Projekta ID
23-TA-890Atzinuma sniedzējs
Latvijas Reklāmas asociācija
Atzinums iesniegts
21.06.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Nepapildināt 82.pantu ar 12. punktu, ar kuru Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija tiek pilnvarota kontrolēt tās pieņemto lēmumu par piekļuves ierobežošanu tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīta azartspēļu reklāma, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
LRA ieskatā nav vērtēts, kā šo normu varēs piemērot pēc tās stāšanās spēkā. Nav vērtēts šīs normas samērīgums un tas, ka to varēs piemērot tikai Latvijā reģistrētajām tiešsaistes tīmekļvietnēm, jo uz ārzemēs reģistrētajām tiešsaistes tīmekļvietnēm neattiecas azartspēļu reklāmas aizliegums, attiecīgi arī ierosinātā norma neattieksies, bet piekļuves ierobežošana tām tiktu uzskatīta, pirmkārt, par nesamērīgu līdzekli, otrkārt, šāda piekļuves ierobežošana faktiski nozīmētu Latvijas iedzīvotājiem liegt pieeju ārzemēs reģistrētajām tīmekļvietnēm. Ņemot vērā to, ka būs neiespējami liegt piekļuvi ārzemēs reģistrētajām tīmekļvietnēm, kurās tiek eksponēta azartspēļu reklāma, piekļuves liegšanu būs iespējams vērst tikai pret Latvijā reģistrētajām tīmekļvietnēm, ja tajās parādītos reklāma, nav izvērtēts, cik lielā mērā šīs normas stāšanās spēkā pasliktinātu Latvijā reģistrēto tīmekļvietņu, kuras atrodas globālas konkurences pozīcijās, konkurences spējas. Izložu un azartspēļu likuma esošā redakcija nepiešķir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai tiesības pieņemt šādu lēmumu par piekļuves ierobežošanu.
Kopumā LRA iebildumi ir balstīti sekojošos apsvērumos:
Latvijas iedzīvotājiem, izmantojot savas elektroniskās ierīces – viedtālruni, datoru vai viedtelevizoru, u.c. ir iespējas patērēt saturu internetā, izmantojot Latvijā vai ārzemēs reģistrētas tīmekļvietnes. Uz Latvijā reģistrētajām tīmekļvietnēm attiecas azartspēļu reklāmas aizliegums, kā to nosaka Azartspēļu un izložu likuma 41.panta 5. daļa, taču ārzemēs reģistrētajiem medijiem nav pienākuma ievērot Latvijas Republikas likumdošanu. Globālie reklāmas tīkli darbojas tā, ka reklāma internetā var tikt eksponēta brīdī, kad cilvēks savas ierīces ekrānā atver interneta pārlūku, lai kādā tīmekļvietnē iepazītos ar tās saturu. Visas tīmekļvietnes atrodas saslēgtas vienā tīklā. Tīmekļvietnei pilnībā nav iespējams kontrolēt reklāmas, kas tiek eksponētas tās satura galalietotāja ekrānā brīdī, kad tas skatās saturu, ņemot vērā to, ka globālajā tīmeklī nemitīgi notiek informācijas apmaiņa, tsk. reklāmas eksponēšana, izmantojot hipersaites. Pēc šī principa darbojas daudzi (vairāk nekā 100) globāli automatizētas reklāmas tīkli.
Ņemot vērā tikko aprakstīto kontekstu, pēc šis normas stāšanās spēkā:
Latvijā reģistrēto tīmekļvietņu (mediju) situācija būs tāda, ka pat, ja tiešsaistes tīmekļvietne ir bloķējusi kādas nevēlamas reklāmas kategorijas eksponēšanu saviem lietotājiem, sistēmas ir apejamas un reklāma var tikt eksponēta Latvijas iedzīvotājam. Ja norma tiks ieviesta, Latvijā reģistrētās tīmekļvietnes tiks pakļautas piekļuves ierobežošanas riskam. Šis risks ir praktiski nenovēršams un grūti vadāms. Vienlaikus būtu nesamērīgi prasīt Latvijā reģistrētajām tīmekļvietnēm pilnībā bloķēt azartspēļu kategorijas reklāmu, jo šādu reklāmu tās drīkst pilnīgi legāli eksponēt apmeklētājiem, kas nav identificējami kā Latvijas iedzīvotāji.
