Atzinums

Gan Likumprojekta 1.pantā paredzētajā Likuma 28.panta piektajā daļā, gan Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Likuma 28.¹panta ceturtajā daļā, gan Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 30.panta trešajā daļā noteikts, ka publiskā tirgotāja ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu saistītie ieņēmumi tiek izmantoti elektroenerģijas obligātā iepirkuma un maksājumu par garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu izmaksu segšanai, un, ja ieņēmumi ir nepietiekoši, tos kompensē no valsts budžeta.
Sabiedrisko pakalojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - Regulators) ieskatā, regulējuma skaidrībai un uztveramībai ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma un maksājumu par garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistīto izmaksu segšanas regulējums būtu ietverams Likuma 33.pantā, kurš noteic publiskā tirgotāja darbības regulējumu, jaunā daļā. Minētajā normā nepieciešams paredzēt Ministru kabinetam pienākumu noteikt kārtību, kādā publiskais tirgotājs var saņemt līdzekļus no valsts budžeta. Minētā kārtība nepieciešama, lai noteiktu, kā publiskajam tirgotājam tiek nodrošināti nepieciešamie finanšu līdzekļi operatīvai naudas plūsmai, nepakļaujot publisko tirgotāju būtiskam kredītriskam, jo publiskais tirgotājs ik mēnesi veic norēķinus ar elektroenerģijas ražotājiem par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju un veic garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu maksājumus.

Ņemto vērā minēto, Likumprojekts jāpapildina ar jaunu pantu, ar kuru Likuma 33.pantu papildina ar sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma un ar garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistīto izmaksu pārsniegumu pār publiskā tirgotāja ieņēmumiem, kas saistīti ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību”.

Likuma 30.²pants noteic, ka energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi var iegūt tiesības uz samazinātu līdzdalību to izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam, kā arī kārtību, kādā šādas tiesības iegūstamas. Tā kā Likumprojekts noteic, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma un maksājumu par garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu izmaksas sedz publiskais tirgotājs, nevis visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, tajā skaitā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, Likuma 30.²panta regulējums zaudē jēgu. Līdz ar to Likumprojekts jāpapildina ar jaunu pantu, ar kuru no Likuma izslēdz 30.²pantu.

Ņemot vērā, ka ar Likumprojektu no Likuma 28.¹panta ceturtās daļas izslēgta prasība visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem segt izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, no Likuma 28.panta piektās daļas un 30.panta trešās daļas izslēgta prasība saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksas segt visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, Likumprojekts jāpapildina ar jauniem pantiem, kas paredz:
- izslēgt 16.panta trešajā daļā vārdus “kā arī izmaksas, kas saistītas ar obligātā iepirkuma komponentes iekasēšanu, administrēšanu un norēķināšanās pienākuma izpildi ar publisko tirgotāju”. Papildus Regulators vēlas norādīt uz nepieciešamību no Likuma izslēgt elektroenerģijas sistēmas īpašnieka regulējumu, ņemot vērā, ka ir veikta pilna elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana;
- izslēgt 28.panta otrajā daļā vārdus “ obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību”;
- izslēgt 29.panta ceturtajā daļā vārdus “obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību”;
- izslēgt 30.¹panta ceturtajā daļā teikumu “Par elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas lietotāja elektroenerģijas patēriņu atbilstoši šā likuma 28.panta piektajai daļai un 30.panta trešajai daļai ir uzskatāms no sistēmas saņemtais elektroenerģijas daudzums, kas pārsniedz sistēmā nodoto elektroenerģijas daudzumu.”;
- izslēgt 30.⁵panta piektajā daļā teikumu “Par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas lietotāja elektroenerģijas patēriņu atbilstoši šā likuma 28.panta piektajai daļai un 30.panta trešajai daļai ir uzskatāms no sistēmas saņemtais elektroenerģijas daudzums, kas pārsniedz sistēmā nodoto elektroenerģijas daudzumu.”;
- izslēgt 37.⁶panta sestajā daļā teikumu “Par aktīvā lietotāja elektroenerģijas patēriņu atbilstoši šā likuma 28.panta piektajai daļai un 30.panta trešajai daļai ir uzskatāms no sistēmas saņemtais elektroenerģijas daudzums, kas pārsniedz sistēmā nodoto elektroenerģijas daudzumu.”;
- izslēgt 37.⁷panta sestajā daļā teikumu “Elektroenerģijas energokopiena administrē tai piemērojamo obligātā iepirkuma komponentes maksājumu norēķinu.”;
- izslēgt 33.panta otrās daļas 4.punktu un piekto daļu;
- izteikt pārejas noteikumu 53.punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka elektroenerģijas, kura iepirkta saskaņā ar pārejas noteikumu 52.punktu, ar iepirkumu saistītās izmaksas sedz publiskais tirgotājs un izmaksu pārsniegumu pār publiskā tirgotāja ieņēmumiem sedz no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību. Ja tiek konstatēts, ka Likuma pārejas noteikumu 52.punktā noteiktie elektroenerģijas ražotāji neizmanto tiesības pārdot elektroenerģiju publiskajam tirgotājam, pārejas noteikumu 53.punkts būtu izslēdzams;
- izslēgt pārejas noteikumu 53.⁴punktu;
- papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, paredzot termiņu Ministru kabinetam izdot kārtību, kādā publiskais tirgotājs var saņemt līdzekļus no valsts budžeta.

