu un noskaidrotu cēloņus, kas traucē sasniegt gaisa kvalitātes normatīvus, ietveršanu šajā likumprojektā (iebilde attiecas arī uz 22. panta 3. daļu)
5. panta 2. daļas 2. punktā labots uz gaisa kvalitātes mērījumiem izveidotajā valsts monitoringa tīklā, jo novērtēšana aptver arī modelēšanu, kas nav references laboratorijas funkcija.

-

Lūdzam precizēt vai skaidrot 14. panta 1. daļā noteikto pienākumu pašvaldībām, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, nodrošināt gaisa kvalitātes normatīvu ievērošanu, jo normatīvu ievērošanu var nodrošināt tikai plāna īstenošanas laikā, nevis izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, tāpat lūdzam precizēt vai skaidrot 2. daļā minēto nosacījumu “kur jaunu objektu būvniecība var radīt traucējošas smakas”, jo jebkurš jauns objekts ar smakas emisijas avotiem var radīt traucējošas smakas, vienlaikus teritorijas plānošanas procesa ietvaros netiek plānota konkrētu piesārņojošu darbību izvietošana, bet gan noteikti nosacījumi teritorijas attīstībai. Līdz ar to normā paredzētie nosacījumi un mērķis nav skaidri.

-

Lūdzam izteikt 15. panta 1. daļu šādā redakcijā:
"Apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai, pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, kas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tās daļā:
1) ierobežo vai aizliedz tādu individuālo un lokālo apkures iekārtu izmantošanu, kas rada gaisa piesārņojumu un var negatīvi ietekmēt sabiedrības veselību;
2) ierobežo vai aizliedz tādu kurināmā veidu izmantošanu, kas rada gaisa piesārņojumu un var negatīvi ietekmēt sabiedrības veselību;
nosaka citas prasības attiecībā uz siltumapgādes iekārtu izmantošanu.”

Pamatojums: Redakcionāli precizēts nosacījums par cēloņsakarības pierādīšanu, jo gaisa pārvaldības jomā būtisks ir summārais gaisa piesārņojuma līmenis un praktiski nav iespējams pierādīt konkrētas piesārņojuma avotu grupas negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, ja piesārņojuma līmeni ietekmē dažādi piesārņojuma avoti. Tāpat 3. punktā aizstāts termins “apkures” ar “siltumapgādes” (skaidrojumu skat. iepriekš).
 

-

Panākta vienošanās 2. elektroniskās saskaņošanas laikā.

Lūdzam izteikt 15. panta 4. daļu šādā redakcijā:
"Šī panta otrajā daļā minētos ierobežojumus pašvaldība nosaka, ja pašvaldības ilgtermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plāna vai gaisa kvalitātes modelēšanas ietvaros veiktais plānoto pasākumu novērtējums apliecina, ka ierobežojumu noteikšana nodrošinās atbilstību gaisa kvalitātes normatīviem vai tiks saglabāts labākais iespējamais gaisa kvalitātes stāvoklis pašvaldības teritorijā.”

Pamatojums: Norma redakcionāli precizēta, paredzot iespēju izvērtējumu par plānoto pasākumu efektivitāti veikt ne tikai gaisa kvalitātes uzlabošanas plāna ietvaros, bet arī veicot atbilstošu pasākumu plānošanu un vērtēšanu kā atsevišķu pašvaldības aktivitāti, ņemot vērā praktisko pieredzi Eiropas Savienībā un arī Latvijā, kur plānā tiek identificēta nepieciešamība ieviest ZEZ, bet konkrēti nosacījumi jau tiek vērtēti un pamatoti atsevišķu pētījumu ietvaros. Tāpat mūsu ieskatā ir jānodrošina tiesības pašvaldībām ierobežot autotransporta satiksmi arī ar mērķi saglabāt labāko iespējamo gaisa kvalitātes stāvoklis pašvaldības teritorijā. Pēdējais apsvērums īpaši būtisks, ņemot vērā, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies pārskatīt gaisa kvalitātes normatīvus tuvinot tos Pasaules veselības organizācijas rekomendētajiem līmeņiem.
 

-

Lūdzam precizēt 18. panta 4. daļu, lai prasība viennozīmīgi neattiektos uz pārkraujamajiem naftas produktiem.

-

Lūdzam izteikt 16. panta 2. daļu šādā redakcijā:
“(2) Lai ierobežotu dažādu darbību radīto smaku izplatīšanos un to radītos traucējumus, pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, kas noteiktās teritorijās nosaka stingrākas prasības smaku monitoringa veikšanai, kā arī papildu pasākumu īstenošanu traucējošo smaku ierobežošanai.”

Pamatojums: Ņemot vērā, ka jebkurš robežlielums ir zinātniski pamatots piesārņojuma līmenis, kas noteikts, lai novērstu, nepieļautu vai mazinātu piesārņojuma kaitīgo iedarbību uz cilvēku veselību vai vidi, tad pašvaldībām būtu piešķiramas tiesības noteikt stingrākus robežlielumus tikai tad, ja šāds zinātnisks pamatojums tiktu sagatavots un iesniegts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Vienlaikus jānorāda, ka attiecībā uz smakas piesārņojumu aizvien nav pierādīta kaitīga iedarbība uz cilvēka veselību, tāpēc tas tiek raksturots kā traucējošs faktors. Vadoties no Eiropas savienības prakses gaisa pārvaldības jomā, apverama ir iespēja pašvaldībām piešķirt tiesības noteikt smaku emisijas robežlielumus, ja izpildās divi nosacījumi – līdzīgi kā 15. pantā ir veikts pilnvērtīgs izvērtējums un smaku emisijas ierobežojumi var nodrošināt situācijas uzlabošanos, kā arī smaku emisijas robežlielumi noteikti atbilstoši labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem konkrētajā nozarē.
 

-