Atzinums

Norādē uz Noteikumu projekta izdošanas tiesisko pamatu noteikts, ka Noteikumu projekts izdots, pamatojoties uz Enerģētikas likuma 64.panta pirmo daļu. Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – Ministrija), savas kompetences ietvaros izskatot Noteikumu projektu, konstatēja, ka Noteikumu projektā nav ietverts Enerģētikas likuma 64.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktais regulējums par kurināmā drošības rezerves un drošības rezervju izmantošanas kārtību energoapgādes komersantos, lai pēc iespējas nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar enerģiju. Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt norādi, ietverot tajā tikai atsauci uz Enerģētikas likuma 64.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, kā arī anotācijā norādīt, kādā normatīvā aktā tiks noteikta kurināmā drošības rezervju izmantošanas kārtība, vai arī Noteikumu papildināt kurināmā drošības rezervju izmantošanas regulējumu.

-

Tā kā Noteikumu projektā ir jānosaka enerģijas lietotāju apgādes kārtība gan izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā, gan valsts apdraudējuma gadījumā, tad,  lai nodrošinātu regulējuma skaidrību, Noteikumu projekta 2.nodaļas virsraksts būtu precizējams, ietverot norādi uz to, kad tiek veikta elektroenerģijas patēriņa ierobežošana. Ministrijas ieskatā lietotāju elektroenerģijas patēriņš būtu ierobežojams tikai izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā. Līdz ar to Ministrija rosina Noteikumu projekta 2.nodaļas virsrakstu izteikt šādā redakcijā:
“2. Elektroenerģijas apgāde izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā”

Bez tam, ņemto vērā Noteikumu projekta 1.3.apakspunktā minēto, ka Noteikumu projektā noteic, kā tajā minēto kārtību piemēro Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu nodrošināšanai ar dabasgāzi un elektroenerģiju arī valsts apdraudējuma gadījumā, Noteikumu projekta 2.nodaļa jāpapildina ar normām, kuras noteic, kā tiek īstenota Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu elektroenerģijas apgāde izsludinātas enerģētiskās krīzes.

-

Noteikumu projekta deleģējums (Enerģētikas likuma 64.panta pirmā daļa) paredz Ministru kabineta pienākumu noteikt regulējumu, kas attiecas uz laiku, kad enerģētiskā krīze izsludināta, nevis uz laiku, kad elektroenerģijas pārvades sistēmas operators konstatē jebkādus riskus Latvijas ietekmes reģionā (Noteikumu projektā nav skaidrots, kas ir Latvijas ietekmes reģions), kā  to paredz Noteikumu projekta 2.punkts.Līdz ar to Ministrijas ieskatā Noteikumu projekta 2.punkts būtu izsakāms šādā redakcijā:
“2. Ja ir konstatēti valsts enerģētiskās krīzes elektroenerģijā iestāšanās apstākļi elektroenerģijas pārvades nekavējoties informē Klimata un enerģētikas ministriju (turpmāk – Ministrija), kā arī informē par nepieciešamību enerģijas lietotājiem ierobežot elektroenerģijas patēriņu, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību.”

“2. Ja ir konstatēti valsts enerģētiskās krīzes elektroenerģijā iestāšanās apstākļi elektroenerģijas pārvades nekavējoties informē Klimata un enerģētikas ministriju (turpmāk – Ministrija), kā arī informē par nepieciešamību enerģijas lietotājiem ierobežot elektroenerģijas patēriņu, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību.”

Ievērojot, ka Noteikumu 8.punktā ir noteikts detalizēts regulējums attiecībā uz sabiedrības informēšanu par valsts enerģētiskās krīzes elektroenerģijā izsludināšanu un elektroenerģijas patēriņa ierobežojumiem izsludinātās elektroenerģijas krīzes laikā, Noteikumu 3.punkts ir svītrojams.

