Atzinums

Finanšu ministrijai
Ekonomikas ministrijai
Tieslietu ministrijai

Par Konceptuālo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību
Nr.15-08-22/01

Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija (LFAA) ir detalizēti iepazinusies ar Veselības ministrijas (VM) izstrādāto Konceptuālo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību, kas nosūtīts ministrijām saskaņošanai. Lai gan LFAA VM vairākkārt paudusi iebildumus par ziņojuma aktualitāti un kvalitāti, tajā skaitā sabiedriskajā apspriešanā, ministrija LFAA iebildumus un priekšlikumus iekļāvusi vien anotācijā, pašu ziņojumu konceptuāli nemainot, tālab LFAA savu redzējumu nosūta tām ministrijām, kas iesaistītas atzinumu sniegšanā
Uzsveram, ka sākotnēji VM minēto ziņojumu izstrādājusi nekonsultējoties ar farmācijas nozares pārstāvjiem, turklāt, tas veidots, pamatojoties uz novecojušiem datiem, arī sabiedriskā apspriešana rīkota teju paslepus, informāciju par to nekur nepubliskojot. Turklāt, koncepcija MK iesniegta, labi zinot, ka jau šobrīd vispārējās inflācijas ietekmē notiek un 2022. gada rudenī vēl sagaidāmi būtiski cenu pieaugumi dažādiem energoresursiem un kopējām saimnieciskās darbības izmaksām (piemēram, nesen ziņots par kārtējo gāzes cenu pieaugumu robežās no 65,6% līdz 89,9%, sākot no 1. jūlija un iedzīvotāji jau sākuši saņemt prognozētos rēķinus, pēdējā gada laikā noticis arī degvielas cenu pieaugums par 51,1%, dīzeļdegvielai sadārdzinoties par 57,6%, benzīnam – par 44,9%, bet auto gāzei – par 29,1%). Arī pēc sabiedriskās apspriešanas, kurā nozares pārstāvji pauda iebildumus, ministrija savu viedokli nav mainījusi. Šie visi cenu pieaugumi tieši ietekmē nozares uzņēmumu izmaksas – gan telpu uzturēšanas un transporta izmaksas, gan personāla izmaksas algu inflācijas veidā.
Konceptuālajā ziņojumā VM atsaucas uz 2018. gada, 2017. gada un vecākiem datiem, pat uz trīs gadus vecu Konkurences padomes ziņojumu, kas savu aktualitāti ir zaudējuši. Vienlaikus VM savā konceptuālajā ziņojumā nav iekļāvusi un vērtējusi normatīvo aktu grozījumu ietekmi attiecībā uz zāļu izplatīšanas kārtības maiņu (MK noteikumi Nr. 416), kas paredz lieltirgotavu pienākumu publicēt krājumu atskaites un piegādāt zāles aptiekām, kā arī to, ka no 2020. gada ārsti kompensējamo zāļu receptēs norāda tikai starptautisko nepatentēto nosaukumu (tālāk tekstā: SNN) un aptiekas izsniedz lētāko kompensējamo zāļu sarakstā (tālāk tekstā: KZS) norādīto medikamentu, aptiekām ir pienākums pastāvīgi turēt krājumā zāļu lētākos analogus. Šie jaunie apstākļi būtiski mainījuši kompensējamo medikamentu krājumu uzturēšanu, izrakstīšanu un realizēšanu. 
Arī vērtējot fiskālo ietekmi, izmantoti dati par zāļu patēriņu 2017.-2018. gadā, t.i. piecus gadus veci dati, neņemot vērā, ka šobrīd jau divus gadus ārstiem kompensācijas sistēmas ietvaros jāizraksta tikai SNN. Tāpat ziņojumā nav analizēti dati kopš izmaiņām zāļu izrakstīšanā un šīs kārtības ietekmi uz zāļu patēriņu, pacientu izmaksām, valsts izmaksām, arī pacientu paradumu maiņu zāļu iegādē. 
