Projekta ID
24-TA-313Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"
Atzinums iesniegts
13.08.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas precizēto konceptuālā ziņojuma projektu “Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju” (turpmāk – Projekts) un paužam būtiskus apsvērumus Projekta sakarā.
1. Par pāreju uz institucionālo akreditāciju augstākajā izglītībā. Konceptuāli LTRK atbalsta pāreju uz institucionālo akreditāciju augstākajā izglītībā. Nozares pārstāvji jau 2018. gadā uzsvēra, ka šādai akreditācijai jābalstās uz augstskolu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un tās ilgtspēju. Tomēr nozares viedoklis tika ignorēts, izveidojot pašreizējo sistēmu, kurai bija nepieciešami vairākkārtēji normatīvo aktu grozījumi un termiņu pārcelšana. Lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē, jau konceptuālā ziņojuma līmenī nepieciešams uzsvērt nozares viedokļa nozīmību, izstrādājot ar institucionālo akreditāciju saistītos dokumentus.
2. Par augstskolu autonomiju institucionālās akreditācijas procesā. Augstskolu likuma 4. pants skaidri definē būtisko pamatprincipu Eiropas augstākās izglītības telpā (EAIT). Vienlaikus augstskolām ir jāatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ko regulāri uzrauga Izglītības kvalitātes valsts dienests. Nav skaidrs, kādas metodikas prasības tiek minētas Projekta 18. lappusē, kuras plānots pārbaudīt trīs mēnešu laikā. LTRK rosina dzēst šo prasību, atstājot tikai dokumentu atbilstības normatīvajiem aktiem pārbaudi, kas gan saīsinātu pārbaudes laiku, gan novērstu nevajadzīgas diskusijas.
3. Par European Quality Assurances Register for Higher Education (EQAR) esošo aģentūru līdzdalību. Globalizācijas un dalības EAIT apstākļos ir pašsaprotami ievērot šīs telpas augstākās izglītības kvalitātes izvērtēšanas principus. Aģentūru atbilstība šiem principiem tiek rūpīgi izvērtēta EQAR reģistrācijas procesā, tādēļ loģiska ir iespēja arī Latvijas augstākās izglītības iestādēm savas darbības kvalitātes vērtēšanai izvēlēties atbilstošāko no šīm aģentūrām (sk. https://www.eqar.eu/register/agencies/). Tas ir īpaši svarīgi, konkurējot starptautiskajā tirgū. Tomēr nav skaidrs, kāda sava kapacitāte šīm aģentūrām pēc saņemtās EQAR reģistrācijas vēl būtu “jādemonstrē Studiju kvalitātes komisijai”. Pēc augstskolas saņemtā vērtējuma EQAR esošajā aģentūrā ir nepieciešana tikai formāla akreditācijas rezultātu reģistrācija vai, ja tiek uzskatīts, ka kāda aģentūra kvalitātes vērtēšanas procesā ir pārkāpusi iepriekšminētos principus, atbilstoša vēršanās EQAR, lai pamatotas nepieciešamības gadījumā šo aģentūru izslēgtu no EQAR. Situāciju ironisku padara fakts, ka šobrīd Augstākās izglītības centra reģistrācija EQAR jau gadu ir apturēta (sk. https://www.eqar.eu/register/agencies/former-entries/). Ņemot vērā iepriekšminēto, ir jāprecizē lēmuma pieņemšanas kārtība, kas minēta Projekta 23. lappusē.
4. Par akreditācijas procesa ilgumu. Kā liecina attēls Projekta 19. lappusē, no trīs blokiem sastāvošais akreditācijas process var ilgt līdz pusotram gadam. Papildus ir jāpieskaita laiks, kamēr augstskola sagatavo un tulko iesniedzamos dokumentus. Īpaši nesaprotami tas ir gadījumā, ja augstskola iepriekš ir tikusi akreditēta uz trīs gadu termiņu. Ņemot vērā arī dokumentācijas sagatavošanas laiku, darbības uzlabošanai ir atvēlēts tikai viens gads, divus gadus atstājot ar kvalitātes vērtēšanu saistītām darbībām. LTRK aicina pārskatīt un saīsināt akreditācijas procesa ilgumu, lai augstskolas varētu vairāk laika veltīt darbības uzlabošanai, nevis tikai dokumentu sagatavošanai.
