Atzinums

Dokumentā nav definēti izmērāmi sasniedzamie mērķi (rezultatīvie rādītāji), kas sniegtu iespēju izvērtēt sasniegto progresu aktīvās novecošanās politikas un projektu ieviešanā/īstenošanā kopumā un katrā rīcības virzienā atsevišķi.
Tāpat tas sniegtu iespēju analizēt situāciju un izprast konkrētu pasākumu īstenošanas efektivitāti un iespējamos nākotnes rīcības scenārijus.

-

Norādīt, ka 9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" projekta finansējumu saņēmēji bija pašvaldības un SPKC, kā tas noradīts pie iepriekšējiem projektu aprakstiem.
11.tabulā atspoguļot visu pašvaldību īstenotās aktivitātes un kopējos sasniegtos rādītājus, šobrīd ir attēloti tikai SPKC 25 pašvaldībās īstenotie pasākumi, kas nesniedz pilnvērtīgu ainu par kopējiem rezultatīvajiem rādītājiem, kas sasniegti projektā. Ņemot vērā faktu, ka VM ir pieejama šī ikgadējā informācija no visām pašvaldībām, t.sk. dzimumu griezumā.
 

-

50. lpp.
2019.-2021. gadā nacionālā un vietējā līmenī tika īstenoti veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi četru prioritāro veselības jomu (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpes un psihiskās veselības) ietvaros attiecībā uz veselīgu uzturu, pietiekamām fiziskajām aktivitātēm, atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu izplatības mazināšanu, seksuālās, reproduktīvās un psihiskās veselības veicināšanu.[1] Minētie pasākumi ietvēra arī aktivitātes iedzīvotajiem, kas vecāki par 54 gadiem.

Priekšlikums.
Izteikt šādā redakcijā:
2019.-2021. gadā nacionālā un vietējā līmenī tika īstenoti veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi četru prioritāro veselības jomu (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpes un psihiskās veselības) ietvaros attiecībā uz veselīgu uzturu, pietiekamām fiziskajām aktivitātēm, atkarību izraisošo vielu lietošanas  un procesu atkarības izplatības mazināšanu, seksuālās, reproduktīvās un psihiskās veselības veicināšanu.[1]

2019.-2021. gadā nacionālā un vietējā līmenī tika īstenoti veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi četru prioritāro veselības jomu (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpes un psihiskās veselības) ietvaros attiecībā uz veselīgu uzturu, pietiekamām fiziskajām aktivitātēm, atkarību izraisošo vielu lietošanas  un procesu atkarības izplatības mazināšanu, seksuālās, reproduktīvās un psihiskās veselības veicināšanu.[1]

 

50. lpp.
2019.-2021. gadā nacionālā un vietējā līmenī tika īstenoti veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi četru prioritāro veselības jomu (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpes un psihiskās veselības) ietvaros attiecībā uz veselīgu uzturu, pietiekamām fiziskajām aktivitātēm, atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu izplatības mazināšanu, seksuālās, reproduktīvās un psihiskās veselības veicināšanu.[1] Minētie pasākumi ietvēra arī aktivitātes iedzīvotajiem, kas vecāki par 54 gadiem.

Priekšlikums.

Projekta aktivitātes tiek īstenotas kopš 2017.gada, ieteicams sagatavot informāciju par projekta kopējo laika posmu.
 

-

49. lpp.
Arī aptaujāto personu, kas ir vecāki par 65 gadiem, vidū ir nedaudz palielinājies respondentu skaits, kas savu veselību novērtē kā labu un vidējo, bet samazinājās respondentu skaits, kas savu veselību novērtē kā sliktu vai ļoti sliktu.

Drukas kļūda vārdā “vidēju”.
Arī aptaujāto personu, kas ir vecāki par 65 gadiem, vidū ir nedaudz palielinājies respondentu skaits, kas savu veselību novērtē kā labu un vidēju, bet samazinājās respondentu skaits, kas savu veselību novērtē kā sliktu vai ļoti sliktu.
 

Arī aptaujāto personu, kas ir vecāki par 65 gadiem, vidū ir nedaudz palielinājies respondentu skaits, kas savu veselību novērtē kā labu un vidēju, bet samazinājās respondentu skaits, kas savu veselību novērtē kā sliktu vai ļoti sliktu.
 