-

Noteikumu projekta 4.punktā noteiktais, ka Ministrija sagatavo attiecīgu rīkojuma projektu par nepieciešamību izsludināt valsts enerģētisko krīzi un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā, ir pretrunā ar Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra noteikumu Nr.40 “Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums” (turpmāk – MK noteikumi Nr.40) 4.8.apakšpunktā noteikto, ka Valsts enerģētiskās krīzes centrs sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā priekšlikumus par krīzes līmeni un enerģijas patēriņa ierobežojumu. Novēršot normu dublēšanos, Noteikumu projekta 4.punkts būtu svītrojams.

Ja ir paredzēts, ka tiks veikti attiecīgi grozījumu MK noteikumos Nr.40, lai saskaņotu tajā ietverto regulējumu ar Noteikumu projektu, tas būtu jānorāda anotācijā. Būtu ieteicams, ka abu minēto noteikumu grozījumi tiktu apstiprināti vienlaicīgi. Attiecīgi Noteikumu projekta 4.punkts, ievērojot, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operators sniegs Ministrijai informāciju ne tikai par elektroenerģijas patēriņa ierobežojumiem, būtu izsakāms šādā redakcijā:
“4. Pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora sniegto informāciju, Ministrija sagatavo attiecīgu rīkojuma projektu par nepieciešamību izsludināt valsts enerģētisko krīzi un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto.”
 

-

Ministrijas ieskatā Noteikumu projektā ir nepārprotami jānoteic subjekts, kurš ir atbildīgs par sabiedrības informēšanu par valsts enerģētiskās krīzes elektroenerģijā izsludināšanu un par piemērojamiem elektroenerģijas patēriņa ierobežojumiem.   Noteikumu projektā nepieciešams noteikt vienādu regulējumu attiecībā uz sabiedrības informēšanu par enerģētiskās krīzes elektroenerģijā un dabasgāzē izsludināšanu un piemērojamiem enerģijas patēriņa ierobežojumiem. Sabiedrības informēšanu būtu jānodrošina Valsts enerģētiskās krīzes centram, kurš saskaņā ar MK noteikumiem Nr.40 vada krīzes novēršanas un krīzes izraisīto seku likvidēšanas pasākumus, kā arī attiecīgajiem sistēmas operatoriem. Līdz ar  to no Noteikumu projekta 5.punkta svītrojami vārdi “atbildīgo par valsts enerģētiskās krīzes elektroenerģijā komunikāciju” un Noteikumu projekta 8.punktā jānosaka Valsts enerģētiskās krīzes centra un sistēmas operatoru atbildība.

-

Jebkādas darbības attiecībā uz elektroenerģijas sistēmas aizsardzību vai darbības atjaunošanu, tajā skaitā valsts enerģētiskās krīzes apstākļos, sistēmas operatori veic atjaunošanas un aizsardzības plānu ietvaros, kas izstrādāti un apstiprināti, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2017. gada 24. novembra Regulu (ES) 2017/2196, ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā prasībām.
Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta otrās daļas 12.punkta elektroenerģijas sistēmas dalībnieki ir elektroenerģijas ražotāji, pārvades sistēmas operators, sadales sistēmas operatori un galalietotāji, līdz ar to Noteikumu projektā 6.punktā, nav pamats noteikt, ka visiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem, tajā skaitā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram ir pienākums izpildīt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora dotos rīkojumus. Ņemot vērā minēto Noteikumu projekta 6.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“6. Pasākumus elektroenerģijas sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai, tajā skaitā manuālas un automātiskas pieprasījuma atslēgšanas procedūru, organizē elektroenerģijas pārvades sistēmas operators saskaņā ar sistēmas aizsardzības plānu un atjaunošanas plānu, kas izstrādāts pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2017. gada 24. novembra regulu (ES) 2017/2196, ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā. Elektroenerģijas ražotājiem, sadales sistēmas operatoriem un galalietotājiem, ir pienākums nekavējoties izpildīt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora dotos rīkojumus attiecībā uz elektroenerģijas ģenerācijas vai patēriņa uzsākšanu, palielināšanu, samazināšanu un pārtraukšanu.”
 

