Atzinums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savas kompetences ietvaros ir izskatījusi likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” anotāciju (turpmāk – anotācija).
Anotācijas pašreizējās situācijas aprakstā norādīts:
1) “Kā būtiskākie problēmjautājumi, kurus lēmuma pieņemšanas gadījumā jāizvērtē LVC, minami kopīpašnieku strīdi par tiesībām rīkoties ar nekustamo īpašumu vai tā daļu, īpašnieku tiesības noteikt īpašuma lietošanas kārtību dalītā īpašuma gadījumā, nekustamā īpašuma apsaimniekotāja tiesības noteikt īpašuma lietošanas kārtību. (..)”; 
2) ”Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 2. un 13. punktu pašvaldības autonomās funkcijas ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību, tomēr šobrīd pašvaldības nekādā veidā nepiedalās saskaņošanas procesā, kas saistīts ar satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanu vai noņemšanu tās administratīvajā teritorijā. Līdz ar to Ceļu satiksmes likuma 38. pants ierobežo pašvaldību tiesības efektīvi plānot satiksmes organizāciju, transportlīdzekļu stāvvietu skaitu un izvietojumu u.tml. tās administratīvajā teritorijā.”
Savukārt anotācijas risinājuma aprakstā norādīts:  “Vienlaikus tiks novērsta situācija, ka LVC veic tai neraksturīgas funkcijas. Savukārt pašvaldībām netiks noteiktas jaunas, neraksturīgas funkcijas, jo līdzīgu jautājumu risināšana jau šobrīd ir pašvaldības kompetencē, vērtējot gan ar pašvaldības teritorijas izmantošanu, plānošanu saistītus jautājumus, gan arī saskaņojot būvniecības ieceres.”
Ceļu satiksmes likuma 4. panta astotā daļa noteic, ka Latvijas Valsts ceļi uzrauga ceļu būvniecību, remontu, rekonstrukciju un uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā, veic ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvniecības un rekonstrukcijas projektu saskaņošanu un uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību Latvijā obligāti piemērojamo standartu un citu normatīvu prasībām. Savukārt Ceļu satiksmes likuma 38. panta otrā daļa noteic, ka satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar Latvijas Valsts ceļiem. Saskaņojums par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu attiecas uz atbilstību standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.
Ministrija norāda, ka Ceļu satiksmes likumā 38. panta otrā daļa attiecas uz satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu, nevis uz administratīvās teritorijas labiekārtošanu, sanitāro tīrību vai pašvaldības tiesībām teritorijas plānojumā noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību. Tādējādi Ceļu satiksmes likumā 38. panta otrā daļa neierobežo pašvaldības tiesības pildīt likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 2. un 13. punktā noteiktās autonomās funkcijas.
Ievērojot iepriekš minēto, rezultātā likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” 3. un 7. pants, lai novērstu, ka VSIA “Latvijas Valsts ceļi” veic tai neraksturīgas darbības, paredz pašvaldībai veikt tai neraksturīgas darbības.
Ministrija saprot, ka Ceļu satiksmes likuma 38. panta otrajā daļā noteiktā uzdevuma izpildē var rasties neskaidri un risināmi jautājumi, tajā pašā laikā tā ir jebkura pārvaldes uzdevuma izpildes sastāvdaļa.
Papildus norādām, ka anotācijā nav pamatots likumprojekta 3. pantā noteiktais pašvaldību uzdevums - pašvaldība uzrauga ielu uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī un satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” 3. pantā noteiktos pašvaldību uzdevumus.
 

