Atzinums

Lūdzam 7.panta otrās daļas 10.punktā aizstāt vārdu "auditu"ar vārdu "pārbaudi" vai līdzīgu plašāku terminu. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Iekšējā audita likumu padotības iestādēm nav uzlikts par pienākumu veidot iekšējā audita struktūrvienības, līdz ar to, iestādes vadītājam nevar uzlikt pienākumu nodrošināt šādu auditu. Ārējā audita nodrošināšanai ir nepieciešami papildus finanšu līdzekļi, kas rada ietekmi uz valsts budžetu.

-

Likumprojekta 7.panta ceturtā daļa rada tiesisko nenoteiktību, atstājot iestādēm plašu rīcības brīvību tiesību normas piemērošanā. Tai pat laikā, nav saprotams, kādi kritēriji piemērojami, lai izvēlētos vai vispār ieviest interešu deklarācijas institūcijā, vai tādā gadījumā tas var tikt attiecināts uz visiem nodarbinātajiem, kā arī nav viennozīmīgi secināms, vai iestādei nepieciešams veikt izvērtējumu, dokumentēt un pamatot savu izvēli, ja interešu deklarācijas netiktu ieviestas.
1) Nepieciešams papildināt likumprojektu un/vai anotāciju ar skaidrojumu par iestādes rīcības brīvības izvēles sekām, proti, vai iestādei nepieciešams veikt izvērtējumu, dokumentēt un pamatot savu izvēli atkarībā no tā vai interešu deklarācijas tiktu vai netiktu ieviestas un par to, kādam nodarbināto lokam tās piemērojamas.
2) Nepieciešams papildināt likumprojektu ar pamata kritērijiem interešu deklarācijas ieviešanā, paredzot, ka tās var tikt piemērotas tikai gadījumā, ja nodarbinātā amatam ir konstatēts augsts interešu konflikta un korupcijas risks. Interešu deklarāciju piemērošanas visiem nodarbinātajiem, tajā skaitā tiem, kas nav iesaistīti lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā, ir nepamatoti plašs tiesību un personas datu aizskārums.
3) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK(Vispārīgā datu aizsardzības regula)6.pantu personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no šajā pantā minētajiem pamatojumiem. Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kāds šajā gadījumā ir nodarbināto personas datu apstrādes pamatojums, sevišķi, ja iestādei ir piešķirta rīcības brīvība (piemēram, nav konstatējams juridiskais pienākums). Tāpat nepieciešams likumprojektu papildināt nosakot, kādu informāciju var pieprasīt no nodarbinātajiem interešu deklarācijas ietvaros, lai nodrošinātu likumisko pamatu personas datu apstrādei, jo  regulas 6.panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto apstrādes pamatu jānosaka tiesību aktos 6.panta trešajā daļā aprakstītajā apjomā.
 

-

Deklarāciju publiskā pieejamība ir būtisks valsts amatpersonu darbības caurspīdīguma instruments, kas būtiski skar amatpersonas tiesības uz privāto dzīvi, tomēr sabiedrības intereses attiecīgajā situācijā ir augstākas par amatpersonas interesēm.

Šobrīd deklarācijas ir publiski pieejamas ikvienam interesentam, tajā skaitā arī interesentiem no ārvalstīm (to skaitā – no Latvijai nedraudzīgām valstīm). Turpretī, piemēram, transportlīdzekļu tehniskos datus var iegūt, autorizējoties portālā e.csdd.lv. Šī ir datu aizsardzības kontekstā prettiesiska un neloģiska sistēma, ka transportlīdzekļu tehniskie dati ir ar augstāku aizsardzību, nekā valsts amatpersonu un to radinieku dati. Šis ir būtisks amatpersonu privātuma un valsts drošības risks. Aicinām noteikt, ka deklarāciju publiskajai daļai var piekļūt, autorizējoties. Attiecīgā prakse, ka šiem datiem neautorizējoties var piekļūt jebkurš, ir neatbilstoša riskam.
Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK(Vispārīgā datu aizsardzības regula) 32.pants paredz, ka pārzinis un apstrādātājs īsteno atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu tādu drošības līmeni, kas atbilst riskam. 
 

Papildināt 18.pantu ar jaunu daļu, kas paredz, ka valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas publiski pieejamajai daļai var piekļūt, autorizējoties ar kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli (eID, eParaksts vai eParaksts Mobile, Smart-ID).
Pilnvarot Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā var piekļūt informācijai par to, kuras personas autorizējušās meklējumu veikšanai.