-

MK noteikumu Nr.40 2.punkts noteic, ka Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir koordinējoša un konsultatīva valsts institūcija, un tās uzdevums ir izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā vai arī tās draudu gadījumā vadīt krīzes novēršanas un krīzes izraisīto seku likvidēšanas pasākumus. Novēršot normu dublēšanos, Noteikumu projekta 7.punkts, kas noteic, ka izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes elektroenerģijā laikā elektroenerģijas piegādi lietotājiem koordinē Valsts enerģētiskās krīzes centrs, ir svītrojams.

-

Ņemot vērā MK noteikumos Nr.40 noteiktās Valsts enerģētiskās krīzes centra kompetences, tam ir jānodrošina visas nepieciešamās informācijas par izsludināto enerģētikas krīzi sniegšanu sabiedrībai, nevis tikai informācijas par elektroenerģijas patēriņa ierobežošanu sniegšanu. Līdz ar to Noteikumu projekta 8.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“8. Valsts enerģētiskās krīzes centrs, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, informē sabiedrību par valsts enerģētiskās krīzes elektroenerģijā izsludināšanu un par tās laikā īstenotajiem pasākumiem. Valsts enerģētiskās krīzes centrs var lemt par citu sabiedrības informēšanas veidu un līdzekļu izmantošanu.”

-

Tā kā ar noteikumu projektu nav noteikti elektroenerģijas galalietotāju pienākumi attiecībā  elektroenerģijas taupīšanu, Noteikumu projekta 9.punktā  nav pamats noteikt elektroenerģijas sistēmas dalībnieka pienākumu piedalīties energotaupības pasākumu īstenošanā. Turklāt Noteikumu projekta 6.punktā jau ir noteikts pienākums elektroenerģijas ražotājiem, sadales sistēmas operatoriem un galalietotājiem nekavējoties izpildīt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora dotos rīkojumus, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību. Līdz ar to Ministrijas ieskatā 9.punkts uzskatāms par deklaratīvu normu un ir svītrojams.

-

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2017. gada 24. novembra regulas (ES) 2017/2196, ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā prasībām, sistēmas  aizsardzības un atjaunošanas plāna īstenošanas ietvaros īsteno ne tikai sistēmas manuālu un automātisku atslogošanu, bet arī daudzas citas procedūras. Ievērojot minēto un Ministrijas rosināto Noteikumu projekta 6.punkta redakciju, kurā ietverta atsauce uz Eiropas Komisijas 2017. gada 24. novembra Regulu (ES) 2017/2196, ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā prasībām, Noteikumu projekta 11.punkts būtu svītrojams.

-

Lai saskaņotu Noteikumu projektā lietotos terminus ar Eiropas Komisijas 2017. gada 24. novembra Regulā (ES) 2017/2196, ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā noteiktajiem terminiem Noteikumu projekta 12.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“12. Manuālo pieprasījuma atslēgšanas procedūru īsteno, ievērojot atslogojamo elektrolīniju izvadu periodiskas rotācijas principu, ar mērķi nodrošināt, ka elektrolīnijas izvada viena atslēguma ilgums nav ilgāks par trim stundām, ja tehniski tas ir iespējams.”
 

-

Lai saskaņotu Noteikumu projektā lietotos terminus ar Eiropas Komisijas 2017. gada 24. novembra Regulā (ES) 2017/2196, ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā noteiktajiem terminiem Noteikumu projekta 13.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“13. Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators vada manuālas pieprasījumam atslēgšanas procedūru, ko tas īsteno tieši vai netieši ar sadales sistēmas operatoru starpniecību.”
 