47. lpp.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) datiem[1] 2020.-2022.gadā 32%  sieviešu un 24% vīriešu ar apstiprināto Covid-19 infekciju ir bijuši vecumā no 50 gadi un vairāk. Savukārt, 96% mirušo ar apstiprinātu Covid-19 infekciju  bija vecāki par 50 gadiem, bet 24% - vecumā no 50 līdz 69 gadiem.

Priekšlikums.

Nelietot vārdu “no”
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) datiem[1] 2020.-2022.gadā 32% sieviešu un 24% vīriešu ar apstiprināto Covid-19 infekciju ir bijuši vecumā 50 gadi un vairāk. Savukārt, 96% mirušo ar apstiprinātu Covid-19 infekciju  bija vecāki par 50 gadiem, bet 24% - vecumā no 50 līdz 69 gadiem.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) datiem[1] 2020.-2022.gadā 32% sieviešu un 24% vīriešu ar apstiprināto Covid-19 infekciju ir bijuši vecumā 50 gadi un vairāk. Savukārt, 96% mirušo ar apstiprinātu Covid-19 infekciju  bija vecāki par 50 gadiem, bet 24% - vecumā no 50 līdz 69 gadiem.

29. lpp.
No 2016.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim pasākumā iesaistīti 172  bezdarbnieki vecumā no 50 gadiem, jeb 16% no kopējā iesaistīto dalībnieku skaita.

Priekšlikums.

Sniedzot informāciju par projekta rezultātiem, vēlams detalizētāk atspoguļot projekta neizdošanās un pārtraukšanas iemeslus, trūkst efektivitātes izvērtēšana.
 

-

27. lpp.
2019. gada februārī NVA tika uzdots izvērtēt projekta Nr. 9.1.1.2/15/I/001 darbības, to efektivitāti un sniegt priekšlikumus tā pilnveidei. Izvērtējuma rezultātā tika nolemts pārtraukt projekta Nr. 9.1.1.2/15/I/001 īstenošanu.

Priekšlikums.

Analizējot datus vēlams detalizētāk atspoguļot projekta neizdošanās un pārtraukšanas iemeslus, trūkst efektivitātes izvērtēšana.
 

-

21. lpp.
No 853 nodarbinātajiem, kuri noslēdza līgumu par dalību atbalsta pasākumos, tai skaitā, veselības uzlabošanas pasākumos, tos izmantoja 260 nodarbinātie jeb 30%. Kopumā veselības uzlabošanas pasākumiem tika izlietoti 55 044,22 euro. Vidējā summa, kuru izmantoja viens dalībnieks, bija 211,71 euro. Vairāk nekā puse jeb 155 projekta Nr. 7.3.2.0/16/I/001 dalībnieki iesniedza maksājumus apliecinošos dokumentus par vairāk nekā 240 euro, bet maksimālo kompensācijas summu par veselības uzlabošanas pasākumiem izmantoja 101 nodarbinātais.

Priekšlikums.

Analizējot datus vēlams detalizētāk atspoguļot atteikšanās iemeslus un zemo dalību aktivitātēs, lai iegūtu secinājumus turpmāku projektu izvērtēšanai, līdzīgi kā tas darīts atspoguļojot Darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējumu komersantos un pašvaldību institūcijās.
 

-

19. lpp.
Darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējuma speciālistu komanda secināja, ka darbiniekam nav nepieciešami darba vietas pielāgojumi, bet gan specifiski līdzekļi, kas piemēroti tieši konkrētajam cilvēkam. Piemēram, piemērots darba aprīkojums (t.sk., darba galds, ergonomisks darba krēsls, instrumenti u.c.), individuāli risinājumi veselības saglabāšanai (t.sk., kompresijas zeķes, muguras korsetes) vai citi tehniski un sadzīviski uzlabojumi (t.sk., smagumu pārvietošanas palīglīdzekļi, klusinātas sienas, papildus starpsienas u.c.) un individuāli darba aizsardzības līdzekļi (t.sk., dzirdes un elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi, aizsargapģērbs, aizsargcimdi, u.c.).

Priekšlikums.