Sistēmiska pretruna ar likuma mērķi:
Likuma mērķis 2.pantā ir korupcijas un interešu konfliktu novēršana.
1.daļa uzliek pienākumu deklarācijas pārbaudīt tikai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Satversmes aizsardzības birojam (atbilstoši piekritībai). Šajā pantā vispār nav minēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Tiesiskas sekas:  KNAB ir specializētā iestāde, kas apkaro korupciju. Izslēdzot KNAB no deklarāciju faktu pārbaudes tiesībām un pienākumiem, likums rada situāciju, kurā VID pārbaudīs tikai nodokļu nomaksu un matemātisko precizitāti (ciparu atbilstību), bet neviens reāli nevērtēs interešu konfliktu, ierobežojumu neievērošanas un korupcijas riskus. KNAB ir jābūt tiesībām veikt padziļinātu speciālo subjektu deklarāciju pārbaudi.
Līdz ar to panta 1. un 2.daļa ir papildināmas ar KNAB kompetenci.

-

Lūdzam precizēt kādu tiesību aizliegumu ir jānosaka saistībā ar likumprojekta 2.,3., 4 un 6.daļu. 

-

Lūdzu precizēt likumprojekta terminu "atklāts konkurss", aizstājot to ar terminu "atklāta iepirkuma procedūra" un salāgojot tās definīciju ar Publisko iepirkumu likumā un citos iepirkumu darbību regulējošos normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju

-

Pārstrukturēt likumprojekta 6. panta daļas, sākotnēji nosakot valsts pārvaldē nodarbinātā pienākumus un pēc tam ietverot valsts pārvaldē nodarbinātā aizliegumu uzskaitījumu. Šāds izklāsts nodrošinātu likumprojekta labāku uztveramību un atbilstu Ministru kabineta 2009. gada 18. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 2.4. apakšpunkta prasībām par normatīvā akta projekta teksta izklāstu loģiskā secībā.

-

Likuma 2.panta mērķis ir nodrošināt valsts pārvaldē nodarbināto godprātību, savlaicīgi identificējot, atklājot un novēršot personisko vai mantisko interešu ietekmes riskus uz lēmumu pieņemšanu un rīcību, kā arī veicināt valsts pārvaldē nodarbināto darbības atklātumu, atbildību un sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.

Šā likuma 6.panta otrajā daļā norādīts, ka  "Aizliegums neattiecas uz darījuma partneriem, kas ir kredītiestādes vai citas regulētas finanšu iestādes, kuras sniedz savus pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem". Minētā izņēmuma iekļaušana iespējams ir saistīta ar to, lai nodarbinātais varētu ņemt aizdevumu bankā.  Vienlaikus šāda redakcija ir pārāk plaša un  var radīt "aklo zonu", pilnībā atbrīvojot no interešu konflikta situācijām ar bankām. Piemēram ļaujot amatpersonai (speciālajam subjektam) pieņemt lēmumus, kas saistīti ar valsts finansēm par labu kredītiestādei, kurā viņam pašam ir personīgas materiālas intereses, piemēram, ekskluzīvas kredīta likmes, u.c. gadījumi.
Ja izņēmums attiecināms tikai uz standarta pakalpojumiem, tad  redakcija jābūt šaurākai. 

Tāpat 21.panta trešā daļa, kas paredz administratīvo sodu par lēmumu pieņemšanu interešu konfliktā, neietver nekādus izņēmumus.
Ja iestādes vadītājs pieņems lēmumu par labu bankai, kurā viņam ir kredīts, saskaņā ar 6.pantu tas būs atļauts, bet saskaņā ar 21.pantu KNAB viņu juridiski varēs sodīt, jo pantā par atbildību šis izņēmums nav. Šāda pretruna starp materiālo normu un soda normu var radīt noteiktību.

"(2) Aizliegts pieņemt lēmumus vai piedalīties lēmuma pieņemšanā, kas ietekmē vai var ietekmēt valsts pārvaldē nodarbinātā, tā radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Aizliegums neattiecas uz darījuma partneriem, kas ir kredītiestādes vai citas regulētas finanšu iestādes, ja attiecīgie finanšu pakalpojumi valsts pārvaldē nodarbinātajam, tā radiniekiem vai darījumu partneriem tiek sniegti saskaņā ar standarta noteikumiem, kas ir vispārēji pieejami jebkuram klientam, un lēmuma pieņemšana neskar specifiskus tiesiskos vai finanšu ieguvumus attiecīgajai finanšu iestādei."

