Projekta ID
22-TA-3389Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"
Atzinums iesniegts
13.07.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LTRK iebilst Projekta 26.7.1 un 32.2. punktos norādītajiem nosacījumiem, ka komersanta mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem pēc projekta pabeigšanas (iekārtu uzstādīšanas) secīgi divus gadus nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru iepriekšējā gadā tajā statistiskajā reģionā, kurā tiks īstenots projekts, kam piemērots koeficients 1,3.
LTRK ieskatā ir pārmērīgi pieprasīt komersantam šādu apliecinājumu un izpildi, ņemot vērā, ka faktiski komersantam būtu jābūt spējīgam prognozēt statistiskajā reģionā vidējo darba samaksu, proti, būtu nepieciešams prognozēt reģiona attīstību un uzņēmumu/iestāžu saimniecisko darbību. Turklāt var pastāvēt situācija, ka reģionā darbību uzsāk komersants ar augstu darba samaksas līmeni, kas kopumā kāpinātu vidējo darba samaksu, savukārt citiem komersantiem būtu jābūt spējīgiem sekot līdzi, nokontrolēt un, iespējams, paaugstināt darba izcenojumus, lai faktiskajā izpildē būtu sasniegts prasītais. Šāda nevienlīdzīga pieeja kritērija noteikšanā saistāma arī ar atšķirīgo darba samaksas līmeni nozarēs. Apskatot VID statistikas datus, redzamas būtiskas nobīdes vidējās bruto algās dažādās nozarēs. Tā, piemēram, par 2022. gadu (https://www.vid.gov.lv/lv/darba-nemeju-un-fizisko-personu-ienakumi-katalogs/iekszemes-nodoklu-maksataju-darba-deveju-nodarbinato-darba-nemeju-menesa-videjie-darba-ienakumi-nozares-atbilstosi-nace2-red-klasifikacijas-divu-zimju-limenim-2022gada-3-4ceturksni-un-2023gada-1ceturksni) tekstiliztrādājumu ražošanā vidējā bruto samaksa ir 857 EUR vai mēbeļu ražošanā 1022 EUR, tajā pat laikā farmaceitisko preperātu ražošanā 2240 EUR. Attiecīgi farmācijas nozare bez izmaiņām un darba samaksas celšanas klasificētos atbalstam, bet mēbeļu ražošana, pat palielinot darba samaksu 1,5 reizes, neklasificētos. Rezultātā virkne Latvijas ekonomikai būtisku nozaru, kam kritiski nepieciešams atbalsts, lai globāli konkurētu, piemēram – mēbeļu ražošana (1022 EUR), gatavo metāliztrādājumu ražošana (1372 EUR), elektrisko iekārtu ražošana (1412 EUR), pārtikas produktu ražošana (1116 EUR) - faktiski konkrētais atbalsts tiktu liegts. Līdz ar ko nepastāv skaidrība, kā komersantam to praktiski izpildīt. Turklāt šajā gadījumā komersantam būtu iespējams saņemt kapitāla atlaidi vienīgi divus gadus pēc projekta pabeigšanas, kas ir pārmērīgi ilgs laiks, bez tam visu šo periodu komersanti būtu spiesti veikt % maksājumus ALTUM.
Veicot šādas izmaiņas par darba samaksas palielināšanu, tiks liegts atbalsts tieši tiem komersantiem, kuriem pēc būtības atbalsts ir kritiski nepieciešams, lai palielinātu produktivitāti un sekojoši spētu palielināt arī algas. Jāapzinās, ka komersantu spēja samaksāt lielāku algu darbiniekiem ir tieši saistīta ar komersanta produktivitāti, taču nosakot par pienāku palielinātas algas parametrus visā uzņēmumā, nevis, piemēram, tikai ar investīcijām saistītajām darbavietām, šiem komersantiem atbalsts faktiski tiek liegts.
Papildus vēršam uzmanību, ka investīciju veikšanas process ir ilgstošs. Izvērtējot atbilstību programmai, stratēģiski tikuši pieņemti lēmumi, veiktas iepirkumu procedūras, vienošanās ar finansētājiem pilnveidot ražošanas procesus u.tml., kas prasa naudas un laika tēriņus, ko paļaujoties uz esošajiem normatīvajiem aktiem, uzņēmumi jau ir veikuši pēdējā gada laikā. Šādas izmaiņas var ne tikai liegt komersantiem saņemt atbalstu, bet arī radīt zaudējumus.
Vienlaikus nerodas skaidrība, kā tiks noteikta vidējā bruto darba samaksa statistiskajā reģionā, proti, vai šādus datus sniegtu Valsts ieņēmumu dienests un vai tas iekļautu komercuzņēmumu vidējo darba samaksu, vai nozaru, vai visu reģionu kopumā? Kāda būtu šī aprēķina metodika?
LTRK vērš uzmanību, ka, lai arī kopumā mērķis veicināt digitālo transformāciju un uzņēmumu efektivitāti ir saprotams un atbalstāms, ir apšaubāmi, ka ALTUM atbalsts ar tik grūti izpildāmiem nosacījumiem pilnvērtīgi palīdzēs sasniegt vēlamo jeb veicinās konkurētspēju un eksportspēju.