-

Regulators vērš uzmanību, ka publiskais tirgotājs, pildot normatīvajos aktos noteikto, gūst ieņēmumus ne tikai no darbībām elektroenerģijas tirgū, tas ir, pārdodot obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju elektroenerģijas biržā, bet arī no elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu tirdzniecības. Likuma 33.panta otrās daļas 5.punktā noteikts publiskā tirgotāja pienākums saņemt izcelsmes apliecinājumus par to elektroenerģijas ražotāju saražoto elektroenerģiju, kam ir tiesības pārdot elektroenerģiju vai saņemt atbalstu par uzstādīto elektrisko jaudu obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu ietvaros radušās kompensējamās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru publiskais tirgotājs saņēmis par attiecīgo izcelsmes apliecinājumu pārdošanu.

Ar Likumprojektu no Likuma 28.panta piektās daļas izslēgta prasība obligātā iepirkuma izmaksas segt visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Ievērojot minēto, Likumprojektam stājoties spēkā, elektroenerģijas galalietotāji neveiks maksājumus par obligātā iepirkuma komponentēm. Tādēļ Likumprojekta 1.pantā paredzētajā Likuma 28.panta piektajā daļā nav pamata noteikt, ka publiskā tirgotāja ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma saistīto izmaksu segšanai izmanto likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru noteikto valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai.
Regulatora noteiktā obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodika nosaka kārtību, kādā publiskais tirgotājs aprēķina un Regulators apstiprina komponentes, lai visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji kompensētu publiskajam tirgotājam obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma radītos papildu izdevumus, salīdzinot ar tāda paša apjoma elektroenerģijas iepirkumu elektroenerģijas tirgū, un izmaksas, ko veido maksājumi par garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Izpildot Ministru kabineta 2022.gada 6.septembra rīkojuma Nr.584 4.punktā noteikto uzdevumu Ekonomikas ministrijai izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Likumā, piedāvājot risinājumu, kura ietvaros obligātā iepirkuma izmaksas nesegtu Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, ar Likumprojektu no Likuma 28.panta piektās daļas izslēgta prasība obligātā iepirkuma izmaksas segt visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Ievērojot minēto, Likumprojekta 1.pantā paredzētajā Likuma 28.panta piektajā daļā nav pamata iekļaut prasību Regulatoram noteikt iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku.
Prasības attiecībā uz izmaksu vai ieņēmumu norādīšanu aktīvos vai saistībās reglamentē citi normatīvie akti un tās neietilpst Likuma 3.pantā noteiktajās Likuma darbības jomās. Līdz ar to, Regulatora ieskatā, prasība par kompensējamo izmaksu un attiecīgo publiskā tirgotāja ieņēmumu starpību atzīšanu aktīvos vai saistībās nebūtu nosakāma Likumprojekta 1.pantā paredzētajā Likuma 28.panta piektajā daļā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Regulatora ieskatā, Likumprojekta 1.pantā paredzētā Likuma 28.panta piektā daļa izsakāma šādā redakcijā:
“(5) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas pa energoresursu veidiem.”

Regulatora iebildumu par izmaksu, kas saistītas ar elektroenerģijas obligātā iepirkumu segšanu, skatīt pie Likumprojekta ievaddaļas.
 

“(5) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas pa energoresursu veidiem.”