Ārzemēs reģistrēto mediju un tīmekļvietņu situācija: ar šīs normas stāšanos spēkā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija tiks pilnvarota pieņemt lēmumu liegt piekļuvi Latvijas teritorijā pieejamajām ārzemēs reģistrētajām tīmekļvietnēm, kuru atvēršanas brīdī lietotājam tiek eksponēta azartspēļu reklāma, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, un kontrolēt šī lēmuma izpildi. Atsaucoties uz iepriekš aprakstīto globālo reklāmas tīklu funkcionēšanu, piemēram, 2023. gada janvārī Latvijas iedzīvotājiem tika eksponētas azartspēļu kategorijas reklāmas, atverot tādas tiešsaistes tīmekļvietnes, kā, piemēram, bet ne tikai: forbes.com, youtube.com, facebook.com, wikipedia.org, flashscore.com, gsmarena.com, dailymail.co.uk, yahoo.com, 9gag.com, mobile.de, ebay.com, u.c (kopējais lapu skaits, kuras potenciāli varētu atvērt Latvijas iedzīvotāji, ir aptuveni 2 miljoni.) Lai realizētu plānoto normu bez milzīga administratīvā sloga un taisnīgi, t.i. pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu katrai tīmekļvietnei, kurā parādās azartspēļu reklāma, un kontrolētu šī lēmuma izpildi, faktiski būtu jāatslēdz Latvijas iedzīvotāju pieeja ārzemēs reģistrētajām tiešsaistes vietnēm. Roas pamatots jautājums, kā to iespējams realizēt tehniski un cik samērīgi tas ir?
Reklāmas tīklos ir pieslēgtas miljoniem tiešsaistes vietņu, ieskaitot Latvijas medijus, ārzemju medijus, sociālos medijus.
Globālās automatizēto reklāmu sistēmas ir izveidotas tā, ka praktiski nav iespējams identificēt reklāmas apmaksātāju – reklāmdevēju un maksāšanas avotu. Jebkura fiziska vai juridiska persona var reklamēties šajā tiešsaistes vidē un ir praktiski neiespējami izsekot šo reklāmu līdz reklāmdevējam.
Azartspēļu biznesā ir interaktīvo spēļu ražotāji un spēļu operatori, līdzīgi, kā auto biznesā ir ražotāji un auto dīleri. Operatorus var iedalīt 2 grupās - Latvijā licencēti un nelicencēti azartspēļu pakalpojumu sniedzēji. Latvijā azartspēļu reklāma ir aizliegta un licencēti azartspēļu pakalpojumu sniedzēji nevar reklamēties, taču, ņemot vērā globālās tiešsaistes reklāmas sistēmas priekšrocības un trūkumus, brīvi tiešsaistē reklamējas nelicencēti pakalpojumu sniedzēji un to reklāma sasniedz Latvijas iedzīvotājus. Spēļu ražotāji, kuri ir reģistrēti ārpus Latvijas jurisdikcijas, nav ierobežoti izvietot savas reklāmas un var reklamēt savu spēļu zīmolus tiešsaistē, sasniedzot arī Latvijas iedzīvotājus. Faktiski pastāv tāda situācija, ka brīvi reklamēties nevar tikai Latvijā licencētie azartspēļu pakalpojumu sniedzēji Latvijā reģistrētajos medijos.
Spēles, aplikācijas, mobilās lietotnes, kas ir pieejamas viedierīču lietotājiem, ir reklāmas kanāls, kas vispār netiek kontrolēts, turklāt nav iespējams identificēt visas tās lietotnes, kuras tiek izmantotas, lai reklamētu azartspēles, jo reklāmas ekspozīcija notiek galalietotāja viedierīces ekrānā, aplikācijas izmantošanas laikā. Saskaņā ar datiem no Statista.com 2022. gada 3. ceturksnī Google Play veikalā bija pieejamas 3,553,050, Amazon Appstore – 483,328 aplikācijas, spēles un citas mobilās lietotnes.
Daudzi uzņēmumi interneta piekļuvei pilnīgi legāli izmanto virtuālos privātos tīklus vai importētus IP adrešu resursus, tādējādi pastāv iespēja, ka ierīces lietotājs piekļūst internetam ar citas jurisdikcijas IP adresi, pašam par to nezinot. Attiecīgi šādam lietotājam var tikt eksponētas visas reklāmas, kas ir atļautas atbilstošajā jurisdikcijā, bet aizliegtas Latvijā. Tādējādi ir jautājums, vai gadījumā, ja šāds lietotājs iesniegtu sūdzību Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai par it kā azartspēļu reklāmas aizlieguma pārkāpumu, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai būtu iespējams konstatēt, ka faktiski pēc būtības nekāds pārkāpums nav noticis, jo reklāmas eksponēšanas brīdī lietotājs nav bijis identificējams, kā Latvijas iedzīvotājs, uz kuru attiektos aizliegums eksponēt azartspēļu reklāmu.
