Projekta ID
24-TA-936Atzinuma sniedzējs
Konkurences padome
Atzinums iesniegts
13.08.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Konkurences padome (turpmāk – KP) 23.05.2024. saņēma vēstuli Nr. N47.2024-IPAS no IPAS Indexo (turpmāk – Indexo) par likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (turpmāk – Vēstule). Vēstule tika adresēta arī Latvijas Bankai, Finanšu ministrijai un Labklājības ministrijai. Vēstulē Indexo sniedza komentārus par plānotajiem grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā (turpmāk – Likumprojekts). Vēstulē tika pausts viedoklis par piedāvāto 11. panta 5.1 daļas redakciju Likumprojektā. Tāpat KP ir saņēmusi un iepazinusies ar 21.06.2024. Latvijas Bankas sagatavoto atbildes vēstuli Nr. 08-08.1/2024/9198 adresētu Indexo (turpmāk – LB vēstule).
KP ir secinājusi, ka Likumprojekts tiesību aktu projektu publiskajā portālā ticis ievietots 16.07.2024., piešķirot Likumprojektam Projekta ID 24-TA-936. Citstarp KP konstatē, ka nav tikusi uzaicināta sniegt atzinumu par Likumprojektu. Atbilstoši Konkurences likuma 6. panta pirmās daļas 8. punktam KP sagatavo un sniedz atzinumus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuros tieši vai netieši skarti konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības jautājumi. KP uzskata, ka Likumprojekts tieši var skart konkurences attīstības jautājumus, līdz ar to KP sniedz atzinumu par Likumprojektu.
Ņemot vērā, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdes protokolā un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes protokolā dots uzdevums Labklājības ministrijai veikt esošā valsts fondēto pensiju shēmas regulējuma pilnveidi, KP atbalsta un uzskata, ka minētā regulējuma pilnveidošana ir būtiska.[1] Ievērojot, ka KP uzskata, ka Likumprojekts var skart konkurences attīstības jautājumus, KP secina, ka Likumprojekta anotācijā iztrūkst grozījumu ietekmes uz konkurenci izvērtējums, novērtējot uzņēmējdarbības vides un konkurences situāciju tirgū pēc grozījumu veikšanas un kādā mērā grozījumi ietekmēs visus esošos un potenciālos tirgus dalībniekus tirgū.
KP secina, ka Likumprojekta mērķis tai skaitā, bet ne tikai ir nodrošināt valsts fondētās pensijas shēmas (turpmāk - VFPS) dalībniekiem iespējami lielāku pensiju uzkrājumu vērtības pieaugumu ilgā termiņā, līdzsvarojot VFPS dalībnieku un fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju intereses. Likumprojekts ietver Valsts fondēto pensiju likuma 11. panta 5.1 daļas jaunu redakciju, paredzot maksimālo maksājuma pastāvīgās daļas apmēru par ieguldījumu plāna pārvaldi.
Likumprojekta anotācijā tiek paskaidrots, ka visu ieguldījuma risku uzņemas VFPS dalībnieki, kā arī VFPS dalībnieku neto iemaksas veido vairāk nekā 80% no uzkrātā VFPS kapitāla. Ņemot vērā minēto maksājuma pastāvīgās daļas maksimālā vērtībā būtu jāstiprina regresivitātes princips – jo lielāki aktīvi, jo mazāka maksājuma pastāvīgā daļa. Maksimālā maksājuma pastāvīgā daļa būtu nosakāma 0,6% apmērā par pirmajiem 100 milj. euro pārvaldībā un samazināma par 7,5% par katriem nākamajiem VFPS 100 milj. euro pārvaldībā (t.sk. ieviešot 0,20% grīdu). Ņemot vērā minēto, KP secina, ka Likumprojekts visbūtiskāk ietekmēs tos VFPS pārvaldītājus, kuri pārvalda lielāko daļu no pārvaldāmajiem aktīviem, būtiski samazinot pastāvīgās pārvaldīšanas komisijas maksu.
Citstarp Likumprojekta anotācijā tiek pausts, ka ir saglabājams motivējošs mehānisms līdzekļu pārvaldītājiem, nosakot maksājuma mainīgo daļu atbilstoši noturīgam VFPS plāna darbības sniegumam, kurš nodrošina VFPS dalībniekam augstāku kapitāla pieaugumu ilgā termiņā salīdzinājumā ar neitrālu, pasīvu ieguldījumu stratēģiju. Citiem vārdiem sakot, Likumprojekts samazina pastāvīgās pārvaldīšanas komisijas maksas, piedāvājot VFPS pārvaldītajiem tās kompensēt, piemērojot mainīgās komisijas maksas pārvaldāmajiem aktīviem.