Regulators vērš uzmanību, ka publiskais tirgotājs, pildot normatīvajos aktos noteikto, gūst ieņēmumus ne tikai no darbībām elektroenerģijas tirgū, tas ir, pārdodot obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju elektroenerģijas biržā, bet arī no elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu tirdzniecības. Likuma 33.panta otrās daļas 5.punktā noteikts publiskā tirgotāja pienākums saņemt izcelsmes apliecinājumus par to elektroenerģijas ražotāju saražoto elektroenerģiju, kam ir tiesības pārdot elektroenerģiju vai saņemt atbalstu par uzstādīto elektrisko jaudu obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu ietvaros radušās kompensējamās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru publiskais tirgotājs saņēmis par attiecīgo izcelsmes apliecinājumu pārdošanu.

Regulatora noteiktā obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodika nosaka kārtību, kādā publiskais tirgotājs aprēķina un Regulators apstiprina komponentes, lai visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji kompensētu publiskajam tirgotājam obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma radītos papildu izdevumus, salīdzinot ar tāda paša apjoma elektroenerģijas iepirkumu elektroenerģijas tirgū, un izmaksas, ko veido maksājumi par garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Izpildot Ministru kabineta 2022.gada 6.septembra rīkojuma Nr.584 4.punktā noteikto uzdevumu Ekonomikas ministrijai izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Likumā, piedāvājot risinājumu, kura ietvaros obligātā iepirkuma izmaksas nesegtu Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, ar Likumprojektu no Likuma 28.¹panta ceturtās daļas izslēgta prasība visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem segt izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu.

Ievērojot minēto, Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Likuma 28.¹panta ceturtajā daļā nav pamata iekļaut prasību Regulatoram noteikt maksas par uzstādīto elektrisko jaudu izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku, prasību minētās izmaksas sadalīt pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, kā arī nav pamata noteikt, ka publiskā tirgotāja faktiskās izmaksas veidojas no galalietotājiem, kuru elektroapgādes objekti ir pieslēgti sadales sistēmām, kurām ir mazāk par simt tūkstošiem lietotāju, tajā skaitā izmaksas par uzstādīto elektrisko jaudu, piemērojot tās sadales sistēmas operatora attiecīgai sprieguma pakāpei un tai lietotāju grupai noteiktos maksājumus, kurai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, sedz no valsts budžeta.

Prasības attiecībā uz izmaksu vai ieņēmumu norādīšanu aktīvos vai saistībās reglamentē citi normatīvie akti un tās neietilpst Likuma 3.pantā noteiktajās Likuma darbības jomās. Līdz ar to, Regulatora ieskatā, prasība par kompensējamo izmaksu un attiecīgo publiskā tirgotāja ieņēmumu starpību atzīšanu aktīvos vai saistībās nebūtu nosakāma Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Likuma 28.¹panta ceturtajā daļā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Regulatora ieskatā, Likumprojekta 2.pantā paredzētā Likuma 28.¹panta ceturtā daļa izsakāma šādā redakcijā:
“(4) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā veiktos maksājumus atsevišķi stacijām ar elektrisko jaudu 100 megavati vai lielāku un mazāku par 100 megavatiem, kā arī pa energoresursu veidiem.”

Regulatora iebildumu par izmaksu, kas saistītas ar garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu segšanu, skatīt pie Likumprojekta ievaddaļas.
 

“(4) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā veiktos maksājumus atsevišķi stacijām ar elektrisko jaudu 100 megavati vai lielāku un mazāku par 100 megavatiem, kā arī pa energoresursu veidiem.”

Regulators vērš uzmanību, ka publiskais tirgotājs, pildot normatīvajos aktos noteikto, gūst ieņēmumus ne tikai no darbībām elektroenerģijas tirgū, tas ir, pārdodot obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju elektroenerģijas biržā, bet arī no elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu tirdzniecības. Likuma 33.panta otrās daļas 5.punktā noteikts publiskā tirgotāja pienākums saņemt izcelsmes apliecinājumus par to elektroenerģijas ražotāju saražoto elektroenerģiju, kam ir tiesības pārdot elektroenerģiju vai saņemt atbalstu par uzstādīto elektrisko jaudu obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu ietvaros radušās kompensējamās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru publiskais tirgotājs saņēmis par attiecīgo izcelsmes apliecinājumu pārdošanu.

Ar Likumprojektu no Likuma 30.panta trešās daļas izslēgta prasība obligātā iepirkuma izmaksas segt visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Ievērojot minēto, Likumprojektam stājoties spēkā, elektroenerģijas galalietotāji neveiks maksājumus par obligātā iepirkuma komponentēm. Tādēļ Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 30.panta trešajā daļā nav pamata noteikt, ka publiskā tirgotāja ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma saistīto izmaksu segšanai izmanto likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru noteikto valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai.