Analizējot PVN (pievienotās vērtības nodokļa) samazināšanas ietekmi, ir modelēta situācija uz 2020. gadu, taču pēc šī gada esam pārdzīvojuši vairākus COVID viļņus, kā arī kara sākumu Ukrainā, kas krasi ietekmējuši pacientu paradumus un ekonomisko situāciju, tāpēc situācijas izvērtējums nav adekvāts – VM izmantotie dati neatbilst ne šī brīža tirgus situācijai, ne normatīvā regulējuma situācijai. Rodas iespaids, ka MK ir ticis iesniegts 2020. gada ziņojums, kuru VM amatpersonas nav vēlējušās aktualizēt. Vienlaikus ziņojumā ir daudz deklaratīvu paziņojumu un izteikumu, tajā pašā laikā nesniedzot ekonomiski pamatotus aprēķinus un izteikto ierosinājumu analīzi. Tādējādi uzskatām, ka konceptuālā ziņojuma faktu bāze, ziņojuma struktūra un tiem pakārtotie secinājumi nesniedz ieskatu reālajā šī brīža situācijā par zāļu finansiālo pieejamību.
Konceptuālajā ziņojuma ievadā skaidri ir norādīts, ka, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvija veselības aprūpē, līdz ar to arī zāļu kompensācijā iegulda mazāk, un tās iedzīvotājiem lielāka daļa veselības aprūpes, t.sk. zāļu izmaksu jāsedz no savas kabatas. Igaunija un Lietuva veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) tērē vairāk, un lielāko izdevumu daļu sedz no valsts budžeta līdzekļiem – proti, valsts ieguldījums Latvijas veselības aprūpē, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir būtiski mazāks. Piemēram, Igaunijā visas recepšu zāles (ar nedaudziem īpašiem izņēmumiem) tiek pacientiem kompensētas – tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ kaimiņvalstu iedzīvotāju līdzmaksājumi par zālēm ir mazāki, kā tas ir Latvijā. Konceptuālā ziņojuma autori ir veikuši citu valstu zāļu kompensācijas sistēmu atsevišķu parametru izlasi, piedāvājot tos ieviest Latvijā, neapskatot sistēmu kopumā un nemodelējot šādu pārmaiņu ietekmi uz citiem zāļu pieejamības un farmaceitiskās aprūpes parametriem. 
Ministrija savā ziņojumā min, ka ieviests zāļu vairumtirgotāja un aptiekas piecenojumus regulējošs mehānisms – ir spēkā šāds normatīvais regulējums, kas nosaka pieļaujamo zāļu piecenojuma apmēru un piemērošanas kārtību lieltirgotājam un aptiekai, kas ir atšķirīgs kompensējamām un nekompensējamām zālēm. Taču LFAA uzskata, ka konkrētā informācija ir pasniegta dažādos formātos un nav pārskatāma. Informācija nav pilnīga, piemēram, nav norādīta fiksēta receptes apkalpošanas maksa 2,50 EUR Igaunijā, u.c. faktori. 2019. gadā tika veikts detalizēts darbs uzcenojumu sistēmas uzlabojumu modelēšanai, sadarbojoties ZVA ar nozares asociācijām. Rekomendējam atkārtot tādu pašu procesu, lai nonāktu pie faktos pamatota un saprātīga risinājuma šim brīdim un ekonomiskajai situācijai.

Tāpat kritiku neiztur ziņojumā iekļautā sadaļa par integrācijas ietekmi uz zāļu tirgu – tā kopumā neattiecas uz ziņojuma tēmu. Turklāt, tirgus koncentrācija Latvijā ir mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Attiecīgi, ziņojumā izdarītie secinājumi par finansiālo pieejamību un tirgus koncentrāciju neiztur kritiku.

Šobrīd vienīgais konkrētais izmērāmais un tātad, arī atbalstāmais piedāvājums zāļu finansiālās pieejamības palielināšanai ir PVN likmes zālēm samazināšana, jo ir secināms, ka zāļu gala cena samazināsies par 7 procentpunktiem. Pārējie būtiskākie VM izteiktie piedāvājumi zāļu finansiālo pieejamību pacientiem neproporcionāli pārliek uz farmācijas nozares dalībnieku rēķina, kam jau šobrīd ir jāmeklē papildu finanšu līdzekļi augošo komunālo rēķinu, degvielas, algu un citu izdevumu segšanai, piedzīvojot straujāko inflāciju pēdējo gadu laikā. Tā ir būtiski atšķirīga pieeja no, piemēram, attieksmes pret citiem sistēmas dalībniekiem, kur ārstniecības iestādēm Veselības ministrija plāno kompensēt pieaugošos enerģijas rēķinus un arī palielina tarifus, lai kompensētu personāla atalgojuma pieaugumu. 