-

Eiropas Komisijas 2017. gada 24. novembra Regulā (ES) 2017/2196, ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā noteikts, ka manuālās pieprasījuma atslēgšanas procedūrai netiek pakļauti arī prioritāri nozīmīgie tīkla lietotāji. Līdz ar to Noteikumu projekta 14.punkts izsakām šādā redakcijā:
“14. Manuālai pieprasījuma atslēgšanas procedūrai netiek pakļauti 330/110/6-20 kV apakšstaciju elektrolīniju izvadi, kuri nodrošina elektroapgādi šo noteikumu 15.punktā  minētajiem tautsaimniecībai nozīmīgo elektroenerģijas objektiem vai šo noteikumu 6.punktā minētajos aizsardzības un atjaunošanas plānos noteiktajiem augstas prioritātes nozīmīgiem tīkla lietotājiem.”

 

-

Lai saskaņotu Noteikumu projektā lietotos terminus ar Eiropas Komisijas 2017. gada 24. novembra Regulā (ES) 2017/2196, ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā noteiktajiem terminiem un noteiktu, ka nozīmīgo elektroenerģijas objektu saraksts tiek iekļauts minētās Regulas sistēmas aizsardzības un atjaunošanas plānos, kuros noteikta manuālās pieprasījuma atslogošanas procedūra, kā arī noteiktu Ministrijas pienākumu sastādīt objektu sarakstu, Noteikumu projekta 15.punkts jāizsaka šādā redakcijā:
“ 15. Ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju sastāda un pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trīs gados atjauno tautsaimniecībai nozīmīgo elektroenerģijas objektu sarakstu, kuri nav pakļaujami manuālās pieprasījuma atslēgšanas procedūrai. Ministrija sarakstu nosūta elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatoram, un tas tiek iekļauts šo noteikumu 6.punktā minētajos aizsardzības un atjaunošanas plānos. Saraksta izveidošanai Ministrija un Ekonomikas ministrija ir tiesīga pieprasīt no elektroenerģijas sistēmas operatoriem nepieciešamo informāciju.”
 

-

Noteikumu projekta 16.punktā nav noteikts, kādai sistēmai ir jānodrošina stabila darbība, kā arī nav noteikts subjekts, kurš veiks automātisko sistēmas atslogošanu. Novēršot nepilnības, Noteikumu projekta 16.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“16. Ja elektroenerģijas sistēmas stabila darbības režīma nodrošināšana ir apdraudēta tādā apjomā, ka ir nepieciešama nekavējoša reakcija patēriņa samazināšanai, elektroenerģijas pārvades sistēmas operators veis automātisko sistēmas atslogošanu.”

-

Ņemot vērā, ka manuālās pieprasījuma atslogošanas procedūras piemērošanas gadījumā Noteikumu projekta ietvaros noteikti izņēmumi tās piemērošanai un elektroapgāde nodrošina patēriņa segšanu, Noteikumu projekta 17.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“Sistēmas automātiskas atslēgšanas gadījumā elektroenerģijas pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pārtraukt elektroapgādi ikvienam elektroenerģijas galalietotājam.”

-

Noteikumu projekta 3.1.apakšnodaļas virsrakstu nepieciešams precizēt, jo tajā nav ievērotas latviešu valodas gramatikas normas, kā arī tas neatspoguļo minētajā apakšnodaļā ietverto regulējumu. Ministrijas ieskatā tautsaimniecībai nozīmīgo objektu sarakstu sastādīšana un kārtības, kādā notiek dabasgāzes apgādes ierobežošana vai pārtraukšana izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes dabasgāzē laikā, izstrādāšana nav uzskatāmi par pasākumiem dabasgāzes apgādes sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai.