Tomēr KP secina, ka Likumprojekta anotācijā nav veikts grozījumu ietekmes izvērtējums attiecībā uz tiem VFPS pārvaldītājiem, kuri mainīgās komisijas maksas nepiemēro vispār. Kamēr tiem tirgus dalībniekiem, kuri īsteno gan pasīvo, gan aktīvo pensiju plānu pārvaldīšanu, būs iespēja diversificēt izmaksas, sedzot pasīvi pārvaldīto plānu izmaksas uz aktīvi pārvaldīto plānu komisiju rēķina, tikmēr tiem VFPS pārvaldītājiem, kuri īsteno tikai pasīvo plānu pārvaldīšanu, šādas iespējas nebūs. Līdz ar to pirmšķietami atsevišķi tirgus dalībnieki, kuri īsteno tikai pasīvo plānu pārvaldīšanu, tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā pretstatā tiem tirgus dalībniekiem, kuriem izmaksas būs iespēja diversificēt. KP secina, ka VFPS pārvaldnieki, kuru ieguldījumu plāns balstās tikai uz indeksu pieeju (t.i. pasīvo pārvaldīšanu), savas izmaksas sedz tikai no maksājuma par ieguldījumu plāna pārvaldes pastāvīgās daļas, līdz ar to Likumprojektā piedāvātā 11. panta 5.1 daļas redakcija pirmšķietami būtiski samazinās tieši minēto tirgus dalībnieku ieņēmumus.
Citstarp KP secina, ka Likumprojekta anotācijā nav ticis iekļauts novērtējums par turētājbankas komisijām un kādu ietekmi Likumprojektā piedāvātā 11. panta 5.1 daļas redakcija atstās uz tirgus dalībnieku spēju segt turētājbankas piemērotās komisijas. Turētājbankas komisijas normatīvi nav fiksētas, tādēļ, vērtējot pārvaldīšanas komisiju samazinājuma ietekmi uz pārvaldītājiem, ir jāņem vērā arī konkurences apstākļi un cenu veidošanas mehānismi turētājbankas pakalpojumu tirgū. Arī Vēstulē Indexo informē, ka jau šobrīd ievērojamu daļu no fiksētās komisijas veido maksājumi turētājbankām par ieguldījumu plāna pārvaldi. Līdz ar to KP pirmšķietami secina, ka Likumprojekta izstrādes laikā nav ticis vērtēts faktiskais pārvaldes pakalpojumu cenu veidošanas mehānisms. KP paskaidro, ka cenu veidošanās mehānisms ir būtisks apstāklis, kas būtu vērtējams, ieviešot Likumprojektā paredzētos grozījumus. Minētais pamatojams ar to, ka, samazinot ieņēmumus, no vienas puses, un palielinot izdevumus vai atstājot tos nemainīgus, no otras puses, pastāv iespējamība, ka tirgus dalībniekam būs jāatstāj tirgus, kurā tas īsteno savu uzņēmējdarbību, ņemot vērā, ka īstenotā uzņēmējdarbība rezultējas zaudējumos vai tādā peļņas apmērā, kas vairs nav rentabls un nav samērīgs pretstatā tirgus dalībnieka reālajām izmaksām. Tāpat jauniem tirgus dalībniekiem, kuri vēlas fokusēt uzņēmējdarbību uz pasīvo pensiju plānu pārvaldīšanu, varētu zust interese ienākt tirgū, ņemot vērā, ka ar Likumprojektā paredzēto maksimālo maksājuma pastāvīgās daļas apmēru par ieguldījumu plāna pārvaldi varētu nebūt pietiekami, lai atpelnītu investīcijas, kuras nepieciešams ieguldīt, uzsākot darbību konkrētajā tirgū.
KP paskaidro, ka cenu regulēšanai tirgū ir jābūt pamatotai, taisnīgai un tās rezultātā nedrīkst mazināt preču vai pakalpojumu pieejamību patērētājam.
KP nenoliedz nepieciešamību nodrošināt VFPS dalībniekiem iespējami lielāku pensijas uzkrājuma vērtības pieaugumu ilgā termiņā, līdzsvarojot VFPS dalībnieku un līdzekļu pārvaldītāju intereses, tādējādi vairojot sabiedrības labklājību. Tomēr šāda mērķa sasniegšanai ir jābūt samērīgai attiecībā pret tirgus dalībniekiem, neierobežojot konkurenci. Līdz ar to KP aicina veikt ietekmes uz konkurenci izvērtējumu, un atbildīgo komisiju iekļaut anotācijā izvērtējumu par to, vai konkrētajā situācijā Likumprojekta mērķi nevar sasniegt ar citiem, mazāk konkurenci ierobežojošiem līdzekļiem, tādējādi meklējot samērīgāko risinājumu.