-

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savas kompetences ietvaros ir izskatījusi likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” anotāciju (turpmāk – anotācija).
Anotācijas pašreizējās situācijas aprakstā norādīts:
1) “Kā būtiskākie problēmjautājumi, kurus lēmuma pieņemšanas gadījumā jāizvērtē LVC, minami kopīpašnieku strīdi par tiesībām rīkoties ar nekustamo īpašumu vai tā daļu, īpašnieku tiesības noteikt īpašuma lietošanas kārtību dalītā īpašuma gadījumā, nekustamā īpašuma apsaimniekotāja tiesības noteikt īpašuma lietošanas kārtību. (..)”; 
2) ”Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 2. un 13. punktu pašvaldības autonomās funkcijas ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību, tomēr šobrīd pašvaldības nekādā veidā nepiedalās saskaņošanas procesā, kas saistīts ar satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanu vai noņemšanu tās administratīvajā teritorijā. Līdz ar to Ceļu satiksmes likuma 38. pants ierobežo pašvaldību tiesības efektīvi plānot satiksmes organizāciju, transportlīdzekļu stāvvietu skaitu un izvietojumu u.tml. tās administratīvajā teritorijā.”
Savukārt anotācijas risinājuma aprakstā norādīts:  “Vienlaikus tiks novērsta situācija, ka LVC veic tai neraksturīgas funkcijas. Savukārt pašvaldībām netiks noteiktas jaunas, neraksturīgas funkcijas, jo līdzīgu jautājumu risināšana jau šobrīd ir pašvaldības kompetencē, vērtējot gan ar pašvaldības teritorijas izmantošanu, plānošanu saistītus jautājumus, gan arī saskaņojot būvniecības ieceres.”
Ceļu satiksmes likuma 4. panta astotā daļa noteic, ka Latvijas Valsts ceļi uzrauga ceļu būvniecību, remontu, rekonstrukciju un uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā, veic ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvniecības un rekonstrukcijas projektu saskaņošanu un uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību Latvijā obligāti piemērojamo standartu un citu normatīvu prasībām. Savukārt Ceļu satiksmes likuma 38. panta otrā daļa noteic, ka satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar Latvijas Valsts ceļiem. Saskaņojums par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu attiecas uz atbilstību standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.
Ministrija norāda, ka Ceļu satiksmes likumā 38. panta otrā daļa attiecas uz satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu, nevis uz administratīvās teritorijas labiekārtošanu, sanitāro tīrību vai pašvaldības tiesībām teritorijas plānojumā noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību. Tādejādi Ceļu satiksmes likumā 38. panta otrā daļa neierobežo pašvaldības tiesības pildīt likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 2. un 13. punktā noteiktās autonomās funkcijas.
Ievērojot iepriekš minēto, likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” 3. un 7. pants, lai novērstu, ka VSIA “Latvijas Valsts ceļi” veic tai neraksturīgas darbības, paredz pašvaldībai veikt tai neraksturīgas darbības.
Ministrija saprot, ka Ceļu satiksmes likuma 38. panta otrajā daļā noteiktā uzdevuma izpildē var rasties neskaidri un risināmi jautājumi, tajā pašā laikā tā ir jebkura pārvaldes uzdevuma izpildes sastāvdaļa.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” 7. pantā noteikto pašvaldību uzdevumu.
 