Piemēram, runājot par zāļu pieejamību un iedzīvotāju paradumiem un pirktspēju attiecībā uz zāļu iegādi, ir ļoti šauri skatīta tikai zāļu cenas un to noteikšanas kārtība, bet nav izvērtēta Latvijas iedzīvotāju pirktspēja kopumā un kopējā labklājības līmeņa ietekme uz to. Nav šaubu, ka Latvijas iedzīvotāju zāļu iegādes paradumus ietekmē kopīgais labklājības un ienākumu līmenis. Jāuzsver arī, ka aptieku tā dēvētie piecenojumi, kas skarti šajā dokumentā, nav mainījušies kopš 2005. gada, tāpēc esošajā situācijā runāt par to mazināšanu ir neatbilstoši, vēl vairāk – vidēja aptieka Latvijā nespēj veikt uzņēmējdarbību, balstoties uz ieņēmumiem tikai no zāļu esošā uzcenojuma, jo šāda ir bijusi valsts politika farmācijas jomā pēdējo 15 gadu laikā. Uzsveram, ka, lai turpinātu nodrošināt un attīstīt kvalitatīvus un ģeogrāfiski pieejamus farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus, šī pozīcija šādā situācija ir drīzāk jāpalielina, nevis jāmazina.
Idejas par uzcenojumu samazināšanas politiku vedina domāt, ka mazās aptiekas un aptiekas, kuras atrodas attālākos reģionos ar mazāku iedzīvotāju blīvumu valstij nav nepieciešamas. Jau pašlaik aptieku komersanti izjūt spiedienu par atalgojuma paaugstināšanu darbiniekiem, arī energoresursu izdevumi pieauguši par 200-300%, turpinās pieaugt arī izdevumi par apkuri un elektroenerģiju. Aptieka darbojas uz saimnieciskiem principiem sabalansējot ieņēmumus un izdevumus, tāpēc pieaugot izdevumiem, ir jāmeklē iespējas tos kompensēt un rast iespēju attīstīties. Zāļu ražotāji šobrīd pakāpeniski paaugstina cenas līdz līmenim, lai ražošana būtu rentabla, bet aptieka kā farmaceitiskās darbības veicējs ir 100% atkarīgs no ražotāja un cenas, kā arī valsts izpratnes par procesiem nozarē.
Tāpat vēlamies uzsvērt, ka nozares komersantu veiktie aprēķini liecina, ka valsts kompensējamo medikamentu apkalpošana aptiekām ir nerentabla, tā tiek realizēta, izlīdzinot izmaksas par dažādu aptiekā nopērkamo preču un produktu apkalpošanu. 
Kopumā vērtējot, konceptuālais ziņojums ir sagatavots pamatojoties uz novecojušiem datiem, neveicot ekonomiski pamatotus aprēķinus, un pamatā balstās uz virkni populistisku izteikumu lieltirgotavu un aptieku virzienā. Ņemot vērā visus pēdējo gadu ierobežojumus saistībā ar COVID19 , kā arī būtisko cenu pieaugumu, daļa no konceptuālajā ziņojumā norādītajiem risinājumiem, kas tieši attiecināmi uz aptieku, lieltirgotavu vai ražotāju darbību, var ļoti negatīvi ietekmēt pacientus, jo pastāv risks, ka izdevumu mazināšanas nolūkā samazināsies tirgū pieejamais zāļu skaits un pacientu izvēles iespējas, kā arī pasliktināsies zāļu loģistikas pakalpojumu iespējas. Komersantiem vairs nebūs iespējams nodrošināt tādu piegāžu biežumu, kā agrāk, tāpat, īpašā temperatūras režīmā glabājamas zāles energoresursu izmaksu pieauguma rezultātā kļūs nerentablas.

1.    Risinājums: samazināt PVN likmi zālēm no 12% uz 5%.
Risinājums ir atbalstāms, jo tas viennozīmīgi veicinās medikamentu pieejamību pacientiem. Attiecībā uz risku, ka ražotāji var celt deklarēto zāļu cenu, VM būtu jāizvērtē un jāpiedāvā risinājumi, kā ierobežot nepamatotu cenu pieaugumu no ražotāju puses – palielinot cenu izmaiņu iesniegšanas laikus, cenu fiksācija uz noteiktu laiku, cenu pieaugumu nosacījumu kritērijus un citus rīkus saskaņā ar kaimiņvalstu pieredzi. 
