Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija, sniedzot atzinumu, kompleksi vērtē trīs normatīvo aktu piedāvāto risinājumu un turpmākais atzinums attiecas uz visiem trīs normatīvajiem aktiem (grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē"; grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 2. maija noteikumos Nr. 220 "Noteikumi par uzņemšanas kārtību profesionālās izglītības programmās un atskaitīšanu no tām";  grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu").

Minēto tiesību aktu projektus ir izvērtējuši nozaru ekspertu padomju vadītāji un iebilst pret piedāvāto tiesību aktu virzību steidzamības kārtā. Šī iebilduma pamatā ir faktiskā rīcība, kas ir pretrunā ar līdz šim virzīto un finansēto pieeju, ka profesionālā izglītība ir prestiža un tā dod izglītības iespējas jauniem un talantīgiem speciālistiem. Ilgstoši sabiedrībā valdošā izpratne, ka profesionālā izglītība ir otrā iespēja tiem, kam neizdodas iestāties vidusskolā, rada joprojām milzīgu snieguma atšķirību starp uzņemtajiem audzēkņiem, lielu skaitu audzēkņu, kas pamet profesionālo izglītību nepietiekamu STEM zināšanu dēļ. NEP vadītāji norāda, ka nepietiekama diskusija par šī risinājuma atbilstību izglītības ilgtermiņa mērķiem, bet arī nepietiekami izdiskutēti rada risku, ka faktiski tiek radīts piedāvājums, kā pieņemam nepietiekamu zināšanu un prasmju apguvi, bez pārliecības, ka piedāvātais risinājums 1) ir atbilstošs šo nākotnes audzēkņu vēlmēm un motivācijai; 2) izglītības iestāžu gatavību jau šogad realizēt jēgpilnu uzņemšanu un gatavību sniegt individualizētu pieeju.

Svarīgi, lai netiktu apdraudēta pārējo izglītojamo mācību kvalitāte, īpaši tehniskajās un specializētajās programmās. Visiem partneriem, vērtējot šo piedāvājumu, jābūt ļoti atbildīgiem pret pedagogiem un mācību vidi kopumā, lai profesionālā izglītība nezaudētu savu kvalitāti un reputāciju.


 

-

LDDK apzinās, ka izglītojamo vajadzības ilgtermiņā mainās un ir nepieciešams meklēt risinājumus, ko darīt un ko piedāvāt izglītojamajiem, kuri nevar sasniegt minimālās mācību snieguma prasības. Lai šādi risinājumi būtu jēgpilni, ir jāapzinās, ka nepieciešams ne tikai atvērt iespējas, bet arī nodrošināt šo risinājumu ieviešanai nepieciešamo atbalstu. Šobrīd, vērtējot piedāvājumu, NEP vadītāji, izsakot atbalstu risinājumu meklēšanai, konkrētajā situācijā saskata nepietiekamu risinājuma ieviešanas atbalstu. 

Ja šāda iespēja tiek radīta (ļaut uzņemt audzēkņus ar nepabeigtu pamatizglītību), tad tas jādara ar ļoti skaidru mērķi, strukturētu pieeju un nepieciešamo atbalstu – gan metodisko, gan finansiālo. Ļoti būtiski iesaistīt arī karjeras konsultantus, mentorus un citus profesionāļus, kuri spēj strādāt ar jauniešiem, kuriem ir nepieciešama papildu motivācija vai atbalsts dzīves prasmju attīstīšanā. Pretējā gadījumā risks ir nevis palīdzēt jauniešiem, bet tikai pārvietot problēmu no vienas izglītības pakāpes uz citu un šobrīd, pamatojoties uz izglītības iestāžu sniegto informāciju, šāda atbalsta skolās nav vai tas nav pietiekams, lai to pārorientētu uz pamatizglītību neieguvušo jauniešu vajadzībām. 

Nepieciešams atklāti un faktos balstīti analizēt, kāda ir šo jauniešu situācija – vai viņiem ir uzvedības, sociāli vai juridiski riski, kādi ir viņu atbalsta mehānismi. Ir skaidrs, ka šie jaunieši nebūs viendabīga grupa, un mūsu mācībspēkiem nepieciešama ļoti skaidra sagatavošanās šādu grupu uzņemšanai un atbalstam. 
 

-

LDDK nevar atbalstīt piedāvāto grozījumu normu vispārināšanu un to attiecināšanu uz visām nozarēm un kvalifikācijām, sevišķi jau uz nozarēm ar augstu tehnoloģisko sarežģītību un atbildību, kā arī uz kvalifikācijām, kurās ir būtisks STEM zināšanu un prasmju kopums vai kuras ir saistītas ar paaugstinātu individuālo un sabiedrības drošības risku.
Lūdzam papildus tiesību aktu projektos norādīt nozares un profesionālās kvalifikācijas un kurām piedāvātais risinājums – arodizglītības programmu apguve – attieksies, iepriekš izdiskutējot risinājuma iespējamību ar attiecīgajām nozarēm un profesionālās izglītības iestādēm. 
Aicinām arī vērtēt, vai attiecīgi nosakot tās nozares, kurās risinājums būs pieejams, uzņemšanas nosacījumu izmaiņas uz visu profesionālās izglītības finansējumu konkrētai nozarei, mazinot risku, ka finansējums tiks novirzīts zemām kvalifikācijām uz augstāko kvalifikāciju finansējuma rēķina. 

-