-

 Saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu sniedz dabasgāzes sadales sistēmas operators, nevis sadales sistēmas operators dabasgāzē, kā arī dabasgāze tiek transportēta dabasgāzes apgādes sistēmā, nevis dabasgāzes sistēmā. Ņemot vērā minēto un Ministrijas rosināto Noteikumu projekta 15.punkta redakciju, Noteikumu projekta 19.punkts būtu izsakāms šādā redakcijā:
“19. Ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju sastāda un pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trīs gados atjauno tautsaimniecībai nozīmīgo elektroenerģijas objektu sarakstu, kuri ir pieslēgti dabasgāzes apgādes sistēmai un kuriem izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā dabasgāzes patēriņš netiek ierobežots. Ministrija sarakstu nosūta vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram un dabasgāzes sadales sistēmas operatoram. Saraksta izveidošanai Ministrija un Ekonomikas ministrija ir tiesīga pieprasīt no dabasgāzes sistēmas operatoriem nepieciešamo informāciju.”

 

-

Noteikumu projekta 20.punktu nepieciešams precizēt, jo saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu sniedz dabasgāzes sadales sistēmas operators, nevis sadales sistēmas operators dabasgāzē. Bez tam minētajā punktā jānoteic dabasgāzes sistēmas operatoru pienākums sastādīt lietotāju sarakstu atbilstoši Noteikumu projekta 4.nodaļā noteiktajām lietotāju grupām. Tādējādi Noteikumu projekta 20.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“20.  Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes sadales sistēmas operators izstrādā kārtību, kādā notiek dabasgāzes apgādes ierobežošana vai pārtraukšana izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes dabasgāzē laikā, un dabasgāzes lietotāju sarakstu saskaņā ar šo noteikumu 44.punktā minēto enerģijas lietotāju dalījumu. Dabasgāzes sistēmas operatori pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trīs gados atjauno un iesniedz Ministrijā kārtību, kādā notiek dabasgāzes apgādes ierobežošana vai pārtraukšana izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes dabasgāzē laikā, un dabasgāzes lietotāju sarakstu.”
 

-

Noteikumu projekta 21.punkts ir precizējams, jo saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu sniedz dabasgāzes sadales sistēmas operators, nevis sadales sistēmas operators dabasgāzē, kā arī punktā jāietver atsauce uz Noteikumu projekta punktu, kurā noteikt dabasgāzes lietotāju sadalījums pa lietotāju grupām un jānorāda subjekts, kuram ir pienākums informēt pašvaldību par tās dabasgāzes lietotāju sarakstu.

-

Noteikumu projekta 22.punktu nepieciešams papildināt, nosakot sistēmas lietotāja pienākumu īstenot rīcības plānā negatīva nebalansa novēršanai noteikto, kā arī dabasgāzes pārvades sistēmas operatora rīcību, ja sistēmas lietotājs neīsteno plānā noteikto.

Regulējuma skaidrībai pirms Noteikumu projekta 22.punkta būtu nepieciešams ietvert  Noteikumu projekta 24.punktu, kā tas ir Ministru kabineta 2022.gada 9.augusta noteikumos Nr.503 “Noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā”.

-

Noteikumu 23.punkts jāprecizē, nosakot, ka ir dabasgāzes patēriņa samazinājums un pienākums informēt ir dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājam, nevis dabasgāzes sistēmas lietotājam.

-

Ministrija iebilst pret Noteikumu projekta 3.2.apakšnodaļā noteiktā regulējuma ietveršanu Noteikumu projektā. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 25.oktobra Regulai (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 994/2010  (turpmāk – Regula 2017/1938) VII pielikumam apakšnodaļā noteiktais ir daļa no ārkārtas rīcības plāna, kuru izveido katras dalībvalsts kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar dabasgāzes uzņēmumiem, attiecīgajām organizācijām, kas pārstāv mājsaimniecību un rūpniecisko gāzes lietotāju, tostarp elektroenerģijas ražotāju, elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru intereses un atjaunina ik pēc četriem gadiem, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav jādara biežāk. Regula 2017/1938 paredz, ka ārkārtas rīcības plāns ir vienots dokuments, līdz ar to daļēja tajā ietveramo prasību noteikšana Noteikumu projektā nav pamatota.