Šī norma – kontrolēt lēmuma par piekļuves ierobežošanu tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīta azartspēļu reklāma, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, būtu prettiesiska, jo Azartspēļu un izložu likuma esošā redakcija nepiešķir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai tiesības pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīta azartspēļu reklāma liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
LRA ieskatā nav vērtēts, kā šo normu varēs piemērot pēc tās stāšanās spēkā. Nav vērtēts šīs normas samērīgums un tas, ka to varēs piemērot tikai Latvijā reģistrētajām tiešsaistes tīmekļvietnēm, jo uz ārzemēs reģistrētajām tiešsaistes tīmekļvietnēm neattiecas azartspēļu reklāmas aizliegums, attiecīgi arī ierosinātā norma neattieksies, bet piekļuves ierobežošana tām tiktu uzskatīta, pirmkārt, par nesamērīgu līdzekli, otrkārt, šāda piekļuves ierobežošana faktiski nozīmētu Latvijas iedzīvotājiem liegt pieeju ārzemēs reģistrētajām tīmekļvietnēm. Ņemot vērā to, ka būs neiespējami liegt piekļuvi ārzemēs reģistrētajām tīmekļvietnēm, kurās tiek eksponēta azartspēļu reklāma, piekļuves liegšanu būs iespējams vērst tikai pret Latvijā reģistrētajām tīmekļvietnēm, ja tajās parādītos reklāma, nav izvērtēts, cik lielā mērā šīs normas stāšanās spēkā pasliktinātu Latvijā reģistrēto tīmekļvietņu, kuras atrodas globālas konkurences pozīcijās, konkurences spējas. Izložu un azartspēļu likuma esošā redakcija nepiešķir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai tiesības pieņemt šādu lēmumu par piekļuves ierobežošanu.
Kopumā LRA iebildumi ir balstīti sekojošos apsvērumos:
Latvijas iedzīvotājiem, izmantojot savas elektroniskās ierīces – viedtālruni, datoru vai viedtelevizoru, u.c. ir iespējas patērēt saturu internetā, izmantojot Latvijā vai ārzemēs reģistrētas tīmekļvietnes. Uz Latvijā reģistrētajām tīmekļvietnēm attiecas azartspēļu reklāmas aizliegums, kā to nosaka Azartspēļu un izložu likuma 41.panta 5. daļa, taču ārzemēs reģistrētajiem medijiem nav pienākuma ievērot Latvijas Republikas likumdošanu. Globālie reklāmas tīkli darbojas tā, ka reklāma internetā var tikt eksponēta brīdī, kad cilvēks savas ierīces ekrānā atver interneta pārlūku, lai kādā tīmekļvietnē iepazītos ar tās saturu. Visas tīmekļvietnes atrodas saslēgtas vienā tīklā. Tīmekļvietnei pilnībā nav iespējams kontrolēt reklāmas, kas tiek eksponētas tās satura galalietotāja ekrānā brīdī, kad tas skatās saturu, ņemot vērā to, ka globālajā tīmeklī nemitīgi notiek informācijas apmaiņa, tsk. reklāmas eksponēšana, izmantojot hipersaites. Pēc šī principa darbojas daudzi (vairāk nekā 100) globāli automatizētas reklāmas tīkli.
Ņemot vērā tikko aprakstīto kontekstu, pēc šis normas stāšanās spēkā:
Latvijā reģistrēto tīmekļvietņu (mediju) situācija būs tāda, ka pat, ja tiešsaistes tīmekļvietne ir bloķējusi kādas nevēlamas reklāmas kategorijas eksponēšanu saviem lietotājiem, sistēmas ir apejamas un reklāma var tikt eksponēta Latvijas iedzīvotājam. Ja norma tiks ieviesta, Latvijā reģistrētās tīmekļvietnes tiks pakļautas piekļuves ierobežošanas riskam. Šis risks ir praktiski nenovēršams un grūti vadāms. Vienlaikus būtu nesamērīgi prasīt Latvijā reģistrētajām tīmekļvietnēm pilnībā bloķēt azartspēļu kategorijas reklāmu, jo šādu reklāmu tās drīkst pilnīgi legāli eksponēt apmeklētājiem, kas nav identificējami kā Latvijas iedzīvotāji.
Ārzemēs reģistrēto mediju un tīmekļvietņu situācija: ar šīs normas stāšanos spēkā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija tiks pilnvarota pieņemt lēmumu liegt piekļuvi Latvijas teritorijā pieejamajām ārzemēs reģistrētajām tīmekļvietnēm, kuru atvēršanas brīdī lietotājam tiek eksponēta azartspēļu reklāma, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, un kontrolēt šī lēmuma izpildi. Atsaucoties uz iepriekš aprakstīto globālo reklāmas tīklu funkcionēšanu, piemēram, 2023. gada janvārī Latvijas iedzīvotājiem tika eksponētas azartspēļu kategorijas reklāmas, atverot tādas tiešsaistes tīmekļvietnes, kā, piemēram, bet ne tikai: forbes.com, youtube.com, facebook.com, wikipedia.org, flashscore.com, gsmarena.com, dailymail.co.uk, yahoo.com, 9gag.com, mobile.de, ebay.com, u.c (kopējais lapu skaits, kuras potenciāli varētu atvērt Latvijas iedzīvotāji, ir aptuveni 2 miljoni.) Lai realizētu plānoto normu bez milzīga administratīvā sloga un taisnīgi, t.i. pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu katrai tīmekļvietnei, kurā parādās azartspēļu reklāma, un kontrolētu šī lēmuma izpildi, faktiski būtu jāatslēdz Latvijas iedzīvotāju pieeja ārzemēs reģistrētajām tiešsaistes vietnēm. Roas pamatots jautājums, kā to iespējams realizēt tehniski un cik samērīgi tas ir?