Lai nodrošinātu viennozīmīgu tiesību normu interpretāciju rosinām likumprojektā vai anotācijā skaidrot, kas likumprojekta kontekstā tiek saprasts ar “citas regulētas finanšu iestādes”, ko šis jēdziens ietver. Precizējot likumprojektu, rosinām paredzēt, ka arī apdrošināšanas sabiedrības tiek uzskatītas par izņēmumu kontekstā ar interešu konflikta aizliegumu. Pretējā gadījumā darbību aizliegums var tikt interpretēts nepamatoti plaši, attiecinot arī darījumiem par nodarbinātā veselības, dzīvības, īpašuma u.c. apdrošināšanu.

-

Rosinām likumprojektā vai anotācijā skaidrot, kas likumprojekta kontekstā tiek saprasts ar “koleģiālu institūciju”.

-

Grozīt noteikto periodiskumu "reizi gadā"uz "trijos gados".

Šobrīd, saskaņā arMinistru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumiem Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā", publiskas institūcijas vadītājam ir jānodrošina, lai nodarbinātie būtu iepazinušies ar attiecīgajiem vadības dokumentiem, iekšējiem noteikumiem un ētikas prasībām. Darbiniekiem ir jānodrošina mācības, uzsākot darbu, un papildu mācības vismaz reizi trijos gados. Pie Valsts policijas lielā nodarbināto skaita, regulāru mācību nodrošināšana visiem reizi gadā prasītu papildus lielu resursu.

-

Tāpat kā 6. pantā, arī šajā daļā un otrajā daļā speciālajiem subjektiem (piemēram, Latvijas Bankas prezidentam vai finanšu ministram) ir saglabāts absolūts izņēmums attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par bankām, kurās tiem ir personīgi kredīti vai darījumi. Augstākā līmeņa amatpersonām šāds izņēmums ir vēl bīstamāks un ir pretrunā ar OECD pamatprincipiem.

-

2 gadu aizliegums attiecībā uz laulāto un partneri ir nesamērīgs saistībā ar Satversmes 106.panta (tiesības uz nodarbošanos), un ir tiesiskās noteiktības pārkāpums.
 Ja laulība ir šķirta ar tiesas spriedumu vai partneriem partnerība ir pilnībā izbeigtas, šāds automātisks un absolūts aizliegums paralizē amatpersonas ikdienas darbu, kas īpaši svarīgi reģionos un mazās pašvaldībās, kur uzņēmumu skaits ir ierobežots, tad persona  Šādām situācijām būtu jāatbilst 1.pantā definētajam "šķietamajam interešu konfliktam", kur katra situācija tiek vērtēta individuāli, nevis jānosaka akls divu gadu aizliegums visiem gadījumiem. 

 

"Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos aizliegumus speciālais subjekts ievēro attiecībā uz saviem darījumu partneriem arī divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās, attiecībā uz laulāto – divus gadus pēc laulības šķiršanas, bet attiecībā uz partneri – divus gadus pēc partnerības izbeigšanas, izņemot gadījumus, kad speciālais subjekts pierāda, ka minēto attiecību izbeigšanās dēļ tam nav un nevar būt personiskas vai mantiskas ieinteresētības un lēmuma pieņemšana nerada šķietamu interešu konfliktu."

1. Šā likuma 9.pantā speciālo subjektu sarakstā ir salikti politiskie amati (ministri, deputāti), valsts pārvaldes ierēdņi (kanceleju vadītāji), tiesu varas pārstāvji (tiesneši, prokurori), tiesu sistēmai piederošas personas (notāri, tiesu izpildītāji), kā arī privāto tiesību subjekti – maksātnespējas procesa administratori, kuriem valsts ir deleģējusi īpašu publisku funkciju pildīšanu Maksātnespējas likuma ietvaros.