Ministrija pašlaik strādā pie Latvijas ārkārtas rīcības plāna atjaunināšanas, kā arī gatavo grozījumus Enerģētikas likumā, ar kuriem tiks noteikts dabasgāzes tirgus dalībnieku pienākums ievērot Ārkārtas rīcības plānā noteikto, ja izsludināts agrīnās brīdināšanas krīzes līmenis.

-

Ministrija iebilst pret Noteikumu projekta 3.3.apakšnodaļā noteiktā regulējuma ietveršanu Noteikumu projektā. Atbilstoši Regula 2017/1938 VII pielikumam apakšnodaļā noteiktais ir daļa no ārkārtas rīcības plāna, kuru izveido katras dalībvalsts kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar dabasgāzes uzņēmumiem, attiecīgajām organizācijām, kas pārstāv mājsaimniecību un rūpniecisko gāzes lietotāju, tostarp elektroenerģijas ražotāju, elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru intereses un atjaunina ik pēc četriem gadiem, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav jādara biežāk. Regula 2017/1938 paredz, ka ārkārtas rīcības plāns ir vienots dokuments, līdz ar to daļēja tajā ietveramo prasību noteikšana Noteikumu projektā nav pamatota.

Ministrija pašlaik strādā pie Latvijas ārkārtas rīcības plāna atjaunināšanas, kā arī gatavo grozījumus Enerģētikas likumā, ar kuriem tiks noteikts dabasgāzes tirgus dalībnieku pienākums ievērot Ārkārtas rīcības plānā noteikto, ja izsludināts trauksmes krīzes līmenis.
 

-

Saskaņā ar Enerģētikas likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos noteikto Inčukalna pazemes gāzes krātuvē esošo krājumu uzskaiti un to attiecināšanu uz konkrētu krātuve lietotāju veic vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, nevis dabasgāzes tirgotājs. Ievērojot minēto un Noteikumu projekta 47.punktā noteikto vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumu pēc Ministrijas pieprasījumu sniegt informāciju par katra krātuves lietotāja krājumu daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, Noteikumu 46.punkts ir svītrojams.

-

Kā norādīts iebildumā par Noteikumu projekta 4.punktu,  Noteikumu projektā noteiktas par Ministrijas atbildību ir pretrunā  MK noteikumos Nr.40 noteiktajam. Ja ir paredzēts, ka tiks veikti attiecīgi grozījumu MK noteikumos Nr.40, lai saskaņotu tajā ietverto regulējumu ar Noteikumu projektu, tas būtu jānorāda anotācijā. Būtu ieteicams, ka abu minēto noteikumu grozījumi tiktu apstiprināti vienlaicīgi un attiecīgi, saskaņojot Noteikumu projektā un dabasgāzes apgādi regulējošos normatīvajos aktos izmantotos terminus, Noteikumu projekta 47.punkts jāizsaka šādā redakcijā:
“47. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vienas diennakts laikā pēc Ministrijas pieprasījuma saņemšanas iesniedz Ministrijai informāciju par katra dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas lietotāja krājumu daudzumu  Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.”
 

-

Atbilstoši Regulai 2017/1938 aizsargājamiem lietotājiem (Noteikumu projektā nodrošināmiem lietotājiem) dabasgāzes patēriņš netiek ierobežots visā izsludinātā enerģētiskās krīzes laikā, nevis tikai tā izsludināšanas brīdī, kā noteikts Noteikumu 48.punktā. Bez tam Inčukalna pazemes gāzes krātuvē dabasgāzi pamatā glabā dabasgāzes tirgotāji, kuri nepatērē dabasgāzi, bet to tirgo. Dabasgāzi patērē galalietotāji. Ievērojot minēto nepieciešams attiecīgi precizēt Noteikumu projekta 48.punktu.