Nav skaidri izprotams vai norādītie IAL specializēti, pielāgoti aizsardzības līdzekļi darbiniekam vai IAL kurus jānodrošina darba devējam darba pienākumu veikšanai darba devējam?
Lūdzam plašāk aprakstīt sniegto informāciju.
 

-

Drukas kļūda vārdā “īstenots”.
2020. gada 1. augustā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta noteikumos Nr.504 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.504), saskaņā ar kuriem projekts Nr.7.3.2.0/16/I/001  tika īstenots līdz  2020.gada 31.augustam.

2020. gada 1. augustā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta noteikumos Nr.504 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.504), saskaņā ar kuriem projekts Nr.7.3.2.0/16/I/001  tika īstenots līdz  2020.gada 31.augustam.

11. lpp.
Bezdarba situāciju ietekmēja gan vispārējie sezonālie faktori, gan vīrusa ierobežošanai ieviestie pasākumi, taču kopumā 2021.gadā bija vērojama darba tirgus situācijas uzlabošanās un pieaugošs pieprasījums pēc darbaspēka vairākās tautsaimniecības nozarēs.

Priekšlikums.

Izteikt šādā redakcijā:
Bezdarba situāciju ietekmēja gan vispārējie sezonālie faktori, gan Covid‑19 vīrusa ierobežošanai ieviestie pasākumi, taču kopumā 2021.gadā bija vērojama darba tirgus situācijas uzlabošanās un pieaugošs pieprasījums pēc darbaspēka vairākās tautsaimniecības nozarēs.
 

Bezdarba situāciju ietekmēja gan vispārējie sezonālie faktori, gan Covid‑19 vīrusa ierobežošanai ieviestie pasākumi, taču kopumā 2021.gadā bija vērojama darba tirgus situācijas uzlabošanās un pieaugošs pieprasījums pēc darbaspēka vairākās tautsaimniecības nozarēs.

10. lpp.
Tomēr līdz ar vīrusa Covid-19 straujo izplatību pasaulē un ekonomisko aktivitāšu sarukumu, kā arī ieviestajiem ierobežojumiem, 2020. gada pirmajā pusē bija vērojamas būtiskas izmaiņas darba tirgū – samazinājās nodarbinātības rādītāji un pieauga bezdarbs.

Priekšlikums.
Ieteicams plašāk aprakstīt situācijas analīzi, ņemot vērā, ka bezdarbnieku skaits Covid-19 ietekmē palielinājās arī uz nevakcinēto darbinieku skaitu tajās profesijās, kurās vakcinācija tika noteikta kā obligāta.
 

-

Drukas kļūda vārdā “pieprasījumu”.
Rezultātā tas sekmēja arī nodarbinātības kāpumu, jaunu darbavietu veidošanos, bezdarba mazināšanos un pieprasījumu pēc darbaspēka.
 

Rezultātā tas sekmēja arī nodarbinātības kāpumu, jaunu darbavietu veidošanos, bezdarba mazināšanos un pieprasījumu pēc darbaspēka.
 

8.lpp.
Lai arī zēnu dzimst vairāk nekā meiteņu, 2021. gada sākumā Latvijā 46,2 % iedzīvotāju bija vīrieši un 53,8 % – sievietes (sk.2.attēlu).

Aprakstot situācijas analīzi ieteicams ņemt vērā VM izstrādātā politikas plānošanas dokumenta “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam” situācijas analīzē aprakstīto (96.punkts) https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/746a6c77-a9f4-4182-9084-e4ab10484b2e.  Plānojot aktīvās novecošanas valsts politiku un atbalsta sistēmas būtiski ņemt vērā vīriešu paredzamā mūža ilguma ietekmējošos faktorus.
 

-

7. lpp. 
Lai arī kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, iedzīvotāju vecāku par 50 gadiem, tostarp vecāka gadagājuma iedzīvotāju, skaits pieaug.

Pārformulēt teikumu šādā redakcijā:
Samazinoties dzimstībai un kopējam iedzīvotāju skaitam Latvijā, pieaug vecāka gada gājuma iedzīvotāju īpatsvars vecumā virs 50 gadiem.
 

Samazinoties dzimstībai un kopējam iedzīvotāju skaitam Latvijā, pieaug vecāka gada gājuma iedzīvotāju īpatsvars vecumā virs 50 gadiem.