Reklāmas tīklos ir pieslēgtas miljoniem tiešsaistes vietņu, ieskaitot Latvijas medijus, ārzemju medijus, sociālos medijus.
Globālās automatizēto reklāmu sistēmas ir izveidotas tā, ka praktiski nav iespējams identificēt reklāmas apmaksātāju – reklāmdevēju un maksāšanas avotu. Jebkura fiziska vai juridiska persona var reklamēties šajā tiešsaistes vidē un ir praktiski neiespējami izsekot šo reklāmu līdz reklāmdevējam.
Azartspēļu biznesā ir interaktīvo spēļu ražotāji un spēļu operatori, līdzīgi, kā auto biznesā ir ražotāji un auto dīleri. Operatorus var iedalīt 2 grupās - Latvijā licencēti un nelicencēti azartspēļu pakalpojumu sniedzēji. Latvijā azartspēļu reklāma ir aizliegta un licencēti azartspēļu pakalpojumu sniedzēji nevar reklamēties, taču, ņemot vērā globālās tiešsaistes reklāmas sistēmas priekšrocības un trūkumus, brīvi tiešsaistē reklamējas nelicencēti pakalpojumu sniedzēji un to reklāma sasniedz Latvijas iedzīvotājus. Spēļu ražotāji, kuri ir reģistrēti ārpus Latvijas jurisdikcijas, nav ierobežoti izvietot savas reklāmas un var reklamēt savu spēļu zīmolus tiešsaistē, sasniedzot arī Latvijas iedzīvotājus. Faktiski pastāv tāda situācija, ka brīvi reklamēties nevar tikai Latvijā licencētie azartspēļu pakalpojumu sniedzēji Latvijā reģistrētajos medijos.
Spēles, aplikācijas, mobilās lietotnes, kas ir pieejamas viedierīču lietotājiem, ir reklāmas kanāls, kas vispār netiek kontrolēts, turklāt nav iespējams identificēt visas tās lietotnes, kuras tiek izmantotas, lai reklamētu azartspēles, jo reklāmas ekspozīcija notiek galalietotāja viedierīces ekrānā, aplikācijas izmantošanas laikā. Saskaņā ar datiem no Statista.com 2022. gada 3. ceturksnī Google Play veikalā bija pieejamas 3,553,050, Amazon Appstore – 483,328 aplikācijas, spēles un citas mobilās lietotnes.
Daudzi uzņēmumi interneta piekļuvei pilnīgi legāli izmanto virtuālos privātos tīklus vai importētus IP adrešu resursus, tādējādi pastāv iespēja, ka ierīces lietotājs piekļūst internetam ar citas jurisdikcijas IP adresi, pašam par to nezinot. Attiecīgi šādam lietotājam var tikt eksponētas visas reklāmas, kas ir atļautas atbilstošajā jurisdikcijā, bet aizliegtas Latvijā. Tādējādi ir jautājums, vai gadījumā, ja šāds lietotājs iesniegtu sūdzību Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai par it kā azartspēļu reklāmas aizlieguma pārkāpumu, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai būtu iespējams konstatēt, ka faktiski pēc būtības nekāds pārkāpums nav noticis, jo reklāmas eksponēšanas brīdī lietotājs nav bijis identificējams, kā Latvijas iedzīvotājs, uz kuru attiektos aizliegums eksponēt azartspēļu reklāmu.
Šī norma – kontrolēt lēmuma par piekļuves ierobežošanu tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīta azartspēļu reklāma, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, būtu prettiesiska, jo Azartspēļu un izložu likuma esošā redakcija nepiešķir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai tiesības pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīta azartspēļu reklāma liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Uzsākt darbu pie grozījumiem, ar kuriem aizstāt Azartspēļu un izložu likuma 41.panta 5. daļā pastāvošo vispārējo azartspēļu reklāmas aizliegumu, izstrādājot sabalansētus azartspēļu reklāmas ierobežojumus, kas funkcionētu, ņemot vērā globālo konkurenci un reklāmas tirgus īpatnības, kā arī būtu taisnīgi pret Latvijā reģistrētajiem komersantiem.
Piedāvātā redakcija
-