-

Noteikumu projekta 49.punkts jāprecizē, jo saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu sniedz dabasgāzes sadales sistēmas operators, nevis sadales sistēmas operators dabasgāzē, kā arī minētājā punktā jāietver atsauce uz Noteikumu projekta punktu, kurā noteiktas lietotāju grupas. Turklāt diennakts vidējo patēriņu nevar noteikt, pamatojoties uz lietotāju gazificētiem objektiem, bet pamatojoties uz uzskaites datiem. Līdz ar to Noteikumu 49.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“49. Dabasgāzes sadales sistēmas operators diennakts laikā pēc šo noteikumu 43. punktā minētās informācijas saņemšanas sagatavo un iesniedz Ministrijā informāciju par šo noteikumu 44. punktā minētās pirmās, otrās un trešās lietotāju grupas lietotāju dabasgāzes diennakts vidējo patēriņu. Diennakts vidējo dabasgāzes patēriņu lietotājiem, kuru gazificētos objektos tiek veikta diennakts dabasgāzes patēriņa uzskaite nosaka no pēdējiem 10 diennakts patēriņa rādītājiem izvēloties astoņus lielākos diennakts patēriņa rādītājus un aprēķinot no tiem vidējo aritmētisko patēriņu. Diennakts vidējo dabasgāzes patēriņu lietotājiem, kuru gazificētos objektos netiek veikta diennakts dabasgāzes patēriņa uzskaite nosaka kā pēdējā mēneša vidējo aritmētisko diennakts patēriņu.”
 

-

Ministrijas ieskatā Noteikumu projektā nepieciešams noteikt vienādu regulējumu attiecībā uz enerģētiskās krīzes elektroenerģija un dabasgāzēs izsludināšanu.

-

Ministrijas ieskatā atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam informācijas atklātību, pieejamību un pārskatāmību nodrošina Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatoru tīkla platforma, līdz ar  to Noteikumu projekta 52.punktā nebūtu nosakāms vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākums par valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanu informēt dabasgāzes biržu GET Baltic.

-

Ministrijas ieskatā Noteikumu projektā nepieciešams noteikt vienādu regulējumu attiecībā uz sabiedrības informēšanu par enerģētiskās krīzes elektroenerģijā un dabasgāzē izsludināšanu un piemērojamiem enerģijas patēriņa ierobežojumiem. Sabiedrības informēšanu būtu jānodrošina Valsts enerģētiskās krīzes centram, kurš saskaņā ar MK noteikumiem Nr.40 vada krīzes novēršanas un krīzes izraisīto seku likvidēšanas pasākumus, kā arī attiecīgajiem sistēmas operatoriem.

-

Ievērojot, ka Regulas 2017/1938 11.panta 2.punktā jau ir noteikts, ja kompetentā iestāde izsludina kādu no 1. punktā minētajiem krīzes līmeņiem, tā nekavējoties informē Komisiju, kā arī to dalībvalstu kompetentās iestādes, ar kurām tā ir tieši savienota, un sniedz tām visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši informāciju par to, kā tā iecerējusi rīkoties, Noteikumu projekta 54.punkts ir svītrojams.

-

Noteikumu projekta 55.punktā vārdi “sadales sistēmas operators dabasgāzē“ attiecīgā locījumā jāaizstāj ar vārdiem “dabasgāzes sadales sistēmas operators”. Noteikumu projekta 55.punktā jānosaka, kā tiek informēti dabasgāzes lietotāji, kuru e-pasta adreses vai mobilo telefonu numuri nav dabasgāzes sistēmas operatoru rīcībā, vai kuriem nav e-pasts adreses vai mobilā telefona.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 817. Nr. 66 “Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums” Ministrijas pienākumos neietilps strīdu starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju izskatīšana. Atbilstoši likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 32.panta pirmajai daļai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija kā ārpustiesas instance izskata strīdus starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju vai starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem par to tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šā likuma vai regulējamās nozares speciālajiem normatīvajiem aktiem. Līdz ar to Noteikumu projekta 57. punktu nepieciešams attiecīgi precizēt.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 817. Nr. 66 “Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums” Ministrijas pienākumos neietilps strīdu starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju izskatīšana. Atbilstoši likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 32.panta pirmajai daļai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija kā ārpustiesas instance izskata strīdus starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju vai starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem par to tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šā likuma vai regulējamās nozares speciālajiem normatīvajiem aktiem. Līdz ar to Noteikumu projekta 58. punktu nepieciešams attiecīgi precizēt.