5. Par paredzēto Metodiku atbilstības vērtēšanas, kvalitātes vērtēšanas un akreditācijas lēmuma pieņemšanas posmiem. Projekta 19. lappusē minēts, ka atbilstošie MK noteikumi būs saistoši arī citām EQAR aģentūrām, kas organizē kvalitātes vērtēšanu. LTRK aicina uzsvērt, ka izstrādājamai metodikai visos posmos ir jābalstās uz atbilstošajiem standartiem un vadlīnijām, kas ir pieņemtas augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanai EAIT (sk. piem. https://www.enqa.eu/esg-standards-and-guidelines-for-quality-assurance-in-the-european-higher-education-area/ ) (ESG), veicot atbilstošus grozījumus arī Latvijā lietotajā metodikā, ja tiek aktualizēta ESG.
6. Par akadēmiskās darbības un zinātnes vienotību augstākajā izglītībā. Jau esošais ESG, kas ir spēkā no 2015. gada, norāda uz mācīšanas un mācīšanās procesa sasaisti ar pētījumiem un inovācijām, tādēļ nesaprotama ir Projekta autoru vēlme tikai nākotnē apsvērt augstākās izglītības un zinātniskās darbības vērtēšanas integrēšanu, lai kaut kad “mazinātu birokrātisko slogu un veidotu ciešāku sasaisti starp studijām un pētniecību” (sk. Projekta 21. lappusi.). Tas nozīmē, ka, izstrādājot vienu metodiku akreditācijai, kuru paredzēts sākt ar 2027. gadu, nākošajam ciklam tiks veidota vēl viena metodika. LTRK aicina veidot reālai situācijai atbilstošu metodiku un realizēt atbilstošu akreditācijas procesu jau sākot ar 2027. gadu, kad institucionālo akreditāciju ir paredzēts uzsākt. Augstākajā izglītībā akadēmiskais un zinātniskais process (t.sk. inovācijas) ir vienots.
7. Par akreditāciju termiņiem. Ir ļoti svarīgi, lai potenciālajiem studentiem nebūtu šaubas par izvēlētās studiju programmas akreditācijas spēkā esamību visa studiju procesa garumā un to, ka sekmīgu studiju noslēgumā tiks saņemts valstiski atzīts augstākās izglītības dokuments. Projekta tabula 28. un 29. lappusēs nesniedz pietiekamu skaidrību šajā jautājumā. Jāņem vērā, ka dažādiem studiju virzieniem vienā un tajā pašā augstskolā var būt dažādi akreditācijas termiņi, tāpēc jau konceptuālā līmenī ir jābūt skaidrībai par to, kas ir jāpārakreditē un kam tiks pagarināti akreditācijas termiņi, un kā šis process tiks plānots.
8. Par Projekta IV. sadaļu. Pārejas uz ciklisko akreditāciju SVID analīze ir veikta ļoti virspusēji un nedod būtisku papildinājumu Projektā (piem. jautājumos par augstākās izglītības un zinātnes vienotību, par augstākās izglītības eksportu, par studiju rezultātu atbilstību darba tirgus prognozei u.t.t.). LTRK aicina vai nu dzēst šo sadaļu vai ievērojami uzlabot.
9. Par akreditācijas procesa finansēšanu. LTRK atbalsta, ka atbilstības novērtējums un lēmuma pieņemšana tiek finansēti no valsts budžeta. Vienlaikus attiecībā uz kvalitātes novērtējuma finansēšanu, it īpaši scenārijos, kad tas pilnīgi vai daļēji tiek finansēts no valsts budžeta, ir nepieciešama lielāka skaidrība attiecībā uz citu EQAR aģentūru piesaisti.
10. Par studiju procesa un tā rezultātu izvērtējuma sabalansētību. Vēršam uzmanību, ka viens no būtiskākajiem rezultātu rādītājiem ir absolventu spēja iekļauties darba tirgū, jo īpaši gadījumā, ja studiju process tiek organizēts pilnībā vai daļēji izmantojot sabiedrisko finansējumu. Šis ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas parāda akadēmiskā un arī atbilstošā zinātniskā procesa kvalitāti, jo sevišķi augstākajā profesionālajā izglītībā. Aicinām pilnveidot Projektu, pievēršot šim aspektam ievērojami lielāku uzmanību.