Savukārt 10.pantā visiem šiem atšķirīgajiem subjektiem tiek piemēroti pilnīgi vienādi ierobežojumi, kas rada tiesisku nesaderību. 10.panta piektajā daļā noteikts, ka termiņu var samazināt "publiskas personas institūcijas vadītājs". Taču maksātnespējas administratoram, zvērinātam notāram vai Saeimas deputātam nav "institūcijas vadītāja" Darba likuma vai Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē. Šis likums neparedz, kurš un kā izskatīs šo personu iesniegumus, līdz ar to papildināms, kas izpilda "institūcijas vadītāja" funkcijas tiem speciālajiem subjektiem, kuri nav valsts pārvaldes pakļautībā (deputāti, tiesneši, notāri, administratori). Līdz ar to jāprecizē, kas pildīs minēto subjektu vadītāju funkciju (piedāvātā redakcija 1.punkts)

2. Šī norma "Publiskas personas institūcijas vadītājs pēc speciālā subjekta iesnieguma var samazināt noteikto divu gadu termiņu līdz vienam gadam" dod tiesības vienai personai (vadītājam) pilnīgi subjektīvi un bez jebkādiem likumā noteiktiem kritērijiem izlemt, vai atbrīvot kolēģi no minētā 2 gadu termiņa ierobežojuma. Tas rada augstu korupcijas un nepotisma risku pašā likuma tekstā. Kritērijiem jābūt skaidri definētiem, un lēmuma pieņemšanā jāpiedalās neatkarīgai institūcijai, piemēram, KNAB (piedavātā redakcija 2.punkts)

1. Papildināt  piemēram "Ja šajā likumā speciālajam subjektam ir paredzētas tiesības vai pienākumi vērsties pie publiskas personas institūcijas vadītāja, bet attiecīgā subjekta amata tiesiskais statuss neparedz padotību institūcijas vadītājam, institūcijas vadītāja funkcijas šā likuma izpratnē veic: Saeimas deputātiem – Saeimas Prezidijs; tiesnešiem – Tieslietu padome; prokuroriem – Ģenerālprokurors; zvērinātiem notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un maksātnespējas procesa administratoriem – Tieslietu ministrija."

2. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc speciālā subjekta iesnieguma un iestādes vadītāja viedokļa saņemšanas, izvērtējot faktiskos apstākļus un konstatējot, ka tas nekaitē sabiedrības interesēm un nerada korupcijas riskus, var samazināt noteikto divu gadu termiņu līdz vienam gadam. Kritērijus un kārtību termiņa samazināšanai nosaka Ministru kabinets."

Precizēt likumprojekta 13. panta trešajā daļā ietverto atsauci uz citām šā panta trešajā daļā minētajām amatpersonām, ievērojot to, ka citas amatpersonas, kuras amatā iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi Saeima, ir noteiktas šā panta otrajā daļā.

-

Likumprojekta 14. panta 3. un 6. apakšpunkts paredz, ka mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju iesniedz struktūrvienību vadītāji, kuri ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdņi. Vēršama uzmanība, ka valsts pārvaldes iestādē struktūrvienības vadītājs var būt arī nodarbinātais, ar kuru ir noslēgts darba līgums. Ievērojot minēto, ierosinām izvērtēt nepieciešamību precizēt likumprojektu, paredzot, ka jebkuram valsts pārvaldē nodarbinātajam, kurš ir struktūrvienības vadītājs, ir pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju.

-

Likumprojekta 14. panta 7. punkts neparedz, ka mantiskā stāvokļa un interešu deklarācija ir jāiesniedz valsts pārvaldē nodarbinātajam, kurš veic izmeklēšanu administratīvā pārkāpuma procesā.
Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) iekļauta informācija, ka amati ar administratīvās sodīšanas funkcijām, tostarp, amatpersonas, kuras ir tiesīgas uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, veikt procesuālās darbības, piemērot sodus vai lemt par to apmēru, ir uzskatāmi par amatiem, kas pakļauti augstam korupcijas riskam.
Atbilstoši likumprojekta regulējumam publiskas personas institūcijas vadītājam pastāv iespēja attiecīgajam nodarbinātajam noteikt pienākumu iesniegt mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju. Tomēr norādāms, ka Administratīvās atbildības likuma 46. panta pirmā daļa noteic, ka amatpersona šā likuma izpratnē ir persona, kura atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei veic administratīvā pārkāpuma procesu: uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu, veic izmeklēšanas darbības, piemēro procesuālos piespiedu līdzekļus, pieņem lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Turklāt attiecīgie administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtie lēmumi var būt saistīti arī ar noteiktu tiesību atņemšanu vai tiesību izmantošanas aizliegumu, piemēram, liedzot administratīvi sodītai personai ieņemt noteiktu amatu vai veikt noteiktu nodarbošanos. Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt nepieciešamību precizēt likumprojekta 14. pantu, skaidri un viennozīmīgi nosakot, ka arī valsts pārvaldē nodarbinātais, kurš veic administratīvā pārkāpuma procesu, ir mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas iesniegšanas subjekts, līdzīgi kā tas likumprojektā  ir paredzēts attiecībā uz valsts pārvaldē nodarbināto, kas veic izmeklēšanu kriminālprocesā. 