[1] Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2023.gada 28.marta kopsēdes protokols Nr. 141.1.9/9-19-14/23 un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2023. gada 13. septembra sēdes protokols Nr. 141.1.9/9-44-14/23, kurā dots uzdevums Labklājības ministrijai veikt esošā valsts fondēto pensiju shēmas regulējuma pilnveidi.
KP ir secinājusi, ka Likumprojekts tiesību aktu projektu publiskajā portālā ticis ievietots 16.07.2024., piešķirot Likumprojektam Projekta ID 24-TA-936. Citstarp KP konstatē, ka nav tikusi uzaicināta sniegt atzinumu par Likumprojektu. Atbilstoši Konkurences likuma 6. panta pirmās daļas 8. punktam KP sagatavo un sniedz atzinumus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuros tieši vai netieši skarti konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības jautājumi. KP uzskata, ka Likumprojekts tieši var skart konkurences attīstības jautājumus, līdz ar to KP sniedz atzinumu par Likumprojektu.
Ņemot vērā, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdes protokolā un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes protokolā dots uzdevums Labklājības ministrijai veikt esošā valsts fondēto pensiju shēmas regulējuma pilnveidi, KP atbalsta un uzskata, ka minētā regulējuma pilnveidošana ir būtiska.[1] Ievērojot, ka KP uzskata, ka Likumprojekts var skart konkurences attīstības jautājumus, KP secina, ka Likumprojekta anotācijā iztrūkst grozījumu ietekmes uz konkurenci izvērtējums, novērtējot uzņēmējdarbības vides un konkurences situāciju tirgū pēc grozījumu veikšanas un kādā mērā grozījumi ietekmēs visus esošos un potenciālos tirgus dalībniekus tirgū.
KP secina, ka Likumprojekta mērķis tai skaitā, bet ne tikai ir nodrošināt valsts fondētās pensijas shēmas (turpmāk - VFPS) dalībniekiem iespējami lielāku pensiju uzkrājumu vērtības pieaugumu ilgā termiņā, līdzsvarojot VFPS dalībnieku un fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju intereses. Likumprojekts ietver Valsts fondēto pensiju likuma 11. panta 5.1 daļas jaunu redakciju, paredzot maksimālo maksājuma pastāvīgās daļas apmēru par ieguldījumu plāna pārvaldi.
Likumprojekta anotācijā tiek paskaidrots, ka visu ieguldījuma risku uzņemas VFPS dalībnieki, kā arī VFPS dalībnieku neto iemaksas veido vairāk nekā 80% no uzkrātā VFPS kapitāla. Ņemot vērā minēto maksājuma pastāvīgās daļas maksimālā vērtībā būtu jāstiprina regresivitātes princips – jo lielāki aktīvi, jo mazāka maksājuma pastāvīgā daļa. Maksimālā maksājuma pastāvīgā daļa būtu nosakāma 0,6% apmērā par pirmajiem 100 milj. euro pārvaldībā un samazināma par 7,5% par katriem nākamajiem VFPS 100 milj. euro pārvaldībā (t.sk. ieviešot 0,20% grīdu). Ņemot vērā minēto, KP secina, ka Likumprojekts visbūtiskāk ietekmēs tos VFPS pārvaldītājus, kuri pārvalda lielāko daļu no pārvaldāmajiem aktīviem, būtiski samazinot pastāvīgās pārvaldīšanas komisijas maksu.
Citstarp Likumprojekta anotācijā tiek pausts, ka ir saglabājams motivējošs mehānisms līdzekļu pārvaldītājiem, nosakot maksājuma mainīgo daļu atbilstoši noturīgam VFPS plāna darbības sniegumam, kurš nodrošina VFPS dalībniekam augstāku kapitāla pieaugumu ilgā termiņā salīdzinājumā ar neitrālu, pasīvu ieguldījumu stratēģiju. Citiem vārdiem sakot, Likumprojekts samazina pastāvīgās pārvaldīšanas komisijas maksas, piedāvājot VFPS pārvaldītajiem tās kompensēt, piemērojot mainīgās komisijas maksas pārvaldāmajiem aktīviem.