1. Par pāreju uz institucionālo akreditāciju augstākajā izglītībā. Konceptuāli LTRK atbalsta pāreju uz institucionālo akreditāciju augstākajā izglītībā. Nozares pārstāvji jau 2018. gadā uzsvēra, ka šādai akreditācijai jābalstās uz augstskolu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un tās ilgtspēju. Tomēr nozares viedoklis tika ignorēts, izveidojot pašreizējo sistēmu, kurai bija nepieciešami vairākkārtēji normatīvo aktu grozījumi un termiņu pārcelšana. Lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē, jau konceptuālā ziņojuma līmenī nepieciešams uzsvērt nozares viedokļa nozīmību, izstrādājot ar institucionālo akreditāciju saistītos dokumentus.
2. Par augstskolu autonomiju institucionālās akreditācijas procesā. Augstskolu likuma 4. pants skaidri definē būtisko pamatprincipu Eiropas augstākās izglītības telpā (EAIT). Vienlaikus augstskolām ir jāatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ko regulāri uzrauga Izglītības kvalitātes valsts dienests. Nav skaidrs, kādas metodikas prasības tiek minētas Projekta 18. lappusē, kuras plānots pārbaudīt trīs mēnešu laikā. LTRK rosina dzēst šo prasību, atstājot tikai dokumentu atbilstības normatīvajiem aktiem pārbaudi, kas gan saīsinātu pārbaudes laiku, gan novērstu nevajadzīgas diskusijas.
3. Par European Quality Assurances Register for Higher Education (EQAR) esošo aģentūru līdzdalību. Globalizācijas un dalības EAIT apstākļos ir pašsaprotami ievērot šīs telpas augstākās izglītības kvalitātes izvērtēšanas principus. Aģentūru atbilstība šiem principiem tiek rūpīgi izvērtēta EQAR reģistrācijas procesā, tādēļ loģiska ir iespēja arī Latvijas augstākās izglītības iestādēm savas darbības kvalitātes vērtēšanai izvēlēties atbilstošāko no šīm aģentūrām (sk. https://www.eqar.eu/register/agencies/). Tas ir īpaši svarīgi, konkurējot starptautiskajā tirgū. Tomēr nav skaidrs, kāda sava kapacitāte šīm aģentūrām pēc saņemtās EQAR reģistrācijas vēl būtu “jādemonstrē Studiju kvalitātes komisijai”. Pēc augstskolas saņemtā vērtējuma EQAR esošajā aģentūrā ir nepieciešana tikai formāla akreditācijas rezultātu reģistrācija vai, ja tiek uzskatīts, ka kāda aģentūra kvalitātes vērtēšanas procesā ir pārkāpusi iepriekšminētos principus, atbilstoša vēršanās EQAR, lai pamatotas nepieciešamības gadījumā šo aģentūru izslēgtu no EQAR. Situāciju ironisku padara fakts, ka šobrīd Augstākās izglītības centra reģistrācija EQAR jau gadu ir apturēta (sk. https://www.eqar.eu/register/agencies/former-entries/). Ņemot vērā iepriekšminēto, ir jāprecizē lēmuma pieņemšanas kārtība, kas minēta Projekta 23. lappusē.
4. Par akreditācijas procesa ilgumu. Kā liecina attēls Projekta 19. lappusē, no trīs blokiem sastāvošais akreditācijas process var ilgt līdz pusotram gadam. Papildus ir jāpieskaita laiks, kamēr augstskola sagatavo un tulko iesniedzamos dokumentus. Īpaši nesaprotami tas ir gadījumā, ja augstskola iepriekš ir tikusi akreditēta uz trīs gadu termiņu. Ņemot vērā arī dokumentācijas sagatavošanas laiku, darbības uzlabošanai ir atvēlēts tikai viens gads, divus gadus atstājot ar kvalitātes vērtēšanu saistītām darbībām. LTRK aicina pārskatīt un saīsināt akreditācijas procesa ilgumu, lai augstskolas varētu vairāk laika veltīt darbības uzlabošanai, nevis tikai dokumentu sagatavošanai.