-

Tiesiskā noteiktība:
atšķirībā no skaidras naudas vai parādsaistībām (kurām noteikts skaidrs 20 minimālo algu slieksnis), kriptoaktīviem nav noteikts nekāds minimālais slieksnis. Tas nozīmē, ka nodarbinātajam ir tiesisks pienākums deklarēt pat vienu centu vērtu kriptovalūtu, ko viņš, iespējams, saņēmis kā mārketinga bonusu digitālajā makā. Tas rada lieku administratīvo slogu un neizpildāmu normu. Arī šeit ir būtu nosakāms materiālais slieksnis.

"par kripto aktīviem, ja to kopējā vērtība pārskata perioda beigās pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;"

Nepieciešams vērtēt 15 gadu publiskās pieejamības pamatotību un samērīgumu.
Šķietami, 15 gadu termiņš izvēlēts no Krimināllikumā noteiktā noilguma termiņa, tomēr jāņem vērā, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājuši piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu. 

Jāatzīmē, ka par interešu konflikta ierobežojumu pārkāpumiem pārsvarā piemērojama administratīvā atbildība (noilgums 1 gads) un par šādiem pārkāpumiem kriminālatbildība piemērojama vien tad, ja ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, par kuru piemērojama atbildība saskaņā ar Krimināllikumu.

-

No anotācijas sadaļas “Risinājuma apraksts” 3. punkta secināms, ka:
1) par iekšējo normatīvo aktu neievērošanu publiskas personas institūcijas vadītājs nodrošina disciplinārās atbildības piemērošanu institūcijā nodarbinātajām personām;
2) KNAB šā likuma ietvaros īsteno uzraudzības un kontroles funkciju, pārbaudot publiskas personas institūcijas vadītājam noteikto pienākumu izpildi, kā arī šajā likumā paredzēto speciālo subjektu pienākumu, ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu, par pārkāpumiem paredzot administratīvo atbildību.
Iepazīstoties ar likumprojekta 20. pantu “Valsts pārvaldē nodarbinātā atbildība”, 21. pantu “Valsts pārvaldē nodarbinātā administratīvā atbildība” un 22. pantu “Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”, secināms, ka likumprojekts nenodrošina skaidru atbildības sadalījumu.
Likumprojekta 20. pants ir analogs patreiz spēkā esošā likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 30. pantam - tikai subjekta “valsts amatpersona” vietā ir citi likuma subjekti - “valsts pārvaldē nodarbinātie” un “speciālie subjekti”.
No likumprojekta 20. panta pirmās un trešās daļas izriet, ka pienākums atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus ir visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem.
Gan anotācija, gan likumprojekta 20. panta otrā daļa paredz publiskas personas institūcijas vadītājam pienākumu valsts pārvaldē nodarbināto saukt pie disciplināratbildības par iekšējo normatīvo aktu neievērošanu (iekšējās kontroles sistēmās noteikto prasību neievērošanu) un Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 9. pants paredz ierēdnim zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu.
Savukārt likumprojekta 20. panta piektā un sestā daļa paredz tikai KNAB priekšniekam pienākumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieprasīt atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus no visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem.
Ņemot vērā minēto un to, ka anotācijā skaidri norādīts, ka KNAB šā likuma ietvaros īsteno uzraudzības un kontroles funkciju, pārbaudot publiskas personas institūcijas vadītājam noteikto pienākumu izpildi, kā arī šajā likumā paredzēto speciālo subjektu pienākumu, ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu, par pārkāpumiem paredzot administratīvo atbildību, iesakām likumprojekta 20. pantu atkārtoti izvērtēt un precizēt, lai nodrošinātu skaidrību par tiesībām piedzīt nodarītos zaudējumus no valsts pārvaldē nodarbinātajiem visos minētajos gadījumos, tostarp, gadījumā, ja valsts pārvaldes iestāde piemēro disciplinārsodu un pārkāpumi attiecināmi ne tikai uz speciālajiem subjektiem, bet jebkuru nodarbināto.
 