Šobrīd ražotājiem, atšķirībā no aptiekām un lieltirgotavām, nepastāv nekādi būtiski ierobežojumi cenu palielināšanai. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, piemēram, Lietuvā ir bijis noteikts laika posms (viens gads), kurā ražotājiem aizliegts palielināt zāļu cenas, ja tam nav nopietna ekonomiska pamatojuma.

2.    Risinājums: pārskatīt zāļu cenas veidošanas principus, samazinot zāļu gala cenas pacientiem
Visi ieteiktie risinājumi, visticamāk, būtiski ietekmēs esošo lieltirgotavu darbību un nodrošināto pakalpojumu kvalitāti, kā rezultātā var samazināties piegāžu biežums uz aptiekām, un ārstniecības iestādēm, vai piedāvāto zāļu klāsts, kas potenciāli var pasliktināt zāļu pieejamību pacientiem.

•    noteikt, ka nekompensējamo recepšu zāļu cena un bezrecepšu zāļu cena nav augstāka par šo zāļu otro zemāko ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Čehijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā un nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
No ziņojuma nav skaidrs, kurš kontrolēs un pārbaudīs citās valstīs noteiktās zāļu cenas. Zāļu lieltirgotavām nav iespēju pētīt citu valstu tirgus. Tāpat VM nav analizējusi un iekļāvusi ziņojumā Čehijas, Dānijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Ungārijas veselības nozares regulējumus, datus par veselības aprūpes budžetu, kā arī tirgus situāciju, īpaši tirgus lielumu un patēriņa apmērus, kādas zāles un kādā apjomā tiek kompensētas. Nav skaidrs, pēc kādiem parametriem VM ir nolēmusi, ka Latvijā zāļu cenām ir jābūt zemākām, nekā valstīs, kuras ir ievērojami lielākas iedzīvotāju skaita ziņā, kas nozīmē arī lielāku zāļu tirgu un, kurās ir lielāks iedzīvotāju blīvums. Ziņojumam nav arī pievienoti aprēķini, kas pamatotu šādu lēmumu, piemēram ieņēmumu-izdevumu pozīciju sadalījums, nodokļu politika, valsts atbalsta sistēma, energoresursu un degvielas cenu politika un atbalsta sistēma. Tikai šāda analīze sniegtu skaidru priekštatu par cenu veidošanas politiku. Piemēram, Polijā pastāv pretinflācijas plāns, kura ietvaros samazinātas PVN likmes apkurei, degvielai, gāzei. Šādos apstākļos nav iespējams objektīvi salīdzināt dažādu produktu cenas Polijā un Latvijā. Līdzīgi regulējumi tiek ieviesti arī citās valstīs. Izceļot atsevišķas citu valstu regulējuma detaļas no kopējā sistēmiskā konteksta, nav iespējams prognozēt, kā tas ietekmēs zāļu reālo pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.
Prognozējam, ka VM minētais ieguvums – ieviest citu valstu īstenoto regulējumu – neīstenosies, jo, vienkārši deklarējot, ka zālēm ir jābūt lētākām, nekā citās valstīs, nenozīmē regulējuma ieviešanu. Tāpat nav korekti runāt par pārmaksāšanu par zālēm, ņemot par piemēru valstis, kurās ir cits regulējums, tirgus situācija un arī valsts atbalsts zāļu iegādei ir būtiski lielāks. Šobrīd fakti rāda, ka zālēm, kuras iekļautas kompensējamo zāļu sistēmā cenas Latvijā ir salīdzināmas ar Lietuvu un Igauniju. Turklāt cenu koridorā līdz 7,50 EUR, kurš aptver vairāk nekā 80% no visa zāļu patēriņa, tās ir zemākas nekā kaimiņvalstīs. Tas norāda, ka zāļu kompensācijas sistēma ir efektīva un pierādīta metode zāļu finansiālās pieejamības nodrošināšanai.
VM norādītais risks, mazā tirgus dēļ iespējama medikamentu neienākšana zāļu tirgū par valstī noteikto pieļaujamo zāļu cenu, ir ļoti augsts, jo zāļu ražotājiem ir jānodrošina zāļu reģistrācija un atbilstošs iepakojums un marķējums latviešu valodā. Tāpat, šāda prasība var veicināt arī zāļu “aiziešanu” no tirgus vai izmaiņas cenu noteikšanas mehānismos, kas var pasliktināt ražotāju piegādes laikus uz Latviju, plānotos apjomus, ražošanas ciklus, attiecīgi pasliktinot medikamentu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. 