LTRK ieskatā ir pārmērīgi pieprasīt komersantam šādu apliecinājumu un izpildi, ņemot vērā, ka faktiski komersantam būtu jābūt spējīgam prognozēt statistiskajā reģionā vidējo darba samaksu, proti, būtu nepieciešams prognozēt reģiona attīstību un uzņēmumu/iestāžu saimniecisko darbību. Turklāt var pastāvēt situācija, ka reģionā darbību uzsāk komersants ar augstu darba samaksas līmeni, kas kopumā kāpinātu vidējo darba samaksu, savukārt citiem komersantiem būtu jābūt spējīgiem sekot līdzi, nokontrolēt un, iespējams, paaugstināt darba izcenojumus, lai faktiskajā izpildē būtu sasniegts prasītais. Šāda nevienlīdzīga pieeja kritērija noteikšanā saistāma arī ar atšķirīgo darba samaksas līmeni nozarēs. Apskatot VID statistikas datus, redzamas būtiskas nobīdes vidējās bruto algās dažādās nozarēs. Tā, piemēram, par 2022. gadu (https://www.vid.gov.lv/lv/darba-nemeju-un-fizisko-personu-ienakumi-katalogs/iekszemes-nodoklu-maksataju-darba-deveju-nodarbinato-darba-nemeju-menesa-videjie-darba-ienakumi-nozares-atbilstosi-nace2-red-klasifikacijas-divu-zimju-limenim-2022gada-3-4ceturksni-un-2023gada-1ceturksni) tekstiliztrādājumu ražošanā vidējā bruto samaksa ir 857 EUR vai mēbeļu ražošanā 1022 EUR, tajā pat laikā farmaceitisko preperātu ražošanā 2240 EUR. Attiecīgi farmācijas nozare bez izmaiņām un darba samaksas celšanas klasificētos atbalstam, bet mēbeļu ražošana, pat palielinot darba samaksu 1,5 reizes, neklasificētos. Rezultātā virkne Latvijas ekonomikai būtisku nozaru, kam kritiski nepieciešams atbalsts, lai globāli konkurētu, piemēram – mēbeļu ražošana (1022 EUR), gatavo metāliztrādājumu ražošana (1372 EUR), elektrisko iekārtu ražošana (1412 EUR), pārtikas produktu ražošana (1116 EUR) - faktiski konkrētais atbalsts tiktu liegts. Līdz ar ko nepastāv skaidrība, kā komersantam to praktiski izpildīt. Turklāt šajā gadījumā komersantam būtu iespējams saņemt kapitāla atlaidi vienīgi divus gadus pēc projekta pabeigšanas, kas ir pārmērīgi ilgs laiks, bez tam visu šo periodu komersanti būtu spiesti veikt % maksājumus ALTUM.
Veicot šādas izmaiņas par darba samaksas palielināšanu, tiks liegts atbalsts tieši tiem komersantiem, kuriem pēc būtības atbalsts ir kritiski nepieciešams, lai palielinātu produktivitāti un sekojoši spētu palielināt arī algas. Jāapzinās, ka komersantu spēja samaksāt lielāku algu darbiniekiem ir tieši saistīta ar komersanta produktivitāti, taču nosakot par pienāku palielinātas algas parametrus visā uzņēmumā, nevis, piemēram, tikai ar investīcijām saistītajām darbavietām, šiem komersantiem atbalsts faktiski tiek liegts.
Papildus vēršam uzmanību, ka investīciju veikšanas process ir ilgstošs. Izvērtējot atbilstību programmai, stratēģiski tikuši pieņemti lēmumi, veiktas iepirkumu procedūras, vienošanās ar finansētājiem pilnveidot ražošanas procesus u.tml., kas prasa naudas un laika tēriņus, ko paļaujoties uz esošajiem normatīvajiem aktiem, uzņēmumi jau ir veikuši pēdējā gada laikā. Šādas izmaiņas var ne tikai liegt komersantiem saņemt atbalstu, bet arī radīt zaudējumus.
Vienlaikus nerodas skaidrība, kā tiks noteikta vidējā bruto darba samaksa statistiskajā reģionā, proti, vai šādus datus sniegtu Valsts ieņēmumu dienests un vai tas iekļautu komercuzņēmumu vidējo darba samaksu, vai nozaru, vai visu reģionu kopumā? Kāda būtu šī aprēķina metodika?
LTRK vērš uzmanību, ka, lai arī kopumā mērķis veicināt digitālo transformāciju un uzņēmumu efektivitāti ir saprotams un atbalstāms, ir apšaubāmi, ka ALTUM atbalsts ar tik grūti izpildāmiem nosacījumiem pilnvērtīgi palīdzēs sasniegt vēlamo jeb veicinās konkurētspēju un eksportspēju.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Kā alternatīvu algas kritērijam ierosinām izmantot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vēsturisko metodiku, kas izmantota programmā “Augstas pievienotās vērtības investīcijas”, proti, aprēķināt projektos plānoto pievienoto vērtību EUR, rēķinot uz vienu darbinieku gadā. Aprēķiniem izmantot datus par investīciju struktūrvienību (kuras izveidei vai modernizācijai ir iesniegts projekts) vai uzņēmumu kopumā. Un aprēķiniem izmantot šādu formulu: (struktūrvienības/uzņēmuma plānotā bruto peļņa + struktūrvienības / uzņēmuma darbiniekiem plānotā bruto alga + amortizācijas atskaitījumi) / plānotais struktūrvienības / uzņēmuma darbinieku skaits. Izvērtēt un noteikt minimālo slieksni, piemēram, 15 000 vai 20 000 EUR uz vienu darbinieku.
Piedāvātā redakcija
-