-

Noteikumu projekta 59.punktā jānorāda kādu tieši informāciju Ministrijai iesniedz dabasgāzes sistēmas operatori un kādu dabasgāzes tirgotāji.

-

Pašlaik noteikumu 63.punktā noteiktais pienākums attiecas uz visiem dabasgāzes tirgotājiem. Lai īstenotu pienākumu tirgotajam ir jābūt Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietotājam, tomēr ne visi dabasgāzes tirgotāji ir krātuves lietotāji. Turklāt tāda atbildīga pienākuma pildīšana kā dabasgāzes stratēģiskās rezerves piegādāšana lietotājiem būtu jāuztic rūpīgi izvelētam tirgotājam vai tirgotājiem. Līdz art Noteikumu 63.punktu nepieciešams papildināt, nosakot, kuram tirgotājam ir pienākums nodrošināt rezerves piegādi nodrošināmiem lietotājiem un tautsaimniecībai nozīmīgiem objektiem

-

Noteikumu 68.punktā jānoteic pašvaldības pienākums publicēt centralizētās siltumenerģijas nodrošināmo lietotāju sarakstu un centralizētās siltumenerģijas apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību savā tīmekļvietnē, lai  centralizētās siltumapgādes komersanti un ēkas īpašnieki, dzīvokļu īpašnieku kopības vai tās pilnvarotā personas, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā būt informētas par to, in varētu pildīt noteikumu projektā noteiktos pienākumus.

-

Regulas 2017/1938 2.panta 5.punktā noteikts, ka aizsargājams lietotājs ir mājsaimniecības lietotājs, kas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam, un, ja attiecīgā dalībvalsts tā izlemj, tas turklāt var būt arī viens vai vairāki no turpmāk minētajiem ar noteikumu, ka uzņēmumi vai pakalpojumi, kas minēti a) un b) apakšpunktā, kopā neveido vairāk kā 20 % no kopējā gāzes galapatēriņa gadā dalībvalstī:
a) mazais vai vidējais uzņēmums ar noteikumu, ka tas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam;
b) būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ar noteikumu, ka tas ir pieslēgts gāzes sadales vai pārvades tīklam;
c) centralizētās siltumapgādes mezgls, ciktāl tas piegādā siltumu mājsaimniecību lietotājiem, mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem vai būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, ar noteikumu, ka šo mezglu nevar pārslēgt uz citu kurināmo kā gāze. Ministrija aicina izvērtēt, vai, Noteikumu projekta 44.1.apašpunktā ietverot tautsaimniecībai nozīmīgie objektus, netiek pārkāpti Regulā 2017/1938  noteiktie 20%  no kopējā dabasgāzes patēriņa uzņēmumiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.
 

-

Atbilstoši Enerģētikas likuma 1.panta pirmās daļas 4.³punktam centralizētās siltumapgādes sistēma ir siltumavotu, pārvades un sadales siltumtīklu un siltumenerģijas lietotāju siltumapgādes sistēmas kopums, kas saskaņoti ražo, pārveido, pārvada, sadala un patērē siltumenerģiju. Savukārt  Enerģētikas likuma 77.panta  pirmā daļa noteic, ka  pašvaldības noteiktā kārtība, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā, var ierobežot energoapgādes komersantu saistības apgādāt ar enerģiju visus enerģijas lietotājus to licences darbības zonā, kā arī energoapgādes komersantu un enerģijas lietotāju līgumsaistību izpildi attiecībā uz enerģijas piegādi. Līdz ar to būtu izvērtējams, vai siltumapgādē ir iespējams noteikt dažādām lietotāju grupām atšķirīgus siltumenerģijas apgādes ierobežojums.

-