5. Par paredzēto Metodiku atbilstības vērtēšanas, kvalitātes vērtēšanas un akreditācijas lēmuma pieņemšanas posmiem. Projekta 19. lappusē minēts, ka atbilstošie MK noteikumi būs saistoši arī citām EQAR aģentūrām, kas organizē kvalitātes vērtēšanu. LTRK aicina uzsvērt, ka izstrādājamai metodikai visos posmos ir jābalstās uz atbilstošajiem standartiem un vadlīnijām, kas ir pieņemtas augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanai EAIT (sk. piem. https://www.enqa.eu/esg-standards-and-guidelines-for-quality-assurance-in-the-european-higher-education-area/ ) (ESG), veicot atbilstošus grozījumus arī Latvijā lietotajā metodikā, ja tiek aktualizēta ESG.
6. Par akadēmiskās darbības un zinātnes vienotību augstākajā izglītībā. Jau esošais ESG, kas ir spēkā no 2015. gada, norāda uz mācīšanas un mācīšanās procesa sasaisti ar pētījumiem un inovācijām, tādēļ nesaprotama ir Projekta autoru vēlme tikai nākotnē apsvērt augstākās izglītības un zinātniskās darbības vērtēšanas integrēšanu, lai kaut kad “mazinātu birokrātisko slogu un veidotu ciešāku sasaisti starp studijām un pētniecību” (sk. Projekta 21. lappusi.). Tas nozīmē, ka, izstrādājot vienu metodiku akreditācijai, kuru paredzēts sākt ar 2027. gadu, nākošajam ciklam tiks veidota vēl viena metodika. LTRK aicina veidot reālai situācijai atbilstošu metodiku un realizēt atbilstošu akreditācijas procesu jau sākot ar 2027. gadu, kad institucionālo akreditāciju ir paredzēts uzsākt. Augstākajā izglītībā akadēmiskais un zinātniskais process (t.sk. inovācijas) ir vienots.
7. Par akreditāciju termiņiem. Ir ļoti svarīgi, lai potenciālajiem studentiem nebūtu šaubas par izvēlētās studiju programmas akreditācijas spēkā esamību visa studiju procesa garumā un to, ka sekmīgu studiju noslēgumā tiks saņemts valstiski atzīts augstākās izglītības dokuments. Projekta tabula 28. un 29. lappusēs nesniedz pietiekamu skaidrību šajā jautājumā. Jāņem vērā, ka dažādiem studiju virzieniem vienā un tajā pašā augstskolā var būt dažādi akreditācijas termiņi, tāpēc jau konceptuālā līmenī ir jābūt skaidrībai par to, kas ir jāpārakreditē un kam tiks pagarināti akreditācijas termiņi, un kā šis process tiks plānots.
8. Par Projekta IV. sadaļu. Pārejas uz ciklisko akreditāciju SVID analīze ir veikta ļoti virspusēji un nedod būtisku papildinājumu Projektā (piem. jautājumos par augstākās izglītības un zinātnes vienotību, par augstākās izglītības eksportu, par studiju rezultātu atbilstību darba tirgus prognozei u.t.t.). LTRK aicina vai nu dzēst šo sadaļu vai ievērojami uzlabot.
9. Par akreditācijas procesa finansēšanu. LTRK atbalsta, ka atbilstības novērtējums un lēmuma pieņemšana tiek finansēti no valsts budžeta. Vienlaikus attiecībā uz kvalitātes novērtējuma finansēšanu, it īpaši scenārijos, kad tas pilnīgi vai daļēji tiek finansēts no valsts budžeta, ir nepieciešama lielāka skaidrība attiecībā uz citu EQAR aģentūru piesaisti.
10. Par studiju procesa un tā rezultātu izvērtējuma sabalansētību. Vēršam uzmanību, ka viens no būtiskākajiem rezultātu rādītājiem ir absolventu spēja iekļauties darba tirgū, jo īpaši gadījumā, ja studiju process tiek organizēts pilnībā vai daļēji izmantojot sabiedrisko finansējumu. Šis ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas parāda akadēmiskā un arī atbilstošā zinātniskā procesa kvalitāti, jo sevišķi augstākajā profesionālajā izglītībā. Aicinām pilnveidot Projektu, pievēršot šim aspektam ievērojami lielāku uzmanību.
Piedāvātā redakcija
-