Regulatora noteiktā obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodika nosaka kārtību, kādā publiskais tirgotājs aprēķina un Regulators apstiprina komponentes, lai visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji kompensētu publiskajam tirgotājam obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma radītos papildu izdevumus, salīdzinot ar tāda paša apjoma elektroenerģijas iepirkumu elektroenerģijas tirgū, un izmaksas, ko veido maksājumi par garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Izpildot Ministru kabineta 2022.gada 6.septembra rīkojuma Nr.584 4.punktā noteikto uzdevumu Ekonomikas ministrijai izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Likumā, piedāvājot risinājumu, kura ietvaros obligātā iepirkuma izmaksas nesegtu Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, ar Likumprojektu no Likuma 30.panta trešās daļas izslēgta prasība no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksas segt visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Ievērojot minēto, Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 30.panta trešajā daļā nav pamata iekļaut prasību Regulatoram noteikt iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku.

Prasības attiecībā uz izmaksu vai ieņēmumu norādīšanu aktīvos vai saistībās reglamentē citi normatīvie akti un tās neietilpst Likuma 3.pantā noteiktajās Likuma darbības jomās. Līdz ar to, Regulatora ieskatā, prasība par kompensējamo izmaksu un attiecīgo publiskā tirgotāja ieņēmumu starpību atzīšanu aktīvos vai saistībās nebūtu nosakāma Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 30.panta trešajā daļā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Regulatora ieskatā, Likumprojekta 3.pantā paredzētā Likuma 30.panta trešā daļa izsakāma šādā redakcijā:
“(3) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā likuma 29.pantā un šā panta 1.¹ un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas pa energoresursu veidiem.”

Regulatora iebildumu par izmaksu, kas saistītas ar elektroenerģijas obligātā iepirkumu segšanu, skatīt pie Likumprojekta ievaddaļas.
 

“(3) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā likuma 29.pantā un šā panta 1.¹ un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas pa energoresursu veidiem.”

Anotācijā norādīts, ka Likumprojekts paredz, ka elektroenerģijas publiskais tirgotājs galalietotājam sedz izmaksas par obligātā iepirkuma komponentēm, attiecīgajai kompensācijai novirzot elektroenerģijas publiskā tirgotāja ieņēmumus, kas veidojas no darbības elektroenerģijas tirgos, un gadījumā, ja elektroenerģijas publiskā tirgotāja ar obligātā iepirkuma sistēmu saistītās izmaksas pārsniedz tā ieņēmumus, kas veidojas no darbības elektroenerģijas tirgos, attiecīgo obligātā iepirkuma komponentes maksājumu apjoms tiktu segts no valsts budžeta līdzekļiem.

Regulators norāda, ka Likumprojekts izstrādāts, izpildot Ministru kabineta 2022.gada 6. septembra rīkojuma Nr.584 4.punktā noteikto uzdevumu Ekonomikas ministrijai izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Likumā, piedāvājot risinājumu, kura ietvaros obligātā iepirkuma izmaksas nesegtu Latvijas elektroenerģijas galalietotāji. Likumprojektā noteikts, ka publiskais tirgotājs sedz izmaksas par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju un maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Tā kā Likumprojektā galalietotājam nav noteikts pienākums segt izmaksas par obligātā iepirkuma komponentēm, Anotācijā nav pareizs apgalvojums, ka publiskais tirgotājs sedz galalietotājam minētās izmaksas.

Bez tam Regulators vērš uzmanību, ka publiskais tirgotājs, pildot normatīvajos aktos noteikto, gūst ieņēmumus ne tikai no darbībām elektroenerģijas tirgū, tas ir, pārdodot obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju elektroenerģijas biržā, bet arī no elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu tirdzniecības, kā arī saņem valsts dotāciju obligātā iepirkuma un jaudas komponentes pieauguma ierobežošanai.

Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt Anotācijas nodaļu “Risinājuma apraksts”.

Tāpat nepieciešams precizēt Anotācijas 2.1.nodaļas “Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt” sadaļu “Ietekmes apraksts”, jo Likumprojektā nav paredzēts elektroenerģijas galalietotājiem samazināt elektroenerģijas rēķinos norādītos obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksājumus, kā noteikts minētajā nodaļā. Likumprojekts paredz, ka elektroenerģijas galalietotāji neveic obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksājumus.

-