-

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savas kompetences ietvaros ir izskatījusi likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” anotāciju (turpmāk – anotācija).
Anotācijas pašreizējās situācijas aprakstā norādīts:
1) “Kā būtiskākie problēmjautājumi, kurus lēmuma pieņemšanas gadījumā jāizvērtē LVC, minami kopīpašnieku strīdi par tiesībām rīkoties ar nekustamo īpašumu vai tā daļu, īpašnieku tiesības noteikt īpašuma lietošanas kārtību dalītā īpašuma gadījumā, nekustamā īpašuma apsaimniekotāja tiesības noteikt īpašuma lietošanas kārtību. (..)”; 
2) ”Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 2. un 13. punktu pašvaldības autonomās funkcijas ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību, tomēr šobrīd pašvaldības nekādā veidā nepiedalās saskaņošanas procesā, kas saistīts ar satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanu vai noņemšanu tās administratīvajā teritorijā. Līdz ar to Ceļu satiksmes likuma 38. pants ierobežo pašvaldību tiesības efektīvi plānot satiksmes organizāciju, transportlīdzekļu stāvvietu skaitu un izvietojumu u.tml. tās administratīvajā teritorijā.”
Savukārt anotācijas risinājuma aprakstā norādīts:  “Vienlaikus tiks novērsta situācija, ka LVC veic tai neraksturīgas funkcijas. Savukārt pašvaldībām netiks noteiktas jaunas, neraksturīgas funkcijas, jo līdzīgu jautājumu risināšana jau šobrīd ir pašvaldības kompetencē, vērtējot gan ar pašvaldības teritorijas izmantošanu, plānošanu saistītus jautājumus, gan arī saskaņojot būvniecības ieceres.”
Ceļu satiksmes likuma 4. panta astotā daļa noteic, ka Latvijas Valsts ceļi uzrauga ceļu būvniecību, remontu, rekonstrukciju un uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā, veic ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvniecības un rekonstrukcijas projektu saskaņošanu un uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību Latvijā obligāti piemērojamo standartu un citu normatīvu prasībām. Savukārt Ceļu satiksmes likuma 38. panta otrā daļa noteic, ka satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar Latvijas Valsts ceļiem. Saskaņojums par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu attiecas uz atbilstību standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.
Ministrija norāda, ka Ceļu satiksmes likumā 38. panta otrā daļa attiecas uz satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu, nevis uz administratīvās teritorijas labiekārtošanu, sanitāro tīrību vai pašvaldības tiesībām teritorijas plānojumā noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību. Tādejādi Ceļu satiksmes likumā 38. panta otrā daļa neierobežo pašvaldības tiesības pildīt likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 2. un 13. punktā noteiktās autonomās funkcijas.
Ievērojot iepriekš minēto, likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” 3. un 7. pants, lai novērstu, ka VSIA “Latvijas Valsts ceļi” veic tai neraksturīgas darbības, paredz pašvaldībai veikt tai neraksturīgas darbības.
Ministrija saprot, ka Ceļu satiksmes likuma 38. panta otrajā daļā noteiktā uzdevuma izpildē var rasties neskaidri un risināmi jautājumi, tajā pašā laikā tā ir jebkura pārvaldes uzdevuma izpildes sastāvdaļa.
Papildus norādām, ka anotācijā nav pamatots likumprojekta 3. pantā noteiktais pašvaldību uzdevums - pašvaldība uzrauga ielu uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī un satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt anotāciju.

-

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lūdz pamatot, kāpēc tiek uzskatīts, ka likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” 3. un 7. pantā noteiktajiem pašvaldību uzdevumiem nav ietekmes uz pašvaldību budžetiem (pamatojumu lūdzam norādīt, ja no likumprojekta netiek izslēgti noteiktie pašvaldību uzdevumi).
 

-

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē, ka “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam” 4.5.2. rīcības virzienā “Viedās pilsētas, viedā mobilitāte, autonomie transporta līdzekļi, izmēģinājuma poligoni un regulējuma smilškastes” tiek uzsvērts, ka viena no būtiskām prioritātēm ir viedā mobilitāte. Viedās pilsētas ekosistēmas ietvaros ir izstrādāts sadarbības memorands, kas noslēgts 2020. gadā, lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu savstarpēji koordinētu rīcību kopējās viedās pilsētas koncepta attīstībai Latvijā.
Lai veicinātu viedās mobilitātes inovatīvus risinājumus, Latvijā nepieciešama vismaz viena pilotteritorija katram transporta veidam (sauszemes, ūdens, gaisa). Attālināti vadāmu transportlīdzekļu testēšana pilsētvidē ir atļauta jau šobrīd un veicama atbilstoši Satiksmes ministrijas sagatavotajām vadlīnijām attālināti vadāmu transportlīdzekļu tehnoloģiju testēšanai, taču saskaņā ar esošo regulējumu transportlīdzeklī testēšanas laikā tajā jebkurā brīdī jāatrodas vadītājam, kas var pārņemt transportlīdzekļa vadību. Tādēļ, lai pieļautu attālināti vadāmu transportlīdzekļu beidzamo testēšanu reālajā pilsētas vidē bez vadītāja vai vadītājam atrodoties ārpus transportlīdzekļa, nepieciešami grozījumi regulējumā.
Ņemot vērā minēto, izsakām priekšlikumu izskatīt iespējamību esošos grozījumus Ceļu satiksmes likumā papildināt ar atbilstošiem precizējumiem, lai pieļautu attālināti vadāmu transportlīdzekļu beidzamo testēšanu reālajā pilsētas vidē bez vadītāja vai vadītājam atrodoties ārpus transportlīdzekļa.
 

-