Atzinums

Saistībā ar izziņas 5. punktā minēto lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā ietverto skaidrojumu par likumprojekta 4. pantā paredzētā regulējuma nepieciešamību un mērķi. Proti:
1) nepieciešams skaidrot attiecīgā ierobežojuma (tostarp tā apmēra - 20 gadi) atbilstību samērīguma principam, ievērojot arī normatīvajos aktos noteikto atbildību par aizsargājamā koka aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem (nepieciešamības gadījumā izmantojot arī izziņā norādīto);
2) nepieciešams skaidrot izņēmumu attiecībā uz inženierbūvju būvniecību, ko var veikt ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, tostarp kādos gadījumos minētā atļauja būtu izdodama, tādējādi nodrošinot, ka atļauja netiek izsniegta patvaļīgi, ņemot vērā, ka likumprojektā paredzētajam ierobežojumiem ir atšķirīgs mērķis. Papildus nepieciešams skaidrot, kādēļ izņēmumi netiek paredzēti attiecībā uz citām darbībām, piemēram, ēku rekonstrukciju, ko šobrīd pieļauj Ministru kabineta 2010. gada 6. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 44.1. apakšpunkts;
3) nepieciešams anotācijā precizēt (skaidrot) ietverto norādi, ka "Ieraksts saglabājas aizsargājamo koku teritorijai normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi  20 gadus no pārkāpuma konstatēšanas dienas", kura ir neskaidra. Proti, no likumprojekta anotācijas neizriet, kādi vēl ierobežojumi bez jaunas būvniecības saglabājas, kā arī pamatojums attiecīgo ierobežojumu saglabāšanai, ja ar ierobežojumiem nav iespējams sasniegt to sākotnējo mērķi;
4) nepieciešams skaidrot ierobežojuma attiecināmību teritoriāli, proti, ierobežojuma, kas noteikts teritorijā 15 metru rādiusā, mērot no iznīcinātā aizsargājamā koka celma, atbilstību spēkā esoša aizsargājamā koka aizsardzībai noteiktai teritorijai, ko veido teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas). Proti, norādām, ka nebūtu pieļaujami un samērīgi minēto teritoriju paplašināt. Papildus lūdzam izvērtēt un skaidrot anotācijā, kā paredzēts noteikt 15 metru rādiusu gadījumā, ja koka celms koka iznīcināšanas gadījumā nav saglabājies.
Ja attiecīgu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam precizēt vai izslēgt likumprojekta 4. pantu.

-

Paužam bažas, ka no likumprojekta 6. panta un tā anotācijas neizriet minētā pantā ietvertā regulējuma vieta likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 43. panta sistēmā, tādēļ lūdzam papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu (skaidrojot arī Padomes 1992.gada 21.maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko biotopu savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk - direktīva Nr. 92/43/EEK) 6. panta katra punkta pārņemšanu anotācijas 5. sadaļā) par minētā regulējuma nepieciešamību un mērķi, nepieciešamības gadījumā precizējot šo pantu. Proti, vēršam uzmanību, ka:
1) jau šobrīd minētā likuma 43. panta piektā un sestā daļa noteic, ka paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas negatīvi neietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ekoloģiskās funkcijas, integritāti un nav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem. Ja paredzētā darbība vai plānošanas dokumenta īstenošana negatīvi ietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), darbību atļauj veikt vai dokumentu īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrībai nozīmīgu interešu, arī sociālo vai ekonomisko interešu, apmierināšanai. Norādām, ka likumprojekta 6. pants, iespējams, dublē minēto regulējumu (gadījumos, kad biotopu bojāšana vai iznīcināšana varētu negatīvi ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)), tādēļ 6. pantā paredzēto aizliegumu būtu nepieciešams attiecināt vienīgi uz gadījumiem, kad nav minētās negatīvās ietekmes, kā arī skaidrot anotācijā, vai direktīvas Nr. 92/43/EEK 6. panta pārņemšanai ir pietiekami, ja aizliegums tiek noteikts vienīgi uz valsts un pašvaldību īpašumā esošām zemēm;
2) no likumprojekta 6. panta izriet, ka tajā ietvertais aizliegums varētu būt plašāks, nekā likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 43. panta piektajā un sestajā daļā paredzētais, tomēr izņēmuma gadījumi no minēto normu piemērošanas formulēti striktāk, kas varētu nebūt loģiski (ņemot vērā, ka attiecīgā gadījumā nav negatīvas ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)), jo paredz izņēmumus, nevis nozīmīgu, bet sevišķi svarīgu interešu gadījumos;
3) no likumprojekta neizriet, kā likumprojekta 6. pantā paredzētajos gadījumos tiks noteikta sabiedrībai sevišķi nozīmīgu interešu esība. Salīdzinājumam 43. panta piektās un sestās daļas piemērošanas gadījumā atbilstoši 43. panta 11. daļai pieņemams Ministru kabineta rīkojums.