-

Precizēt likumprojekta 20. panta pirmajā daļā ietvertos vārdus “personu sauc pie likumos noteiktās atbildības”, jo tie ir vispārīgi un nenodrošina tiesību normas pietiekamu skaidrību. Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 18. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.1. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas.

-

panta ceturtajā daļā norādīts "...bet ja speciālais subjekts raksveida atļauju nav lūdzis...."
Precizējams vai šī daļa attiecināma tikai uz speciālajiem subjektiem, jo pretējā gadījumā šī daļa pasargā speciālos subjektus (augstākās amatpersonas) no prettiesiski gūto ienākumu atmaksas, ja tie ir tikai aizmirsuši papīra formā nokārtot atļauju leģitīmam blakusdarbam.
Taču  pilnībā aizmirsts par ierindas darbiniekiem (kas nav speciālie subjekti), kuriem saskaņā ar 7.panta 3.daļas 4.punktu iestādes vadītājs arī var noteikt pienākumu prasīt atļauju blakusdarbam.
Un ja piemēram finanšu speciālists aizmirsīs palūgt atļauju, no viņa varēs piedzīt nodarīto zaudējumu.
Tas ir vienlīdzības principa pārkāpums. Atbrīvojumam no zaudējumu piedziņas ir jāattiecas uz visiem nodarbinātajiem, nevis tikai uz "speciālajiem subjektiem".

" Šā panta trešā daļa nav piemērojama gadījumos, ja amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, bet valsts pārvaldē nodarbinātais rakstveida atļauju nav lūdzis un šāda amatu savienošana nav radījusi interešu konfliktu. Citos gadījumos [..]"

Vēršama uzmanība, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 213. un 214. punktu likumos doto uzdevumu izpildes termiņu nosaka atbilstoši likumā noteiktajam termiņam, kurā Ministru kabinetam uzdots izdot attiecīgo tiesību aktu, vai, ja likumā šāds termiņš nav noteikts, - atbilstoši likuma spēkā stāšanās termiņam. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka likumprojektā paredzētais likuma spēkā stāšanās termiņš sakrīt ar likumprojekta pārejas noteikumu 2. punktā noteikto termiņu, kādā Ministru kabinetam ir jāizdod attiecīgie noteikumi, ierosinām izvērtēt likumprojekta pārejas noteikumu 2. punkta nepieciešamību.
Tāpat norādāms, ka likumprojekta 7. pantam nav devītās daļas, kā arī likumprojekta pārejas noteikumu 2. punktā nav iekļauts likumprojekta 10. panta astotajā daļā Ministru kabinetam dotais uzdevums - noteikt kārtību, kādā reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas diplomātiskās dāvanas. Ievērojot minēto, precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam precizēt informāciju par likuma spēkā stāšanos, saskaņojot likumprojekta anotācijā un likumprojektā norādīto. No atšķirīgi norādītās informācijas nav viennozīmīgi saprotams, vai tas stāsies spēkā vispārējā kārtībā vai arī noteiktā datumā. 

-

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 3. panta ceturtajā daļā, kā arī Valsts drošības iestāžu 18. panta astotajā daļā ir iekļauta vispārīga atsauce uz likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzētajiem ierobežojumiem. Proti, minētās tiesību normas vispārīgi nosaka, ka amatpersonu amatu savienošanas, ienākumu gūšanas, komercdarbības ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".
Ievērojot minēto, lai mazinātu normatīvismu, virzot grozījumus saistībā ar likumprojektu, tas ir, tehniski aizstājot viena likuma nosaukumu ar cita likuma nosaukumu, papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, paredzot, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā un Valsts drošības iestāžu likumā iekļautā atsauce uz likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" līdz grozījumu izdarīšanai attiecīgajos likumos ir saprotama kā atsauce uz Valsts pārvaldē nodarbināto godprātības veicināšanas un interešu konflikta novēršanas likumu.
Attiecīgi precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju), norādot, ka grozījumi attiecīgajos tiesību aktos saistībā ar jaunā likuma spēkā stāšanos tiks virzīti vienlaikus ar citiem grozījumiem pēc būtības.
 

-