•    noteikt fiksētu lieltirgotavas piecenojumu 6.00 EUR zālēm, kuras ražotāja cena ir 200,00 EUR un vairāk.
Ziņojumā teikts, ka lieltirgotāju uzcenojumiem vajadzētu būt novienādotiem Baltijas valstu līmenī, attiecīgi piedāvājot punktu ka visiem medikamentiem ar cenu virs 200 EUR jānosaka fiksētu uzcenojumu (kur Latvijai ir lielāks uzcenojums par Lietuvu un Igauniju), vienlaicīgi nemainot uzcenojuma rēķināšanu zālēm ar cenu līdz 200 EUR (kur situācija ir citāda).
Arī šeit ziņojuma autori veic atsevišķu parametru piemērošanu no citu valstu sistēmām. Ziņojumā nav ņemts vērā ļoti būtisks aspekts, ka KZS medikamentu cenu kategorijās no 1 līdz 11 EUR Lietuvā un Igaunijā lieltirgotāju uzcenojumi ir vairākas reizes lielāki nekā Latvijā. Latvijā medikamentu tirdzniecības apjoms/īpatsvars uz minēto cenu kategoriju ir vairāk nekā 60% un attiecīgi veido pamata loģistikas darbību. 
Latvijas lieltirgotavu ieņēmumi no minētās cenu kategorijas medikamentu loģistikas ir krietni zemāki nekā Lietuvas un Igaunijas vairumtirgotājiem. 
VM jāņem vērā, ka lieltirgotavas nenodarbojas tikai ar zāļu pārdošanu, lieltirgotavas nodrošina zāļu uzglabāšanu speciālos apstākļos (temperatūru režīmi, ierobežotas piekļuves režīmi), kas paredz speciāli aprīkotas noliktavu telpas, kas atbilsts visām kvalitātes (t.sk. GDP – labas izplatīšanas prakses) un normatīvo aktu prasībām, kā arī zāļu piegādi uz aptiekām un veselības aprūpes iestādēm, kas paredz speciāli aprīkota autoparka uzturēšanu un maršrutu nodrošināšanu pa visu Latviju, tāpat visas darbības, lai nodrošinātu zāļu piegādes ar KZS sarakstiem. Farmācijas nozares specifika paredz, ka zāļu piegādes jānodrošina ļoti īsā laikā, lai pacienti tās saņemtu pēc iespējas ātrāk. Tāpat lieltirgotavām nākas uz sava rēķina norakstīt zāles, kurām KZS ir zems pieprasījums, tomēr ir nodrošināta nepārtraukta to pieejamība pacientiem..
Šī brīža straujais un būtiskais izmaksu kāpums un iecerētās zāļu piecenojuma izmaiņas varētu veicināt sortimenta pārskatīšanu un atteikšanos no saimnieciski neekonomisku produktu izplatīšanas. Nozares komersanti sākotnēji varētu atteikties no dārgu, maz pieprasītu, vai īpašus uzglabāšanas un transportēšanas apstākļus paredzošu zāļu krājumu veidošanas, kas palielina saimnieciskās darbības izdevumus. Pastāv augsts risks, ka lieltirgotavu klientiem vairs nebūtu pieejami vairāk nekā 50 000 medikamentu iepakojumu gadā. Komersanti būs spiesti optimizēs piegāžu maršrutus, noteikt retākas piegādes, kas neveicinās zāļu pieejamību un neuzlabos farmaceitiskās aprūpes kvalitāti.
Pretēji VM norādītajam riskam, tas neskars tikai dārgu zāļu loģistiku, tas var negatīvi ietekmēt visu zāļu pieejamību kopumā, īpaši reģionos, kā arī var apgrūtināt medikamentu piegādi un pasliktināt darbības kvalitāti. 
3.    Risinājuma variants: samazināt pacientu tiešos maksājumus par zāļu iegādi:
1)    noteikt maksimāli pieļaujamo kopējo pacienta veikto līdzmaksājuma summu par kompensējamām zālēm gadā, nosakot kopējā pacienta līdzmaksājuma griestus 250 EUR.