-

Aicinām saprātīgā laikposmā novērst neatbilstības administratīvās atbildības regulējumā, kā arī likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 24.¹ pantā noteiktajā ierobežojumā saņemt atļaujas. 
Saistībā ar Tieslietu ministrijas 2024. gada 15. oktobra atzinumā norādītajiem priekšlikumiem par administratīvās atbildības un ar to saistīto regulējumu izziņā norādīts, ka ministrija izvērtēs grozāmā likuma 45. pantā noteiktā administratīvās atbildības regulējuma atbilstību, kā arī vienlaikus precizējumu nepieciešamību grozāmā likuma 24.¹ pantā. 
Ja ierobežojuma saņemt atļaujas neatbilstību Administratīvās atbildības likumam šobrīd iespējams novērst, pareizi izmantojot tiesību normu piemērošanas metodes, tad administratīvās atbildības regulējuma pašreizējā redakcijā piemērošana vismaz daļā gadījumu ir prettiesiska. 
Tā kā precizētais likumprojekts nesatur atbilstošus grozījumus, tad minētie Tieslietu ministrijas priekšlikumi vismaz šobrīd vēl nav ņemti vērā vai ņemti vērā tikai daļēji. Turklāt, ja administratīvās atbildības izmaiņas varētu būt visai sarežģītas, tad grozāmā likuma 24.¹ pantā nepieciešamais precizējums ir vienkāršs. 

-

Aicinām aizstāt vārdus "aizsargājamā koka aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvos aktus" ar vārdiem "normatīvos aktus par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzību un izmantošanu".

-

Lūdzam izslēgt vārdu "nacionālās", jo minētais vārds ir lieks (aptveras arī ar citām jau pieminētajām, tostarp drošības interesēm).

-

Precizējams likumprojekta 7. pantā paredzētais kompetences administratīvā pārkāpuma procesā regulējums. 
1. Tā kā izmaiņas šajā pantā ir salīdzinoši apjomīgas, aicinām apsvērt iespēju grozāmā likuma 46. pantu izteikt jaunā redakcijā. Vienlaikus tas radītu iespēju pantā esošo regulējumu izkārtot loģiskā secībā (piemēram, ievērojot grozāmā likuma 45. panta daļu secību) un redakcionāli pilnveidot (piem., panta nosaukumam vajadzētu būt "Kompetence administratīvā pārkāpuma procesā").
2. Pantā iekļautais regulējums ir sarežģīts un grūti uztverams. Pamatā nav nepieciešamas iekšējās atsauces, ja tās norāda uz tiem pašiem pārkāpumiem, kas attiecas uz procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai. Piemēram, ja daļas pirmajā teikumā ir norādīts, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 45. panta otrajā vai trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, tad šīs daļas nākamajā teikumā nav nepieciešams vēlreiz ietvert atsauci uz šā likuma 45. panta otro vai trešo daļu.  
Tāpat, lai norobežotu kompetenci, ja pārkāpumi konstatēti Saeimas vai Ministru kabineta izveidotajās aizsargājamās teritorijās un ja pārkāpumi konstatēti pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijās, ieteicams šo regulējumu izdalīt atsevišķos teikumos. 
Vispārīgi ir jāievēro dalītās kompetences administratīvā pārkāpuma procesā formulējuma shēma, kas ir izveidota, piemēram, Izglītības likuma 68. panta otrajā daļā vai Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 29. panta otrajā daļā. 
3. Likumprojektā paredzētajā grozāmā likuma 46. panta sestajā daļā ir paredzēts, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 45. pantā minētajiem pārkāpumiem, ja tos konstatējušas Valsts vides dienesta vai Valsts meža dienesta amatpersonas, līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts vides dienests vai Valsts meža dienests. Tomēr, lai arī regulējums attiecas uz visiem šā likuma 45. pantā minētajiem pārkāpumiem, likumprojektā nav paredzēts, kas izskatīs lietu par grozāmā likuma 45. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu. 
4. Likumā joprojām ir saglabāta dalītā kompetence administratīvā pārkāpuma procesā. Lūdzam likumprojekta anotācijā katrā gadījumā iekļaut pamatojumu, kāpēc tas ir nepieciešams (piem., kāpēc visu administratīvā pārkāpuma procesu nevar veikt amatpersona, kura ir uzsākusi administratīvā pārkāpuma procesu). 

-

Lūdzam precizēt skaidrojumu par direktīvas Nr. 92/43/EEK prasību pārņemšanu likumprojekta 8. pantā, jo likumprojektā nav attiecīgas vienības.

-