Atzinums

Latvijas Universitātes atzinums par Pedagogu darba samaksas noteikumiem 
NESASKAŅOTS 
Latvijas Universitāte (turpmāk – LU) ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) izstrādāto noteikumu projektu “Pedagogu darba samaksas noteikumi” (26-TA-926). LU neatbalsta noteikumu projekta turpmāku virzību, kamēr tajā nav pienācīgi ņemts vērā jaunais akadēmiskās karjeras ietvars, kas izriet no konceptuālā ziņojuma par jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu, kuru Ministru kabinets apstiprināja 2025. gada 25. novembra sēdē (protokols Nr. 49, 42. §), kā arī no attiecīgajiem grozījumiem Augstskolu likumā, kurus Saeima pieņēma šā gada 4. jūnijā un Valsts prezidents izsludināja šā gada 12. jūnijā (Likums publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, 2026, Nr. 112, publikācijas Nr. 2026/112.1). 

 

-

IEBILDUMS: par noteikumu projekta neatbilstību jaunajam akadēmiskās karjeras regulējumam. 
LU aicina IZM noteikumu projekta turpmākajā virzībā pilnā apjomā ņemt vērā jauno akadēmiskās karjeras ietvaru un no tā izrietošos grozījumus Augstskolu likumā, izvērtējot, vai noteikumu projektā paredzētais regulējums ir savietojams ar jaunā regulējuma principiem. LU ieskatā noteikumu projekts pašreizējā redakcijā neatspoguļo akadēmiskās karjeras reformas būtību un vairākos aspektos saglabā iepriekšējai sistēmai raksturīgu pieeju, kas vairs neatbilst jaunajam normatīvajam regulējumam. Jaunais akadēmiskās karjeras regulējums ir balstīts uz principu, ka persona ieņem vienu akadēmisko amatu un šā amata ietvaros veic visas attiecīgajam amatam raksturīgās akadēmiskā darba jomas, tostarp studējošo izglītošanu, zinātnisko darbību, tai skaitā pētniecību, māksliniecisko jaunradi, organizatorisko darbu un citas ar akadēmisko darbu saistītas funkcijas. Līdz ar to vairs nav pamatota pieeja, kurā akadēmiskā personāla darbs tiek konceptuāli nošķirts starp “pedagoga” un “zinātnieka” darbu. Konceptuālajā ziņojumā par jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu Latvijā norādīts, ka institūcija akadēmiskā personāla darba laikā iekļauj visus darba pienākumus, ko akadēmiskais personāls veic, un ka “normatīvajā regulējumā netiek noteiktas akadēmiskā personāla akadēmisko darba jomu proporcijas” (39. lpp.). No minētā izriet, ka noteikumu projektā paredzētie risinājumi attiecībā uz akadēmiskā personāla darba saturu, darba slodzi un atlīdzības noteikšanu ir pārskatāmi pēc būtības, lai tie neatjaunotu iepriekšējo pieeju jautājumos, kuru izšķiršanu akadēmiskās karjeras reforma ir paredzējusi atstāt augstskolu kompetencē. Pretējā gadījumā pastāv risks saglabāt regulējumu, kas nav pilnībā savietojams ar Augstskolu likuma grozījumiem un radīs piemērošanas problēmas augstskolu praksē. 
 

-

IEBILDUMS: Par Noteikumu projekta 18. punktu. 
LU iebilst pret noteikumu projekta 18. punktā ietverto atsauci uz konkrētu augstskolas pārvaldes institūciju, jo darba slodzē ietveramo pienākumu noteikšana pēc būtības ir augstskolas iekšējās organizācijas un pārvaldības jautājums, kura izšķiršana atstājama pašas augstskolas kompetencē atbilstoši tās iekšējam regulējumam un Augstskolu likumā noteiktajam kompetenču sadalījumam starp augstskolas orgāniem, nevis ārējā normatīvajā aktā piesaistāma tieši senātam. Šāda pieeja ir arī sistēmiski saskanīga ar pašu noteikumu projektu, jo tā 23. punktā jau paredzēts, ka darba samaksas kārtību augstskolas pedagogam nosaka augstskolas iekšējā normatīvajā aktā noteiktā augstskolas pārvaldes institūcija. LU ieskatā arī attiecībā uz darba slodzē ietveramajiem pienākumiem konkrētās kompetentās institūcijas noteikšana ir atstājama pašas izglītības iestādes iekšējai kompetencei. 
 

“18. Augstskolas pedagoga, koledžas vadītāja, viņa vietnieka, struktūrvienības vadītāja un pedagoga, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu, darba slodzē ietveramos pienākumus nosaka attiecīgi augstskola vai koledža.” 
 

IEBILDUMS: Par Noteikumu projekta 1. pielikuma 5. tabulas neatbilstību jaunajam akadēmiskās karjeras regulējumam. 
LU iebilst pret noteikumu projekta 1. pielikuma 5. tabulu attiecībā uz profesora, asociētā profesora, docenta, lektora un asistenta amatiem, jo tā neatbilst jaunajam akadēmiskās karjeras regulējumam un saglabā pieeju, kas balstīta iepriekšējā akadēmiskā darba organizācijas modelī. Tabula neatspoguļo akadēmiskās karjeras reformas mērķi - vienotu akadēmisko amatu, kura ietvaros persona veic visas attiecīgajam amatam raksturīgās akadēmiskā darba jomas, nevis tikai atsevišķi izdalītu studiju darbu. LU ieskatā tabulā paredzētais darba slodzes diapazons “600-1000” stundas gadā ir balstīts iepriekšējā pieejā, kur normatīvi tika regulēta tikai atsevišķa akadēmiskā darba daļa. Šāds risinājums vairs neatbilst jaunajai akadēmiskā darba organizācijas loģikai, jo akadēmiskās karjeras reforma paredz, ka akadēmiskā personāla darba laikā tiek iekļautas visas akadēmiskā darba jomas un normatīvajā regulējumā netiek noteiktas šo jomu proporcijas. Vienlaikus tabulā izmantotais akadēmisko amatu uzskaitījums neatspoguļo arī jauno akadēmiskās karjeras struktūru un tajā paredzētos akadēmisko amatu līmeņus. LU ieskatā šādā redakcijā 5. tabula nav tikai tehniski precizējama, bet ir pārskatāma pēc būtības. IZM nepieciešams izstrādāt tādu risinājumu, kas atspoguļojot jauno akadēmiskās karjeras struktūru un tajā paredzētos akadēmisko amatu līmeņus, ir savietojams ar vienota akadēmiskā amata principu un neparedz centralizētu akadēmiskā darba apjoma noteikšanu jautājumos, kuru izšķiršana saskaņā ar reformu ir atstāta augstskolu kompetencē. Tādēļ LU aicina IZM  1. pielikuma  5. tabulu pārstrādāt pilnībā, nodrošinot tās atbilstību jaunajam akadēmiskās karjeras regulējumam. 
 

-