Risinājuma variants ir konceptuāli atbalstāms, taču VM konceptuālajā ziņojumā nav norādījusi datus, kāds šobrīd ir vidējais pacienta veiktais līdzmaksājums gadā, maksimālais līdzmaksājums, kā arī kādas kategorijās un kādās medikamentu grupās. Līdz ar to nav skaidrs šī ierosinājuma reālais ieguvums iedzīvotājiem, tādēļ aicinām VM iesniegt summas ekonomiskā pamatojuma aprēķinus.
4.    Risinājums: Veikt pasākumus zāļu un uztura bagātinātāju racionālas lietošanas veicināšanai, īpašu uzmanību veltot bezrecepšu zāļu un uztura bagātinātāju racionālai lietošanai. Palielināt (stiprināt) farmaceita lomu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un veicināt profesijas neatkarību, tai skaitā neitralitāti profesionālo uzdevumu izpildē. 
VM norādītie riski: ņemot vērā lielo aptieku skaitu un ekonomisko nepieciešamību nodrošināt to darbības rentabilitāti, aptieku īpašnieki ir ieinteresēti plašākā bezrecepšu un uztura bagātinātāju tirdzniecībā, kas var ietekmēt farmaceita profesionālo neatkarību veselības pakalpojumu (farmaceitiskās aprūpes) sniegšanā.
    Nav jādiskutē, ka aptiekas ir komercsabiedrības, nevis bezpeļņas organizācija, un saskaņā ar Komerclikuma 1.panta otro daļu jebkuras komercsabiedrības mērķis ir peļņas gūšana. Ceram, ka arī valsts interesēs ir komersantu darbības rentabilitāte, kā rezultātā valstij tiek maksāti nodokļi, nodrošinātas darba vietas. Atšķirībā no veselības aprūpes nozares, kas tiek dotēta no valsts budžeta līdzekļiem, farmācijas jomas komersantiem no komercdarbības ienākumiem ir jānodrošina atalgojums darbiniekiem, virkne valsts noteiktu prasību gan attiecībā uz aptieku izvietojumu, gan telpām, to aprīkojumu un pieejamību, gan arī zāļu uzglabāšanu, klientu apkalpošanu, t.sk. integrējot un izmantojot e-veselības sistēmu. Šie visi izdevumi tiek segti no komersanta līdzekļiem. Tāpat šobrīd darba tirgū pietrūkst farmaceitu (visdrīzāk, algas nekonkurētspējas dēļ, šogad no RSU Farmācijas fakultātes absolventiem darbu aptiekā uzsāks tikai neliels skaits), tādēļ aptiekām nepietiek darbinieku, kas var radīt aptieku pastāvēšanas risku it īpaši lauku reģionos, jo bez speciālista ar augstāko farmaceitisko izglītību aptieka nevar pastāvēt. Lai nezaudētu esošos darbiniekus, aptiekām farmaceitiem ir jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums, kas nav iespējams pie esošā medikamentu uzcenojuma līmeņa, taču ekonomiskās situācijas dēļ valstī tā būs jāceļ. Aptieku darbības rentabilitātei ir svarīga nozīme, lai aptiekas varētu nodrošināt farmaceitiskās aprūpes pieejamību, augstu kvalitāti, plašu pakalpojumu klāstu, kā arī aptieku esamību tālākos reģionos ar mazu iedzīvotāju skaitu.
Salīdzinot ar pārējo veselības aprūpes nozari, kur atalgojuma u.c. izmaksās daļēji iesaistīta valsts, aptieku nozarē visi izdevumi ir uz komersantu pleciem, tādēļ uzskatām par nepieciešamu apspriest fiksētas maksas par receptes apkalpošanu ieviešanu, vai apmaksāt farmaceita konsultācijas

Rezumējot, asociācija uzskata, ka daļā, kas attiecināms aptieku un lieltirgotavu darbību un zāļu uzcenojumu noteikšanu, VM izstrādātais ziņojums ir paviršs, nekvalitatīvs, balstīts uz novecojušiem datiem, pretrunīgs un kopumā nav atbalstāms. Aicinām ziņojumā izteiktos priekšlikumus izstrādāt kopā ar nozari ne tikai deklaratīvā un demonstratīvā veidā, bet arī pēc būtības, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē, lai neradītu nopietnus riskus pacientiem nesaņemt nepieciešamo farmaceitisko aprūpi, kas, ieviešot riskantus, populistiskus un nepārdomātus priekšlikumus, var notikt.

-