Atzinums

No normas būtības un anotācijā skaidrotā izriet, ka normas mērķis ir atsavināt publiskas personas nekustamo īpašumu, ja zemes vienības sadale ir iespējama, bet nav lietderīga.

Tādējādi minētā norma faktiski pieļaus arī atsavināšanu, kur būvju īpašnieki vēlas iegūt visu publiskas personas zemi, kaut gan sadale ir iespējama. Ja publiska persona būtu veikusi zemes sadali un īpašumu nodalīšanu, tad šādos gadījumos nemaz nebūtu jautājums, vai sadale bija vai nebija lietderīga, jo persona nekad neiegūtu tiesības ierosināt šāda apbūvēta zemesgabala atsavināšanu (proti, ja nekustamo īpašumu sadalītu, tad uz atdalīto zemi nevarētu izmantot 4.pantā ceturtajā daļā minētās tiesības). Turklāt atdalītais zemesgabals, ja vien nebūtu nepieciešams publiskai personai, vienmēr tiktu pārdots izsolē publiskā piedāvājumā, uzvarot augstākajam cenas piedāvājumam, nevis par nosacīto cenu atsavināts kaimiņam.

Tāpēc anotācijā/tiesību normā ir jābūt skaidriem piemēriem un pamatojumam, kā minētais lietderības kritērijs ļaus izvairīties no tādiem gadījumiem, kad aiz lietderības tiek paslēpta nevēlēšanās vai necaurspīdīgas intereses neveikt zemesgabala sadali konkrētas privātpersonas interesēs, piemēram, ka ēkām ir jābūt funkcionāli saistītām vai privātpersonas ēkas funkcionāla izmantošana nav iespējama bez tās zemesgabala daļas, uz kuras atrodas šī nedzīvojamā ēka vai ka atsevišķa zemesgabala pārdošana izsolē nebūtu iespējama ar argumentiem, kas šādu neiespējamību pamatotu.

Tieslietu ministrijas ieskatā faktiski ir jābūt atrunātam, ka normu var piemērot tikai tad, ja atdalot arī pastāvētu 4.pantā ceturtā daļā paredzētās tiesības, ja ar sadali tiesības zūd, tad lietderības apsvērumi sadales neveikšanai nav pamatoti.

Ņemot vērā minēto, lūdzam normā vai anotācijā to skaidri norādīt. 

Vienlaikus Tieslietu ministrija atkārtoti norāda uz to, ka no valsts puses ir nekorekti izmantot lietderības apsvērumus, tur, kur valsts pati ir radījusi situāciju un atsākās no seku novēršanas. Ņemot vērā Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas mērķi un skatoties no zemes reformas skatu punkta, situāciju, kad uz vienas valstij piederošas zemes vienības ir vairākas patstāvīgas būves, radīja pati valsts, turklāt to nenovērsa sākotnēji. Tādēļ valsts rīcība to tagad nenovērst ir apšaubāma.

 

-

Ņemot vērā, ka normas būtība ir paredzēt, ka nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja tāda nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš atzīts par bezmantinieku mantu, bezīpašnieka lietu un konfiscētu mantu, tad lūdzam līdzīgu kārtību paredzēt arī, kad šādi nekustamie īpašumi tiek atsavināti ar dāvinājuma līgumu pašvaldībai. Norādītās problēmas, argumenti un pamatojums ir identisks arī nekustamo īpašumu nodošanai pašvaldībai. Tieslietu ministrijas ieskatā, ja nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja minēto nekustamo īpašumu pārdošanai, arī dāvināšanai, kas ir viens no atsavināšanas veidiem, pašvaldībai nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja. Lūdzam precizēt attiecīgās tiesību normas Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā.

-

Likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 42. panta piektā daļa noteic, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu un zemes īpašnieks ir publiska persona, šā likuma 38., 39., 40. un 41. panta prasības piemēro ar 2024. gada 1. janvāri. Ņemot vērā minēto un to, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. pants noteic publiskas personas zemes atsavināšanas kārtību, lūdzam precizēto likumprojektu papildināt ar grozījumu Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma Pārejas noteikumos, tos papildinot ar 21. punktu šādā redakcijā: "21. Grozījums šā likuma 44. panta piektajā daļā stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī". Vienlaikus precizētā likumprojekta Pārejas noteikumi atbilstoši grozījumu likumos noformēšanas juridiskās tehnikas prasībām, noformējami kā grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma pamattekstā, t.i., likuma Pārejas noteikumus papildinot ar 22. punktu (sk., piemēram, spēkā esošo Publikas personas mantas atsavināšanas likuma Pārejas noteikumu 20. punktu).

Vienlaikus lūdzam precizēt anotāciju un dzēst informāciju, kas atiecas uz tādu normas redakciju, kas vairs nav likumprojektā.

-