Tomēr KP secina, ka Likumprojekta anotācijā nav veikts grozījumu ietekmes izvērtējums attiecībā uz tiem VFPS pārvaldītājiem, kuri mainīgās komisijas maksas nepiemēro vispār. Kamēr tiem tirgus dalībniekiem, kuri īsteno gan pasīvo, gan aktīvo pensiju plānu pārvaldīšanu, būs iespēja diversificēt izmaksas, sedzot pasīvi pārvaldīto plānu izmaksas uz aktīvi pārvaldīto plānu komisiju rēķina, tikmēr tiem VFPS pārvaldītājiem, kuri īsteno tikai pasīvo plānu pārvaldīšanu, šādas iespējas nebūs. Līdz ar to pirmšķietami atsevišķi tirgus dalībnieki, kuri īsteno tikai pasīvo plānu pārvaldīšanu, tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā pretstatā tiem tirgus dalībniekiem, kuriem izmaksas būs iespēja diversificēt. KP secina, ka VFPS pārvaldnieki, kuru ieguldījumu plāns balstās tikai uz indeksu pieeju (t.i. pasīvo pārvaldīšanu), savas izmaksas sedz tikai no maksājuma par ieguldījumu plāna pārvaldes pastāvīgās daļas, līdz ar to Likumprojektā piedāvātā 11. panta 5.1 daļas redakcija pirmšķietami būtiski samazinās tieši minēto tirgus dalībnieku ieņēmumus.
Citstarp KP secina, ka Likumprojekta anotācijā nav ticis iekļauts novērtējums par turētājbankas komisijām un kādu ietekmi Likumprojektā piedāvātā 11. panta 5.1 daļas redakcija atstās uz tirgus dalībnieku spēju segt turētājbankas piemērotās komisijas. Turētājbankas komisijas normatīvi nav fiksētas, tādēļ, vērtējot pārvaldīšanas komisiju samazinājuma ietekmi uz pārvaldītājiem, ir jāņem vērā arī konkurences apstākļi un cenu veidošanas mehānismi turētājbankas pakalpojumu tirgū. Arī Vēstulē Indexo informē, ka jau šobrīd ievērojamu daļu no fiksētās komisijas veido maksājumi turētājbankām par ieguldījumu plāna pārvaldi. Līdz ar to KP pirmšķietami secina, ka Likumprojekta izstrādes laikā nav ticis vērtēts faktiskais pārvaldes pakalpojumu cenu veidošanas mehānisms. KP paskaidro, ka cenu veidošanās mehānisms ir būtisks apstāklis, kas būtu vērtējams, ieviešot Likumprojektā paredzētos grozījumus. Minētais pamatojams ar to, ka, samazinot ieņēmumus, no vienas puses, un palielinot izdevumus vai atstājot tos nemainīgus, no otras puses, pastāv iespējamība, ka tirgus dalībniekam būs jāatstāj tirgus, kurā tas īsteno savu uzņēmējdarbību, ņemot vērā, ka īstenotā uzņēmējdarbība rezultējas zaudējumos vai tādā peļņas apmērā, kas vairs nav rentabls un nav samērīgs pretstatā tirgus dalībnieka reālajām izmaksām. Tāpat jauniem tirgus dalībniekiem, kuri vēlas fokusēt uzņēmējdarbību uz pasīvo pensiju plānu pārvaldīšanu, varētu zust interese ienākt tirgū, ņemot vērā, ka ar Likumprojektā paredzēto maksimālo maksājuma pastāvīgās daļas apmēru par ieguldījumu plāna pārvaldi varētu nebūt pietiekami, lai atpelnītu investīcijas, kuras nepieciešams ieguldīt, uzsākot darbību konkrētajā tirgū.
KP paskaidro, ka cenu regulēšanai tirgū ir jābūt pamatotai, taisnīgai un tās rezultātā nedrīkst mazināt preču vai pakalpojumu pieejamību patērētājam.
KP nenoliedz nepieciešamību nodrošināt VFPS dalībniekiem iespējami lielāku pensijas uzkrājuma vērtības pieaugumu ilgā termiņā, līdzsvarojot VFPS dalībnieku un līdzekļu pārvaldītāju intereses, tādējādi vairojot sabiedrības labklājību. Tomēr šāda mērķa sasniegšanai ir jābūt samērīgai attiecībā pret tirgus dalībniekiem, neierobežojot konkurenci. Līdz ar to KP aicina veikt ietekmes uz konkurenci izvērtējumu, un atbildīgo komisiju iekļaut anotācijā izvērtējumu par to, vai konkrētajā situācijā Likumprojekta mērķi nevar sasniegt ar citiem, mazāk konkurenci ierobežojošiem līdzekļiem, tādējādi meklējot samērīgāko risinājumu.
[1] Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2023.gada 28.marta kopsēdes protokols Nr. 141.1.9/9-19-14/23 un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2023. gada 13. septembra sēdes protokols Nr. 141.1.9/9-44-14/23, kurā dots uzdevums Labklājības ministrijai veikt esošā valsts fondēto pensiju shēmas regulējuma pilnveidi.
Piedāvātā redakcija
-